0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIZiedojumi un dāvinājumi

Ziedojumi un dāvinājumi

Ingrīda Lejniece, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma "IK Aprāni" vadītāja, īpašniece

Kas jāņem vērā ziedotājam, bet kas — ziedojuma saņēmējam? Vai ziedotā summa vienmēr rada iespēju saņemt arī materiālu labumu nodokļu maksājumu samazināšanas veidā? Visaktīvāk ziedojumus piesaista biedrības, īpaši tās, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Aicinot ziedot, gandrīz vienmēr tiek norādīts arī uz iespēju gūt materiālu labumu nodokļu atlaižu veidā. Vai vienmēr un cik liels ir šis materiālais labums? Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ziedojumi un dāvinājumi
Foto: © Prostock-studio – stock.adobe.com

Kas jāņem vērā ziedotājam, bet kas — ziedojuma saņēmējam? Vai ziedotā summa vienmēr rada iespēju saņemt arī materiālu labumu nodokļu maksājumu samazināšanas veidā?

Ingrīda Lejniece, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece
Ingrīda Lejniece,
grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece
Foto: Aivars Siliņš

Visaktīvāk ziedojumus piesaista biedrības, īpaši tās, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Aicinot ziedot, gandrīz vienmēr tiek norādīts arī uz iespēju gūt materiālu labumu nodokļu atlaižu veidā. Vai vienmēr un cik liels ir šis materiālais labums?

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, un kā galvenais naudas līdzekļu gūšanas avots var būt ziedojumi, dāvinājumi, dotācijas un biedru nauda. 

Saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi nevar būt naudas līdzekļu pamatavots vai vienīgais avots, jo pretējā gadījumā biedrības darbībai ir komercdarbības pazīmes. 

Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Biedrība, kurai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, sniedz potenciālajam ziedotājam skaidru vēstījumu, ka organizācija darbojas sabiedrības interesēs, kā arī to, ka tās darbība tiek pastiprināti uzraudzīta un ziedotājam ir iespēja saņemt nodokļu atlaides.

Par ziedojuma saņēmēja statusu var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē — https://www.vid.gov.lv/lv/sabiedriska-labuma-organizacijas.

Kas ir ziedojums?

Definīcija lasāma Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. pantā:

Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Ziedojumus iedala mērķziedojumos, kurus saskaņā ar noslēgto līgumu var izlietot tikai līgumā noteiktam mērķim un vispārējos ziedojumos, kurus var izlietot organizācijas noteiktajiem mērķiem.

Kādus atvieglojums var saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji?

Likumā ir noteikti trīs atvieglojumu veidi, no kuriem izvēlas vienu konkrētajam pārskata gadam. Atvieglojumus var piemērot, ja ziedojums ir veikts sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantā noteikti sekojoši atvieglojumi:

  • neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
  • neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
  • samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Jāņem vērā, ka trešo atvieglojumu veidu varēs piemērot tikai tajā gadījumā, ja uzņēmums pārskata gadā izmaksā dividendes dalībniekiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikti arī ierobežojumi, kad uzņēmumam nav tiesību piemērot atvieglojumus par ziedojumiem:

  • ziedotājs un ziedojuma saņēmējs ir saistītas personas, 
  • ziedotājam ir nodokļu parādi, 
  • ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums, piemēram, reklamēt ziedotāju savos pasākumos,
  • nav ievēroti noteikumi, sniedzot informāciju par ziedotāju» (..) ziedojuma saņēmēja sagatavotajā publiskajā informācijā par ziedotājiem katra norāde uz ziedotāju (tā zīmolu) nepārsniedz 1/20 no teksta laukuma, tas ir, aizņem maksimāli mazāko daļu no visas attiecīgajā laukumā esošās informācijas un pēc ekonomiskās būtības nav vērsta uz ziedotāja reklamēšanu, bet ir neliela daļa no kopējās informācijas (Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 94. punkts).

Ja ziedotājs ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir jāņem vērā arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais. Ja tiek ziedota manta, kas pirms tam ir izmantota ziedotāja saimnieciskajā darbībā un ir bijis atskaitīts priekšnodoklis, šādu darījumu uzskata par preču piegādi par atlīdzību. Tātad būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

IIN nodokļa atlaides fiziskajām personām

Ziedotāji fiziskās personas — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji — arī var saņemt nodokļa atlaides, ja ir ziedots budžeta iestādei, Latvijā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā.

Ziedojumu summas var iekļaut gada ienākumu deklarācijā D4 sadaļā kopā ar pārējiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Jāievēro, ka nedrīkst pārsniegt 50% no gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro.

Jābūt saglabātiem dokumentiem (piemēram, maksājuma uzdevums), kas apliecina ziedojuma veikšanu.

Manuprāt, materiālie ieguvumi nodokļu atlaižu veidā tomēr ir otršķirīgi. Svarīgi ir darīt labus darbus. Īpaši, ja varam palīdzēt tiem, kam šobrīd klājas grūtāk. Ziedojot gūstam morālo gandarījumu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada maija (509.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: