0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIAutoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt

Autoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Autoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt
Ilustrācija: © artinspiring – stock.adobe.com

Pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) un “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš.

Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti “normāli nodokļi” (galvenokārt sociālās iemaksas). 

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu.

Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs

Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju apmierināt vajadzības daudzmaz pieklājīgā apjomā. Atgādinu, ka Latvijā šajā ziņā darbojas tā saucamais solidaritātes princips, kas nozīmē, ka patlaban nodarbinātās personas ar saviem nodokļiem nodrošina pensiju saņēmējus. Šajā rakstā netiks analizēti visi iemesli, piemēram, kur palika darbspējīgie līdzpilsoņi vai kāpēc arvien nemazinās ēnu ekonomika. Savukārt arvien biežāk dzirdamas runas par pensionēšanās vecuma palielināšanu un skaidrots, kāpēc tas ir nepieciešams.

Tomēr jāatzīst, ka nav taisnīgi, ja viena patlaban nodarbināto grupa maksā ievērojami mazākus nodokļus nekā cita. Turklāt runa ir tieši par sociālās apdrošināšanas iemaksām, nevis par nodokļiem vispār. 

Ja pēdējā laikā autoratlīdzības izmaksātājs par autoriem veica VSAOI 5% apmērā no atlīdzības summas (tikai pensijas apdrošināšanai), tad tas ir nesalīdzināmi mazāk, nekā maksā jebkurš darba ņēmējs, nemaz nerunājot par darba devēja iemaksu daļu.

Vārdu sakot, vienādos apstākļos, strādājot un saņemot par to samaksu, nodokļu slogam jābūt daudzmaz vienādam (proporcionāli). Patlaban var apliecināt, ka ir mēģināts nodokļu slogu fiziskajām personām padarīt gandrīz vienādu jebkurā darbības režīmā.

Vecās kārtības beigas

Iepriekš pastāvošā kārtība attiecībā uz nodokļiem no autoratlīdzības izmantojama vēl dažus mēnešus, proti, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka pirmajā 2021. gada pusgadā atlīdzībai arvien tiks piemēroti autora attaisnotie izdevumi, kas nav jāpamato ar dokumentiem. Tie ir 25% vai 50% no aprēķinātās (autora līgumā minētās) autoratlīdzības summas, un atlikumam piemēros IIN 20% apmērā, ja vien autors nesaskaņos ar grāmatvedi 23% likmes piemērošanu, jo paredz, ka gadā kopējie ieņēmumi pārsniegs 20 004 eiro (pretējā gadījumā var izveidoties IIN parāds). Vienlaikus atlīdzības izmaksātājs par autoru līdz 1. jūlijam veiks VSAOI 5% apmērā pensijas (tikai) apdrošināšanai. 

NB! Jābūt uzmanīgiem ar nodokļiem no autoratlīdzības par jūniju! Ja atlīdzība būs izmaksāta tieši jūnijā, tai tiks piemēroti iepriekšējie noteikumi. Tiklīdz atlīdzība par jūniju (vai kādu citu 2021. gada mēnesi) tiks izmaksāta jūlijā, nodokļi piemērojami saskaņā ar pārejas noteikumiem (sk. turpmāk). Proti, ir svarīgs atlīdzības izmaksas mēnesis, nevis tas, kurā autora darbs ir veikts vai parakstīts pieņemšanas–nodošanas akts.

Šogad — pārejas periods

Sakarā ar to, ka no 2022. gada autoratlīdzību režīms (kā bijām to pieraduši lietot) faktiski vairs nepastāvēs, no 2021. gada 1. jūlija sāksies pusgadu ilgs pārejas periods. Tikai periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ja autors nebūs reģistrējies par patstāvīgu nodokļu maksātāju (VSA likuma terminoloģijā — par pašnodarbināto), ienākuma izmaksātājs (ja tas nav kolektīvā autortiesību pārvaldījuma organizācija) piemēros nodokli 25% apmērā bruto ienākumam (summai pirms nodokļiem) līdz 25 000 eiro, bet no pārsnieguma daļas — 40% apmērā. Šo informāciju atlīdzības izmaksātājs uzrādīs paziņojumā par izmaksātajām summām, un tālāk nodokli sadalīs, novirzot 80% VSAOI, bet 20% — IIN.

Tātad par nereģistrēto autoru nodokli arvien rēķinās un maksās budžetā autoratlīdzības izmaksātājs.

No IIN likuma pārejas noteikumiem:

163. Maksātājam (rezidentam), kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (..), no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja minētais maksātājs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, minētajiem ienākumiem piemēro šā likuma pārejas noteikumu 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170. un 171. punkta nosacījumus.

Būtiska atšķirība no 2021. gada pirmā pusgada kārtības: izmaksātājs (autordarba pasūtītājs) no 1. jūlija vairs nepiemēros nosacītos autoru izdevumus, kas uzskaitīti MK noteikumu Nr. 899 “Par IIN likuma normu piemērošanu” 57. punktā. Šāda autora atlīdzībai nepiemēros neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus (IIN likuma PN 170. punkts).

Izmaksātājam vairs nebūs jāmaksā par autoru VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai un nebūs jāsniedz VID darba devēja ziņojums par veiktajām iemaksām. Paziņojums par izmaksātajām summām līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam gan paliek spēkā, jo tajā tiks uzrādīts jaunais nodoklis. Šā nodokļa novirzīšana uz VSAOI un IIN tiks uzticēta mākslīgajam intelektam, vadoties no paziņojumā norādītā izmaksas koda (1003). Savukārt VSA aģentūra no VSAOI summas noteiks iemaksu objektu un pensijas uzkrājuma palielināšanu. 

Izmaksātājs nodokli ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam.

NB! Tātad 2021. gada otrajā pusgadā no nereģistrēto autoru autordarbiem izmaksātājs ieturēs un maksās VNK vienīgo nodokli — 25% vai/un 40% apmērā no aprēķinātās atlīdzības, nepiemērojot autora izdevumus, neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus.

NB! Ja nereģistrētais autors (un nav darba devēja) minētajā periodā saņems (mēnesī) par 500 eiro mazāku atlīdzību, autoratlīdzības saņēmējam no starpības (500 – faktiskais autoratlīdzības apmērs) būs papildus jāsamaksā 10% pensiju apdrošināšanai.

Protams, autori arī šajā laikā var reģistrēties par pašnodarbinātajiem, kārtot uzskaiti un patstāvīgi maksāt nodokļus (sk. tālāk).

Kas ir pašnodarbinātais? 

Pašnodarbināto personu saskaņā ar VSA likuma 1. panta 3. punktu ir diezgan daudz, bet turpmāk apskatīsim tikai tās definīcijas, kas attiecas uz autoriem, proti, kāds nodokļu režīms var būt izmantots, saņemot autoratlīdzību.

3) pašnodarbinātais — persona, kura gūst ienākumu* (vai ieņēmumus*) kā:
c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju (autors),
h) cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (saimnieciskās darbības veicēja — SDV),
m) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs (MUN maksātājs).

* Lai nekļūdītos, svarīgi atšķirt šos terminus. Ieņēmumi — tā summa, ko pašnodarbinātā persona saņem (tai ieskaita kontā) un kuru drīkst samazināt ar izdevumiem, tādējādi iegūstot ienākumu. Jāatšķir situācijas, kad nodokļu maksātājs maksā ienākuma (vai analoģisko) nodokli no ienākuma un citreiz no ieņēmumiem.

Neskatoties uz to, ka minētajām personām ir viens kopējais nosaukums, katrai no tām ir atšķirīgi noteikumi uzskaites kārtošanā un nodokļu piemērošanā, bet ir arī kopējās pazīmes.

Atgādinu, ka VSA likumā personas, kas saņem autoratlīdzību, kopš 1998. gada tika dēvētas par pašnodarbinātajām personām, bet nodokļus maksāja ne visos gadījumos. 

Pēc pārejas perioda

Ja autors arī 2022. gadā nevēlēsies reģistrēties par patstāvīgo nodokļu maksātāju (par pašnodarbināto personu), uz viņu attieksies vispārēja nodokļu piemērošana. Proti, par savu darbu autors saņems atlīdzību, kurai tiks piemērots IIN un VSAOI, kā tas notiek ar fizisko personu, kas slēdz uzņēmuma līgumu, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja. VSAOI likme būs atkarīga no sociālā statusa (piemēram, 34,09%, 30,02% vai 31,70%), bet IIN aprēķināts, piemērojot progresīvo likmi (20%, 23%) un, gadam beidzoties, — 31%. Tātad nodokļu ziņā autori tiks pielīdzināti darba ņēmējiem.

Tiek uzskatīts, ka jebkurš darbs ir tāds darbs, kura apmaksai (darba algai, uzņēmuma līguma atlīdzībai vai autora atlīdzībai) jāpiemēro vienādi nodokļi.

Un nevajadzētu jaukt kopā dažādus likumus. Autortiesību likums aizstāv autora tiesības uz viņa radītu darbu, bet nenosaka nodokļu piemērošanu atlīdzībai par autora darbu, savukārt nodokļu piemērošana ir citu likumu ziņā.

Autors izvēlas reģistrāciju

Savukārt, ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta (pašnodarbinātā persona SDV), tad autoram būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis vispārējā režīmā (likmes 20%, 23% vai 31%) ar tiesībām atskaitīt nosacīto izdevumu normu 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida, ko nosaka Ministru kabinets) vai faktiskos izdevumus (pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem). Reģistrētais SDV drīkstēs piemērot arī neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus. Minētā IIN likme tiks piemērota starpībai. 

Pirmajā variantā autors var nekrāt attaisnojuma dokumentus, bet otrajā variantā būs jāsaglabā čeki faktisko izdevumu pierādīšanai. Tas nozīmē, ka autoram jābūt zināšanām par attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasībām (kāda informācija norādāma čekos un kvītīs). Tikai kredītiestādes konta izdruka neaizvieto čeku!

Patlaban (uz laiku) ir atcelta IIN likuma norma par izdevumu ierobežošanu (ne vairāk par 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem), bet no likuma nav svītrota (IIN likuma 11. panta 3.1 daļa). Atgādinu, ka šis ierobežojums nav piemērojams pirmajā un otrajā pēc reģistrēšanas taksācijas gadā, kā arī gadā, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Autori var reģistrēties par saimnieciskās darbības veicējiem arī pārejas periodā.

Būtiski:

Autoram kā pašnodarbinātajam būs jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar visām no tā izrietošajām prasībām (tai skaitā minimālās sociālās iemaksas). VSAOI nebūs jāmaksā tikai tiem autoriem, kas autoratlīdzību saņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. 

Ja autoratlīdzības saņēmējs ir izvēlējies autoratlīdzību saņemt kā saimnieciskās darbības ienākumu (SDV), autoratlīdzības izmaksātājam nav pienākuma ieturēt nodokli. Paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām minētais ienākums jādeklarē kā saimnieciskās darbības ienākums ar kodu 2007. Paziņojumu iesniedz, izmantojot EDS, līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam tāpat kā līdz šim.

Autors — MUN maksātājs

Autors var izvēlēties kļūt par MUN maksātāju. Tas nozīmē, ka viņam būtu jāmaksā nodoklis no apgrozījuma (no visas saņemtās summas; likme 25% līdz 25 000 eiro un 40% — no pārsnieguma summas). Šajā variantā nav atļauts piemērot nosacīto izdevumu normas. Katru ceturksni MUN maksātāji, izmantojot EDS, iesniedz VID ceturkšņa deklarāciju, kurā norāda apgrozījumu un aprēķināto nodokli. Šis režīms der autoriem, kuru apgrozījums (ieņēmumu kopsumma) 12 mēnešu periodā (nevis kalendāra gadā) nepārsniedz 40 000 eiro. Tas ir saistīts ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma prasību, ka MUN maksātājs nevar vienlaikus būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Savukārt 40 000 eiro ir slieksnis, pēc kura reģistrācija PVN reģistrā ir obligāta. Un tā nav vienīgā situācija, kad jākļūst par PVN maksātāju.

Bet MUN režīmam paredzēta iespēja izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu, kur nodokli no ieskaitītajām summām automātiski ieturēs banka, un MUN maksātājam deklarācijas nebūs jāsniedz. Pašam autoram atliks tikai slēgt līgumus, norādot tajos SDI kontu, un nodrošināt arī skaidras naudas ieņēmumu iemaksu minētajā kontā (sk. Lailas Kelmeres rakstu Bilancē Nr. 2 (470) 2021. g.). Var cerēt, ka šāda iespēja (SDI) būs pieejama autoriem jau no 2021. gada 1. jūlija. 

Divi režīmi, divi nodokļi 

Fizisko personu ieņēmumiem gada laikā tiek piemērotas divas IIN likmes — 20% un 23%. Savukārt VID, gada beigās saņemot paziņojumus no visiem ieņēmumu izmaksātājiem, pārbauda, vai personai veidojas IIN pārmaksa vai parāds: šādi izpaužas nodokļa likmes progresivitāte (jo lielāki ieņēmumi, jo lielāka varbūtība maksāt lielāku IIN). Ar autoratlīdzības saņēmējiem, kas gūst arī citus ienākumus, būs mazliet savādāk. Autoratlīdzībās gūtos ienākumus nākamgad neņems vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes aprēķināšanā. Autoram, kurš strādā darbavietā un saņem, piemēram, 1500 eiro mēnesī (gadā — 18 000 eiro), un vienlaikus kā autoratlīdzību papildus saņem, piemēram, 30 000 eiro, nebūs jāmaksā progresīvā IIN likme — uz algu attieksies tikai 20% IIN likme (līdz 20 004 eiro) un uz autoratlīdzību — tām paredzētās likmes (25% no 25 000 eiro un 40% no 5000 eiro).

Cits ienākums — cita deklarācija

Sakarā ar atšķirībām nodokļu piemērošanā un nodokļa likmēm autoratlīdzības saņēmējiem arī par 2021. gada otro pusgadu līdz 2022. gada 28. februārim būs jāsniedz VID autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Turklāt tā būs cita fiziskās personas ienākumu deklarācija, kas attieksies uz gadījumiem, kad:

  • autors no vairākiem izmaksātājiem saņēmis atlīdzību, kuras kopsumma pārsniedz 25 000 eiro, vai
  • šajā taksācijas periodā gūts ienākums ārvalstīs vai no tā nebija jāietur un nav ieturēts nodoklis.

Ja autors neaizpildīs autoratlīdzības saņēmēja deklarāciju, VID līdz 2022. gada 5. martam aizpildīs šo deklarāciju nodokļu maksātāja vietā un aprēķinās papildus maksājamo nodokli. Nodoklis, kas būs jāpiemaksā no summas, kas pārsniedz 25 000 eiro, vai ārvalstīs nesamaksātais būs jāsamaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2022. gada 23. jūnijam.

Ja atlīdzību izmaksā autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija

Izdevīgākā situācijā atrodas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas subjekti. Nodokļu ziņā viņiem, var teikt, nekas nemainās. Organizācija, balstoties uz IIN likuma 15. pantā noteikto, ieturēs IIN 20% apmērā, ņemot vērā 25% vai 50% autoru izdevumu normas (izdevumus apliecinošie dokumenti arvien nav vajadzīgi). Autoratlīdzības saņēmējs iesniegs VID parasto fiziskās personas ienākumu deklarāciju par gadu un VID piemēros progresīvās IIN likmes gada laikā gūtajam ienākumam (20%, 23%, 31%). 

Kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija?

Autortiesību un blakustiesību subjekti savu mantisko tiesību aizsardzību var īstenot paši vai ar savu pārstāvju, piemēram, ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, starpniecību. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, bet blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju — izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti.

Kopš 2004. gada 1. septembra organizācija var veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, tikai saņemot Kultūras ministrijas atļauju. Kultūras ministrija veic arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzību.

Kultūras ministrija ir izsniegusi atļaujas septiņām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (sk. Kultūras ministrijas mājaslapā).

Iemaksu objekts, iemaksas, pensijas kapitāls

Lai labāk izprastu apskatāmo jautājumu, jānoskaidro vēl dažu terminu nozīme.

Parasti grāmatvedis, rēķinot algas, vispirms nosaka sociālās iemaksas no algas (darba ņēmēja un darba devēja daļas), piemērojot fiziskās personas ieņēmumiem darba ņēmēja un darba devēja likmi (summē tās un pārskaita VNK). Tātad alga, precīzāk sakot, darba samaksa, ir tā saucamais iemaksu objekts. Tā ir summa, no kuras ir atkarīgi fiziskās personas sociālie pabalsti, tajā skaitā uzkrātais pensijas kapitāls. 

No iemaksu objekta aprēķinātās sociālās iemaksas tiek uzrādītas darba devēja ikmēneša ziņojumā atbilstoši katra darba ņēmēja sociālajam statusam. Šo informāciju (VSAOI likmes) grāmatveži gūst no MK noteikumiem (2021. gadā — MK 2020. gada 17. XII noteikumi Nr. 786). 

Savukārt minēto noteikumu 18. punkts nosaka: 

  • iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu (..), ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks;
  • iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu (..), un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks.

Tātad, ja darba samaksa mēnesī ir 1000 eiro, tad pensijas kapitāls papildināsies par 200 eiro, bet, ja darba samaksa ir 500 eiro, tad tikai par 100 eiro. Tomēr lielākā daļa nodokļu maksātāju patlaban ir II pensiju līmeņa dalībnieki, un viņu pensijas kapitāls veidojas no divām daļām (domājams, ka tas nodrošinās lielāku labumu).

Atgriežoties pie raksta tēmas, mums jāsaprot, ka pašnodarbinātās personas aprēķina VSAOI pēc mazākas likmes, jo tās nav apdrošinātas visiem riskiem (nav apdrošinātas bezdarba gadījumā un nelaimes gadījumā darbā, t.sk. arodslimības gadījumā). Tas nozīmē, ka šo personu sociālajām iemaksām (aprēķinot iemaksu objektu) jāpiemēro citādāka matemātika. Proti, no informācijas par veiktajām iemaksām pensijas apdrošināšanai “pretējā virzienā” jānosaka iemaksu objekts, un tad no iemaksu objekta būs iespējams noteikt pensijas kapitālu. Šo aprēķinu veiks VSAA, balstoties uz pašnodarbinātās personas ziņojuma, kur pašnodarbinātais ik ceturksni uzrādīs iemaksas atsevišķi pēc likmes 31,07% un 10% vai tikai 10%).

Par sociālajām iemaksām

Kā parasti, grozot likumu, īpaša uzmanība jāpievērš ne vien grozījumiem pantos, bet arī pārejas noteikumiem (PN).

VSA likuma 20.pants vispārējam gadījumam nosaka, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 1500 eiro. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Gadījumā, kad VSAOI par ceturksni nav veiktas no 1500 eiro, VSAA nosaka “nesegto” starpību, un piemaksas summa tiks sadalīta starp darba devējiem proporcionāli katra darba devēja aprēķinātajai algai. 

Ja fiziskā persona vienlaikus ir gan pašnodarbinātā, gan darba ņēmēja statusā, VSAOI piemaksa būs jāveic darba devējam (turklāt gan darba devēja, gan darbinieka likme).

Ievērojot likuma normu, pirmo reizi VSAOI piemaksa būs jāveic par 2021. gada III ceturksni līdz 23. martam.

Citiem vārdiem, tiks kontrolēts, lai par katru nodarbināto personu ik mēnesi būtu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas.

Savukārt PN 78. punkts, kas attiecas uz pašnodarbinātajām personām, precizē, ka par 2021. gada otro pusgadu tām ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 procentu apmērā.

Šis nosacījums jāsaprot šādi:

  • ja pašnodarbinātā peļņa (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī sasniedz vai pārsniedz 500 eiro, tad papildus obligātajām iemaksām (ko veic pēc likmes 31,07% no objekta, kas nav mazāks par 500 eiro mēnesī, bet var arī no visas summas) reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
  • ja peļņa ir mazāka par 500 eiro, tad reizi ceturksnī jāmaksā obligātās iemaksas 10% apmērā no ienākuma;
  • ja pašnodarbinātais (tikai tāds, kuram nav darba devēja) ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem (mazākiem) ienākumiem, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no faktiskā ienākuma un papildu maksājumu nav.

Par pašnodarbinātā prognozi

Par to, ka pašnodarbinātā ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, jāiesniedz VID apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem šādos termiņos:

  • 2021. gadā līdz 15. jūlijam par trešo ceturksni;
  • 2021. gadā līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni.

Ja apliecinājums tiks iesniegts, VSAA nerēķinās minimālās iemaksas un tās nebūs jāmaksā. Ja pašnodarbinātā persona “kļūdīsies” un tomēr gūs lielāku ienākumu, tad tā pati aprēķinās atbilstošas VSAOI.

No VSA likuma pārejas noteikumu 82. punkta:

Ja obligāto iemaksu objekts ir mazāks par 500 eiro, minimālās obligātās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam 2021. gada otrajā pusgadā veic: autoratlīdzības saņēmējs, pašnodarbinātais, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem un veic VSAOI no faktiski gūtajiem ienākumiem, kas nesasniedz minimālo darba algu, tad VSAA aprēķina minimālās VSAOI, kas pašnodarbinātajam papildus jāveic, un paziņo par to VID. Tādā gadījumā PNP trīs mēnešu laikā no VID paziņojuma saņemšanas dienas ir jāveic papildu iemaksas. Minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai būs jāpiemaksā no starpības (1500 – fakstiskie ienākumi). Piemēram, pašnodarbinātā ienākumi ceturksnī ir 900 eiro. Papildus no starpības 600 eiro (1500 – 900) būs jāsamaksā 10% pensiju apdrošināšanai.

Kā pašnodarbinātajam tiek aprēķināts VSAOI objekts

Atšifrējot MK noteikumos VSAOI likmes apdrošinātām personām, tajā skaitā pašnodarbinātajām (31,07% vai 29,36%), konstatējam, ka pensiju apdrošināšanai 2021. gadā ir atvēlēti 23,91%. 

Tātad, ja pašnodarbinātā ienākums (peļņa) mēnesī ir 900 eiro un viņš izvēlējies lielo likmi piemērot ienākuma daļai, kas ir 500 eiro, viņam ir jāaprēķina iemaksas 31,07% vismaz no šīs summas, kas ir 155,35 eiro, un 10% pensiju apdrošināšanai no starpības 400 eiro (900 – 500), t.i., 40,00 eiro. 

Kāds šajā gadījumā (šajā mēnesī) būs iemaksu objekts un pensijas kapitāls?

No iemaksu objekta 500 eiro pensijas kapitāls būs 100 eiro (20%).

Savukārt iemaksu objekts, par kuru aprēķināti 40 eiro, ir 167,29 eiro (40,00 : 23,91 x 100) un pensijas kapitāls — 33,46 eiro (20% no 167,29). Kopā: 133,46 eiro.

Ja pašnodarbinātā ienākums ir tikai 400 eiro, viņam jāveic VSAOI 10% apmērā no 400 eiro mēnesī, t.i., 40 eiro, tad VSAOI objekts pensiju apdrošināšanai būs 167,29 eiro (40,00 : 23,91 x 100) un pensijas kapitāls 20% no 167,29 = 33,46 eiro.

Būtiski:

Fiziskās personas, kurām VSAA nerēķinās minimālās sociālās iemaksas, ir uzskaitītas VSA likuma 20.4 pantā 4. daļā (likuma redakcija no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim), kā arī Bilancē Nr. 2 (470), 2021. g., 45. lpp.). 

Arī par dažiem periodiem, kas norādīti 20.4 panta 5. daļā, VSAA sociālās iemaksas nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, bērna kopšanas atvaļinājumā, un par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Būtiski:

Pārejas noteikumu 85. punkts:

Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Autoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt
Ilustrācija: © artinspiring – stock.adobe.com

Pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš.

Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti "normāli nodokļi" (galvenokārt sociālās iemaksas). 

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu.

Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs

Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju apmierināt vajadzības daudzmaz pieklājīgā apjomā. Atgādinu, ka Latvijā šajā ziņā darbojas tā saucamais solidaritātes princips, kas nozīmē, ka patlaban nodarbinātās personas ar saviem nodokļiem nodrošina pensiju saņēmējus. Šajā rakstā netiks analizēti visi iemesli, piemēram, kur palika darbspējīgie līdzpilsoņi vai kāpēc arvien nemazinās ēnu ekonomika. Savukārt arvien biežāk dzirdamas runas par pensionēšanās vecuma palielināšanu un skaidrots, kāpēc tas ir nepieciešams.

Tomēr jāatzīst, ka nav taisnīgi, ja viena patlaban nodarbināto grupa maksā ievērojami mazākus nodokļus nekā cita. Turklāt runa ir tieši par sociālās apdrošināšanas iemaksām, nevis par nodokļiem vispār. 

Ja pēdējā laikā autoratlīdzības izmaksātājs par autoriem veica VSAOI 5% apmērā no atlīdzības summas (tikai pensijas apdrošināšanai), tad tas ir nesalīdzināmi mazāk, nekā maksā jebkurš darba ņēmējs, nemaz nerunājot par darba devēja iemaksu daļu.

Vārdu sakot, vienādos apstākļos, strādājot un saņemot par to samaksu, nodokļu slogam jābūt daudzmaz vienādam (proporcionāli). Patlaban var apliecināt, ka ir mēģināts nodokļu slogu fiziskajām personām padarīt gandrīz vienādu jebkurā darbības režīmā.

Vecās kārtības beigas

Iepriekš pastāvošā kārtība attiecībā uz nodokļiem no autoratlīdzības izmantojama vēl dažus mēnešus, proti, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka pirmajā 2021. gada pusgadā atlīdzībai arvien tiks piemēroti autora attaisnotie izdevumi, kas nav jāpamato ar dokumentiem. Tie ir 25% vai 50% no aprēķinātās (autora līgumā minētās) autoratlīdzības summas, un atlikumam piemēros IIN 20% apmērā, ja vien autors nesaskaņos ar grāmatvedi 23% likmes piemērošanu, jo paredz, ka gadā kopējie ieņēmumi pārsniegs 20 004 eiro (pretējā gadījumā var izveidoties IIN parāds). Vienlaikus atlīdzības izmaksātājs par autoru līdz 1. jūlijam veiks VSAOI 5% apmērā pensijas (tikai) apdrošināšanai. 

NB! Jābūt uzmanīgiem ar nodokļiem no autoratlīdzības par jūniju! Ja atlīdzība būs izmaksāta tieši jūnijā, tai tiks piemēroti iepriekšējie noteikumi. Tiklīdz atlīdzība par jūniju (vai kādu citu 2021. gada mēnesi) tiks izmaksāta jūlijā, nodokļi piemērojami saskaņā ar pārejas noteikumiem (sk. turpmāk). Proti, ir svarīgs atlīdzības izmaksas mēnesis, nevis tas, kurā autora darbs ir veikts vai parakstīts pieņemšanas–nodošanas akts.

Šogad — pārejas periods

Sakarā ar to, ka no 2022. gada autoratlīdzību režīms (kā bijām to pieraduši lietot) faktiski vairs nepastāvēs, no 2021. gada 1. jūlija sāksies pusgadu ilgs pārejas periods. Tikai periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ja autors nebūs reģistrējies par patstāvīgu nodokļu maksātāju (VSA likuma terminoloģijā — par pašnodarbināto), ienākuma izmaksātājs (ja tas nav kolektīvā autortiesību pārvaldījuma organizācija) piemēros nodokli 25% apmērā bruto ienākumam (summai pirms nodokļiem) līdz 25 000 eiro, bet no pārsnieguma daļas — 40% apmērā. Šo informāciju atlīdzības izmaksātājs uzrādīs paziņojumā par izmaksātajām summām, un tālāk nodokli sadalīs, novirzot 80% VSAOI, bet 20% — IIN.

Tātad par nereģistrēto autoru nodokli arvien rēķinās un maksās budžetā autoratlīdzības izmaksātājs.

No IIN likuma pārejas noteikumiem:

163. Maksātājam (rezidentam), kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (..), no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja minētais maksātājs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, minētajiem ienākumiem piemēro šā likuma pārejas noteikumu 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170. un 171. punkta nosacījumus.

Būtiska atšķirība no 2021. gada pirmā pusgada kārtības: izmaksātājs (autordarba pasūtītājs) no 1. jūlija vairs nepiemēros nosacītos autoru izdevumus, kas uzskaitīti MK noteikumu Nr. 899 "Par IIN likuma normu piemērošanu" 57. punktā. Šāda autora atlīdzībai nepiemēros neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus (IIN likuma PN 170. punkts).

Izmaksātājam vairs nebūs jāmaksā par autoru VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai un nebūs jāsniedz VID darba devēja ziņojums par veiktajām iemaksām. Paziņojums par izmaksātajām summām līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam gan paliek spēkā, jo tajā tiks uzrādīts jaunais nodoklis. Šā nodokļa novirzīšana uz VSAOI un IIN tiks uzticēta mākslīgajam intelektam, vadoties no paziņojumā norādītā izmaksas koda (1003). Savukārt VSA aģentūra no VSAOI summas noteiks iemaksu objektu un pensijas uzkrājuma palielināšanu. 

Izmaksātājs nodokli ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam.

NB! Tātad 2021. gada otrajā pusgadā no nereģistrēto autoru autordarbiem izmaksātājs ieturēs un maksās VNK vienīgo nodokli — 25% vai/un 40% apmērā no aprēķinātās atlīdzības, nepiemērojot autora izdevumus, neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus.

NB! Ja nereģistrētais autors (un nav darba devēja) minētajā periodā saņems (mēnesī) par 500 eiro mazāku atlīdzību, autoratlīdzības saņēmējam no starpības (500 – faktiskais autoratlīdzības apmērs) būs papildus jāsamaksā 10% pensiju apdrošināšanai.

Protams, autori arī šajā laikā var reģistrēties par pašnodarbinātajiem, kārtot uzskaiti un patstāvīgi maksāt nodokļus (sk. tālāk).

Kas ir pašnodarbinātais? 

Pašnodarbināto personu saskaņā ar VSA likuma 1. panta 3. punktu ir diezgan daudz, bet turpmāk apskatīsim tikai tās definīcijas, kas attiecas uz autoriem, proti, kāds nodokļu režīms var būt izmantots, saņemot autoratlīdzību.

3) pašnodarbinātais — persona, kura gūst ienākumu* (vai ieņēmumus*) kā: c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju (autors), h) cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (saimnieciskās darbības veicēja — SDV), m) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs (MUN maksātājs). * Lai nekļūdītos, svarīgi atšķirt šos terminus. Ieņēmumi — tā summa, ko pašnodarbinātā persona saņem (tai ieskaita kontā) un kuru drīkst samazināt ar izdevumiem, tādējādi iegūstot ienākumu. Jāatšķir situācijas, kad nodokļu maksātājs maksā ienākuma (vai analoģisko) nodokli no ienākuma un citreiz no ieņēmumiem.

Neskatoties uz to, ka minētajām personām ir viens kopējais nosaukums, katrai no tām ir atšķirīgi noteikumi uzskaites kārtošanā un nodokļu piemērošanā, bet ir arī kopējās pazīmes.

Atgādinu, ka VSA likumā personas, kas saņem autoratlīdzību, kopš 1998. gada tika dēvētas par pašnodarbinātajām personām, bet nodokļus maksāja ne visos gadījumos. 

Pēc pārejas perioda

Ja autors arī 2022. gadā nevēlēsies reģistrēties par patstāvīgo nodokļu maksātāju (par pašnodarbināto personu), uz viņu attieksies vispārēja nodokļu piemērošana. Proti, par savu darbu autors saņems atlīdzību, kurai tiks piemērots IIN un VSAOI, kā tas notiek ar fizisko personu, kas slēdz uzņēmuma līgumu, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja. VSAOI likme būs atkarīga no sociālā statusa (piemēram, 34,09%, 30,02% vai 31,70%), bet IIN aprēķināts, piemērojot progresīvo likmi (20%, 23%) un, gadam beidzoties, — 31%. Tātad nodokļu ziņā autori tiks pielīdzināti darba ņēmējiem.

Tiek uzskatīts, ka jebkurš darbs ir tāds darbs, kura apmaksai (darba algai, uzņēmuma līguma atlīdzībai vai autora atlīdzībai) jāpiemēro vienādi nodokļi.

Un nevajadzētu jaukt kopā dažādus likumus. Autortiesību likums aizstāv autora tiesības uz viņa radītu darbu, bet nenosaka nodokļu piemērošanu atlīdzībai par autora darbu, savukārt nodokļu piemērošana ir citu likumu ziņā.

Autors izvēlas reģistrāciju

Savukārt, ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta (pašnodarbinātā persona SDV), tad autoram būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis vispārējā režīmā (likmes 20%, 23% vai 31%) ar tiesībām atskaitīt nosacīto izdevumu normu 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida, ko nosaka Ministru kabinets) vai faktiskos izdevumus (pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem). Reģistrētais SDV drīkstēs piemērot arī neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus. Minētā IIN likme tiks piemērota starpībai. 

Pirmajā variantā autors var nekrāt attaisnojuma dokumentus, bet otrajā variantā būs jāsaglabā čeki faktisko izdevumu pierādīšanai. Tas nozīmē, ka autoram jābūt zināšanām par attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasībām (kāda informācija norādāma čekos un kvītīs). Tikai kredītiestādes konta izdruka neaizvieto čeku!

Patlaban (uz laiku) ir atcelta IIN likuma norma par izdevumu ierobežošanu (ne vairāk par 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem), bet no likuma nav svītrota (IIN likuma 11. panta 3.1 daļa). Atgādinu, ka šis ierobežojums nav piemērojams pirmajā un otrajā pēc reģistrēšanas taksācijas gadā, kā arī gadā, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Autori var reģistrēties par saimnieciskās darbības veicējiem arī pārejas periodā.

Būtiski:

Autoram kā pašnodarbinātajam būs jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar visām no tā izrietošajām prasībām (tai skaitā minimālās sociālās iemaksas). VSAOI nebūs jāmaksā tikai tiem autoriem, kas autoratlīdzību saņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. 

Ja autoratlīdzības saņēmējs ir izvēlējies autoratlīdzību saņemt kā saimnieciskās darbības ienākumu (SDV), autoratlīdzības izmaksātājam nav pienākuma ieturēt nodokli. Paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām minētais ienākums jādeklarē kā saimnieciskās darbības ienākums ar kodu 2007. Paziņojumu iesniedz, izmantojot EDS, līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam tāpat kā līdz šim.

Autors — MUN maksātājs

Autors var izvēlēties kļūt par MUN maksātāju. Tas nozīmē, ka viņam būtu jāmaksā nodoklis no apgrozījuma (no visas saņemtās summas; likme 25% līdz 25 000 eiro un 40% — no pārsnieguma summas). Šajā variantā nav atļauts piemērot nosacīto izdevumu normas. Katru ceturksni MUN maksātāji, izmantojot EDS, iesniedz VID ceturkšņa deklarāciju, kurā norāda apgrozījumu un aprēķināto nodokli. Šis režīms der autoriem, kuru apgrozījums (ieņēmumu kopsumma) 12 mēnešu periodā (nevis kalendāra gadā) nepārsniedz 40 000 eiro. Tas ir saistīts ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma prasību, ka MUN maksātājs nevar vienlaikus būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Savukārt 40 000 eiro ir slieksnis, pēc kura reģistrācija PVN reģistrā ir obligāta. Un tā nav vienīgā situācija, kad jākļūst par PVN maksātāju.

Bet MUN režīmam paredzēta iespēja izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu, kur nodokli no ieskaitītajām summām automātiski ieturēs banka, un MUN maksātājam deklarācijas nebūs jāsniedz. Pašam autoram atliks tikai slēgt līgumus, norādot tajos SDI kontu, un nodrošināt arī skaidras naudas ieņēmumu iemaksu minētajā kontā (sk. Lailas Kelmeres rakstu Bilancē Nr. 2 (470) 2021. g.). Var cerēt, ka šāda iespēja (SDI) būs pieejama autoriem jau no 2021. gada 1. jūlija. 

Divi režīmi, divi nodokļi 

Fizisko personu ieņēmumiem gada laikā tiek piemērotas divas IIN likmes — 20% un 23%. Savukārt VID, gada beigās saņemot paziņojumus no visiem ieņēmumu izmaksātājiem, pārbauda, vai personai veidojas IIN pārmaksa vai parāds: šādi izpaužas nodokļa likmes progresivitāte (jo lielāki ieņēmumi, jo lielāka varbūtība maksāt lielāku IIN). Ar autoratlīdzības saņēmējiem, kas gūst arī citus ienākumus, būs mazliet savādāk. Autoratlīdzībās gūtos ienākumus nākamgad neņems vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes aprēķināšanā. Autoram, kurš strādā darbavietā un saņem, piemēram, 1500 eiro mēnesī (gadā — 18 000 eiro), un vienlaikus kā autoratlīdzību papildus saņem, piemēram, 30 000 eiro, nebūs jāmaksā progresīvā IIN likme — uz algu attieksies tikai 20% IIN likme (līdz 20 004 eiro) un uz autoratlīdzību — tām paredzētās likmes (25% no 25 000 eiro un 40% no 5000 eiro).

Cits ienākums — cita deklarācija

Sakarā ar atšķirībām nodokļu piemērošanā un nodokļa likmēm autoratlīdzības saņēmējiem arī par 2021. gada otro pusgadu līdz 2022. gada 28. februārim būs jāsniedz VID autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Turklāt tā būs cita fiziskās personas ienākumu deklarācija, kas attieksies uz gadījumiem, kad:

  • autors no vairākiem izmaksātājiem saņēmis atlīdzību, kuras kopsumma pārsniedz 25 000 eiro, vai
  • šajā taksācijas periodā gūts ienākums ārvalstīs vai no tā nebija jāietur un nav ieturēts nodoklis.

Ja autors neaizpildīs autoratlīdzības saņēmēja deklarāciju, VID līdz 2022. gada 5. martam aizpildīs šo deklarāciju nodokļu maksātāja vietā un aprēķinās papildus maksājamo nodokli. Nodoklis, kas būs jāpiemaksā no summas, kas pārsniedz 25 000 eiro, vai ārvalstīs nesamaksātais būs jāsamaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2022. gada 23. jūnijam.

Ja atlīdzību izmaksā autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija

Izdevīgākā situācijā atrodas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas subjekti. Nodokļu ziņā viņiem, var teikt, nekas nemainās. Organizācija, balstoties uz IIN likuma 15. pantā noteikto, ieturēs IIN 20% apmērā, ņemot vērā 25% vai 50% autoru izdevumu normas (izdevumus apliecinošie dokumenti arvien nav vajadzīgi). Autoratlīdzības saņēmējs iesniegs VID parasto fiziskās personas ienākumu deklarāciju par gadu un VID piemēros progresīvās IIN likmes gada laikā gūtajam ienākumam (20%, 23%, 31%). 

Kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija?

Autortiesību un blakustiesību subjekti savu mantisko tiesību aizsardzību var īstenot paši vai ar savu pārstāvju, piemēram, ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, starpniecību. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, bet blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju — izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti.

Kopš 2004. gada 1. septembra organizācija var veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, tikai saņemot Kultūras ministrijas atļauju. Kultūras ministrija veic arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzību.

Kultūras ministrija ir izsniegusi atļaujas septiņām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām (sk. Kultūras ministrijas mājaslapā).

Iemaksu objekts, iemaksas, pensijas kapitāls

Lai labāk izprastu apskatāmo jautājumu, jānoskaidro vēl dažu terminu nozīme.

Parasti grāmatvedis, rēķinot algas, vispirms nosaka sociālās iemaksas no algas (darba ņēmēja un darba devēja daļas), piemērojot fiziskās personas ieņēmumiem darba ņēmēja un darba devēja likmi (summē tās un pārskaita VNK). Tātad alga, precīzāk sakot, darba samaksa, ir tā saucamais iemaksu objekts. Tā ir summa, no kuras ir atkarīgi fiziskās personas sociālie pabalsti, tajā skaitā uzkrātais pensijas kapitāls. 

No iemaksu objekta aprēķinātās sociālās iemaksas tiek uzrādītas darba devēja ikmēneša ziņojumā atbilstoši katra darba ņēmēja sociālajam statusam. Šo informāciju (VSAOI likmes) grāmatveži gūst no MK noteikumiem (2021. gadā — MK 2020. gada 17. XII noteikumi Nr. 786). 

Savukārt minēto noteikumu 18. punkts nosaka: 

  • iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu (..), ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks;
  • iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu (..), un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks.
Tātad, ja darba samaksa mēnesī ir 1000 eiro, tad pensijas kapitāls papildināsies par 200 eiro, bet, ja darba samaksa ir 500 eiro, tad tikai par 100 eiro. Tomēr lielākā daļa nodokļu maksātāju patlaban ir II pensiju līmeņa dalībnieki, un viņu pensijas kapitāls veidojas no divām daļām (domājams, ka tas nodrošinās lielāku labumu).

Atgriežoties pie raksta tēmas, mums jāsaprot, ka pašnodarbinātās personas aprēķina VSAOI pēc mazākas likmes, jo tās nav apdrošinātas visiem riskiem (nav apdrošinātas bezdarba gadījumā un nelaimes gadījumā darbā, t.sk. arodslimības gadījumā). Tas nozīmē, ka šo personu sociālajām iemaksām (aprēķinot iemaksu objektu) jāpiemēro citādāka matemātika. Proti, no informācijas par veiktajām iemaksām pensijas apdrošināšanai "pretējā virzienā" jānosaka iemaksu objekts, un tad no iemaksu objekta būs iespējams noteikt pensijas kapitālu. Šo aprēķinu veiks VSAA, balstoties uz pašnodarbinātās personas ziņojuma, kur pašnodarbinātais ik ceturksni uzrādīs iemaksas atsevišķi pēc likmes 31,07% un 10% vai tikai 10%).

Par sociālajām iemaksām

Kā parasti, grozot likumu, īpaša uzmanība jāpievērš ne vien grozījumiem pantos, bet arī pārejas noteikumiem (PN).

VSA likuma 20.pants vispārējam gadījumam nosaka, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 1500 eiro. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Gadījumā, kad VSAOI par ceturksni nav veiktas no 1500 eiro, VSAA nosaka "nesegto" starpību, un piemaksas summa tiks sadalīta starp darba devējiem proporcionāli katra darba devēja aprēķinātajai algai. 

Ja fiziskā persona vienlaikus ir gan pašnodarbinātā, gan darba ņēmēja statusā, VSAOI piemaksa būs jāveic darba devējam (turklāt gan darba devēja, gan darbinieka likme).

Ievērojot likuma normu, pirmo reizi VSAOI piemaksa būs jāveic par 2021. gada III ceturksni līdz 23. martam.

Citiem vārdiem, tiks kontrolēts, lai par katru nodarbināto personu ik mēnesi būtu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas.

Savukārt PN 78. punkts, kas attiecas uz pašnodarbinātajām personām, precizē, ka par 2021. gada otro pusgadu tām ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 procentu apmērā.

Šis nosacījums jāsaprot šādi:

  • ja pašnodarbinātā peļņa (ieņēmumi mīnus izdevumi) mēnesī sasniedz vai pārsniedz 500 eiro, tad papildus obligātajām iemaksām (ko veic pēc likmes 31,07% no objekta, kas nav mazāks par 500 eiro mēnesī, bet var arī no visas summas) reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
  • ja peļņa ir mazāka par 500 eiro, tad reizi ceturksnī jāmaksā obligātās iemaksas 10% apmērā no ienākuma;
  • ja pašnodarbinātais (tikai tāds, kuram nav darba devēja) ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem (mazākiem) ienākumiem, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no faktiskā ienākuma un papildu maksājumu nav.

Par pašnodarbinātā prognozi

Par to, ka pašnodarbinātā ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, jāiesniedz VID apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem šādos termiņos:

  • 2021. gadā līdz 15. jūlijam par trešo ceturksni;
  • 2021. gadā līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni.

Ja apliecinājums tiks iesniegts, VSAA nerēķinās minimālās iemaksas un tās nebūs jāmaksā. Ja pašnodarbinātā persona "kļūdīsies" un tomēr gūs lielāku ienākumu, tad tā pati aprēķinās atbilstošas VSAOI.

No VSA likuma pārejas noteikumu 82. punkta:

Ja obligāto iemaksu objekts ir mazāks par 500 eiro, minimālās obligātās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajam obligāto iemaksu objektam 2021. gada otrajā pusgadā veic: autoratlīdzības saņēmējs, pašnodarbinātais, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem un veic VSAOI no faktiski gūtajiem ienākumiem, kas nesasniedz minimālo darba algu, tad VSAA aprēķina minimālās VSAOI, kas pašnodarbinātajam papildus jāveic, un paziņo par to VID. Tādā gadījumā PNP trīs mēnešu laikā no VID paziņojuma saņemšanas dienas ir jāveic papildu iemaksas. Minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai būs jāpiemaksā no starpības (1500 – fakstiskie ienākumi). Piemēram, pašnodarbinātā ienākumi ceturksnī ir 900 eiro. Papildus no starpības 600 eiro (1500 – 900) būs jāsamaksā 10% pensiju apdrošināšanai.

Kā pašnodarbinātajam tiek aprēķināts VSAOI objekts

Atšifrējot MK noteikumos VSAOI likmes apdrošinātām personām, tajā skaitā pašnodarbinātajām (31,07% vai 29,36%), konstatējam, ka pensiju apdrošināšanai 2021. gadā ir atvēlēti 23,91%. 

Tātad, ja pašnodarbinātā ienākums (peļņa) mēnesī ir 900 eiro un viņš izvēlējies lielo likmi piemērot ienākuma daļai, kas ir 500 eiro, viņam ir jāaprēķina iemaksas 31,07% vismaz no šīs summas, kas ir 155,35 eiro, un 10% pensiju apdrošināšanai no starpības 400 eiro (900 – 500), t.i., 40,00 eiro. 

Kāds šajā gadījumā (šajā mēnesī) būs iemaksu objekts un pensijas kapitāls?

No iemaksu objekta 500 eiro pensijas kapitāls būs 100 eiro (20%).

Savukārt iemaksu objekts, par kuru aprēķināti 40 eiro, ir 167,29 eiro (40,00 : 23,91 x 100) un pensijas kapitāls — 33,46 eiro (20% no 167,29). Kopā: 133,46 eiro.

Ja pašnodarbinātā ienākums ir tikai 400 eiro, viņam jāveic VSAOI 10% apmērā no 400 eiro mēnesī, t.i., 40 eiro, tad VSAOI objekts pensiju apdrošināšanai būs 167,29 eiro (40,00 : 23,91 x 100) un pensijas kapitāls 20% no 167,29 = 33,46 eiro.

Būtiski:

Fiziskās personas, kurām VSAA nerēķinās minimālās sociālās iemaksas, ir uzskaitītas VSA likuma 20.4 pantā 4. daļā (likuma redakcija no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim), kā arī Bilancē Nr. 2 (470), 2021. g., 45. lpp.). 

Arī par dažiem periodiem, kas norādīti 20.4 panta 5. daļā, VSAA sociālās iemaksas nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, bērna kopšanas atvaļinājumā, un par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Būtiski:

Pārejas noteikumu 85. punkts:

Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.