Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas", kurā darba devējiem atgādina, ka 2021., 2022. un 2023. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro mēnesī.

Priekšnoteikumi, kuri jāievēro, lai varētu izmaksāt kompensāciju:

• vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
• ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
• ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.²

Kompensācijas izmaksu nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.³ 30 dienas tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumi neuzliek pienākumu darba devējam kompensēt darbinieka izdevumus, kas radušies saistībā ar attālinātā darba veikšanu, bet nosaka, kā minētajām kompensācijām (darbinieka izdevumiem, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs) piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši dokumenti darba devējam, (līdzīgs princips kā dienas naudai komandējuma gadījumā). Darba devējs pats (vienojoties ar darbiniekiem):

• 1) ar rīkojumu vai darba līgumu izvēlas, par kādu periodu un kādiem darbinieka attālinātā darba domājamiem izdevumiem veiks kompensāciju;
• 2) darba devējs var noteikt kompensācijas apmēru – gan fiksētu summu, gan pa nosacītām izdevumu pozīcijām (darba devēja izvēle);
• 3) izvēlas un nosaka kārtību, kādā kontrolē vai nekontrolē, uzskaita vai neuzskaita attālināti nostrādātās un rīkojumā noteiktās attālināti nostrādātās dienas un konkrētos izdevumu veidus, kas tiek kompensēti 30 eiro ietvaros, neapliekot ar algas nodokli.

Darba devējs, vienojoties ar darbinieku, plāno attālināto darbu un nosaka kārtību, kādā kompensē darbiniekiem attālinātā darba izdevumus, ja kompensēšana ir objektīvi nepieciešama un pamatota un ja attālināto darbu nav iespējams veikt ar darba devēja resursiem. Darba devēja un darbinieka vienošanās ir iekšēji noteikta kārtība, par kuru nav jāziņo VID.

Vienošanās par attālinātā darba veikšanu ir būtiska, kā tiesiskais pamats IIN atbrīvojuma piemērošanai kompensācijai, tai skaitā būtisks ir gan datums, kad rīkojums (vienošanās) ir stājies spēkā vai zaudējis spēku, gan darba devēja rīkojumā (vienošanās dokumentā) norādītais darba dienu skaits, kuras darbinieks strādā attālināti, ja paredzēts, ka darbu veiks gan attālināti, gan darba vietā.

Darba devējam atkarībā no darba specifikas un citiem apstākļiem ir tiesības rīkojumā attālinātā darba kompensāciju izmaksas noteikt:

vispārīgi (nosakot tikai darbības periodu un to, ka tā ir kompensācija par attālinātā darba izdevumiem, bet neparedzot uzskaites detalizāciju);

specifiski, piemēram, nosakot precīzi ar attālinātā darba kompensāciju saistīto izdevumu sadalījumu (nosakot precīzi, kā kompensācijas izmaksai tiek uzskaitīta katra attālinātā darba diena vai ka kompensācija tiek maksāta tikai par dienu, kas pavadīta, veicot darba pienākumus tikai attālināti). Darba devējs pats ar rīkojumu sabalansē izvēlēto kompensācijas izmaksu modeli ar darba devēja izvēlēto administratīvo slogu attālinātā darba uzskaitei.

Attālinātā darba kompensāciju modeļa ieviešana algas nodokļa aprēķināšanas vajadzībām neierobežo darba devēju piemērot līdzšinējos Darba likumā noteiktos izdevumu kompensācijas modeļus, t.i., darba devējs var kompensēt darbinieka izdevumus, kas radušies pēc darba devēja iniciatīvas un kuri ar ārējo attaisnojuma dokumentu tiek atspoguļoti kā uzņēmuma aktīvi, saimnieciskās darbības izdevumi.

Darba devējs var nodot uz laiku savus aktīvus darbiniekam darba pienākumu veikšanai attālināti.

Algas nodokļa aprēķināšanai attālinātā darba izdevumu kompensācijas līdz 30 eiro⁴ apmēram atšifrējums nav nepieciešams, taču tas kompensācijas piemērošanai varētu būt būtisks, lai būtu skaidrs objekts, par ko kompensāciju maksā (arī Darba likuma izpratnē).

Darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus saskaņā ar savstarpēju vienošanos, bet ar algas nodokli neapliks attālinātā darba izdevumu kompensāciju, kas atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem, nepārsniedzot noteiktu apmēru (30 eiro par pilnu slodzi).

Darba devējs, sniedzot paziņojumu par konkrēto gadu, izmaksāto attālinātā darba izdevumu kompensāciju līdz 30 eiro, norāda ar ziņu kodu 3063 – attālinātā darba kompensācija.

Ar šo ienākuma veida kodu paziņo tikai neapliekamā ienākuma daļu (pārsniegumu deklarē kopā ar darba algu). Paziņojumā par šādu ienākumu veidu norāda:

• taksācijas periodu;
• ienākuma izmaksātāju – juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;
• ienākuma saņēmēju – vārds, uzvārds un personas kods;
• ienākuma (tai skaitā neapliekamā ienākuma) veida kodu atbilstoši normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā noteiktajiem ienākumu veidiem un to izmaksas kārtībai;
• ienākuma gūšanas periodu;
• ienākuma izmaksas mēnesi;
• ieņēmumu apmēru.

• Darījumus apliecinošie dokumenti — kādos gadījumos var nelietot kases aparātu

• Vai var būt virsstundas, strādājot nepilnu mēnesi?

• Kam pienākas un kādā termiņā ir jāizmanto papildatvaļinājums?