Vai 90% strādājošo tiešām vinnēs nodokļu reformas rezultātā un cik?

Nav tādas likuma normas, kuru nav iespējams reizi četros gados uzlabot! Vai fiksētais neapliekamais minimums būs «labāks» par prognozēto? Neapliekamo minimumu, ko grāmatveži piemēro, aprēķinot darbaspēka nodokļus, līdz 2018. gadam mainīja ļoti bieži, un tas tika piemērots visiem nodarbinātajiem un visu gadu vienādā summā. Šāda kārtība daudziem «nepatika»: kāpēc viens un tās pats minimums piemērots gan mazai, gan lielai algai?

Precizēsim jautājuma vēsturi

Pirms 2018. gada iepriekšējos nosacījumus atzina par «netaisnīgiem», un tas arī bija viens no iemesliem neapliekamā minimuma noteikšanas kārtības maiņai. Jaunā ideja bija loģiska: jo lielāki ieņēmumi, jo mazāks neapliekamais minimums. Mazai aldziņai piemērosim maksimālo minimuma summu, bet tiklīdz alga sasniedz «lielu» summu (2024. gadā — 1800 eiro mēnesī), minimums pazūd!

Sākot ar 2018. gadā īstenoto nodokļu reformu, neapliekamais minimums kļuva par «diferencēto un prognozējamo», jo tā aprēķins balstījās uz fiziskās personas vēsturiskajiem ieņēmumiem. Ne darbiniekam, ne grāmatvedim nekas nebija jādara, visus aprēķinus veica Valsts ieņēmumu dienests (VID), un, ja kaut kas nebija pa prātam, — par to varēja interesēties dienestā, jo tur uzkrāta visa informācija par fiziskajām personām izmaksātām summām. 

Minimuma summu VID prognozēja (precizēja) divas reizes gadā, bet nākamā gada sākumā (trešajā reizē) minimumu precizēja atbilstoši faktiskai ieņēmumu kopsummai. Protams, aprēķinā tika izmantota formula, kurā iekļautie skaitļi bija reizināti, atskaitīti un dalīti. Tātad trīs elementāras aritmētiskas darbības. 

Tomēr izrādījās, ka arī šāda kārtība tautu neapmierina — grūti aprēķināt, nav saprotami, ļoti sarežģīti… It kā pašiem būtu bijis kaut kas jārēķina?! Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) bija paredzēta iespēja atteikties no neapliekamā minimuma vai samazināt tā summu, ja gada laikā ieņēmumi palielinājās, salīdzinot ar iepriekšējā periodā gūtajiem (no kuru summas VID noteica neapliekamo minimumu). Savus faktiskos oficiālos ieņēmumus mēs taču zinām! Varam novērtēt, ka tie ir lielāki par pagājušajā gadā saņemtajiem.

Domāju, ka lielākā neapmierināto personu daļa nemaz neapgrūtināja sevi ar mēģinājumu saprast, vai šāda kārtība ir labāka vai sliktāka par iepriekšējo. Pārmetumi lielā mērā bija saistīti ar to, ka, gadam beidzoties, veidojās situācija, kad vienam otram VID prasa piemaksāt gada laikā nepamatoti piemēroto mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) summu.

Kāpēc grāmatvedis ieturēja mazāku ienākuma nodokli? Droši vien tāpēc, ka aprēķinā izmantoja «lielu» iepriekš VID aprēķināto neapliekamo minimumu. Minimumam bija jābūt mazākam, jo darba ņēmēja ieņēmumi palielinājās, un par to zināja darbinieks, bet bieži nezināja grāmatvedis.

Vienlaikus piebildīšu, ka atmaksājamais fiziskajām personām IIN vairākkārt pārsniedz ieturēto. Arī šādai kārtībai pienāca gals! 

Kas solīts jaunās reformas prezentācijā?

Septembra sākumā kļuva pieejama Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā nodokļu grozījumu prezentācija, kuru 19. septembrī akceptēja arī valdība, izskatot FM informatīvo ziņojumu «Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā». Tā kā piedāvājumu iestrādās likumu grozījumos un iekļaus 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketē, to vēl vērtēs Saeima, tāpēc šo rakstu ir jāuztver kā skaidrojumu sekām, ja grozījumi tiks pieņemti. 

Iecerēts, ka no 2025. gada 1. janvāra neapliekamais minimums visiem būs vienāds un palielināsies ik gadu (par 10, 40 un 20 eiro — sk. 1. tabulu).

1. tabula

Par 2028. gada neapliekamo minimumu, droši vien tiks lemts pēcāk ar mērķi tuvināt to 80% no minimālās mēneša algas.

Šāds minimums tiks piemērots katram nodokļa maksātājam (darba vietā, kura atzīmēta algas nodokļu grāmatiņā (ANG)), ja ieņēmumu kopsumma nepārsniedz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī).

Secinājums

• Līdz 2024. gada 31. decembrim diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas mēneša ienākumam līdz 1800 eiro (tas samazinās no 500 eiro līdz 0);
• No 2025. gada 1. janvāra — fiksētā neapliekamā minimuma summa samazina katra nodarbinātā apliekamo ienākumu; tā rezultātā samazinās IIN summa un attiecīgi palielinās saņemamā (neto) summa.

Jebkuram apgalvojumam, ka būs «labāk» vai «sliktāk», var piekrist, tikai balstoties uz veikto aprēķinu rezultātiem (lasām tālāk). 

NB! Finanšu ministra prezentācijā netika sniegta informācija par neapliekamā minimuma piemērošanu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam (ja viņš saņem ar algas nodokli apliekamo ienākumu). Atgādinu, ka, nosakot neapliekamo minimumu šādām personām, aprēķinā bija ņemti vērā viņa ieņēmumi (alga, dividendes, procenti u.c.), t.sk. puse no MUN maksātāja apgrozījuma.

Jebkurā gadījumā jāgaida grozījumi IIN likuma 15. pantā «Nodokļa likmes un to piemērošana», jo ienākuma nodokļa «veidu» ir pietiekami daudz (algas nodoklis ir tikai viens no tiem).

Patlaban, kad ir pieejams arī FM ziņojums, ir skaidrs, ka MUN īpašnieka darba algai (nevis MUN apgrozījums) tiks piemērota jaunā IIN likme (25,5%) un jauns neapliekamais minimums. 

No informatīvā ziņojuma (pieejams 19.IX)

Tā kā IIN pirmā likme tiek paaugstināta no 20% un 23% uz 25,5%, tad arī sekojošiem ienākumu veidiem IIN likme tiek paaugstināta uz 25,5%, kam līdz šim piemēroja IIN 20% likmi:

1 25,5% likme tiks piemērota dividendēm, kuras jau līdz šim bija apliekamas ar IIN, tas ir — dividendes, par kurām nav samaksāts UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (t.sk. «vecās» dividendes no peļņas, kura radusies līdz 2017. gada 31. decembrim), kā arī dividendes, par kurām ārvalstī nav samaksāts UIN (vai tam pielīdzināms nodoklis) vai no kurām nav ieturēts IIN (vai tam pielīdzināms nodoklis).

• dividendes¹;
• ienākums no dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu;
• ienākums no privātajos pensiju fondos veiktajiem iemaksu ieguldījumiem;
• procentu ienākums;
• ienākums no akciju vai kapitāla daļu maiņas;
• ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām;
• ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem;
• ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu;
• ienākums no jaukta veida darījumiem ar kapitāla aktīviem;
• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas;
• algotā darba ienākums profesionāliem sportistiem.

Kā lielāka IIN likme darba samaksai palielina algas neto summu?

Analoģiski 2025. gadā plānots ik gadu palielināt par 40 eiro minimālo mēneša algu (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Jautājumā par piemērojamo algas nodokļa (IIN) likmi bija piedāvāti vairāki ieņēmumu sliekšņi ar attiecīgi augošu algas nodokļa likmes procentiem. Tomēr rezultātā pieņemts lēmums piemērot divas IIN likmes: 

• ienākumam līdz 105 300 eiro gadā (< 8775 eiro mēnesī) — 25,5%, 
• ienākumiem virs 105 300 eiro gadā (> 8775 eiro mēnesī) — 33%.

Neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% 2024. gadā līdz 25,5% — 2025. gadā, algas neto summa būs lielāka (sk. piemērus).

Ja visu ieņēmumu kopsumma (atalgojums, dividendes, kapitāla pieaugums u. c.) pārsniedz 200 000 eiro gadā, tad tai varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Tā kā 200 000 eiro ieņēmumu kopsummu iespējams konstatēt tikai taksācijas gadam beidzoties, domājams, ka VID arvien turpinās dzīt pēdas minētajiem nodokļa maksātājiem, lai ieturētu IIN papildlikmi. Vai tas jums neatgādina kaut ko jau piedzīvoto? 

Aprēķinu piemēri 

Noteiksim neto summas starpību šogad un 2025. gadā dažādām bruto summām, bet abos gados — vienādām, pieņemot, ka personai nav apgādājamo. Aprēķinā izmantosim 2024. gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) standarta likmi (34,09%), jo pašlaik nekas neliecina, ka šajā jomā būtu plānotas izmaiņas. 2024. gadā IIN — 20% un 23%, 2025. gadā — 25,5%. Centiem aprēķinos nepievērsīsim īpašu uzmanību (noapaļosim — ↓↑), jo svarīgi noteikt rezultātu tendenci.

Uzskatu, ka būtu objektīvāk salīdzināt vienu un to pašu summu neto rezultātu divos gados, nevis šī gada 700 eiro ar nākamā gada 740 eiro. 

3. tabula

Vairākiem ienākumu saņēmējiem vēl lielāku neto summas palielināšanu varētu nodrošināt apgādājamo esamība, tomēr šis IIN atvieglojums (paliek spēkā 250 eiro) nav saistīts ar topošo reformu. Tāpēc to nevar uzskatīt par neto summas palielināšanu šīs reformas rezultātā. Turklāt mazo algu saņēmēji, diemžēl, bieži vien nemaz nevar izmantot IIN atvieglojumu vai var izmantot to tikai daļēji.

Salīdzināsim aprēķinu rezultātus, ja darbiniekam apgādība ir viena persona (sk. 4. tabulu).

4. tabula

No piemēra ar bruto summu 800 eiro nav iespējams gūt salīdzināšanai derīgu informāciju, jo atvieglojumu iespējams izmantot tikai daļēji (mazākā summa). Ja darbiniekam būtu papildu ieņēmumi, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, labums no atvieglojuma tiktu izmantots. 

Ja ieņēmumi sasniedz 1000 vai 1200 eiro, tad jau apgādājamos var «atļauties». Lielāku neto rezultātu nodrošina pats atvieglojums. Arī lielākai IIN likmei faktiski nav negatīvas ietekmes, jo rezultātā IIN samazinās, attiecīgi neto summa ir lielāka.

Vai visiem būs labi?

Diemžēl aprakstītam (iespējamam) nodokļa grozījumu scenārijam ir arī negatīva puse: tiem, kas tiks nodarbināti vēl citās darbavietās (tajā skaitā tie, kas aizmirsīs ANG atzīmēt «galveno ienākuma gūšanas vietu»), ienākuma nodoklis būs lielāks. Faktiski neapliekamo minimumu bez ANG atzīmēšanas VID EDS nekad nedrīkstēja piemērot. Šāda kārtība paliek spēkā arī nākamgad, bet klāt pievienojas algas nodoklis — 25,5% (sk. tālāk). 

Ne pirmo reizi likumu grozījumu veidotāji ir aizmirsuši, ka Latvijā eksistē personas, kas dzīvo no pensijas ienākuma, kas ir ar ienākuma nodokli apliekamais objekts. No vienas puses, varētu priecāties par finanšu ministra A. Ašeradena kunga prezentācijas priekšlikumu palielināt pensionāru neapliekamo minimumu no 500 eiro līdz 650, pēcāk līdz 750 un beidzot — līdz 1000 eiro. Tā rezultātā saņemamā summa tiešām būtu lielāka tiem pensionāriem, kuru pensija (kopā ar piemaksu par stāžu) 2025. gadā pārsniedz 1000 eiro. Tomēr tādu personu Latvijā 2023. gadā bija vien 7% (no tiem 81% saņem pensiju no 1000 līdz 1667 eiro, pārējie 19% — vairāk par 1667 eiro). 

Šogad IIN (likme 20%) tiek piemērota, sākot ar 1 eiro, summai, kas pārsniedz 500 eiro, 2025. gadā nodokli piemēros, sākot ar 1 eiro, summai, kas pārsniedz 1000 eiro. Ceru, ka paliks spēkā likme 20%, jo tas nav algas nodoklis, turklāt IIN likuma 15. pantā šī norma minēta 20. daļā, nevis 2. daļā, kur «dzīvo» 20%, 23%, 31%. 

Tomēr mums ir ap 65 000 strādājošo pensionāru, un tiem darbavietā tiks piemērots lielāks ienākuma nodoklis — 25,5%, kas netiek «mīkstināts» ar jauno neapliekamo minimumu! Diez vai būtu iespējams pensionāru algotā darba ienākumiem noteikt savādāku IIN likmi, jo šis nodoklis ir algas nodoklis (likme nedrīkst atšķirties no tās likmes, ko piemēro citu nodokļa maksātāju ienākumam no algotā darba). 

Secinājums

Prezentācijā tika pasvītrots, ka reformas rezultātā paredzēts palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Piedāvāju FM izstrādāto tabulu, kur redzama darba ņēmēja gūtais neto summas palielinājums 2025. gadā un īpaši — 2027. gadā.

5. tabula

Ja grozījumi IIN un VSA likumā tiks apstiprināti tieši tādā izskatā kā FM ziņojumā, uzdrošināšos mazliet apšaubīt minēto. Protams, ne procentus, bet apgalvojumu par dzīves uzlabošanu (ar šajā tabulā uzrādītām summām), ņemot vērā, ka patlaban valstī vidējā alga (bruto) nedaudz pārsniedz 1600 eiro, un tai nav tendences strauji pieaugt. Turklāt šādu algu (un daudz mazāku) saņem vairākums! Nav noslēpums, ka «vidējā» mēneša alga veidojas gan no mazām, gan no lielām algām, viss atkarīgs no īpatsvara. Turklāt vairākos gadījumos nepilna darba laika strādājošo algu statistika pārrēķina pilnam darba laikam.

Jāņem vērā arī to, ka, ja darbavietā, kur iesniegta ANG, veidosies neto ienākuma pieaugums, tad otrajā darbavietā to «apēdīs» lielāks nodokļa pieaugums.

Protams, mazo algu saņēmējiem pieaugums 20–30 eiro apmērā būtu svarīgs, bet vai kāds atceras, cik izmaksāja diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana? Un cik tagad izmaksās jaunās programmatūras izstrādāšana un ieviešana gan VID EDS, gan katram uzņēmumam, kas izmanto datorprogrammas? 

No FM ziņojuma tas prasīs VID EDS — 259 224 eiro, VSAA — 66 792 eiro. 

Turklāt grozījumi jāveic steidzami — 2025. gada janvāris nav aiz kalniem. 

Ja Dievs man atļaus nodzīvot vēl četrus gadus, ar nepacietību gaidīšu šīs reformas reformu…

Kā grozījumi ietekmēs pensionārus?

No FM ziņojuma izriet, ka tālāk tiks virzīts priekšlikums vecuma pensijām piemērot neapliekamo minimumu, kas no 2025. gada būs 1000 eiro patlaban esošo 500 eiro vietā (IIN likuma 12. panta 5. daļa).

Tātad, ja pensijas summa kopā ar piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim šogad nepārsniedza 500 eiro, tad ienākuma nodoklis tai netika piemērots. Vienīgi oktobrī veiktā indeksācija var pensijas un piemaksas kopsummu palielināt, un tad jau būtu ieturēts IIN no pārsnieguma virs 500 eiro summas. Lielākām pensijām pēc indeksācijas IIN droši vien bija ieturēts pirms un palielināsies arī pēc indeksācijas. Gan pensijām, gan slimības pabalstiem IIN piemēro izmaksātājs (biežāk — VSAA), un tā likme ir 20% (IIN likuma 15. panta 20. daļa). Tātad palielinot pensionāra neapliekamo minimumu par 500 eiro, maksimālā summa, par kuru pensija var palielināties, ir 100 eiro (500 ◊ 20%) — par tādu summu palielināsies neto pensija (tajā skaitā priekšlaicīgās pensijas saņēmējam), ja pensija kopā ar piemaksu 2025. gadā pārsniegs 1000 eiro (tādu ir ≈ 7% no pensiju saņēmējiem). Turklāt tas attiecas uz nestrādājošo pensionāru. Ja pensija 2025. gadā būs mazāka par 1000 eiro, tad no tās nodoklis netiks ieturēts.

Savukārt, ja nestrādājošā pensionāra pensija (kas mazāka par 1000 eiro) tiks atbrīvota no IIN, tad viņš zaudē iespēju gada ienākumu deklarācijā uzrādīt attaisnotos izdevumus. Nav IIN — nav nodokļa atmaksas! Diemžēl!

Piemēram, pensijas un piemaksas kopsumma pirms 2024. gada oktobra indeksācijas ir 950 eiro (tādu 2023. g. bija ≈ 15% pensiju saņēmēju) un no tās tiek ieturēts IIN: 90 eiro [(950 – 500) x 20%]. 

Pēc indeksācijas pensija kopā ar piemaksu ir 1011 eiro. 

Šogad par oktobri, novembri un decembri pensija tiks izmaksāta šādā apmērā:

1010 – (1010 – 500) x 0,2 = 1010 – 102 = 908 eiro

Ja grozījumi IIN likumā tiks akceptēti, 2025. gadā izmaksājamo summu rēķinās savādāk:

1010 – (1010 – 1000) x 0,2 = 1010 – 2 = 1008 eiro (+100)

Ja pensionārs ir viens no tiem 65 000, kas turpina strādāt, aina var būt citāda.

Kā redzam, 3. tabulā neto summas pieaugums pārsvarā veidojās no tā, ka NM₂₀₂₄ (kas pieaugot algai pakāpeniski samazinājās), 2025. gadā tika aizvietots ar ievērojami liekāku NM₂₀₂₅. Savukārt strādājošā pensionāra darba samaksai nav piemērojams nekāds minimums, toties IIN likme (kā algas nodoklis) ir 25,5%. 

Parastais neapliekamais minimums netiek piemērots strādājošā pensionāra darba samaksai, jo VSAA tam piemēro pensionāra neapliekamo minimumu, izmaksājot pensiju.

Tādējādi pensionāra darba samaksai piemērotais IIN būs lielāks un neto alga iznāks mazāka. Vai neto pensijas summas palielināšana «kompensēs» neto algas samazinājumu? Tas būs atkarīgs gan no darba samaksas summas, gan no pensijas summas. IIN no nelielas algas spēs mazliet samazināt pensijas summas pieaugumu, ja tāds izveidosies. Tomēr no «lielas» algas palielinātais IIN «apēdīs» pensijas palielinājumu, ja tāds būs.

Tikko minētais «bagātais» pensionārs ar bruto pensiju 1010 eiro (kopā ar pensijas un piemaksas 2024. gada indeksāciju) kā darba ņēmējs saņem algu 2000 eiro. VSAOI likme — 30,02% (9,25% + 20,77%) (aprēķins 2024. gada pēdējiem trim mēnešiem un 2025. gadam):

2024. g.: 2000 – 185 – (2000 – 185) x 0,2 = 2000 – 185 – 363 = 1452,00 eiro
2025. g.: 2000 – 185 – (2000 – 185) x 0,255 = 2000 – 185 – 463 ≈ 1352 eiro (–100)

Šis pensionārs «vinnēja» 100 eiro, saņemot pensiju, bet «zaudēja» 100 eiro tādēļ, ka strādāja!

Cits pensionārs, kurš turpina strādāt, jo viņa pensija arī pēc indeksācijas ir 700 eiro vai vēl mazāk (tādu 2023. gadā bija ≈ 25%), tātad pensionāra neapliekamā minimuma palielināšana 2025. gadā vienkārši «atcēla» IIN, un viņš saņem sev piešķirto pensiju bez nodokļa piemērošanas.

Lai kāda alga viņam nebūtu noteikta, IIN tai tiks piemērots ar likmi 25,5% (tātad neto summa būs mazāka)! Pieņemsim, viņa alga ir 800 eiro.

2024. g.: 800 – 74 (9,25%) – (800 – 74) x 0,2 = 800 – 74 – 145,20 ≈ 581 eiro
2025. g.: 800 – 74 – (800 – 74) x 0,255 = 800 – 74 – 185,13 ≈ 541 eiro (–40)

Rezultāts — nulle! Pensija lielāka, alga — mazāka!

2024. g.: 700 – (700 – 500) x 0,2 = 700 – 40 = 660 eiro
2025. g.: 700 – (700 – ?1000) x 0,2 = 700 – 0 = 700 eiro (+40)

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada oktobra (514.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• Valdība atbalsta IIN likmju un neapliekamā minimuma sistēmas izmaiņas
• Kādiem ienākumu veidiem plānots IIN pieaugums?