Nodokļu ieņēmumi šogad auguši par gandrīz 50 miljoniem latu
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada 10 mēnešos ir 6 631,21 milj. EUR. Līdz ar to ieņēmumu plāns 2016.gada 10 mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 49,48 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 5,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,8 %). Pēc apjoma lielākais plānoto ieņēmumu pārsniegums arī šī gada 10 mēnešos ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 8,2 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 6,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 2,9 %). 2016.gada 10 mēnešos turpina pieaugt arī…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada 10 mēnešos ir 6 631,21 milj. EUR. Līdz ar to ieņēmumu plāns 2016.gada 10 mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 49,48 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 5,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,8 %).
Pēc apjoma lielākais plānoto ieņēmumu pārsniegums arī šī gada 10 mēnešos ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 8,2 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 6,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 2,9 %).
2016.gada 10 mēnešos turpina pieaugt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpilde, kas galvenokārt skaidrojams ar aprēķināto avansa maksājumu apmēru.
Salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, 2016.gada 10 mēnešos strauji pieaugusi plāna izpilde muitas nodokļu ieņēmumiem, kas skaidrojams ar veiktiem antidempinga maksājumiem[1] 2016.gada oktobrī 4,83 milj. EUR apmērā, kas ir par 4,61 milj. EUR vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.
Lai gan 2016.gada 10 mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 88,35 milj. EUR jeb 5,6 %, tomēr pieaugums ir mazāks nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, plāna izpilde ir palielinājusies par 0,2 procentpunktiem.
Lielākais ieņēmumu samazinājums (par 11,94 milj. EUR jeb 64,3 %) ir no nodokļu maksātājiem, kam pamatdarbības veids saistīts ar izglītību un zinātni[2] un pievienotās vērtības nodokli galvenokārt maksā reversa kārtībā par realizētajiem būvniecības projektiem, bet 64,9 % no kopējiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem nodrošina nodokļu maksātāji, kam pamatdarbības veids ir saistīts ar tirdzniecību vai automobiļu un motociklu remontu[3]. Lai gan, salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi no tiem palielinājušies par 31,86 milj. EUR jeb 3,0 %, iemaksas samazinājušās par 7,82 milj. EUR jeb 0,7 %.
Kopumā pievienotās vērtības nodokļa iemaksas 2016.gada 10 mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir samazinājušās par 17,64 milj. EUR jeb 0,8 %, ko ietekmēja ar pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi apliekamo darījumu vērtības samazināšanās.
Lai gan neliela neizpilde šī gada 10 mēnešos ir vērojama iedzīvotāju ienākuma nodoklī, tomēr, salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, tie ir palielinājušies par 5,3 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 3,7 %, bet 2014.gada attiecīgajā periodā – 4,5 %). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna izpildi negatīvi ietekmē ieviestais solidaritātes nodoklis un to darbinieku samazināšanās, kuri darbojas vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.
Jāatzīmē, ka 2016.gada 10 mēnešos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāti 85,56 milj. EUR, kas ir par 18,06 milj. EUR jeb 26,8 % vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama ar nodokļu maksātāju lielāku aktivitāti, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.
1 Antidempinga maksājumu var piemērot visām precēm, kas no trešajām valstīm importētas par dempinga cenām un kuru brīvā apgrozība Eiropas Savienībā rada zaudējumus. Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Eiropas Savienību par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu.
2 Saskaņā ar Saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE 2.red.) pamatdarbības veida apkopojošie kodi 72 un 85
3 NACE 2.red. apkopojošie kodi 45, 46 un 47
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.