BILANCES maija numurā lasiet

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Gada pārskats un darbinieku labumi

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos?

EKONOMIKA

Ikars Kubliņš: Rīga dimd!  Bet klusāk par Viļņu un Tallinu...

RAKSTS LASĀMS IKVIENAM

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga.

Aiga Pelane: Jaunajām vietvarām būs jārisina daudz globālākas problēmas

RAKSTS LASĀMS IKVIENAM

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem. 

GRĀMATVEDĪBA

Inese Helmane: Kļūdas gada pārskatos un kad nepieciešams zvērināta revidenta atzinums

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums. Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības aplēses. Tātad uzņēmums ir iegrāmatojis pārāk lielus zaudējumus, lai gan tam pieder vērtīgs aktīvs. Uzņēmējs pat nesaprot, ka ir jāpārvērtē aktīvs. Bet tā arī ir grāmatveža nezināšana, neiedziļināšanās,» uzskata I. Liepiņa.

Laila Kelmere: Ja komandējuma izmaksu attaisnojuma dokumentā trūkst rekvizītu

Komandējums ir darbinieka vai citas personas īslaicīga nosūtīšana uz citu pilsētu, reģionu vai valsti, lai veiktu darba pienākumus, kas saistīti ar uzņēmuma interesēm, piemēram, lai uzturētu attiecības ar klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem, iepazītu jaunus tirgus, paplašinātu darbību, pārbaudītu darbu izpildi dažādās filiālēs vai objektos, piedalītos semināros, konferencēs u.tml.

NODOKĻI

Ieva Šterna-Tikaiže: Ieguldījumu konti, kapitāla pieaugums no akciju vai daļu pārdošanas — atšķirības nodokļu aspektos, aprēķināšanā un deklarēšanā

Naudas līdzekļu ieguldījumi akcijās vai daļās mūsdienās ir kļuvusi populārs privātpersonu papildu ienākumu avots. Bet, kā jau par gandrīz visiem ienākumiem, ir jāmaksā nodokļi. Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim kopējo un atšķirīgo starp to, kā jāaprēķina un jādeklarē nodokļi, ja ienākums tiek gūts no ieguldījuma konta, vai tā ir peļņa no tirgošanās ar akcijām vai daļām. Rakstā tiks vērsta uzmanība uz situācijām, kad šo ienākumu gūst Latvijas rezidenti — fiziskās personas.

Inese Helmane: Kā piesaistīt un motivēt darbiniekus

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus.

Linda Puriņa: Svarīgākais, kas jāzina par sezonas laukstrādnieku nodokli

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir paredzēts atvieglots nodokļu režīms, kas ļauj lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus, piemērojot ienākumam 15% likmi. Sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā strādniekus drīkst nodarbināt laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim.

JURISTA KOMENTĀRS

Inese Siliņa: Iegādājies aktīvus vai pārņēmis uzņēmumu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu aktīvu pārdošanu nereti vērtē kā uzņēmumu pāreju un mēģinājumu izvairīties no nodokļu samaksas, kā rezultātā aktīvu jaunajam ieguvējam liek nomaksāt iepriekšējā saimnieka parādus. Lai tā nebūtu, darījumā iesaistītajām pusēm, bet visbiežāk tieši pircējam ir jāpierāda, ka tas patiesi ir iegādājies aktīvus, nevis pārņēmis pārdevēja uzņēmumu vai tā daļu kā aktīvu un saistību kopumu un tādējādi arī nodokļu parādus. Par uzņēmumu pārejas problemātiku VID kontekstā ir runāts salīdzinoši daudz, tomēr secināms, ka joprojām ir aktuāla VID taktika aktīvu pārdošanas darījumos par pārdevēja vēsturiski nenokārtotajām nodokļu saistībām likt atbildēt aktīvu pircējam, jo VID darījumā saskatījis uzņēmuma pāreju, norāda Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltic Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants.

Iveta Zelča: Par nodokļu piemērošanu vecākiem, ja students saņem mobilitātes atbalstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sagatavojusi spriedumu tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par Regulā (ES) Nr. 1288/2013 minēto fizisko personu mobilitātes atvieglošanai paredzēto stipendiju aplikšana ar nodokli un personiska nodokļa bāzes atskaitījuma aprēķināšanu par apgādājamo, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības mobilitātes atbalstu (stipendiju) mācībām programmā Erasmus+. Rakstā aplūkotā lietas EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu.

TIESĪBAS

Kaspars Rācenājs: Darbinieku tiesību aizsardzība, reorganizējot pašvaldību

Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C73609723. Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā?

Kaspars Rācenājs: Vai ir nozīme tam, kad persona pieprasa bezdarbnieka pabalstu?

Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A420266122. Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss.

Evija Mugina: Aktuālā Eiropas Savienības Tiesas prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir turpinājums žurnāla Bilance 2025. gada aprīļa numurā iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar būtiskiem trūkumiem iepriekšējā līguma galveno pienākumu izpildē. Par sarunu procedūras piemērošanu. Par tehniskās specifikācijas prasībām un atsauci uz konkrētu veidu vai ražošanu.

ATTĪSTĪBA

Ikars Kubliņš: Kā darba attiecībās juridiski korekti ieviest digitālos risinājumus

Uzņēmumu digitalizācija mūsdienās vairs nav tikai futūristisks sapnis, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Prakse rāda, ka, ieviešot dažādus digitālos risinājumus, darba devēji nereti nezina, kā attiecībā uz darba ņēmējiem pareizi noregulēt šos jautājumus. Tādēļ svarīgi izprast, kā juridiski pareizi darba tiesisko attiecību jomā izmantot digitālo vidi, lai nodrošinātu gan darbinieku, gan darba devēju tiesību un pienākumu ievērošanu. Pretējā gadījumā tas var radīt nopietnas sekas pašiem darba devējiem, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025» norādīja darba tiesību eksperte Irina Rozenšteina, ZAB Ellex Klaviņš SIA asociētā partnere, zvērināta advokāte.

NODERĪGI

Inga Jefrēmova: Uzņēmējdarbības uzsākšana — būtiskākie jautājumi

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. 

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi maijā

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!