Kas ir apzināts grāmatvedis un kā es par tādu kļuvu? Pieredzes stāsts

Mans ceļš līdz grāmatvedes profesijai bija visai neparasts un līkumains. Savu karjeru uzsāku pirmsskolas pedagoģijā, turpināju pārdošanā, tad — biroja administrēšanā un asistēšanā, kur mana mērķtiecība, iedziļināšanās prasme un centība aizveda līdz grāmatvedībai. Centība izauga pārcentībā, un man bija jāmeklē iespēja sevi atklāt no jauna.

Profesija ar izdegšanas potenciālu

Ja esi profesionāls grāmatvedis, tev jābūt precīzam, neatlaidīgam, pacietīgam, taisnīgam, atbildīgam un vērīgam. Tev jāpiemīt arī gandrīz maģiskai īpašībai ilgstoši noturēt uzmanību, lai kvalitatīvi veiktu vienveidīgus, bet svarīgus uzdevumus. It kā ar to vēl nebūtu gana, kvalificētam grāmatvedim regulāri jāpapildina zināšanas, apmeklējot kursus, lasot specializēto literatūru par nozares aktualitātēm, uzņemoties iniciatīvu un izstrādājot priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības uzlabošanai. Turklāt tas viss notiek, rūpīgi sekojot normatīvo aktu prasībām. 

Profesionālā izaugsme nereti mijas ar personīgo izaugsmi. Taču personīgās izaugsmes ceļā mēdz gadīties dažādi klupšanas akmeņi.

Īsāk sakot, grāmatvežiem darba un atbildību netrūkst. Manuprāt, lielākā daļa grāmatvežu tāpēc nemaz nevar būt citādi, kā tikai uzticami, pedantiski un centīgi, jebkuru darbu veicot pēc iespējas kvalitatīvāk. Tomēr, ilgstoši turpinot strādāt šādā maksimāli optimizētā režīmā, ar laiku darba apjoms kļūst nomācošs. Pienākumu gūzmā nereti sanāk savas vajadzības atlikt vienu reizi, tad nākamo, līdz pilnībā pazūdi vāveres ritenī. Tikai tad, pamazām analizējot un apdomājot situāciju, varbūt izdodas nonākt līdz atziņai, ka arī centībai nepieciešamas savas robežas, lai tā nepārvērstos perfekcionismā un nesāktu sagādāt ciešanas.

Atzīstos, ka esmu vai vismaz agrāk biju perfekcioniste ar teicamnieces sindromu. Cenšoties saņemt atzinību no vadības puses, esmu tiekusies visu vienmēr izdarīt perfekti. Un nav jau tā, ka kāds būtu iebildis: karjerā sievietes–teicamnieces ir izdevīgas visiem, izņemot pašas sev. Pēc garas darba dienas, kurā esi neatlaidīgi tiekusies uz labāko iespējamo rezultātu, vairs nepaliek spēka vai vēlēšanās ko darīt arī savā labā. Lūk, tāda ir mana personīgā «recepte» izdegšanas sindromam. 

Perfekcionisms ir bēgšana no kritikas.

Zinu, ka gana daudz kolēģu jūtas līdzīgi, tāpēc nolēmu dalīties ar savu pieredzes stāstu. Ticu, ka arī citiem varētu palīdzēt apzinātības prakses uzsākšana, mainot ieradumus un atbrīvojoties no ierobežojošām pārliecībām, kas traucē sevi realizēt. Mana izaugsme nenotika uzreiz. Tev varētu iet līdzīgi, bet var būt arī pavisam citādi, kļūstot par apzinātu grāmatvedi daudz īsākā laikā. Izaugsmes ceļā ļoti svarīga ir atbalstoša apkārtējā vide. Vēlos būt daļa no šīs vides, ar savu pieredzes stāstu iedrošinot un atbalstot tos, kuri vēl tikai meklē ceļu uz apzinātāku grāmatvedības praksi un kvalitatīvi pavadītu brīvo laiku ārpus vāveres riteņa.

Mani pirmie soļi apzinātības ceļā

Savu izdegšanas sindromu piedzīvoju pirms desmit gadiem, un tas bija manas dzīves zemākais punkts. Tomēr tā bija pietiekami negatīva pieredze, lai mani kārtīgi sapurinātu un motivētu. Sapratu un iekšēji ticēju, ka var arī citādi, un aktivizējos dažādu pašsajūtas uzlabošanas tehniku meklējumos.

Sāku ar mandalu zīmēšanu, kur sajutu tādu interesi, ka gaidīju katru nākamo nodarbību. Tad pusgadu gāju kognitīvi biheiviorālajā terapijā. Meklēju arī hobijus: absolvēju Dramaturgu teātra aktiermeistarības studiju un dejoju. Katrs posms bija solis manā apzinātības ceļā. 

Ikdienā izmantoju vienkāršas metodes, kā, piemēram, no rīta uz darbu braucu pa citu maršrutu, pievēršot uzmanību notiekošajam šeit un tagad, nevis rīkojoties ierastajā «autopilotā». Iemācījos ikdienā saskatīt pozitīvo, mērķtiecīgi atgādinot sev, ka, izvirzot to priekšplānā, uzlabojas oma.

Apzinātība ir stāvoklis būt, nevis stāvoklis darīt.

Stresa mazināšanai un garastāvokļa uzlabošanai pievērsos arī fiziskām aktivitātēm. Devos garos pārgājienos un atklāju, ka, ilgi staigājot, prāts atslābinās, svaigais gaiss pozitīvi iedarbojas uz veselību, dabas skati piesaista uzmanību un raisa pozitīvas emocijas. Jutos un izskatījos veselīgāk, kļuva vieglāk koncentrēties, vairojās enerģija. 

Kad «baterijas» beidzot bija uzpildītas, radās saulaināks skats arī uz ikdienas darbiem. Pārliecinājos, ka darbojas teiciens «kurš meklē, tas atrod». Pilnveidojot sevi, guvu papildu informāciju gan sarunās ar cilvēkiem, gan interneta dzīlēs. Tā pirms nepilniem trīs gadiem uzzināju par enerģijas elpošanu, kas mani ļoti ātri un efektīvi aizveda līdz apzinātībai. Sāku pilnvērtīgāk uzņemties atbildību par savu dzīvi. Ar enerģijas elpošanu, nonākot paplašinātā apziņas stāvoklī, pārstrādāju mazotnē un skolas gados iemantotās negatīvās pārliecības, gūstot vairāk spēka, atraisot savus iekšējos resursus un ceļot pašapziņu.

Kas ir enerģijas elpošana?

Enerģijas elpošana ir transformatīva elpošanas tehnika, kas palīdz cilvēkiem pārstrādāt ķermenī uzkrātu spriedzi, vārdos grūti aprakstāmas emocijas un bērnības traumas. Kā somatiska jeb ar ķermeņa procesiem saistīta prakse tā nodrošina dziļāku sevis izpratni, sarežģītu emociju pārstrādāšanu un atgriešanos miera, klātesamības un iekšējas apmierinātības stāvoklī. Tā ir kā dziedinoša meditācija, kas ar dziļas elpošanas palīdzību ļauj cilvēkam nonākt paplašinātā apziņas stāvoklī, kurā vieglāk atklāt un pārveidot negatīvas pieredzes un pārliecības iekšējā spēkā.

Kas ir apzinātība?

Ikdienā nereti esam pieraduši nemitīgi rosīties, būt aizņemti un kaut ko darīt. Apzinātības prakse māca apstāties un vienkārši būt, pievēršot uzmanību tam, kas notiek šeit un tagad. Tas nav nekas maģisks vai ezotērisks, bet gan iedzimta spēja trenēt savu prātu. Līdzīgi kā ar regulārām fiziskām aktivitātēm, arī regulāri apzinātības treniņi palīdz uzlabot prāta veselību. Šī «nedarīšanas darba» augļi — prasme veiksmīgāk sadarboties ar prātu, vadīt emocijas un piedzīvot augstāku dzīves kvalitāti.

Apzinātība ir pretēja autopilotam un vāveres ritenim.

Savos labākas pašsajūtas meklējumos atklāju, ka apzinātības prakse ir viena no populārākajām mūsdienu stresa mazināšanas metodēm, kas būtiski samazina izdegšanas risku. Apzinātībā balstītas stresa mazināšanas programmas dibinātājs ASV medicīnas zinātņu profesors Džons Kebets–Zinns (Jon Kabat–Zinn) apzinātības praksi ieviesis un veiksmīgi izmantojis, lai palīdzētu gan hronisku sāpju pacientiem, gan cilvēkiem ar depresiju un trauksmi vai ilgstošām vai nedziedināmām slimībām. Šīs programmas pamatā ir meditācijas principos balstīta metode, kas attīsta prasmi būt klātesošam tagadnes brīdī ar atvērtību un pieņemošu attieksmi. Ja mēs kaut ko spējam pieņemt, tērējam mazāk enerģijas un varam piedzīvot augstāku labsajūtu. 

Atbildības uzņemšanās

Zema apzinātība ir arī atbildības neuzņemšanās. Apzināts cilvēks saprot, kas ir cēlonis šobrīd notiekošajam, un rīkojas, lai novērstu sev nevēlamu notikumu atkārtošanos nākotnē.

Darbā uzņemties atbildību ir pašsaprotami, jo ir pienākumi, kuri jāizpilda, noteikumi, kas jāievēro, bet privātajā dzīvē pilnībā uzņemties atbildību bieži vien ir izaicinājums. Vieglāk ir meklēt vainīgos ārpusē (ģimenē, partnerī, priekšniekā, kolēģos, valdībā). Dzīve mainās, kad pilnībā uzņemamies atbildību par sevi. Izmainīt mēs varam tikai sevi, bet, mainoties mums, nevilšus līdzi mainās arī apkārtējie cilvēki un notikumi.

Viens no vienkāršākajiem vingrinājumiem, ko pildīt ikdienā, ir uzmanības pievēršana notiekošajam šeit un tagad, bez vērtēšanas un analizēšanas. Es apsēžos klusā vietā, kurā mani neviens netraucē, iztaisnoju muguru, atslābinu ķermeni un aizveru acis. Ieelpoju, izelpoju, vēroju savu elpu un to, kas notiek ķermenī. Pamanu savas domas, lai kādas tās arī būtu, pieņemu tās un atkal un atkal vedu savu uzmanību uz elpu un ķermeņa izjūtām. 

Šī prakse ikdienā rada mieru un pārliecību par sevi. Es pieņemu to, kas šobrīd ar mani notiek. No šodienas es veidoju savu nākotni. Mana šodienas rīcība nesīs augļus rītdien, bet pagātne nav svarīga. 

Emociju atpazīšana kā apzinātības prakse

Trenējot sevis iepazīšanu, labs palīgs ikdienā man ir arī ASV profesora psihologa Roberta Plutčika (Robert Plutchik) emociju rats. Tas sevī ietver astoņas galvenās emocijas: dusmas, bailes, skumjas, riebumu, pārsteigumu, gaidas, uzticēšanos un prieku. Plutčiks uzskatīja, ka tieši šajās emocijās balstās uzvedība, jo tās palīdz mums izdzīvot.

Ik pa brīdim ieskatoties ratā un godīgi atbildot sev uz jautājumu «kā es šobrīd jūtos», sāku sevi labāk iepazīt. Vērojot un atpazīstot, kā es jūtos konkrētajā brīdī vai notikumā, ir vieglāk saprast, kas izraisījis noteikto emociju. Piemēram, jūtos distancēta, jo esmu sāpināta, bet, šķetinot emociju ķēdi, atklājas, ka ir bijis notikums, kas sadusmojis. Laikus nepārstrādājot dusmas, negatīvo emociju spektrs paplašinās. Darbošanās ar emociju ratu palīdz kļūt apzinātākai un saredzēt kopsakarības notiekošajā, savās vērtībās un reakcijās.

Strādājot ar sevi, mēs kļūstam citi.

Strādāt ar emocijām var tikai tad, kad tās atpazīst. Atpazīšana arī ir apzināšanās forma. Kad esmu emocijas atpazinusi, varu tās pieņemt, esot atklātai pret sevi un atzīstot: »Jā, šobrīd es jūtos dusmīga.»

Tā es turpinu strādāt ar sevi. Esot apzinātai, ir vieglāk piedzīvot izaugsmi un labklājību, vieglāk atpazīt kārtējo negatīvo pārliecību un transformēt to uz pozitīvo. Sevis pilnveidošana notiek visu laiku, es atkal un atkal atklāju sevi, uzstādu un sasniedzu jaunus mērķus un pielāgojos pārmaiņām. Tikai, atšķirībā no iepriekšējā vāveres riteņa stāvokļa, es to visu spēju skaidri saredzēt, sajust un vadīt no neitralitātes stāvokļa.

Kas ir apzināts grāmatvedis?

Apzināts grāmatvedis, manuprāt, ir profesionālis, kurš uzņemas atbildību ne tikai par savu darbu, bet arī par dzīvi. Tādas vērtības kā godīgums, drosme, centība un atbildība, ir svarīgas, lai pašrealizētos kā sevi un citus cienošs, neatkarīgs un radošs cilvēks. Tikpat svarīgi ir šīs vērtības attīstīt un uz mērķiem tiekties pamazām, saudzīgi un veselīgā veidā.

Visa pamatā ir vērtības, no tām rodas uzskati un attieksme pret notiekošo. 

Lai gan grāmatvežus sabiedrībā reizēm nepelnīti redz kā garlaicīgus «cipargalvas», apzināts grāmatvedis ir ļoti radošs un enerģisks cilvēks. Ikdienas darbā bieži vien nākas saskarties ar nestandarta situācijām, kurās jābūt elastīgam, meklējot atbilstošāko risinājumu. Šādos mirkļos grāmatveža radošās prasmes ir izšķirošas. Tomēr ļoti svarīgi, ar kādu attieksmi radām un kāds apzinātības līmenis pavada mūsu ikdienas darbu.

Es kā apzināts grāmatvedis pamanu un jūtu, ka man ir ķermenis, kas ir kā instruments ar plašu emociju spektru. Saprotu, ka gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas atstāj iespaidu uz manu ikdienu. Tas, ar kādu iekšējo sajūtu strādāju, uz ko fokusējos darbā, vai spēju iedziļināties detaļās, viss ietekmē arī sasniegtos rezultātus. 

Apzināts grāmatvedis ikdienā jūtas enerģisks un spēcīgs, spēj darbā pilnvērtīgi sevi realizēt, uzņemties iniciatīvu un piedalīties uzņēmumam svarīgu lēmumu pieņemšanā.

Darot caur noliegumu, negatīvām emocijām, stresu, rezultāti agri vai vēlu pieklibo, jo tā vieglāk pieļaut kļūdas, grūtāk saredzēt risinājumus un gandrīz neiespējami — atjaunot savus iekšējos resursus. Darot ar entuziasmu, vispirms pamanot un novērtējot esošo, tad iemācoties saskatīt pozitīvo un apzinoties, ka materializējas tas, ko es radu, arī objektīvie darba rezultāti ir labāki. Sakārtoti grāmatvedības procesi atļauj uzplaukt gan biznesam, gan uzņēmējam, radot drošības sajūtu par finansēm. Mēs transformējam limitējošās pārliecības iedvesmā un spēkā, gūstot iekšēju izpratni par dažādiem dzīves aspektiem, problēmām un sevi pašu.

Kad tad, ja ne tagad? Kurš tad, ja ne tu? Tavs ceļš uz apzinātāku dzīvi sākas šeit un tagad.

Jums arī varētu interesēt:

• Koučings uzņēmumā — izcils palīgs vadītājam un darbiniekiem
• Produktivitāte un motivācija darbavietā