JAUTĀJUMS: Kā rēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja darbinieks nodokļu grāmatiņu ir atzīmējis VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) mēneša vidū, uzsākot darba attiecības, vai pārtraucis darba attiecības mēneša vidū?

Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Ja darbinieks aiziet no darba mēneša vidū un šajā darbavietā viņam bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ANG), grāmatvedis aprēķinātai darba samaksai piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto (vai darbinieka noteikto) neapliekamo minimumu un ienākuma nodokli 20% apmērā. Gan minimumu, gan atvieglojumus (par apgādājamajām personām vai invaliditāti, ja uz to ir tiesības) piemēro proporcionāli darba attiecību kalendāra dienu skaitam. Ar darba attiecību periodu vienīgi nav «jāsaskaņo» darba samaksas summa: progresīvo nodokļa likmi (20% vai 23%) piemēro ienākumam, nedalot to proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts.

Ja darba samaksa mēnesī pārsniedz 1100 eiro, piesardzības dēļ no minimuma būtu jāatsakās, bet, ja pārsniedz arī 1667 eiro, tad šai darba samaksas daļai būtu jāpiemēro IIN likme jau 23% apmērā.

Mazliet atšķiras situācija, kad persona iekārtojas darbā pēc 1. datuma.

Ja ANG atzīmēta EDS kaut vai šā mēneša pēdējā dienā, tas dod tiesības grāmatvedim piemērot darba samaksas daļai līdz 1667 eiro IIN likmi 20% apmērā. Pārsnieguma daļai piemēro IIN likmi 23% apmērā.

Sarežģītāk ir ar prognozējamo neapliekamo minimumu.

Ja grāmatiņa atzīmēta EDS vienlaikus ar darba gaitu sākumu vai vēlāk, VID uzreiz paziņo darba devējam prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Savukārt grāmatvedis mēneša beigās šo minimumu piemēros nevis pilnā summā, bet proporcionāli šā mēneša darba attiecību kalendāra dienu skaitam.

Vai darbiniekam pastāv nodokļa piemaksas risks, ja abās darbavietās grāmatveži piemēros IIN likmi 20%, bet darba samaksas kopsumma šajā mēnesī pārsniegs IIN likmes maiņas slieksni?

Jā, tāds risks pastāv, jo spēkā esošā IIN likmes piemērošanas kārtība liek fiziskajai personai taksācijas gada laikā sekot vismaz katra mēneša vidējiem bruto ieņēmumiem un necerēt uz to, ka VID neko nepamanīs. Jebkurš izmaksātājs sniedz VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksāto summu un ieturēto nodokli, tādējādi VID ir iespējams ne vien divas reizes gada laikā sūtīt darba devējiem un citām personām prognozēto minimumu, bet arī aprēķināt faktisko minimumu, kas pienākas personai saskaņā ar gada laikā gūto ieņēmumu kopsummu.

Patlaban ir maksimāli atvieglota iespēja gan samazināt VID noteikto minimumu, gan vispār no tā atteikties, gadam beidzoties saņemot bonusu pārmaksātā ienākuma nodokļa veidā.

Atbildei izmantots Ministru kabineta 2010.gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 90. un 96.¹ punkts.