Minimālās algas palielināšana no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabinets, palielinās darba devēju izdevumus arī nodokļu izteiksmē.

Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai  - no darbinieku darba algas 430 euro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) par 13,95 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50,00 euro, teikts MK noteikumu anotācijā.

Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir minimālā mēneša darba alga (380 euro/mēn.) vai alga, kas ir zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro/mēn.). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 euro mēnesī līdz 430 euro mēnesī, iegūs par 57,83 euro mēnesī vairāk “uz rokas” (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām).

Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, uzskata Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas fiskālie aprēķini saistībā ar minimālās mēneša darba algas palielināšanu tiek veikti, pamatojoties uz 2017.gada 29.jūnija NTSP vienošanos par izmaiņām Ministru kabineta 2017.gada 9.maijā sēdē atbalstīto pamatnostādņu nodokļu reformas plānā 2018., 2019. un 2020.gadam:

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim (turpmāk - IIN) paredzēts ieviest trīs progresīvās nodokļa likmes un samazināt ienākumu slieksni, no kura tiek piemērota otrā progresīvā nodokļa likme. Proti, ienākumiem līdz 20 000 euro gadā IIN likme 20%, ienākumiem, kas pārsniedz 20 000,00 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro gadā – 23%, bet ienākumiem, kas pārsniedz 55 000,00 euro gadā – 31,4 %.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1 667 euro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniedz 55 000 euro taksācijas gadā (piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 euro), nodoklis no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā. Par taksācijas gada laikā gūto ienākumu samaksātajā nodoklī tiks ieskaitīta arī solidaritātes nodokļa daļa, kāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskaitīta kā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontu.

Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 euro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 euro gadā.

2. Paredzēts pakāpeniski (trīs gadu laikā) paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu - 2018.gadā 200 euro mēnesī, 2019.gadā 230 euro mēnesī, 2020.gadā 250 euro mēnesī. Tāpat ienākuma robeža, virs kuras neapliekamais minimums netiek piemērots, tiek pakāpeniski paaugstināta: 2018.gadā 1000 euro mēnesī, 2019.gadā – 1100 euro mēnesī, bet 2020.gadā – 1200 euro mēnesī.

Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja, ka diferencētais neapliekamais minimums jau 2018.gadā tiks paaugstināts uz 250 euro mēnesī ar ienākuma robežu 1000 euro mēnesī.

3. Lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu koalīcijas sadarbības padome nolēma, ka tiks paaugstināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu, tai skaitā darba devēja likme par 0,5% jeb no 23,59% uz 24,09% un darba ņēmēja likme par 0,5% jeb no 10,5% uz 11%.

Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums neparedzēja paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.