Amata savienošanas noteikumu piemērošana atstādinātai amatpersonai

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties.

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721)

Faktiskie apstākļi

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā stāšanās laikam, par atstādināšanas laiku nesaņemot darba samaksu. Pieteicējs lūdza domei atļauju savienot amatu ar konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ALPS ainavu darbnīca. Dome atteica atļauju, pamatojoties uz Interešu konflikta novēršanas likumu, kas publiskas personas iestādes vadītājam aizliedz savienot amatu ar darbu privātā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs šo atteikumu apstrīdēja tiesā.

Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas pieteicēja pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz atstādinātiem darbiniekiem. Tāpat tiesa secināja, ka domei bija zināms par pieteicēja ilgstošo atstādināšanu, neizmaksājot darba samaksu, taču, ņemot vērā, ka atstādināšana, tostarp apturot darba samaksas izmaksu arī uz nenoteiktu laiku, ir paredzēta gan Darba likuma 58. panta otrajā daļā, gan citos valsts dienesta attiecības regulējošos normatīvajos aktos, nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs, pieņemot Interešu konflikta novēršanas likuma normas, tādu gadījumu iespējamību nebūtu apsvēris un ilgstoša atstādināšana, neizmaksājot darba samaksu, pati par sevi liecinātu par netipisku situāciju.

Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, uzsverot, ka ilgstoša atstādināšana bez darba algas ir nesamērīga un ka viņam nebija iespēju savienot amatu ar citu darbu.

Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir pamatots un ka amata savienošanas ierobežojumi neierobežo pieteicēja tiesības uz iztiku, jo viņam bija iespēja meklēt citu darbu.

Senāts norādīja, ka uz pieteicēju kā publiskas personas iestādes vadītāju neattiecas tādi amata savienošanas ierobežojumi, lai uzskatītu, ka, atstādināšanas laikā nesaņemot darba samaksu (par amata veikšanu, no kura atstādināts), tiktu liegtas pieteicēja tiesības uz iztiku. Tas, ka pieteicējs šajā laikā vēlējies strādāt tikai pie viena darba devēja, kas nav publiskas personas institūcija, neliecina, ka viņam nav bijis iespēju strādāt publiskajā sektorā un tieši Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi būtu pārlieku ierobežojoši. Pieteicējam kā amatpersonai bija jāapzinās no Interešu konflikta novēršanas likuma izrietošie ierobežojumi un atbilstīgi tiem arī jārīkojas. Senāta ieskatā, izskatāmajā lietā nav konstatēts, ka pieteicējs būtu meklējis iespējas tādam darbam, kuru var savienot ar viņa amatu. Tas vien, ka dome nav piekritusi prettiesiski atļaut pieteicējam strādāt vienu izvēlētu darbu pie viena konkrēta darba devēja, pats par sevi nenozīmē, ka tādā veidā būtu pārkāptas pieteicēja Satversmē garantētās tiesības.

Senāta atziņas

Interešu konflikta novēršanas likumā amata savienošanas ierobežojumi ir noteikti, lai novērstu interešu konfliktu rašanos un nodrošinātu pilnvērtīgu valsts funkciju īstenošanu sabiedrības interesēs.

Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai (likuma 2. pants).

1 Satversmes tiesas 2019. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2019–03–01 11.1. punkts.

Valsts amatpersona ir persona, kas veic kādu publisku funkciju. Valsts amatpersonas statuss nozīmē īpašu tiesisku attiecību pastāvēšanu starp personu un valsti un ir cieši saistīts ar valsts funkciju pildīšanu. Nosacījums par īpašu uzticamību un lojalitāti pret valsti ir pamatā ar amatpersonas statusu saistītajiem ierobežojumiem.¹

2 Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA–394/2006, A42102804, 8.1. punkts.

Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticēšanos, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība.² Valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā.

3 Senāta 2023. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. SKA–190/2023, A420311218, 8. punkts.

Valsts amatpersonas statuss ir cieši saistīts ar pienācīgu valsts funkciju izpildi un sabiedrības uzticēšanos valstij. Lai nodrošinātu valsts funkciju īstenošanu sabiedrības interesēs, valsts amatpersonas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem.³

n Par atstādināšanas jēdzienu

Darba likuma 58. panta pirmā daļa noteic, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

Lai gan atstādināšanas laikā pieteicējs nevar veikt darba pienākumus un atrasties darba vietā, viņš joprojām saglabā savu amatu. Atstādināšana ir preventīvs līdzeklis, ko darba devējs var uz laiku izmantot konkrētos, likumā noteiktos gadījumos. Tā piemērošana pati par sevi neizbeidz darba tiesiskās attiecības, arī šajā laikā pieteicējs ir konkrētās iestādes pārstāvis. Savukārt, ja darba devējs ir nepamatoti piemērojis šo līdzekli, atstādinātajai personai ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku un arī zaudējumu atlīdzinājumu (Darba likuma 58. panta ceturtā daļa).

n Par to, vai un kā pieteicēja atstādināšana ietekmē amatu savienošanas iespēju

Tā kā pieteicēja amatpersonas statuss ir saistīts ar konkrēta amata ieņemšanu un atstādināšanas laikā pieteicējs joprojām turpināja ieņemt šo amatu, arī atstādināšanas laikā uz pieteicēju attiecās ar amatpersonas statusu saistītie ierobežojumi, tostarp par amatu savienošanu. Atstādināšanas iespējamajam prettiesiskumam šajā kontekstā nav tiesiskas nozīmes.

Vienlaikus situācijā, kad atstādināšana ir ilgstoša un bez darba samaksas saglabāšanas, atstādinātā persona nedrīkstētu nonākt situācijā, kad tai faktiski tiek liegtas tiesības uz iztiku. Tādēļ pārbaudāms, vai amata savienošanas ierobežojumi pieteicējam neliedz šīs tiesības.

n Atsevišķu amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi

Pieteicējam kā publiskas personas iestādes vadītājam nav noteikts absolūts amatu savienošanas aizliegums, tomēr amatu savienošana ir atļauta tikai konkrētos, tiesību normās noteiktos, gadījumos.

Izvērtējot Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta ceturtajā daļā un 6. panta ceturtajā daļā uzskaitītos amatus, ar kuriem ir savienojams publiskas personas iestādes vadītāja amats, secināms, ka savienošana ar amatu privātajā sektorā patiešām ir iespējama tikai īpašu apstākļu iestāšanās gadījumos. Vienlaikus šā likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkta ´bª apakšpunkts paredz, ka, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta rakstveida atļauja, publiskas personas iestādes vadītāja amatu var savienot ar citu amatu publiskas personas institūcijā. Līdz ar to likums paver pietiekami plašas darba iespējas publiskajā sektorā. Turklāt ir pamatoti uzskatīt, ka personas, kas ieņem publiskas personas iestādes vadītāja amatu, kvalifikācija un prasmes ļautu ieņemt arī kādu citu amatu tajā pašā vai citā iestādē.

Gadījumā, ja pieteicējam viņa individuālo apstākļu dēļ tomēr radās problēmas iztikas līdzekļu iegūšanai, viņam par to bija jāinformē iestāde.

Ko par amata savienošanu noteic likums?

Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta ceturtā daļa paredz, ka citstarp publiskas personas iestādes vadītājs var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

Interešu konflikta 6. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar:

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

• Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības
• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem