Uzņēmuma vadītājs un viņa grāmatvedis

Esmu jau stāstījusi par savu apzinātības ceļa sākumu. Uz to mani — diemžēl un par laimi — pamudināja pašas pārstrādāšanās līdz izdegšanai. Lai arī izmaiņas dzīvē nāca caur grūtībām, tās mani aizvedušas uz kvalitatīvi labāku pašsajūtu un spēju darboties gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. 

Apzinātības prakse man ļāvusi niansētāk izprast, cik liela loma uzņēmumā ir grāmatvedim un cik spēcīgi uzņēmumu var balstīt tieši apzināts, mierīgs un harmonisks profesionālis. Par to vari lasīt otrajā sērijas rakstā žurnāla jūlija numurā. Šoreiz gribu parunāt par to, kāpēc komandā tik svarīgi izaugsmes ceļu uzsākt kopā vismaz galvenajiem atslēgas cilvēkiem — grāmatvedim un vadītājam. 

Kāpēc izaugsmes ceļā svarīgi iet kopā

Komandas darbs uzņēmumā lielā mērā ir ne tikai par katra darbinieka profesionālajām prasmēm, bet arī par spēju sadarboties, komunicēt un saprast kolēģus, sadarbības partnerus un sevi. Laika gaitā darbinieku attiecības un ieņemtās lomas (par tām vēl parunāsim vēlāk) nostiprinās. Tāpēc katrs, kurš šādā labi ieeļļotā mehānismā pēkšņi grib mainīt virzienu, palēnināt tempu vai pat apstāties, sākotnēji riskē radīt ap sevi zināmu sajukumu. 

Kad sākam iet apzinātības ceļu, skaidrāk izgaismojas mūsu iekšējās problēmas. 

Iepriekšējos rakstos jau minēju, ka viens šādas situācijas potenciālais risinājums ir sagatavošanās. Ja esi nolēmis doties apzinātības pārmaiņu ceļā, der laikus sadalīt pienākumus, komunicēt par izmaiņām dzīvē un uzņemties atbildību par to, lai pāreja būtu iespējami gluda. Tomēr ne vienmēr ar to pietiek.

Ja komandā mainās tikai viens cilvēks, taču citi neiet izmaiņām līdzi, sadarbība var palikt aizvien grūtāka vai pat neiespējama. Tas notiek tāpēc, ka apkārtējos ar lielāku jaudu izgaismojas ierastās negatīvās programmas. Tā var būt sava veida atbildes reakcija kā aizsardzības mehānisms vai vēlme saglabāt ierasto lietu kārtību. Tāpat cilvēks apzinātības ceļā kļūst jūtīgāks pret neveselīgu attiecību dinamiku un paradumiem, tos skaidrāk ievēro. Rezultātā var rasties saspīlējums vai pat konfliktsituācijas.

Karpmana drāmas trijstūris un kā no tā izlauzties

Kas tad īsti ir negatīvās programmas, kas izgaismojas, sevi labāk apzinoties? Ļoti izplatītas ir attiecību dinamikas problēmas, ko pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados definējis amerikāņu psihiatrs Stīvens Karpmans (Stephen B. Karpman). Karpmana drāmas trijstūris ietver sevī trīs lomas: upuri, glābēju un varmāku. Cilvēki konfliktsituācijās mēdz iejusties vienā no tām, izdzīvojot pagātnes traumas vai izspēlējot kādus neapzinātus scenārijus. 

Manas programmas rada manu realitāti, un programmas ir mums visiem. Tās ir pārliecības, ko esam ieguvuši pagātnē, mazotnē, iespējams, iepriekšējās dzīvēs. 

Tomēr, sākot iet apzinātības ceļu, cilvēki spēj gan sevī, gan citos atpazīt šo toksisko lomu spēli. Tālāk seko apziņa: šādi es turpināt nevēlos. Ja es, piemēram, esmu pieradusi ar vadītāju komunicēt no upura lomas, bet viņš — reaģēt dusmīgi un autoritatīvi, pilnīgi iespējams, ka atkal nonākšu līdzīgās situācijās. Bet, sākot sevi labāk saprast, varēšu citādi rīkoties, būšu gatava apstāties, pārgrupēties un turpināt sarunu veselīgākā veidā. Jautājums tikai, vai vadītājs šo pārmaiņu spēs uztvert ar interesi un atvērtību vai tieši otrādi — ar vēl lielākām dusmām un nosodījumu. 

Mērķis ir iziet ārpus šīs trijstūra drāmas, jo tajā iespējama tikai neveselīga attiecību dinamika. Ja maināmies vieni un apkārtējie vēlas saglabāt ierastās lomas, reizēm labākais risinājums ir šādas attiecības pārtraukt. Taču apzināts cilvēks to spēs izdarīt atklāti un cieņpilni. 

Sirds sajūtas un dzīve ārpus trijstūra

Kā jau minēju iepriekš, pirmais solis pārmaiņu virzienā ir savu negatīvo programmu un ierobežojošo pārliecību atpazīšana. Taču ar to nekas nebeidzas. Kad esam sapratuši, kā vairs dzīvot negribas, jājautā sev, ko un kā tad īsti gribam tā vietā. Negatīvo pārliecību vietā nepieciešams likt ko labāku. 

Man pašai tā bija izvēle ticēt, ka dzīvē viss var notikt plūstoši un harmoniski. Līdz tam patērēju daudz laika un iekšējo resursu, apdomājot, pieņemot lēmumus un risinot problēmas. Tagad kļuvis daudz vieglāk nonākt līdz rezultātam. Tas nenozīmē, ka nav jaunu pārbaudījumu un nepieciešamības strādāt. Bet arī jaunās situācijās es meklēšu iespēju projicēt to, ka manā dzīvē lietas notiek harmoniski. 

Tikai ārpus toksiskā trijstūra dinamikas varēsim patiesi un dziļi piedzīvot sirds sajūtas: pateicību, sirsnību, mīlestību, piederību, rūpes, empātiju.

Tas ir pakāpenisks darbs ar sevi. Viena no metodēm, kas salīdzinoši ātri var palīdzēt saprast, kas vēl mani ierobežo un ko es gribētu likt tā vietā, ir enerģijas elpošana. Bet to neviens nevar izdarīt manā vietā. Tāpat neviens nevar man izsniegt precīzu pamācību, kā tālāk rīkoties un kas man derēs. Tā kā katrs esam ar savu pieredzi, zināšanām un personības iezīmēm, svarīgi ir praktiski darbojoties izjust, iepazīt un apmācīt pašiem sevi. 

Apzināts cilvēks ikdienā cenšas saglabāt fokusu uz saviem iekšējiem resursiem, spēku un sirds sajūtām. Tomēr, mijiedarbojoties ar apkārtējo pasauli, tāpat sanāks saskarties arī ar negācijām. Tāpēc ir svarīgi piekopt regulāras prakses, kas palīdz atgriezties pie sevis. Man tās ir pateicība par pozitīviem notikumiem, gūtajām mācībām, spēja sev piedot, kā arī enerģijas elpošanas prakse, kas palīdz nonākt līdz vērtīgām atziņām un negatīvās programmas transformēt spēkā. Tas man dod vairāk enerģijas, dzīvesprieka, un veselīgu iekšējo resursu. Piekopju arī citas prakses, meditāciju un relaksācijas vingrinājumus.

Apzinātības prakses piekopšana ikdienā nenozīmē, ka nenotiek misēkļi. Tomēr tā dod resursus, lai ar tiem labāk tiktu galā. 

Ikdienā cenšos koncentrēties uz noteikto mirkli, klātesamību, būšanu šeit un tagad. Tāpat rūpējos arī, lai fiziski justos harmonijā ar sevi, pievēršot uzmanību kustībām, ūdens dzeršanai, svaigam gaisam un miegam.

Apzināts vadītājs, apzināts grāmatvedis un savstarpējās attiecības

Apzināti vadītāji savās izpausmēs atšķiras no citiem, un tas ir jūtams arī apkārtējiem darbiniekiem. Savā praksē esmu satikusi apzinātus vadītājus. No viņiem, šķiet, staro sirsnība, pieņemšana un pateicība. Arī komunikācijā šādi vadītāji ir cieņpilni un laipni. Jūtamas rūpes un piederības sajūta, jo mēs varam darboties kā līdzīgs ar līdzīgu. 

Savukārt apzinātam grāmatvedim raksturīgs lielāks enerģijas daudzums un spēja koncentrēties. Tāpat viņa darbībā ir mazāk stresa un plašākas radošuma iespējas. Līdz ar to iespējams būt precīzākam, izdarīt darbus vieglāk un laikus, kā arī atvērtāk komunicēt ar sadarbības partneriem. Atbrīvojoties no limitējošām pārliecībām un programmām, parādās vairāk resursu arī meklēt iespējas, kā uzlabot naudas plūsmu, komunikāciju ar uzraugošajām iestādēm un sadarbības partneriem. 

Kad kļūstam apzināti, kļūstam par radītājiem. Vadītājam augot un kļūstot apzinātam, radīšana kļūst vieglāka. Viņš caur savu iekšējo spēku, resursiem un sirds sajūtām projicē vērtības, kas piesaista tām atbilstošus cilvēkus un procesus. 

Apzinātiem cilvēkiem strādājot kopā, uzņēmumam rodas lielākas izaugsmes iespējas. Apzinātība paplašina apziņas loku, tāpēc ir vieglāk pamanīt kā ´lielo bildiª, tā arī detaļas, cilvēkus un procesus, kas stāv aiz katras atskaites vai lēmuma. Tas palīdz tvert svarīgas nianses, novērst kļūdas, pamanīt iespējas un sakārtot darba procesu. 

Apzināts grāmatvedis, piemēram, nepieņems svarīgus lēmumus vadītāja vietā. Viņš būs gatavs pārjautāt, precizēt un piedāvāt variantus, kā labāk rīkoties. Savukārt apzināts vadītājs spēs savu grāmatvedi uzklausīt, iedziļināties, varbūt pat izdiskutēt jautājumu ar partneriem un vadības komandu, tikai pēc tam pieņemot lēmumu. Rodas precizitāte pieņēmumu vietā. 

Arī personiskā dzīve gan vadībai, gan grāmatvedim un citiem darbiniekiem sakārtojas, piekopjot apzinātības prakses. Gan tāpēc, ka uzņēmuma darbības procesi ir sakārtoti un radīti plūstoši un efektīvi, gan arī skaidri novilktu robežu dēļ. Apzināts grāmatvedis, piemēram, spēs novilkt robežu starp privāto un personisko dzīvi tā, lai brīvajā laikā nebūtu jādzēš darbā pēkšņi radušies ugunsgrēki. Apzināts vadītājs spēs šādas robežas respektēt, jo būs skaidri un laikus izstāstījis arī savas vajadzības. 

Apzinātības prakse kā resurss pārmaiņu procesā

Cilvēki apzinātību praktizējuši jau tūkstošiem gadu gan kā daļu no dažādām reliģijām, gan atsevišķi no tām. Tomēr apzinātības prakses ne tikai turpina saglabāt savu aktualitāti, bet kļūst aizvien populārākas. Manuprāt, mūsu strauji mainīgajā tirgus, tehnoloģiju un informācijas vidē, šī tendence turpinās pieaugt un kļūt aizvien svarīgāka. 

Apzinātība dod iespēju pieņemt lēmumus no neitrālas pozīcijas, nevis atrodoties emociju varā, un padara mūs gan stabilākus pašus sevī, gan arī elastīgākus pārmaiņu vējos. 

Vairākus gadus vadot apzinātības ceļu, esmu sajutusi un turpinu piedzīvot pozitīvas pārmaiņas sevī. Šī pieredze no izdegšanas stāvokļa man ļāvusi veseļoties, augt un attīstīties tik tālu, ka tagad jūtu resursus un vēlmi dot. Tieši tāpēc caur pašas sāpīgajiem pārmaiņu procesiem izveidoju unikālu kursu ´Apzināts grāmatvedisª. Mans mērķis ir ar tā palīdzību nest apzināta grāmatveža būtību pie citiem, daloties ar savu pieredzi un jauniegūtajām zināšanām.

Saņemties, runāt un rakstīt par apzinātību man prasījis lielu drosmi. Bet es ticu, ka tas ir svarīgi, vajadzīgi un noderīgi.

Jums arī varētu interesēt:

• Pieredzes stāsts: Kas ir apzināts grāmatvedis un kā es par tādu kļuvu?
• Apzināts grāmatvedis: viens no veiksmīga uzņēmuma balstiem