Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas

Budžeta iestādei pieder nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis), kurā ir notikuši remontdarbi un ir paveikts sekojošais: nomainīts jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts. Remontdarbi uzsākti 2023. gadā un pabeigti 2024. gadā. Izmaksas uzskaitītas kontā 1240 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība. Vai 2024. gadā visas izmaksas palielina pamatlīdzekļa — nekustamā īpašuma — uzskaites vērtību? 

Budžeta iestādē pamatlīdzekļus novērtē un uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus. 

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87 attiecībā par pamatlīdzekļiem ir noteikts sekojošais:

• izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās;
• izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē).

MK noteikumi Nr. 87 nesniedz definīcijas šiem terminiem: aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana. Līdz ar to, šajā gadījumā noteikti budžeta iestādes vadībai ir jāpiesaista speciālisti, kas novērtētu paveiktos darbus un sniegtu norādes, kā grāmatvedībā būtu novērtējams veiktais remonts. Būtiski ir dokumentēt veiktos apsvērumus un izdarītos secinājumus, kā arī pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Būvniecības likumu, būves:

• atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;
• pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu;
• restaurācija ir būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas.

Izskatot situāciju, kad ēkai ir nomainīt jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts, ieteiktu šīs izmaksas sadalīt atbilstoši būtībai, t.i.:

1. jumta nomaiņa — ir ēkas atjaunošanas darbs, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli vai, pareizāk sakot, nodrošina to, ka ēkas stāvoklis nepasliktināsies tās atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Līdz ar to no uzskaitītā pamatlīdzekļa vērtības grāmatvedībā izgrāmato vecā jumta vērtību un iegrāmato jaunā jumta vērtību — izdara to pašu, ko fiziski izdarījuši strādnieki, nomainot jumtu;
2. ēkas siltināšana, manā ieskatā, ir tas, kas nāk papildus un uzlabo ēkas stāvokli, tāpēc šīs izmaksas būtu kapitalizējamas jeb iekļaujamas pamatlīdzekļa uzskaites vērtībā;
3. telpās veiktais remonts — ja tas ir kosmētiskais remonts (sienu pārkrāsošana, grīdas seguma nomaiņa u.tml.), tad tās ir grāmatojamas izmaksās un nav kapitalizējamas.

Šādu darbu veikšana ir nopietns notikums, kur noteikti ieteiktu iesaistīt speciālistus, jo iespējams, ka, zinot kādu papildus informāciju, mans iepriekš izteiktais piedāvājums izmaksu sadalījumam mainīsies.

Grāmatvedis var speciālistiem izstāstīt MK noteikumos Nr. 87 ietvertās normas, bet speciālisti tās var novērtēt un noteikt darījuma būtību.

Ja izmaksu sadalījumu sāk veikt tikai tad, kad remontdarbi ir pabeigti, tad tas var būt izaicinošs pasākums, jo, iespējams, prasīs lielāku ieguldījumu to sadalīšanā, nekā tad, ja iespējamie veicamie darbi un to izmaksu sadalījums pēc būtības būtu atrunāts jau pirms remontdarbu uzsākšanas. Tomēr ir ticams, ka visas izmaksas ir pamatotas ar attaisnojuma dokumentiem, un speciālisti šo sadalījumu var veikt.

Jumta nomaiņa

Manā ieskatā jumta nomaiņa ir ēkas atjaunošanas darbs, kura rezultātā ēka vēl kalpos atlikušo laiku un būs pasargāta no iespējamiem bojājumiem lietus, vēja vai sniega dēļ. Jumta nomaiņas izmaksas parasti ir būtiskas. Ja reiz sākotnēji ēka ir uzskaitīta kopā ar jumtu, tad arī grāmatvedībā ir jāatspoguļo jumta nomaiņa naudas izteiksmē. 

MK noteikumi Nr. 87 paredz vairākus veidus, kā to var paveikt:

1. Ja ir bijusi komponenšu uzskaite, kad ēka ir uzskaitīta pa sastāvdaļām, t.i., ir viena pamatlīdzekļa kartīte «Ēka» un tai ir apakškartītes, kurās atsevišķi uzskaitīts jums, logi, nesošās konstrukcijas u.tml., tad šādā gadījumā no attiecīgā pamatlīdzekļa uzskaites vērtības izslēdz nomainītā jumta sākotnējo vērtību, aprēķināto nolietojumu un vērtības samazinājumu (ja tāds ir veikts) un no jauna uzstādītā jumta vērtību pievieno attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai.

Jaunajam jumtam jānosaka arī lietderīgās lietošanas laiks. 

MK noteikumu Nr. 87 2. pielikumā pamatlīdzekļi ir iedalīti kategorijās, grupās un apakšgrupās. Katrai apakšgrupai ir noteikts savs lietderīgais lietošanas laiks, kas jāņem vērā budžeta iestādēm. Tomēr šajā pielikumā nav piedāvāts risinājums kā noteikt nolietojumu, ja budžeta iestāde pamatlīdzekļu uzskaitē izmanto komponenšu uzskaiti. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 2. pielikumā noteikto, zemākā komponente būtu ēka kopumā. Attiecīgi būtu jāpieņem, ka no jauna uzliktais jumts tiks nolietots ēkas atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

Tomēr Valsts kases rokasgrāmatā ir izstrādāts piemērs, kurā ir pieļauts, ka ēka tiek uzskaitīta pa komponentēm un katrai komponentei tiek noteikts savs lietderīgās lietošanas laiks.

Saskaņā ar Valsts kases rokasgrāmatā iekļauto piemēru, situācijā, kad ēkai, kuras uzskaitē pielietota komponenšu uzskaite, nomaina jumtu, tā nomaiņa grāmatvedībā būtu sekojoša:

1) uz remonta pabeigšanas brīdi:

• vecā jeb nomaināmā jumta (komplektējoša daļa) sākotnējā vērtība ir 60 000 EUR;
• vecā jeb nomaināmā jumta uzkrātais nolietojums 40 000 EUR;
• atlikusī vecā jumta vērtība ir 20 000 EUR.

Vecā jumta sākotnējais lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts 30 gadi.

2) jaunā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksas ir 45 000 EUR un speciālisti nosaka, ka jaunajam jumtam lietderīgais lietošanas laiks būs 20 gadi.

Budžeta iestādē sagatavo attaisnojuma dokumentu, kurā iepriekš minētā informācija ir uzrādīta un ir arī lēmuma daļa, kas pasaka, ka jumta remonta izmaksas tiks kapitalizētas.

3) grāmatošana:

vispirms no uzskaites izslēdz vecā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksas un uzkrāto nolietojumu (grāmatošanā jāizmanto budžeta iestādē apstiprinātais kontu plāns):

D 1291 Būvju uzkrātais nolietojums 40 000 EUR
K 1212 Nedzīvojamās ēkas 40 000 EUR

un

D 8611 Izdevumi no nefinanšu aktīvu norakstīšanas un likvidēšanas 20 000 EUR
K 1212 Nedzīvojamās ēkas 20 000 EUR

Tad iegrāmato attiecīgā aktīva vērtības palielinājumu par jaunā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksām:

D 1212 Nedzīvojamās ēkas 45 000 EUR
K 1240 vai 5311 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība 
vai Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem 45 000 EUR

Jaunajam jumtam nolietojuma aprēķināšanā piemēro 20 gadu periodu.

2. Ja nav bijusi komponenšu uzskaite un ēka sākotnēji ir uzskaitīta vienā vērtībā, tad nosaka izslēdzamās aktīva daļas vērtību. Šo vērtību var noteikt atbilstoši:

1. amortizētajām aizstāšanas izmaksām vai 
2. izmantojot citu metodi atbilstoši komisijas vai speciālista lēmumam.

Amortizētās aizstāšanas izmaksas ir aktīva vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga aktīva iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā aktīva nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto aktīvu.

Piemēram: mūra ēka nodota ekspluatācijā 2000. gada jūnijā un tai, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 2. pielikumu, lietderīgais lietošanas laiks noteikts 100 gadi. 2024. gada jūnijā ēkai pabeigti jumta nomaiņas remontdarbi, ir parakstīts pieņemšanas–nodošanas akts un jaunā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksas ir 45 000 EUR.

Izmantojot šo metodi, pieņem, ka arī vecā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksas bija 45 000 EUR.

Vecais jums ir nokalpojis 24 gadus, un tā uzkrātais nolietojums ir (45 000 EUR / 100 gadi) x 24 gadi = 10 800 EUR, nenolietotā vērtība ir 34 200 EUR.

Vispirms no uzskaites izslēdz vecā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksas un uzkrāto nolietojumu:

D 1291 Būvju uzkrātais nolietojums 10 800 EUR
K 1212 Nedzīvojamās ēkas 10 800 EUR

un

D 8611 Izdevumi no nefinanšu aktīvu norakstīšanas un likvidēšanas 34 200 EUR
K 1212 Nedzīvojamās ēkas 34 200 EUR

Tad iegrāmato attiecīgā aktīva vērtības palielinājumu par jaunā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksām:

D 1212 Nedzīvojamās ēkas 45 000 EUR
K 1240 vai 5311 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība 
vai Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem 45 000 EUR

Izmantojot šo metodi, ēkas kopējā uzskaites vērtība nemainīsies, bet palielināsies ikmēneša nolietojums.

Var būt situācija, kad amortizēto aizstāšanas izmaksu metode neder, jo iespējams, ka ēkas atlikusī vērtība ir mazāka nekā faktiskās jumta nomaiņas iegādes vai izveidošanas izmaksas. Tad jāizmanto MK noteikumos Nr. 87 dotā iespēja — «cita metode atbilstoši komisijas vai speciālista lēmumam».

Piemēram: mūra ēka nodota ekspluatācijā 2000. gada jūnijā un tai lietderīgais lietošanas laiks noteikts 100 gadi. 2024. gada jūnijā ēkai pabeigti jumta nomaiņas remontdarbi, ir parakstīts pieņemšanas–nodošanas akts un jaunā jumta iegādes vai izveidošanas izmaksas ir 45 000 EUR.

Speciālists, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, aplēš, ka jumta izmaksas 2000. gada jūnijā būtu bijušas 10 000 EUR.

Attiecīgi uz 2024. gada jūniju jumta uzkrātais nolietojums ir (10 000 EUR / 100 gadi) x 24 gadi = 2400 EUR, nenolietotā vērtība ir 7600 EUR.

Līdz ar to vecā jumta vērtību izslēdz atbilstoši aplēstajai vērtībai, bet aktīva vērtību palielina par jaunā jumta iegādes vai izveidošanas vērtību. Grāmatojumi būs tādi paši kā norādīti pie amortizēto aizstāšanas izmaksu metodes, tikai summas, izslēdzot veco jumtu, būs citas.

Šajā gadījumā palielināsies gan ēkas kā pamatlīdzekļa uzskaites vērtība, gan ikmēneša nolietojuma apmērs.

Var izmantot arī citu pieeju, tai jābūt dokumentētai, viegli izskaidrojamai un loģiskai.

Ēkas siltināšana

Ēkas siltināšana, manā ieskatā, ir tas, kas nāk papildus un uzlabo ēkas kopējo stāvokli, un šīs izmaksas būtu kapitalizējamas jeb iekļaujamas pamatlīdzekļa uzskaites vērtībā. Attiecīgi šīs izmaksas palielinās ēkas kā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību.

Grāmatojums aktīva vērtības palielināšanai par siltināšanas izmaksām:

D 1212 Nedzīvojamās ēkas 
K 1240 vai 5311 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība 
vai Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem 

MK noteikumi Nr. 87 nosaka, ka, veicot pamatlīdzekļa pārbūvi, restaurāciju vai atjaunošanu, aktīva atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata, attiecīgi koriģējot aktīva nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem, ja paredzamais lietošanas laiks palielinās:

1. būvēm — vairāk par 10%;
2. pārējiem pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem, izņemot būves, — vairāk par 50%.

Būtu nepieciešams speciālista izvērtējums, vai ēkas siltināšana pagarinās paredzamo lietošanas laiku, vai arī tikai nodrošinās esošās ēkās labu uzturēšanu tās atlikušajā lietderīgajā laikā.

Pamatlīdzekļiem pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

Telpās veiktais remonts

Noteikti ieteiktu iesaistīt speciālistu un dokumentēt, lai saprastu, kāda veida remonts ir veikts un vai to var klasificēt kā kārtējo remontu.

Ja tas ir kosmētiskais remonts (sienu pārkrāsošana, grīdas seguma nomaiņa u.tml.), tad tās ir grāmatojamas pamatdarbības izdevumos periodā, kad tās ir radušās, un nav kapitalizējamas.

Jums arī varētu interesēt:

• Nelaimes gadījums darbā un slimības nauda, ko maksā darba devējs
• Kā iegrāmatot budžeta iestādē nopirktu mobilo telefonu uz nomaksu