Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, bet neaizmirst arī strādāt! Šos vārdus vajadzētu iegaumēt, īpaši, ja esat nolēmuši paaugstināt savu kvalifikāciju kursos, kas nav saskaņoti ar vadību, un mācību apguve ir kavējusi tiešo pienākumu izpildi.

2024. gada 4. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–530/2024 (A420230022)

Lietas faktiskie apstākļi

Ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) 2022. gada 13. aprīļa lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un ar ministrijas valsts sekretāra 2022. gada 1. jūnija lēmumu nolemts piemērot pieteicējai disciplinārsodu – rājienu. 

No lēmuma izriet, ka pieteicēja laika posmā no 2022. gada 20. janvārī dotā uzdevuma uzdošanas līdz brīdim, kad tā no minētā uzdevuma tika atbrīvota, nav veikusi nekādas vērā ņemamas izpildes darbības. Turklāt veselu nedēļu pieteicēja pieļāvusi nepamatotu darba uzdevuma nepildīšanu, jo šajā laika posmā bija aizņemta mācībās grāmatvedības kursos, kuru apmeklēšana darba laikā netika saskaņota. Arī turpmākās novēlotās darba uzdevuma izpildes darbības nav sasniegušas ievērojamu progresu darba uzdevuma izpildē. Minētais norāda uz nolaidīgu un nekvalitatīvu darba uzdevuma izpildi. Tāpat vērā ņemams, ka pieteicēja nepiedalījās uzdevuma ietvaros paredzētajā 2022. gada 25. janvāra seminārā „Par Valsts kases vadlīnijām un konsultāciju par grāmatvedības procesiem”, uz kuru pieslēgšanās saite pieteicējai bija nosūtīta. Kaut arī pieteicēja apzinājās, ka uzdotā uzdevuma sākotnējā nepamatotā nepildīšana un sekojošā novēlotā, nolaidīgā un ne­kvalitatīvā pildīšana radīs spriedzi un laika trūkumu, tomēr pašas radītajos riskos nesaskatīja savu vainu un nepamatoti vainoja attaisnotā prombūtnē esošo ministrijas Iekšējā audita nodaļas vadītāju un vadītāja pienākumu izpildītāju. Attiecīgi pieteicēja izdarījusi disciplinārpārkāpumu aiz rupjas neuzmanības. Ņemot vērā, ka tieši mantiski zaudējumi šī disciplinārpārkāpuma rezultātā nav konstatēti, kā arī nav konstatēti apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu, pieteicējai piemērots disciplinārsods – rājiens. 

Pieteicēja lēmumam nepiekrita un to pārsūdzēja tiesā, norādot šādus galvenos argumentus:

• lēmumā nav norādīts, kas tieši un kad no pieteicējas puses netika veikts;
• 2022. gada 20. janvārī dotais uzdevums ir vispārīgs, tajā nav norādīti termiņi, uzdevuma detalizācija un kontaktpersonas, kā arī pieteicējai netika nosūtītas uzdevuma izpildes vadlīnijas;
• disciplinārlieta tika uzsākta tikai pēc pieteicējas 2022. gada 11. marta ziņojuma „Par sadarbības nodrošināšanu, īstenojot konsultāciju par grāmatvedības nodrošināšanas procesiem”. Turklāt būtiski, ka minētajā ziņojumā pieteicēja sniedza kritisku informāciju par ministrijas Iekšējā audita nodaļas vadītāja un tā pienākumu izpildītāja bezatbildīgo rīcību; 
• iestāde nav izpildījusi savu Iekšējā audita likumā noteikto pienākumu veicināt pieteicējas kvalifikācijas paaugstināšanu. Tādējādi pieteicēja pati papildināja savas zināšanas un cēla savu kvalifikāciju, tomēr iestāde pieteicēju par to soda;
• pēc būtības pieteicēja ir trauksmes cēlēja Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

Ņemot vērā, ka gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka pieteicējas vaina disciplinārpārkāpuma, par kuru pieteicēja saukta pie disciplināratbildības, izdarīšanā ir pierādīta, savukārt Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tālāk tiks norādītas būtiskākās visu instanču spriedumu atziņas un secinājumi.

Pirmās instances tiesas atziņas

n Par saukšanu pie disciplināratbildības

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības likums) 3. panta pirmā daļa noteic, ka par disciplinārpār­kāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu. 

Atbilstoši Disciplinār­at­bil­dī­bas likuma 3. panta trešajai daļai šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai. 

Lai konstatētu, ka pieteicēja pamatoti saukta pie dis­cip­li­nār­atbildības, jākonstatē, ka pieteicēja ir izdarījusi discip­li­nār­pārkāpumu. Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 8. pantam pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums. Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

n Par argumentu, ka darba uzdevums ir vispārīgs

Konkrēts darba saturs un termiņi, tiesas ieskatā, var tikt precizēti darba gaitā, saņemot un iepazīstoties ar nepieciešamo informāciju. 

Apelācijas instances atziņas

n Par pienākumu darba procesā izrādīt iniciatīvu

Tieši pieteicējai bija pienākums iegūt nepieciešamo informāciju, tostarp vadlīniju tekstu. Ja bija nepieciešama papildu informācija, pieteicējai bija pienākums izrādīt iniciatīvu un iegūt to, kā to paredz Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmās daļas 3. punkta tiesību norma. Tieši no pieteicējas bija atkarīgs gan, izrādot iniciatīvu, proaktīvi sekot līdzi visām aktivitātēm, kas veicinātu dotā uzdevuma izpildi, gan arī aktīvi piedalīties tajos. 

Senāta atziņas

Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, kā arī sniedzot atbildes uz pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem, ir izvērtējusi visus būtiskos pieteicējas argumentus. Papildus Senāts izteica turpmāk minētās atziņas.

n Par apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļu

1 Piemēram, Senāta 2019. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA–52/2019 5. punkts.

Pievienošanās pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumam nozīmē, ka apelācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu pēc būtības un pārbaudījusi pierādījumus, rezultātā nonākot pie tādiem pašiem secinājumiem kā pirmās instances tiesa. Savukārt, ievērojot procesuālo ekonomiju, apgabaltiesai motīvu daļā nebija atkārtoti jānorāda tiesisko un faktisko apstākļu vērtējums.¹

n Par trauksmes cēlēja ziņojumu 

Apgabaltiesa ir vērtējusi un pamatojusi, kāpēc pieteicējas ziņojums nav atzīstams par trauksmes cēlēja ziņojumu. Pieteicēja ziņojumā nav norādījusi, ka tas uzskatāms par trauksmes cēlēja ziņojumu; pieteicēja minēto ziņojumu iesniegusi kā ministrijas ierēdne, norādot ieņemamo amatu. Tāpat pieteicēja nav ievērojusi Trauksmes celšanas likumā, kā arī Iekšlietu ministrijas iekšējā normatīvajā aktā – 2020. gada 8. aprīlī noteikumos Nr. 1–10/7 „Trauksmes celšanas noteikumi” – noteikto kārtību, kas liecinātu, ka pieteicēja ziņojumu iesniegusi kā trauksmes cēlēja. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada oktobra (136.) numurā.

• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem
• Disciplināratbildības piemērošana neizslēdz kriminālatbildības piemērošanu 

BJP NUMURU E-ARHĪVS