Jūlija Sauša, Mag. Iur., "Jūlijas Saušas juridiskais birojs" valdes priekšsēdētāja
Rakstā apskatītas aktualitātes Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās izlases kārtībā, kurām varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu maksātājiem un sistēmu kopumā, kā arī tās aktualitātes, kuras, autoresprāt, varētu būt svarīgas nodokļu jomā pasaulē kopumā. Aizvadītā gada nogalē The Kyiv Independent ziņoja, ka Ukrainas militārā kibervienība ir uzlauzusi tūkstošiem Krievijas nodokļu sistēmas serveru, iegūstot sensitīvu informāciju pirms nodokļu datu bāzes dzēšanas. Savukārt Eiropas Savienības…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Rakstā apskatītas aktualitātes Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās izlases kārtībā, kurām varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu maksātājiem un sistēmu kopumā, kā arī tās aktualitātes, kuras, autoresprāt, varētu būt svarīgas nodokļu jomā pasaulē kopumā.
Jūlija Sauša, Mg. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja, Ekonomikas un kultūras augstskolas pasniedzēja Foto: Aivars Siliņš
Aizvadītā gada nogalē The Kyiv Independent ziņoja, ka Ukrainas militārā kibervienība ir uzlauzusi tūkstošiem Krievijas nodokļu sistēmas serveru, iegūstot sensitīvu informāciju pirms nodokļu datu bāzes dzēšanas. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesa) 2023. gada 14. decembra spriedumā lietā C–340/21 VB pret Natsionalna agentsia za prihodite jeb Bulgārijas nodokļu administrāciju, tiesa situācijā, kad ir notikusi neatļauta piekļuve (kiberuzbrukums) nodokļu administrācijas informācijas sistēmai un skāra vairāk nekā sešus miljonus fizisku personu, kā arī tīmeklī ir publicēti sistēmā ietvertie personas dati, ir noteikusi, ka trešo personu nelikumīga piekļuve personas datiem pie atbilstošiem apstākļiem varētu radīt pārziņa – nodokļu administrācijas – atbildību un novest pie secīgas nodokļu administrācijas kompensācijas.
Šī lieta kļūst vēl interesantāka, ja atceramies, ka Latvijas gadījumā ES Tiesa 2022. gada 24. februāra spriedumā lietā C–175/20 SS SIA pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) principā lēma par labu nodokļu maksātājam. Šī lieta bija kā viena diskutētākajām Vīnes nodokļu tiesību institūta konferencē 2022. gada 18. novembrī saistībā ar aktualitātēm ES Tiesas praksē tiešo nodokļu piemērošanas jomā, kurā kā runātājs uzstājās arī šīs publikācijas autore. Ievērojamas nodokļu tiesvedības miljonu un arī miljardu eiro apmērā, priekšlikumi tiesību aktu iniciatīvām ES ietvaros ar ietekmi tostarp no nākamā gada līdz gadu desmitiem, digitālā pasaule un nodokļi laikmetā, kurā katru dienu tiek rakstīti vidēji 20 miljardi e–pastu un tiek veikti 650 miljoni tiešsaistes meklējumu, – tas viss un vēl vairāk tiek nodots lasītājam šajā jau 2024. gadā, kurā kā svarīgākā vērtība ir miers gan kontekstā ar karu Ukrainā, gan arī katra nodokļu maksātāja konkrētās tiesiskās situācijas kontekstā.
Piecas ES dalībvalstis atliks Otrā pīlāra direktīvas noteikumu piemērošanu
1EK 2023. gada 12. decembra paziņojums Nr. C/2023/1536 „Izvēle novēloti piemērot IIR un UTPR saskaņā ar Otrā pīlāra direktīvas 50.pantu”. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. OV C, C/2023/1536, 12.12.2023. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2023/1536/oj?locale=lv.
Eiropas Komisija (EK) 2023. gada 12. decembrī nāca klajā ar paziņojumu Nr. C/2023/1536 „Izvēle novēloti piemērot IIR un UTPR saskaņā ar Otrā pīlāra direktīvas 50. pantu”.1 Saskaņā ar Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 56. pantu (turpmāk – Otrā pīlāra direktīva, par ko autore ir rakstījusi žurnāla 2023. gada augusta numurā) ES dalībvalstīs līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu Otrā pīlāra direktīvas prasības. Dalībvalstīm jādara EK zināmu minēto noteikumu tekstu. Tām jāpiemēro minētos noteikumus attiecībā uz fiskālajiem gadiem, sākot no 2023. gada 31. decembra.
Tomēr Otrā pīlāra direktīvas 50. panta 1. punktā ir paredzēta izvēle novēloti piemērot ienākumu iekļaušanas noteikumu (IIR) un nepietiekami apliktas peļņas noteikumu (UTPR), ko var veikt dalībvalstis, „kurās ir atrašanās vieta ne vairāk kā divpadsmit galīgajiem mātesuzņēmumiem, kas pieder grupām, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā”, sešus secīgos fiskālos gadus, sākot no 2023. gada 31. decembra. Dalībvalstīm, kas izdara šādu izvēli, ir jāinformē EK līdz 2023. gada 31. decembrim.
ES dalībvalstis, kas ir paziņojušas EK par savu nodomu izvēlēties atlikt IIR un UTPR piemērošanu saskaņā ar direktīvas 50. pantu, ir Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta un Slovākija.
Vienlaikus EK tās paziņojumā norāda, ka tam vien, ka dažas dalībvalstis var izdarīt šādu izvēli, nevajadzētu izkropļot Otrā pīlāra sistēmas darbību ES un citur. Šā iemesla dēļ dalībvalstij, kas izdara šādu izvēli, tomēr ir jātransponē visi pārējie attiecīgie Otrā pīlāra direktīvas noteikumi, lai nodokļu maksātāji un citas dalībvalstis un jurisdikcijas varētu pienācīgi piemērot sistēmu. Jo īpaši svarīgi ir uzsvērt, ka pienākuma novēlota piemērošana nenozīmē atbrīvojumu no grupas virsnodokļa maksāšanas saistībām citās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Tā tikai atļauj tām dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās šo atkāpi, nepiemērot IIR un UTPR sešus secīgus fiskālos gadus, sākot no 2023. gada 31. decembra.
No tā izriet, ka dalībvalstīm, kas ir izdarījušas šādu izvēli, ir jāpieņem noteikumi, ar ko:
uzliek par pienākumu vietējiem galīgajiem mātesuzņēmumiem:
iecelt izraudzīto iesniedzēju vienību citā dalībvalstī vai trešā valstī,
identificēt grupas vietējās sastāvā esošās vienības, uz kurām attiecas Otrā pīlāra direktīva, un to funkcijas sistēmā (piemēram, mātes starpniekuzņēmums (IPE), pastāvīgā pārstāvniecība, caurskatāms uzņēmums vai kopuzņēmums),
apstrādāt un nodot visu informāciju, ko vietējās sastāvā esošās vienības iesniegušas izraudzītajai iesniedzējai vienībai (sk. turpmāk);
uzliek par pienākumu vietējām sastāvā esošajām vienībām:
sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai aprēķinātu katras sastāvā esošās vienības virsnodokli, ņemot vērā arī jebkādas konkrētas korekcijas (jo īpaši atliktos nodokļus),
sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu efektīvo nodokļa likmi katrai jurisdikcijai.
Rīcības kodeksa jautājumu grupa (CoCG)
Eiropas Savienības Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) ir ES instruments godīgas nodokļu konkurences veicināšanai gan ES, gan ārpus tās. 1997. gadā ES finanšu ministri vienojās par sākotnējo Rīcības kodeksu kā par juridiski nesaistošu starpvaldību instrumentu. To galvenokārt izmanto, lai identificētu un novērtētu preferenciālus nodokļu pasākumus (t.i., pasākumus, kas paredz zemāku nodokļu līmeni nekā vispārēji piemērojamais līmenis), kuri, iespējams, ir kaitīgi. Vēlāk, 2022. gada 8. novembrī, ECOFIN padome apstiprināja pārskatītu Rīcības kodeksu, paplašinot tā darbības jomu nolūkā iekļaut ne tikai preferenciālus nodokļu pasākumus, bet arī „vispārēji piemērojamus nodokļu elementus”, kas rada iespējas nodokļu dubultai neuzlikšanai vai var novest pie nodokļu atvieglojumu dubultas vai daudzkārtējas izmantošanas.
Pārskatīto kodeksu, kurā arī izklāstīta šo elementu novērtēšanas procedūra, piemēros no 2024. gada 1. janvāra, un tas attieksies uz vispārēji piemērojamiem nodokļu elementiem, kas būs ieviesti pēc 2023. gada 1. janvāra. Saskaņā ar kodeksu ES dalībvalstis apņemas atcelt spēkā esošos nodokļu pasākumus, kas rada kaitējošu nodokļu konkurenci, un turpmāk atturēties no jebkādu šādu pasākumu ieviešanas. Lai veicinātu pozitīvas izmaiņas nodokļu tiesību aktos un praksē ārpus ES, Padome 2017. gadā izveidoja ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.2
Ekonomikas un finanšu padome 2023. gada 8. decembrī apstiprināja skrīninga (pārbaudes) procesu tādām jurisdikcijām kā Bruneja, Kuveita un Jaunzēlande. Pēc pārbaudes procesa šīs valstis var pievienot ES nesadarbojušos jurisdikciju sarakstam, ja tiks konstatēts, ka tās neatbilst pārredzamības, godīgas nodokļu uzlikšanas un ESAO BEPS minimālo standartu ieviešanas standartiem. Tomēr, ja tiek konstatētas problēmas ar atbilstību standartiem, jurisdikcijām parasti tiek dota iespēja atrisināt problēmas saskaņotajā termiņā, pirms tās tiek uzskaitītas kā tādas, kas nesadarbojas.
Ziņojums Eiropadomei par nodokļu jautājumiem
Ekonomikas un finanšu padome 2023. gada 8. decembrī tostarp apstiprināja ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem. Šajā ziņojumā sniegts pārskats par to, kas Padomē ir sasniegts Spānijas prezidentūras laikā (no 2023. gada jūlija līdz decembrim), kā arī par pašreizējo stāvokli svarīgākajos nodokļu jomas dosjē, par kuriem notiek sarunas. Prezidentvalsts Spānija norādīja, ka nodokļu politikas jomas prioritātes ir panākt progresu jaunajā starptautiskajā nodokļu sistēmā un cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanu, pastiprinot krāpšanas apkarošanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas pasākumus, un jo īpaši:
vērsties pret dalībvalstīs izveidotām vienībām, kurām nav satura vai kurām ir minimāls saturs, un kuru galvenais mērķis ir iegūt nodokļu priekšrocības, samazinot citu dalībvalstu nodokļu bāzi;
izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās priekšrocības, lai novērstu krāpšanu PVN jomā un atbalstītu ES uzņēmumus;
izstrādāt efektīvāku procedūru nodokļu ieturēšanas pārvaldībai; stiprināt sadarbību starp dalībvalstu nodokļu iestādēm un veicināt labu pārvaldību nodokļu jomā.
Turpinājās darbs pie visiem vēl nepabeigtajiem dosjē, tostarp šādiem: grozījumi Direktīvā par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, priekšlikumi, kas ietverti paketē „PVN digitālajā laikmetā”, priekšlikums par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (FASTER), priekšlikums, kura mērķis ir novērst čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām (UNSHELL), par ko autore ir rakstījusi arī iepriekšējās publikācijās, priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (HOT), priekšlikums Padomes Direktīvai par transfertcenu noteikšanu un priekšlikums Padomes Direktīvai „Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)”, ES saraksta atjaunināšana attiecība uz jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, kā arī Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana.
BEFIT – uzņēmējdarbības nodokļa sistēma 21. gadsimtam
EK 2023. gada 12. septembrī iesniedza trīs svarīgus jaunus tiesību aktu priekšlikumus Padomes direktīvām uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, no kuriem viens ir priekšlikums Padomes Direktīvai „Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)”, uz kuru ir likts akcents arī Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē 2023. gada 8. decembrī un kuras galvenais mērķis ir izstrādāt kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem ES. Tā kā tika ierosināta BEFIT direktīva, Komisija atsauca priekšlikumus par kopējo uzņēmumu (konsolidēto) nodokļu bāzi, kurus Padome izskatīja kopš 2016. gada un kuri tika apturēti sakarā ar globālajām sarunām par divu pīlāru reformu (saistībā ar ESAO/G20 BEPS jomā izveidoto iekļaujošo satvaru).
Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēmas (Business in Europe: Framework for Income Taxation, t.i., BEFIT) ietvaros ir paredzēts ieviest vienotu noteikumu kopumu ES uzņēmumiem, lai tie varētu aprēķināt savu nodokļa bāzi, un vienlaikus, pamatojoties uz formulu, nodrošināt efektīvāku peļņas sadali starp ES valstīm. Tās mērķis būs arī samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un izveidot saskaņotu pieeju uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem ES. BEFIT paredzēts kā vienots uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopums ES, kas būs balstīts uz kopējās nodokļu bāzes galvenajām iezīmēm un peļņas sadali starp dalībvalstīm, izmantojot formulu (t. s. „sadalījuma formulu”). Ar BEFIT paredzēts izveidot uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu 21. gadsimtam – satvaru, kas nodrošinātu taisnīgu, mūsdienīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kura atbilst publiskā finansējuma vajadzībām, vienlaikus arī atbalstot atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos ES 27 dalībvalstu un to atšķirīgo nodokļu sistēmu vidū.
Transfertcenu direktīva
Kā otrs svarīgais tiesību akta projekts, ko 2023. gada 12. septembrī iesniedza EK un kas ir akcentēts Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē 2023. gada 8. decembrī, ir priekšlikums Padomes Direktīvai par transfertcenu noteikšanu, kuras galvenais mērķis ir ES tiesību aktos integrēt galvenos transfertcenu noteikšanas principus un noteikumus, par kuriem panākta vienošanās ESAO satvarā, un kura arī rada iespēju Savienībā izveidot kopīgus saistošus noteikumus par to, kā konkrētiem darījumiem būtu jāpiemēro nesaistītu pušu darījuma princips.
ES līmenī iekšējo cenu noteikšanas noteikumi pašlaik nav saskaņoti ar tiesību aktiem. Lai gan visās dalībvalstīs ir ieviesti valsts tiesību akti, kas paredz zināmā mērā kopēju pieeju, ievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, pat ja to piemērošana nav vienāda visās dalībvalstīs, asociēto uzņēmumu definīcija un kontroles jēdziens, transfertcenu piemērošanas nosacījumi dažādās dalībvalstīs atšķiras. Dažas dalībvalstis piemēro 25% slieksni, bet citas piemēro 50% līdzdalības slieksni, lai noteiktu, vai kontroles kritērijs ir izpildīts.
EK priekšlikuma mērķis ir saskaņot iekšējo cenu noteikšanas noteikumus ES un nodrošināt vienotu pieeju iekšējo cenu noteikšanas problēmām. Ar to ES tiesību aktos ir iekļauts nesaistītu pušu darījuma princips un galvenie iekšējo cenu noteikšanas noteikumi, precizēta ESAO iekšējo cenu noteikšanas pamatnostādņu loma un statuss un radīta iespēja izveidot kopīgus saistošus noteikumus par konkrētiem noteikumu aspektiem Savienībā.
Ir paredzēts, ka ar priekšlikumu palielinātos nodokļu noteiktība un mazinātos tiesvedības (kam autore īsti nepiekrīt) un nodokļu dubultās uzlikšanas risks, samazinātos uzņēmumu iespējas izmantot transfertcenas agresīvas nodokļu plānošanas nolūkos. Dalībvalstīm transfertcenu noteikumi būtu jāievieš līdz 2026. gada 1. janvārim.3
Galvenā biroja nodokļu (HOT) sistēma MVU
Kā trešais svarīgais tiesību akta projekts, ko 2023. gada 12. septembrī iesniedza EK un kas ir akcentēts Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē 2023. gada 8. decembrī, ir priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko izveido Galvenā biroja nodokļu (HOT) sistēmu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuras mērķis ir vienkāršot uzņēmumu ienākuma nodokļa saistību izpildi mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nolemj darboties pāri ES robežām. EK būtībā ierosina, ka MVU, kuriem ir pastāvīga pārstāvniecība vismaz vienā citā („uzņēmēj–”) dalībvalstī, varētu brīvprātīgi turpināt piemērot nodokļu noteikumus, kas tiem ir zināmi („piederības” dalībvalstī), un tie varētu aprēķināt un paziņot „piederības” dalībvalsts nodokļu iestādēm pastāvīgās pārstāvniecības citā („uzņēmēj–”) dalībvalstī ar nodokli apliekamo rezultātu.
„Piederības” dalībvalsts tad piemērotu „uzņēmējdalībvalstu” nodokļa likmi ar nodokli apliekamajam rezultātam un iekasētu uzņēmumu ienākuma nodokli, kas jāmaksā pastāvīgajai pārstāvniecībai, pirms rezultātā gūtie ieņēmumi tiek pārskaitīti attiecīgajām uzņēmējdalībvalstīm. Ir paredzēts, ka šī sistēma varētu samazināt saistību izpildes izmaksas, veicinātu MVU pārrobežu paplašināšanos un palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus MVU dalībai iekšējā tirgū.
Ekonomikas un finanšu padome 2023. gada 8. decembrī paralēli tādiem jautājumiem kā ES ekonomikas pārvaldības sistēma un tās pārskatīšana, vienotās valūtas pakete, t.i., digitālā eiro ieviešana, pašreizējā ekonomiskā un finansiālā ietekme, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, tostarp skatījusi arī jautājumu par PVN digitālajā laikmetā, kurā Padome pieņēma zināšanai Spānijas kā prezidentvalsts progresa ziņojumu4 par paketi „PVN digitālajā laikmetā”. Eiropas Komisija 2022. gada 8. decembrī nāca klajā ar tiesību aktu paketi „PVN digitālajā laikmetā”5, kuras mērķis ir palīdzēt veicināt digitalizāciju cīņā pret krāpšanu PVN jomā, atbalstīt uzņēmumus un samazināt administratīvo slogu. Minētā pakete ietver trīs priekšlikumus:
priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā;
priekšlikums Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam; un
priekšlikums Padomes Īstenošanas regulai, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētiem PVN režīmiem.
Paketei ir trīs mērķi. Pirmkārt, tajā ir paredzēts ar digitālās ziņošanas prasību ieviešanu modernizēt PVN ziņošanas pienākumus, pamatojoties uz elektronisko rēķinu sagatavošanu. Otrkārt, ar to ir plānots risināt platformu ekonomikas problēmas, atjauninot piemērojamos PVN noteikumus. Treškārt, tās mērķis ir novērst administratīvo slogu, virzoties uz vienotu PVN reģistrāciju.
ES un Norvēģija turpinās sadarbību PVN krāpšanas apkarošanā
EK ir sekmīgi pabeigusi pārrunas ar Norvēģiju, lai grozītu Nolīgumu6 starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Sarunu mērķis bija saskaņot ES un Norvēģijas līgumu ar pēdējiem grozījumiem ES tiesību aktos par administratīvo sadarbību PVN jomā, kas ieviesti pēc tā noslēgšanas 2018. gadā.7 Kad grozījumi būs pieņemti, tie nodrošinās ES dalībvalstīm jaunus sadarbības instrumentus ar Norvēģiju minētajā jomā.
Enerģijas nodokļu direktīvas (END) pārskatīšana
EK 2021. gada 14. jūlijā iesniedza priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (END priekšlikums). END priekšlikums ir daļa no paketes „Gatavi mērķrādītājam 55%”, kuras nolūks ir īstenot vērienīgos ES mērķus līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Ekonomikas un finanšu padomei 2023. gada 8. decembrī prezidentvalsts ziņoja, ka tiek turpināts darbs pie END pārskatīšanas. Tostarp 2023. gada 23. novembra Nodokļu jautājumu darba grupas (augsta līmeņa darba grupā – ALDG) sanāksmē notika viedokļu apmaiņa. Prezidentvalsts iesniedza informatīvas piezīmes par konkrētiem tematiem un dažu pantu iespējamu alternatīvu formulējumu. Tika analizēti neatrisinātie jautājumi, un galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem: minimālie nodokļu līmeņi, jo īpaši nodokļu likmes pārejas perioda beigās (2033. gada 1. janvārī) un īpašs režīms dabasgāzei un sašķidrinātai naftas gāzei; minimālo nodokļu līmeņu indeksācija; zemākā siltumspēja; darījumu lidojumu definīcija; koksnes nodokļi; mijiedarbība starp nākamo END un valsts atbalsta noteikumiem; un jaukti produkti. Prezidentvalstij izdevās identificēt iespējamos kompromisa risinājumus attiecībā uz dažiem apspriestajiem tematiem. Tomēr delegāciju nostājas vairākos būtiskos jautājumos joprojām atšķiras.
Muitas savienības reformu pakete
Muitas reformā ir ietverts mūsdienīgs nākotnes redzējums par ES muitu, kurā muitas iestādes ES ir pienācīgi aprīkotas, lai apturētu neatbilstīgas preces, iekasētu vairāk muitas nodokļu un veiktu pienācīgas kontroles, bet nerada pārmērīgu slogu iestādēm un tirgotājiem. EK 2023. gada 17. maijā nāca klajā ar priekšlikumiem par visaptverošāko ES muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā.
EK iesniedza muitas reformas paketi, kurā ietverti šādi dokumenti:
Komisijas paziņojums „Muitas reforma: muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni”;
Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu un Eiropas Savienības Muitas dienestu un atceļ Regulu (ES) Nr. 952/2013;
Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2658/87 attiecībā uz vienkāršota tarifa režīma ieviešanu preču tālpārdošanai un Regulu (EK) Nr. 1186/2009 attiecībā uz muitas nodokļa atbrīvojuma robežvērtības atcelšanu;
Priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu.
Pēc politikas debatēm Ekonomikas un finanšu padomē prezidentvalsts Spānija sāka izskatīt Muitas savienības reformas paketi Muitas savienības jautājumu darba grupā (CUWP). CUWP sanāksmes līdz pat 2023. gada 19. decembrim paredz tādu atlikušo jautājumu apspriedi kā muitas procesi, ES muitas datu centrs no IT tehniskā viedokļa.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Rakstā apskatītas aktualitātes Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās izlases kārtībā, kurām varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu maksātājiem un sistēmu kopumā, kā arī tās aktualitātes, kuras, autoresprāt, varētu būt svarīgas nodokļu jomā pasaulē kopumā. Aizvadītā gada nogalē The Kyiv Independent ziņoja, ka Ukrainas militārā kibervienība ir uzlauzusi tūkstošiem Krievijas nodokļu sistēmas serveru, iegūstot sensitīvu informāciju pirms nodokļu datu bāzes dzēšanas. Savukārt Eiropas Savienības…
