0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA LAIKSCik ilgi var pārcelt atvaļinājuma neizmantoto daļu?

Cik ilgi var pārcelt atvaļinājuma neizmantoto daļu?

Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ieteikumiem

(0)

Foto: Mateusz Dach from Pexels

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Piemērs.

Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka darbinieki atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu.

Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu.

Svarīgi ņemt vērā, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, savukārt pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu!

Piemērs.

2020. gadā darbinieks izmanto atvaļinājumu 2 kalendāra nedēļas, bet 2 nedēļas tiek pārnestas uz 2021. gadu, kurā tiek izmantotas 6 (4 + 2) nedēļas garš atvaļinājums.

Tātad kopā divu gadu laikā darbiniekam jāizmanto ne mazāk kā astoņas nedēļas ilgs atvaļinājums.

Atvaļinājumā pārcelšana uz nākamo gadu ir aizliegta:

  • personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem;
  • grūtniecēm;
  • sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam;
  • ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Darba devējs var likt izmantot uzkrātos atvaļinājumus

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 17. pantā ir noteikts, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

Regulējums attiecināms nevis uz visiem darba devējiem, bet gan uz tiem, kas atbilst diviem kritērijiem:

  • darba devēji ir iekļauti PSP atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pantam un 2018. gada 27. novembra MK noteikumiem Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. PSP ir speciāla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
  • Covid-19 izraisītā krīze uzņēmumu ir ietekmējusi negatīvi. Šeit gan jānorāda, ka likumā nav noteikti kritēriji, kādā tieši apmērā ir jābūt šai negatīvajai ietekmei. Faktiski to izvērtē pats darba devējs, bet strīda gadījumā darba devējam būs jāpierāda, ka tas atbilst šiem kritērijiem.

Ja darba devējs atbilst šiem kritērijiem, tad tas var atkāpties no Darba likuma 150. panta otrajā daļā noteiktā pienākuma ņemt vērā darbinieka vēlmes. Īpaši jānorāda, ka šeit ir runa par “neizmantoto” jeb “uzkrāto” atvaļinājumu nevis kārtējo atvaļinājumu.

Piemērs.

Ja darbiniekam ir neizmantoti atvaļinājumi (piemēram, par 2017., 2018., 2019. gadu), tad darba devējam līdz 30.06.2021 ir tiesības vienpusēji (neņemot vērā darbinieka vēlmes) izdot rīkojumu par šādu atvaļinājumu piešķiršanu un darbiniekam būs pienākums tos izmantot.

Patlaban šis likuma izņēmuma termiņš ir jau pagājis un ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

Piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Lai gan darbinieku vēlmes nav absolūtas un nav obligāti vienmēr jāievēro, tomēr strīda gadījumā darba devējam jāspēj pierādīt, ka tās ir noskaidrotas un pamatot, ka darbinieku vēlmes nav ņemtas vērā objektīvu, ar uzņēmuma darbību saistītu apsvērumu dēļ.

Tiem darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību institūcijā, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.pantā ir specifiski noteikts, ka “Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

  • aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;
  • katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.”

Publikācija sagatavota pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) informatīvā materiāla “Svarīgākās atziņas par atvaļinājumiem. Zini savas darba tiesības!

Lasiet arī:

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Mateusz Dach from Pexels

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Piemērs.

Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka darbinieki atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu.

Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu.

Svarīgi ņemt vērā, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, savukārt pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu!

Piemērs.

2020. gadā darbinieks izmanto atvaļinājumu 2 kalendāra nedēļas, bet 2 nedēļas tiek pārnestas uz 2021. gadu, kurā tiek izmantotas 6 (4 + 2) nedēļas garš atvaļinājums.

Tātad kopā divu gadu laikā darbiniekam jāizmanto ne mazāk kā astoņas nedēļas ilgs atvaļinājums.

Atvaļinājumā pārcelšana uz nākamo gadu ir aizliegta:

  • personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem;
  • grūtniecēm;
  • sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam;
  • ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Darba devējs var likt izmantot uzkrātos atvaļinājumus

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 17. pantā ir noteikts, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

Regulējums attiecināms nevis uz visiem darba devējiem, bet gan uz tiem, kas atbilst diviem kritērijiem:

  • darba devēji ir iekļauti PSP atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pantam un 2018. gada 27. novembra MK noteikumiem Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. PSP ir speciāla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
  • Covid-19 izraisītā krīze uzņēmumu ir ietekmējusi negatīvi. Šeit gan jānorāda, ka likumā nav noteikti kritēriji, kādā tieši apmērā ir jābūt šai negatīvajai ietekmei. Faktiski to izvērtē pats darba devējs, bet strīda gadījumā darba devējam būs jāpierāda, ka tas atbilst šiem kritērijiem.

Ja darba devējs atbilst šiem kritērijiem, tad tas var atkāpties no Darba likuma 150. panta otrajā daļā noteiktā pienākuma ņemt vērā darbinieka vēlmes. Īpaši jānorāda, ka šeit ir runa par “neizmantoto” jeb “uzkrāto” atvaļinājumu nevis kārtējo atvaļinājumu.

Piemērs.

Ja darbiniekam ir neizmantoti atvaļinājumi (piemēram, par 2017., 2018., 2019. gadu), tad darba devējam līdz 30.06.2021 ir tiesības vienpusēji (neņemot vērā darbinieka vēlmes) izdot rīkojumu par šādu atvaļinājumu piešķiršanu un darbiniekam būs pienākums tos izmantot.

Patlaban šis likuma izņēmuma termiņš ir jau pagājis un ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

Piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Lai gan darbinieku vēlmes nav absolūtas un nav obligāti vienmēr jāievēro, tomēr strīda gadījumā darba devējam jāspēj pierādīt, ka tās ir noskaidrotas un pamatot, ka darbinieku vēlmes nav ņemtas vērā objektīvu, ar uzņēmuma darbību saistītu apsvērumu dēļ.

Tiem darbiniekiem, kuri strādā valsts vai pašvaldību institūcijā, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.pantā ir specifiski noteikts, ka “Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

  • aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;
  • katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.”

Publikācija sagatavota pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) informatīvā materiāla “Svarīgākās atziņas par atvaļinājumiem. Zini savas darba tiesības!

Lasiet arī:

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: