Aktīvu vērtības pārbaude, gatavojot gada pārskatu, — aktualitātes

Vasarai straujiem soļiem tuvojoties beigām, aktuāls kļūst jautājums ne tikai par rudens atnākšanu un to, kas mūs sagaidīs, iestājoties aukstākam laikam, bet arī uzņēmuma vadība sāk vairāk domāt un vērtēt, kā tiks noslēgts kārtējais finanšu gads, kā arī pārskatīt aktīvus, ar kuriem tad tiek nodrošināta uzņēmuma saimnieciskā darbība. 

Rakstā vēlējos apkopot, manuprāt, pēc 2023. gada revīzijas sezonas spilgtākās atziņas, kas būtu jāņem vērā, plānojot darbu ar aktīvu vērtības pārbaudi, inventarizāciju, gada slēgumu un finanšu pārskata sagatavošanu, pirms finanšu gads ir noslēdzies. 

Faktori, kas var ietekmēt aktīvu vērtību

Uzskaitot svarīgākās jomas, kas būtu jāņem vērā, noteikti varētu minēt šīs, kas, protams, nav vienīgās: 

1 Ja finanšu pārskats tiek sagatavots, izmantojot Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), noteikti jāpārskata un jāņem vērā jebkuras izmaiņas, kas stājušās spēkā 2024. gadā. Jaunie noteikumi vai izmaiņas attiecībā uz aktīvu vērtēšanu, piemēram, nekustamo īpašumu vai ilgtermiņa materiālajiem aktīviem, var ietekmēt jūsu aktīvu novērtējumu. Konkrēti, svarīgi ir sekot līdzi jaunākajiem SFPS 16 (Noma), SFPS 9 (Finanšu instrumenti) un SGS 36 (Aktīvu vērtības samazinājums) atjauninājumiem.

2 Kopumā uzņēmuma vadībai ir jābūt gatavai jebkurā brīdī veikt aktīvu vērtības samazināšanās pārbaudi jeb Impairment Testing. Praksē uzņēmuma vadībai ir jāveic aktīvu vērtības samazināšanās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka aktīvu uzskaites vērtība nepārsniedz to atgūstamo vērtību. 2024. gadā pieaugošā ekonomiskā nenoteiktība un tirgus svārstības var palielināt risku, ka dažiem aktīviem ir jāsamazina vērtība. Jāņem vērā gan ārējie (tirgus cenas, ekonomiskie apstākļi), gan iekšējie (uzņēmuma darbības rezultāti) faktori, kas varētu ietekmēt aktīvu vērtību. Testa veikšana noteikti prasa ļoti lietus resursus — laiku un bieži vien arī ārējo speciālistu iesaisti. šos uzdevumus noteikti nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi. 

1 Ceļvedis uzņēmumiem ilgtspējā (ESG)

3 Ne tikai uzņēmuma darbības nākotne un informācijas atklāšana par to finanšu pārskatā ir svarīga, bet kopumā faktori, kas ietekmē uzņēmuma ilgtspēju, un šīs informācijas atklāšana, skaidrošana kļūst aizvien nozīmīgāka. Ilgtspējas faktori jeb biežāk lietotais saīsinājums «ESG» (Environmental, Social, Governance)¹ no uzņēmuma vadības ne tikai sagaida prasību formālu izpildi, bet to ieviešanu un īstenošanu praksē. Arī daļa no ilgtspējas faktoru novērtēšanas ir saistīta ar uzņēmuma aktīvu novērtēšanu, ņemot vērā ESG riskus, kas var ietekmēt ilgtermiņa aktīvu vērtību. Piemēram, klimata pārmaiņas var radīt papildu riskus noteiktiem aktīviem, tādēļ uzņēmuma vadībai laikus ir jāspēj ne tikai novērtēt, kādi ir šie riski, bet arī, vai šie riski ir pienācīgi atspoguļoti aktīvu vērtībā. 

4 Pasaules ekonomika jeb finanšu tirgu ietekme, precīzāk — finanšu tirgu svārstības un izmaiņas procentu likmēs — var būtiski un tieši ietekmēt aktīvu vērtību, it īpaši, ja aktīvi tiek vērtēti pēc to patiesās vērtības (fair value). 2024. gadā svārstības var būt ievērojamas, tādēļ tas jāņem vērā jau savlaicīgi, novērtējot aktīvus.

5 Ne mazāk aktuāls jautājums samērā jauniem aktīviem ir kļuvis termins par digitālo aktīvu vērtēšanu. 2024. gadā, piemēram, digitālo aktīvu, tādu kā kriptovalūta, citu digitālo investīciju novērtēšana ir īpaši aktuāla, ne vienmēr tā ir viegli un ātri izdarāma, uzņēmumā noteikti ir jābūt izstrādātai metodei un jāseko līdzi, vai tā ir atbilstoša. Tā kā šo aktīvu tirgus ir ļoti volatīls, jāievēro piesardzība, nosakot šo aktīvu bilances vērtību. 

6 Normatīvo aktu izmaiņas vienmēr ir bijis un būs ļoti aktuāls jautājums. Uzņēmuma vadībai ir jāseko līdzi jebkurām vietējām prasībām un arī nodokļu izmaiņām, kas varētu ietekmēt aktīvu vērtību. Skatam un sekošanai līdzi ir jābūt vērstai arī uz nākotnes izmaiņām. Dažas jomas, par kurām vērts papētīt, vai nav ietekme, ir: 

1. nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pārskatīšana; 
2. UIN atvieglojumu piemērošanā, īpaši saistībā ar pētniecības un attīstības izmaksām, kas var ietekmēt aktīvu kapitalizāciju un vērtību; 
3. Latvijā 2024. gadā ieviests jauns normatīvais akts par digitālo aktīvu un kriptovalūtu uzskaiti — Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas stājies spēkā 2024. gada 30. jūnijā. Likuma mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Likums precizē, kā uzņēmumiem jāuzskaita un jānovērtē digitālie aktīvi bilancē, ņemot vērā to augsto volatilitāti un tirgus svārstības; 
4. PVN izmaiņas — samazinātās likmes atcelšana vai korekcija attiecībā uz PVN likmēm dažādām precēm un pakalpojumiem, kas var ietekmēt uzņēmumu naudas plūsmas un līdz ar to arī to aktīvu uzskaiti;
5. ekoloģisko aktīvu un zaļo tehnoloģiju stimulēšana, kur var būt situācija konkrētiem aktīviem, kas ļauj ātrāk amortizēt aktīvus, kuri saistīti ar zaļajām tehnoloģijām. Šīs izmaiņas varētu ietekmēt, piemēram, atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģijas, elektromobiļus un citus ilgtspējīgus aktīvus;
6. pāreja uz Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IFRS) arī prasa rūpīgu pārbaudi attiecībā par aktīvu uzskaiti un to atspoguļošanu bilancē. Vairākām jomām ir būtiska atšķirība uzskaitē un atspoguļošanā, piemēram patiesās vērtības uzskaites prasības, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšana, nemateriālās vērtības amortizācija. IFRS nosaka stingrākas prasības attiecībā uz nemateriālo aktīvu atzīšanu un vērtēšanu, kas var radīt izmaiņas bilances posteņos. Saskaņā ar IFRS, uzņēmumiem regulāri jāveic aktīvu vērtības samazināšanās testi (Impairment tests), lai noteiktu, vai aktīva uzskaites vērtība nav samazinājusies. IFRS nosaka stingrākas prasības attiecībā uz finanšu instrumentu (piemēram, vērtspapīru, aizdevumu, valūtas maiņas līgumu) uzskaiti un vērtēšanu u.c. prasības. 

Uzņēmumu vadībai ir rūpīgi jāizvērtē, kā katrs no šiem faktoriem var ietekmēt aktīvu vērtību, un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskati atspoguļo aktuālo finanšu stāvokli, atbilstošu aktīvu vērtību un ir atbilstoši normatīvajiem aktiem. Uzņēmuma vadībai kopā ar grāmatvedības darbiniekiem jānodrošina, ka tiek veikta regulāra aktīvu vērtēšanas pārskatīšana, lai atspoguļotu ne tikai tirgus izmaiņas, tehnoloģijas (aktīvu) novecošanos, tehnoloģisko attīstību un/ vai citas būtiskas izmaiņas finanšu pārskatos, bet arī, lai aktīvu uzskaite un vērtība finanšu pārskatā sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo gadu un rezultātiem. Sekošana līdzi aktīvu vērtībai ietver arī aktīvu pārvērtēšanu, ja ir notikušas izmaiņas to patiesajā vērtībā.

Veicot vērtības samazināšanās testus, vadība ne tikai var noteikt, vai kāda aktīva vērtība ir jākoriģē, bet arī tas palīdz saprast un novērtēt, kāda ir sagaidāma aktīva izmantošana nākotnē, kādu naudas plūsmu tas var ģenerēt nākotnē, kādi faktori var to ietekmēt. Šādu testu veikšana ir īpaši svarīgi ekonomiskās lejupslīdes laikā vai situācijās, kad aktīvs vairs nedod gaidītos ienākumus, vai arī uzņēmums ilgstoši strādā ar zaudējumiem. 

Aktīvu vērtības samazināšanās testi

Vērtības samazināšanās testu veikšanai izmanto dažādas metodes, lai noteiktu, vai aktīva uzskaites vērtība ir atbilstoša, vai tā ir, piemēram, jāsamazina. Šeit ir dažas populārākās vērtības samazināšanās testu metodes, kuras tiek lietotas praksē:

1. Diskontēto naudas plūsmu metode (DCF) nosaka aktīva vērtību, diskontējot paredzamās nākotnes naudas plūsmas līdz to pašreizējai vērtībai. Metode balstās uz detalizētām prognozēm par aktīva radītajiem ieņēmumiem nākotnē par vairākiem gadiem uz priekšu. Var pielietot gan pie optimistiska, gan pesimistiska budžeta. 
2. Patiesās vērtības metode ar atskaitītiem pārdošanas izdevumiem. Šajā metodē aktīva vērtība tiek noteikta, salīdzinot to ar līdzīgiem aktīviem tirgū, un pēc tam atskaitot pārdošanas izdevumus. Ja aktīvu var pārdot par augstāku cenu nekā tā grāmatvedības vērtība, tad vērtības samazināšanās netiek atzīta. Nosacījums izmantošanai, ja ir pieejama aktīva tirgus cena vai līdzīgu aktīvu pārdošanas dati, piemēram, nekustamais īpašums vai automašīna.
3. Aktīva lietderīgā vērtība (Value in Use) metode nosaka aktīva vērtību, balstoties uz tā turpmākas izmantošanas spēju un nākotnes naudas plūsmām, kuras tās radīs, bez plāniem pārdot aktīvu. Tiek izmantota gan pašreizējā vērtība, gan diskontētas naudas plūsmas. Nosacījums, ja aktīvs tiek turpināts izmantot uzņēmumā saimnieciskās darbības veikšana un tā vērtība var būt lielāka nekā tirgus vērtība.
4. Atjaunošanas izmaksu metode (Replacement Cost Method). Aktīva vērtību nosaka, pamatojoties uz izmaksām, kas būtu nepieciešamas, lai aizstātu aktīvu ar līdzvērtīgu. Ja atjaunošanas izmaksas ir zemākas par aktīva grāmatvedības vērtību, iespējama vērtības samazināšanās. Izmanto gadījumos, kad aktīvs ir unikāls vai tam nav aktīva tirgus vērtības, piemēram, specializētas iekārtas vai infrastruktūra.
5. Pārvērtēšanas rezerves (Revaluation Model) metode tiek piemērota saskaņā ar IFRS standartiem, lai pārvērtētu ilgtermiņa aktīvus atbilstoši to patiesajai vērtībai, un vērtības samazinājums tiek atzīts, ja aktīva vērtība samazinās. Praksē pārsvarā piemērojama nekustamajam īpašumam un ražošanas iekārtām, kuras periodiski tiek pārvērtētas, balstoties uz tirgus apstākļiem.
6. Peļņas daļas (Income Approach) metode novērtē aktīva vērtību, pamatojoties uz tā spēju radīt ieņēmumus nākotnē, piemēram, izmantojot intelektuālo īpašumu vai franšīzes. Visbiežāk izmanto nemateriālo aktīvu, piemēram, zīmolu vai patentu, novērtēšanā.
7. Pārdošanas salīdzināšanas metode (Market Comparison Approach) salīdzina aktīvu ar līdzīgiem aktīviem, kas nesen pārdoti tirgū, lai noteiktu tā vērtību. Īpaši noderīga nekustamā īpašuma vai citos gadījumos, kad ir pieejami dati par līdzīgu aktīvu pārdošanu.

Izvēloties piemērotāko vērtības samazināšanās testa metodi, ir jāņem vērā, kas tas ir par aktīvu, pieejamā informācija, uzņēmuma darbības turpināšanas apsvērumi un tirgus apstākļi. Bieži vien uzņēmumi izmanto vairākas metodes, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par aktīva vērtību un nodrošinātu, ka finanšu pārskati precīzi atspoguļo uzņēmuma aktīvu stāvokli. Finanšu pārskatā ir vērtīgi un noderīgi arī skaidrot un sniegt informāciju, ja šādi pārbaudes testi ir veikti, gadījumos, kad ir ļoti būtiski skaidrot, ka vērtība ir atbilstoša aktīviem, piemēram, ka uzņēmums ilgstoši strādā ar zaudējumiem, vai, piemēram, neizmanto visus pamatlīdzekļus ar pilnu jaudu, lai veiktu saimniecisko darbību. 

Finanšu pārskata sagatavošana

Jāsecina, ka finanšu pārskata sagatavošanas process uzņēmumā ir detalizēts un strukturēts darbs, kura mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmuma finanšu pārskati ne tikai precīzi atspoguļo tā finanšu stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmas konkrētā laika posmā, bet arī sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma saimniecisko darbību un turpmāko attīstību. Bilances aktīvu vērtība ne tikai tieši ietekmē uzņēmuma finanšu stāvokļa atspoguļojumu, bet arī ir nozīmīga tālākai veiksmīgai un ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai. Ja aktīvi tiek novērtēti neprecīzi, tas var nesniegt pilnīgu uzņēmuma finanšu stāvokļa skaidrojumu un var radīt nepareizu priekšstatu par finanšu datu un aktīvu vērtības reālo situāciju. Turklāt precīzi novērtēti aktīvi palīdz uzņēmuma vadībai pieņemt informētus lēmumus par turpmāko uzņēmuma attīstību, investīcijām, aktīvu pārdošanu vai iegādi. Turpretim, piemēram, nepareiza vērtība var novest pie nepareiziem stratēģiskiem lēmumiem.

Ne mazāk nozīmīgs aspekts, sagatavojot finanšu pārskatu, ir tas, ka precīza aktīvu vērtība ir būtiska arī ārējās revīzijas veikšanai. Revidenti ne tikai pārbauda aktīvu vērtības un pārliecinās, ka tās ir atbilstošas, bet arī lūdz šādus novērtējumus no uzņēmuma vadības, lai to pareizību/atbilstību varētu novērtēt. Neprecīza vērtība var novest pie iebildumiem ziņojumā un/vai nepieciešamības veikt labojumus. Globāli vērtējot arī, ja uzņēmums ir daļa no lielākas grupas, aktīvu vērtība ir svarīga grupas konsolidētajā pārskatā. Nepareiza aktīvu vērtība var ietekmēt grupas kopējo finanšu stāvokli un rezultātus.

Uzņēmuma vadībai ir jāveic rūpīga un sistemātiska aktīvu vērtības uzraudzība un pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskati ir precīzi un atbilst visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, grāmatvedības standartiem. Tas ne tikai palīdz saglabāt uzticību uzņēmuma finanšu informācijai, bet arī palīdz nodrošināt veiksmīgu uzņēmuma darbību nākotnē.

Jums arī varētu interesēt:

• Pieredzes stāsts: Kas ir apzināts grāmatvedis un kā es par tādu kļuvu?
• Apzināts grāmatvedis: viens no veiksmīga uzņēmuma balstiem