Ministru kabinets 22. martā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022. gadam. Tas pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes lēmuma ir papildināts ar jauniem uzdevumiem un saskaņots ar iesaistītajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

Plāna struktūra ir veidota kā rīcības virzieni risku un iespēju mazināšanai skaidras naudas līdzekļu izcelsmei, kura tiek maksāta nedeklarētā un grāmatvedībā neuzskaitītā veidā – “aploksnēs”. “Aplokšņu algu” cēloņu izskaušanai, nevis cīņai ar sekām, plānā noteikti pieci rīcības virzieni:

1. Nereģistrēta saimnieciskā darbība;
2. Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa;
3. Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite;
4. Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite;
5. Nodokļu nomaksas veicināšana.

Piemēram, 1. rīcības virzienā "Nereģistrēta saimnieciskā darbība" paredzēts veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Tāpat paredzēta savvaļas velšu (ogu, sēņu u.c.) apjoma pārvadājuma laikā definēšana normatīvajos aktos, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas savvaļas velšu ieguves jomā. Vēl plānā minēta dažādos publiskajos reģistros esošās informācijas veselības aprūpes un skaistumkopšanas jomā sakārtošana, Apsardzes darbības reģistra izveide.

.Par plāna prioritātēm ir definētas prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana.

Tādēļ 2. rīcības virzienā "Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa" paredzēts pārskatīt esošo sodu praksi “aplokšņu algu” maksāšanas lietās un izvērtēt piemēroto sodu atbilstību nodarījumam; mazināt iespējas pretlikumīgai bezdarbnieka statusa izmantošanai, pieļaujot risku, ka vienlaicīgi ar bezdarbnieka pabalstu personas var saņemt grāmatvedībā neuzskatītu atalgojumu (“aplokšņu” algas); ierobežot nereģistrētu nodarbinātību augļkopības un dārzeņkopības nozarē u.c.

Attiecībā uz 3. rīcības virzienu "Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite" paredzēts pilnveidot uzskaiti darījumiem, kuros tiek izmantoti maksājumu karšu POS termināli, novērst digitālo maksājumu sistēmas izmantošanu nekontrolētu un neuzskaitītu norēķinu veikšanai uzņēmējdarbībā u.c.

4. rīcības virziens "Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite" paredz ierobežot skaidras naudas darījumus un skaidras naudas apriti, tajā skaitā mazināt skaidras naudas lietošanas slieksni, kā arī izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu.

5. rīcības virziens "Nodokļu nomaksas veicināšana" cita starpā paredz noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju VID par juridisko personu kontu apgrozījumu un mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanu.

Lai arī ir palielinājusies politikas veidotāju izpratne, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai kontrolējošo iestāžu uzdevums, tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars vairākās nozarēs joprojām saglabājas augsts. Tādēļ darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina ciešā sadarbībā ar nozarēm, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.

Plānā ietvertie pasākumi paredz atklātākas un caurskatāmākas uzņēmējdarbības vides veidošanu, dažādu reģistru pilnveidošanu un iespēju paplašināšanu savstarpējā datu apmaiņā un izmantošanā gan nodokļu administrēšanas pasākumiem, gan iestāžu veicamo uzdevumu efektivizācijai. Tāpat tiks izvērtētas iespējas samazināt skaidras naudas apriti ekonomikā, kā vienu no ēnu ekonomiku veidojošiem faktoriem.

Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2020. gadā bija 25,5 % no IKP, savukārt saskaņā ar austriešu ekonomikas profesora Dr. F. Šneidera pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpināja samazināties un 2019. gadā tas veidoja 19,9 % no IKP1, bet vidējais ēnu ekonomikas īpatsvars Eiropas valstīs – 16,3 % no IKP.