0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSAlkoholu lielajās plastmasas pudelēs varēs tirgot līdz 2020. gada septembrim

Alkoholu lielajās plastmasas pudelēs varēs tirgot līdz 2020. gada septembrim

No 2020.gada 1.septembra būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Tas attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Par to 11.maijā lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka kopā ar Veselības ministriju rosināja izmaiņas ieviest agrāk un nekavēties ar to stāšanos spēkā, taču iepriekš deputātu vairākums to noraidīja. R.Naudiņš akcentē, ka “lētais alus, kontrabandas degvīns, kā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Aldara ražotne Sarkandaugavā. Foto: I. Kubliņš, PhotoRiga.com, Plz.lv

No 2020.gada 1.septembra būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Tas attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Par to 11.maijā lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka kopā ar Veselības ministriju rosināja izmaiņas ieviest agrāk un nekavēties ar to stāšanos spēkā, taču iepriekš deputātu vairākums to noraidīja. R.Naudiņš akcentē, ka “lētais alus, kontrabandas degvīns, kā arī azartspēles padara Latvijas Tautsaimniecību vājāku”.

Gandarījums, ka šodien pielikām punktu plastmasas “divlitreņu” sāgai. Iepriekš rosināju aizliegumu ieviest jau no 2017.gada 1.septembra, tomēr lielākā daļa komisijas deputātu un nozares pārstāvju izšķīrās par garāku pārejas periodu, ” uzsver R.Naudiņš, piebilstot, ka apjomīgā nodokļu reforma paredzēs akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholam, bet par to gan vēl gaidāmas diskusijas.

Izmaiņas paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

Lai aizliegumu varētu piemērot, likumprojekts pirms izskatīšanas Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tika saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir krietni lētāks nekā citu veidu iepakojumos pildītie. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kuras lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši, norādījuši likumprojekta autori.

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Veselības ministrijas pārstāvji norādījuši, ka 2015.gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem bija 10,8 litri.

Alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē, uzsvēruši likumprojekta autori. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.