Saeima 8. jūnijā pieņēma vērienīgus grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu administrācijas sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, nodokļu uzrēķinu veikšanā, sodu piemērošanā.
Tematisko un datu atbilstības pārbaužu vietā – nodokļu kontrole
Kā jau ziņots, turpmāk vairāku dažādu nodokļu pārbaužu vietā būs viena – nodokļu kontrole (no likuma dzēsti panti, kas attiecināti uz iespējām sākt datu atbilstības pārbaudi un tematisko pārbaudi). Tas darīts, lai veicinātu Valsts kontroles ieteikumu, ka vienkāršotajam kontroles procesam, kad jāpārbauda atsevišķu normatīvo aktu ievērošana un atsevišķi grāmatvedības dokumenti, nebūtu nepamatoti jāpārtop par komplicētu pārbaudi, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu vai nodevu maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība.
Likumā noteikts, ka nodokļu kontrole būs jāpabeidz divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, nodokļu kontroles termiņu varēs pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no tās uzsākšanas dienas, par to informējot nodokļu maksātāju. Ja nodokļu kontrolē nebūs iespējams noskaidrot visu nepieciešamo informāciju, VID varēs pieņemt lēmumu par audita uzsākšanu.
Nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus nodokļu maksātājiem būs jāsamaksā 30 dienu laikā no nodokļu kontroles rēķina paziņošanas dienas. Ja minētajā termiņā nodokļu maksātājs neveiks nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus, nodokļu administrācija šā likuma 29. panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu aprēķinās ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.
Komisijā aptur ieceri par nodokļu uzrēķiniem, ja algas ir mazākas par 80% no vidējās nozarē
Pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ierosinājuma no likuma gala redakcijas izslēgta viena no sākotnēji likumprojektā iecerētajām strīdīgākajām normām – tā, kas Valsts ieņēmumu dienestam dotu tiesības veikt nodokļu uzrēķinu, ja taksācijas periodā nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits ir mazāks par 80 procentiem no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas vai vidējās mēneša stundas tarifa likmes nozarē vai mēneša vidējā darba stundu skaita vienai darba vietai un nodokļu maksātājs nesniedz pierādījumus (pamatotu skaidrojumu), automātiski pielīdzinot maksājamo nodokli (VSAOI un IIN) 100% vidējai darba samaksai nozarē.
Tāpat pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iniciatīvas no likuma gala redakcijas izņemts sākotnēji piedāvātais nosacījums, kas paredzēja pienākumu nodrošināt publiski pieejamu informāciju par iekšzemes nodokļu maksātāju – darba devēju – nodarbināto darba ņēmēju atbilstošās profesijas vidējo mēneša darba samaksu un vidējo mēneša stundas tarifa likmi nozarē, un vidējo darba stundu skaitu mēnesī vienai darba vietai iepriekšējā gadā.
Transfertcenas pārbaudošo auditu termiņi
Jaunajā likuma redakcijā attiecībā uz nodokļu revīziju (auditu) konkretizēts noilguma termiņš nodokļu revīzijai (auditam), kurā vienlaikus tiek pārbaudītas transfertcenas – noteikts, ka auditu veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, — piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa (izņemot likuma 16.1 panta otrajā daļā minēto gadījumu). Minētais piecu gadu termiņš attiecināms arī uz nodokļu revīzijām (auditiem), kurās vienlaikus tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības un citi nodokļi, kurus ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi.
Par nodokļu pagarinājumiem lems automatizēti
Jaunais regulējums paredz, ka līdzšinējo 15 dienu laikā, kurā nodokļu maksātājam bija jāiesniedz pieteikums VID nodokļu maksājumu sadalīšanai termiņos līdz vienam gadam, turpmāk tas būs jāizdara 5 darba dienu laikā (pēc maksājuma termiņa iestāšanās).
Likums arī paredz, ka turpmāk lēmumu pieņemšanā par nodokļu maksājumu pagarināšanas piešķiršanu vai atteikšanu VID varēs atteikties no cilvēka iesaistes, pieņemot šādus lēmumus automatizēti, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi.
Tāpat likumā tagad noteikts, ka nodokļu maksātāja — fiziskās personas — nāves gadījumā tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu (vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa) pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās.
Likums ieviesta arī jauna norma attiecībā uz auditā konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs. Ja šāda pārkāpuma gadījumā nodokļu maksātājs (darba devējs) ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet darba samaksas ienākumu vai tā daļu nav aprēķinājis un uzrādījis grāmatvedības uzskaitē vai Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā darba devēja ziņojumā, Valsts ieņēmumu dienests aprēķina budžetā maksājamo nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa) apmēru atbilstoši tā rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algu, vai no normatīvajos aktos noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda ar normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algu vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt, kā arī uzliek soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā nodokļu maksātājs ir nodarbinājis personu, tiek pieņemts, ka tie ir 3 mēneši.
Likums stāsies spēkā jau 2023. gada 30. jūnijā.
Lasiet vēl:
Plāno mainīt VID nodokļu kontroles un sadarbību ar nodokļu maksātājiem
