Lai noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām - gan novadiem, gan valsts pilsētām - jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Ministru kabinetā 16. jūlijā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie vēl jāvērtē un jāpieņem Saeimā. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau patlaban ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā vai citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu…
Lai noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām - gan novadiem, gan valsts pilsētām - jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Ministru kabinetā 16. jūlijā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie vēl jāvērtē un jāpieņem Saeimā.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau patlaban ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā vai citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja.
Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās. Būtiski pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām minētie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās.
Likuma grozījumi pamatā ir paredzēti cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un vardarbībā cietušajiem. Turpmāk pašvaldībām neatkarīgi no lieluma un cilvēku skaita būs jānodrošina vienots minimālo sociālo pakalpojumu grozs, kas prioritāri novērsīs vai mazinās veselības un dzīvības apdraudējuma riskus:
- aprūpe mājās cilvēkiem ar dažādiem funkcionēšanas traucējumiem,
- krīzes centra pakalpojums,
- grupu mājas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem,
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā – pilngadīgiem ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem, kā arī bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties ģimeniskā vidē, patversmes pakalpojums,
- dienas aprūpes centra pakalpojums cilvēkiem ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem,
- atelpas brīža pakalpojums,
- specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem,
- ģimenes asistents,
- sociālā rehabilitācija bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem.
Pašvaldībām tiek saglabāta iespēja nodrošināt sociālos pakalpojumus plašākam iedzīvotāju lokam vai citus sociālos pakalpojumus, ja ir nodrošināti minimālo sociālo pakalpojumu groza pakalpojumi.
Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevarēs nodrošināt visus obligātos pakalpojumus nekavējoties, atsevišķu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir paredzēts pārejas periods – dažiem pakalpojumiem līdz 2026. gadam, bet citiem līdz 2028. gadam.
Pakalpojumu grozs nodrošināms pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, tāpēc uz atsevišķiem pakalpojumiem var veidoties rindas, informē likumprojekta autori.
Lasiet arī: