Ministru kabineta  20. jūnija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmas nosacījumos energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās, kas ļaus sniegt atbalstu vairāku valsts ēku atjaunošanai, kā arī paātrinās projektu sagatavošanas un izvērtēšanas procesu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumos Nr.534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi".

Atbalsta programmā tiek paaugstināts iepriekš noteiktais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs no 200 EUR uz 250 EUR par vienu ēkas kopējās platības kvadrātmetru, kas ļaus sniegt lielāku ES fondu atbalstu šīm ēkām.

Tāpat noteikts, ka turpmāk ar ES fondu atbalstu varēs atjaunot arī tādas valsts ēkas, kurās bez to galvenās funkcijas tiek veikta vēl kāda saimnieciskā darbība. Pašreiz spēkā esošie programmas nosacījumi pieļauj, ka papildu saimniecisko darbību var veikt 20% apmērā no ēkas, par ko iesniegts projekta iesniegums, kopējās platības. Līdz ar to vairākas izglītības iestādes nevar īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas projektus to īpašumā esošajās dienesta viesnīcās. Tāpēc MK noteikumos veiktas izmaiņas, nosakot, ka ierobežojums 20% apmērā papildinošai saimnieciskai darbībai tiek noteikts, aprēķinos izmantojot visas projekta iesniedzēja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošo ēku kopējās platības.

Tāpat programmas ieviešanas pirmajos mēnešos konstatēts, ka lielā skaitā ēku, kuras varētu pretendēt uz atbalstu, atrodas telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība, kura nav tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju. Līdz ar to MK noteikumos iekļauta norma, ka atbalsta programmas ietvaros var iesniegt projektu, kurā izdalītas izmaksas energoefektivitātes paaugstināšanai šajā īpašuma daļā, atrunājot, ka izmaksas tiek segtas no citiem līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda valsts atbalsta.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem paplašināts tiešo attiecināmo izmaksu apmērs, papildu pievienojot izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā. Šajā izmaksu pozīcijā ir iekļaujamas, piemēram, izmaksas par ugunsdrošības sistēmas ierīkošanu, zibensaizsardzības sistēmu ierīkošanu, pandusu izbūvi, utt. Vienlaikus jāuzsver, ka starp attiecināmām izmaksām nevar tikt iekļauti papildu darbi iekštelpās (piemēram, grīdu izbūve, iekštelpu pielāgošana vai pārbūve noteiktām funkcijām, jaunu pieslēgumu izbūve, teritorijas labiekārtošanas darbi u.c.).

Noteikumu projektā arī ir noteikts, ka visi projekta iesniedzēji projektā varēs iekļaut neattiecināmās izmaksas. Šādu izmaksu iekļaušanai projektā būs nepieciešams nozares ministrijas akcepts un izvērtējums par finansējuma avotiem šādu izmaksu segšanai, kā arī analīze par nepieciešamību konkrēto ēku atjaunot.