Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās par fiziskās personas datu apstrādi

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada oktobra sākumā ir pieņemti vairāki tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās par datu apstrādi, no kuriem viens ir izdots Latvijas lietā saistībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktu personas datu apstrādes pārkāpumu.

1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts.

1. Kopienas tiesību aktu interpretāciju
2. vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”¹

Par tiesībām uz kompensāciju un atbildība par datu nelikumīgu apstrādi

2024. gada 4. oktobra spriedums lietā Nr. C507/23 A pret Patērētāju tiesību aizsardzības centru

Lietas apstākļi Latvijā atpazīstams auto nozares žurnālists un eksperts bez personas piekrišanas tika atdarināts videosižetā par riskiem, kas rodas, iegādājoties lietotu transportlīdzekli. Vidosižetu vairākās tīmekļvietnēs izplatīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC).

Persona nesekmīgi iebilda pret šā videosižeta veidošanu un izplatīšanu. PTAC arī noraidīja personas skaidri izteiktos lūgumus izbeigt videosižeta izplatīšanu un atlīdzināt par reputācijas aizskārumu. Lai aizstāvētu savas tiesības persona vērsās Administratīvajā rajona tiesā lūdzot konstatēt, ka PTAC ir rīkojies prettiesiski, uzlikt par pienākumu atvainoties un izmaksāt 2000 EUR kā atlīdzinājumu par personai nodarīto nemantisko kaitējumu. 

Pirmās instances tiesa, atzina PTAC rīcību par prettiesisku un uzlika tam pienākumu šo rīcību izbeigt, publiski atvainoties pieteicējam, kā arī samaksāt viņam 100 EUR kā nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Apelācijas instances tiesa – Administratīvā apgabaltiesa – atzina PTAC veikto personas datu apstrādi par prettiesisku, uzlika pienākumu izbeigt šo rīcību, publiski atvainoties vietnēs, kurās šis videosižets bija ticis izplatīts, bet prasību par pieteicējam nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu naudā noraidīja. Apelācijas tiesa uzskatīja, ka izdarītais pārkāpums nav smags, jo videosižeta mērķis bija izpildīt uzdevumu sabiedrības interesēs, nevis aizskart pieteicēja godu, cieņu un reputāciju. Turklāt tā atzina, ka šis pārkāpums noticis tādēļ, ka PTAC ir kļūdaini interpretējis sarežģītas tiesību normas.

Lietā tika iesniegta kasācijas sūdzība – pieteicējs apstrīdēja minēto spriedumu tāpēc, ka tajā ir atteikta viņam nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšana naudā, jo uzskatīja, ka atlīdzinājums atvainošanās veidā nav ne taisnīgs, ne atbilstīgs, ņemot vērā VDAR 82. pantu. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts), kuras kompetencē ir skatīt lietas kasācijas instancē, nolēma vērsties EST, lai noskaidrotu:

n vai nelikumīga personas datu apstrāde pati par sevi var būt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. panta 1. punktā garantēto pamattiesību uz šo datu aizsardzību pārkāpums un līdz ar to būt „kaitējums” minētā 82. panta izpratnē arī tad, ja nav konstatēts datu subjekta reputācijas, goda vai cieņas aizskārums?

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK.

Vispārīgā datu aizsardzības regula² (turpmāk – VDAR) 82. panta 1. punkts noteic, ka „jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu”.

n Vai pienākums atvainoties cietušajai personai – kas Latvijas tiesībās var būt patstāvīga vai papildu atlīdzinājuma forma – noteiktos gadījumos var tikt uzskatīts par pietiekamu atlīdzinājumu 82. panta 1. punkta izpratnē?

n Vai VDAR 82. panta 1. punkts, novērtējot to, kāda veida un apmēra atlīdzinājums šajā ziņā pienākas, ļauj ņemt vērā ar šīs regulas pārkāpuma izdarītāja rīcību saistītos vai pat to attaisnojošos apstākļus?

EST, atbildot uz pirmo uzdoto jautājumu, nolēma, ka: VDAR 82. panta 1. punkts, lasot to Hartas 8. panta 1. punkta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka ar šīs regulas tiesību normu pārkāpumu pašu par sevi vien nepietiek, lai rastos „kaitējums” minētā 82. panta 1. punkta izpratnē.

3 Šajā nozīmē skat. EST 2023. gada 4. maija spriedums Österreichische Post, C300/21, EU:C:2023:370, 37. punkts.

EST atsaucās uz savu judikatūru, norādot, ka apstiprinājums šādai VDAR 82. panta 1. punkta interpretācijai ir rodams VDAR 75., 85. un 146. apsvērumā. Proti, no šiem apsvērumiem izriet, pirmkārt, ka kaitējuma rašanās saistībā ar personas datu nelikumīgu apstrādi ir tikai iespējamas, nevis automātiskas šādas apstrādes sekas. Tiesa norādīja, ka personai, kas lūdz nemateriālā kaitējuma atlīdzinājumu saskaņā ar minēto tiesību normu, jāpierāda ne tikai šīs regulas normu pārkāpums, bet arī tas, ka šā pārkāpuma dēļ tai patiešām ir nodarīts šāds kaitējums. Otrkārt, ka VDAR pārkāpuma rezultātā ne vienmēr rodas kaitējums, un, treškārt, ka, lai varētu pamatot tiesības uz kompensāciju, ir jābūt cēloņsakarībai starp attiecīgo pārkāpumu un datu subjektam nodarīto kaitējumu.³

EST, atbildot uz otro jautājumu, norādīja, ka maksājamā atlīdzinājuma novērtēšanas kritēriji jānosaka katras dalībvalsts tiesību sistēmā, ja vien šāds atlīdzinājums ir pilnīgs un efektīvs un šāda pilnīga atlīdzinājuma nodrošināšanai nav nepieciešams noteikt pienākumu maksāt sodošu kaitējuma atlīdzinājumu. EST nolēma, ka VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka atvainošanās var būt atbilstošs atlīdzinājums par nemateriālo kaitējumu, pamatojoties uz šo tiesību normu, tostarp tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms šā kaitējuma nodarīšanas, ja vien ar šo atlīdzinājuma veidu var pilnībā kompensēt datu subjektam nodarīto kaitējumu.

4 EST spriedumi: 2023. gada 4. maija, Österreichische Post, C300/21, EU:C:2023:370, 53. punkts, kā arī 2024. gada 20. jūnijs, Scalable Capital, C182/22 un C189/22, EU:C:2024:531, 32. punkts.

EST uzsvēra, ka, atbilstoši pastāvīgai judikatūrai, katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā ir jāparedz procesuālā kārtība, kādā tiesā ir iesniedzamas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt personu tiesību aizsardzību saskaņā ar procesuālās autonomijas principu, tomēr ar nosacījumu, ka šī kārtība Savienības tiesībās ietilpstošajās situācijās nav mazāk labvēlīga par kārtību, kāda ievērojama līdzīgās situācijās, uz kurām attiecas valsts tiesības (līdzvērtības princips), un nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina to tiesību īstenošanu, kas ir piešķirtas Savienības tiesībās (efektivitātes princips).⁴

EST, atbildot uz trešo jautājumu, norādīja, ka iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka pārziņa attieksmi un motivāciju var ņemt vērā, lai datu subjektam eventuāli piešķirtu atlīdzinājumu, kas ir mazāks nekā viņam konkrēti nodarītais kaitējums. EST nolēma, ka VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka pārziņa attieksmi un motivāciju var ņemt vērā, lai datu subjektam eventuāli piešķirtu atlīdzinājumu, kas ir mazāks nekā viņam konkrēti nodarītais kaitējums.

5 EST 2024. gada 20. jūnija spriedums PS (Nepareiza adrese), C590/22, EU:C:2024:536, 43. punkts un tajā minētā judikatūra. 6 Šajā nozīmē skat. EST 2024. gada 20. jūnija spriedumu PS (Nepareiza adrese), C590/22, EU:C:2024:536, 39. un 44. punkts.

EST uzsvēra, ņemot vērā VDAR 82. panta – lasīta kopsakarā ar tās 146. apsvērumu – un minētās regulas 83. panta – lasīta kopsakarā ar tās 148. apsvērumu – atšķirīgo formulējumu un mērķi, nevar uzskatīt, ka novērtēšanas kritēriji, kas konkrēti izklāstīti 83. pantā, būtu mutatis mutandis (ar atbilstošām izmaiņām – red. piezīme) piemērojami minētā 82. panta sakarā.⁵ Šī atziņa jāņem vērā konkrēti tad, kad tiek noteikta zaudējumu atlīdzības summa, kas pienākas kā atlīdzinājums par kaitējumu, pamatojoties uz minēto 82. pantu⁶, kā arī vispārīgāk – nosakot šāda atlīdzinājuma veidu (finansiāls vai cita veida atlīdzinājums) un šā atlīdzinājuma apmēru. EST norādīja, ka atlīdzinājumam, it īpaši finansiālajam, kas piespriests, pamatojoties uz 82. pantu, jāļauj pilnībā atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

7 Šajā nozīmē skat. EST 2024. gada 20. jūnija spriedumu Scalable Capital, C182/22 un C189/22, EU:C:2024:531, 28.–30. punkts.

EST akcentēja, ka VDAR 82. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām uz kompensāciju piemītošā tikai un vienīgi kompensējošā funkcija liedz ņemt vērā pārziņa izdarītā šīs regulas pārkāpuma smaguma pakāpi un iespējami tīšo raksturu, lai atlīdzinātu kaitējumu, pamatojoties uz minēto tiesību normu.⁷

Par jēdziena „leģitīmās intereses” tvērumu, ja notikusi personas datu izpaušana par atlīdzību

2024. gada 4. oktobra spriedums lietā Nr. C621/22 KNLTB pret Autoriteit Persoonsgegevens

Lietas apstākļi Koninklijke Nederlandse Lawn Tennis Bond (turpmāk – KNLTB) ir apvienības formā dibināta Nīderlandes sporta federācija, kuras biedri ir tās sastāvā ietilpstošās tenisa apvienības, kā arī šo apvienību biedri. Proti, līdzko persona kļūst par KNLTB sastāvā ietilpstošās tenisa apvienības biedru, tā automātiski kļūst arī par KNLTB biedru. 

2018. gadā KNLTB izpauda savu biedru personas datus diviem no saviem sponsoriem, kuri par attiecīgo personas datu izpaušanu KNLTB maksāja atlīdzību. Sponsoram TennisDirect tika izpausti KNLTB biedru personvārdi, adreses un dzīvesvietas, lai tiem pa pastu varētu nosūtīt reklāmas bukletu. Savukārt, TennisDirect personas datus nodeva pasta dienestam PostNL bukleta iespiešanai.

Sponsoram NLO tika izpausts jau plašāks datu apjoms, proti, KNLTB biedru personvārdi, adreses un dzīvesvietas, kā arī dzimšanas datumi, fiksētie tālruņu numuri, mobilo tālruņu numuri un elektroniskās pasta adreses, kā arī to, kuriem tenisa klubiem šīs personas ir piederīgas. Personas dati tika izpausti, lai varētu īstenot tālruņa zvanu reklāmas kampaņu. NLO datus nosūtīja zvanu centriem. 

Tika atzīts, ka, nododot personu datus bez šo personu atļaujas, KNLTB ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru tika piemērots 525 000 EUR naudas sods.

KNLTB nepiekrita lēmumam, tāpēc cēla prasību Amsterdamas tiesā (Nīderlande). Tiesā radās strīds par VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta interpretāciju, proti, par jēdziena „leģitīmās intereses” nozīmi un interpretāciju.

Izskatot šo lietu, EST noteica, ka VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka personas datu apstrāde, kas īstenojas kā sporta federācijas biedru personas datu izpaušana par atlīdzību pārziņa komerciālo interešu dēļ, var tikt uzskatīta par nepieciešamu šā pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai šīs tiesību normas izpratnē tikai tad, ja šī apstrāde ir absolūti nepieciešama attiecīgo leģitīmo interešu īstenošanai un ka, ņemot vērā visus lietā nozīmīgos apstākļus, šo biedru intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības neprevalē pār šīm leģitīmajām interesēm. Lai arī minētajā tiesību normā nav prasīts, lai šādas intereses būtu noteiktas likumā, tajā ir prasīts, lai apgalvotās leģitīmās intereses būtu likumīgas.

8 EST 2023. gada 4. jūlija spriedums Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C252/21, EU:C:2023:537, 106. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra.

EST tiesa vērsa uzmanību, ka, atbilstoši tās judikatūrā konstatētajam, VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā ir paredzēti trīs kumulatīvi nosacījumi, lai personas datu apstrāde būtu likumīga, proti, pirmkārt, pārziņa vai trešās personas leģitīmu interešu esamība, otrkārt, nepieciešamība apstrādāt personas datus šo leģitīmo interešu īstenošanai un, treškārt, nosacījums, ka personas, uz kuru attiecas datu aizsardzība, intereses vai pamattiesības un brīvības neprevalē pār pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm.⁸

9 Šajā nozīmē skat. EST 2023. gada 7. decembra spriedumu SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C26/22 un C64/22, EU:C:2023:958, 76. punkts.

EST uzsvēra, ka attiecībā uz nosacījumu par „leģitīmo interešu” esamību VDAR šis jēdziens nav definēts. Tādējādi, atbilstoši EST judikatūrai, par leģitīmām principā var uzskatīt plašu interešu loku.⁹ VDAR 47. apsvērumā, Savienības likumdevējs nav pieprasījis, ka pārziņa interesēm jābūt paredzētām likumā, lai šā pārziņa veiktā personas datu apstrāde būtu likumīga šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē. Turklāt, šajā apsvērumā kā leģitīmas intereses, kuras pārzinis var īstenot, piemēra veidā ir minētas tirgvedības vajadzības vispārīgi.

Tiesa norādīja, ka jēdziens „leģitīmas intereses” VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkta izpratnē prasa, lai apgalvotās leģitīmās intereses būtu likumīgas.

10 EST 2023. gada 4. jūlija spriedums Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C252/21, EU:C:2023:537, 107. punkts.

Svarīgi uzsvērt, ka VDAR 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts paredz, ka pārzinim brīdī, kad no datu subjekta tiek iegūti viņa personas dati, ir tam jānorāda leģitīmās intereses, ja šī apstrāde pamatojas uz šīs regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu.¹⁰ 

11 EST 2023. gada 7. decembra spriedums SCHUFA Holding (Atbrīvošana no atlikušajām parādsaistībām), C26/22 un C64/22, EU:C:2023:958, 77. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra.

Turklāt būtiski, ka EST judikatūrā ir atzīts, ka nosacījums par personas datu apstrādes nepieciešamību leģitīmo interešu īstenošanai prasa valsts tiesai pārbaudīt, vai leģitīmās intereses, kas saistītas ar datu apstrādi, nevar saprātīgi īstenot tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskartu datu subjektu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši Hartas 7. un 8. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.¹¹

EST judikatūrā ir atzīts, ka nacionālajai tiesai ir jāvērtē interešu samērošana, ievērojot pamatlietas konkrētos apstākļus, tiesai jāņem vērā tostarp tas, ar ko datu subjektam ir pamats rēķināties, kā arī attiecīgās apstrādes apjoms un šīs apstrādes ietekme uz šo subjektu (EST 2023. gada 4. jūlija spriedums Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), C252/21, EU:C:2023:537, 116. punkts).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada novembra (137.) numurā.

• EST atziņas, ja par grūtniecību uzzināts pēc atlaišanas no darba
• Par jurisdikcijas noteikšanu patērētāju tiesību jomā

BJP NUMURU E-ARHĪVS