Finanšu izlūkošanas dienests (FID) apkopojis aktuālo informāciju un tendences par Covid-19 krīzes un valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa radītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas (TF) riskiem, apvienojot  starptautisko organizāciju, t.sk., Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF), sadarbības partneru un analogu ārvalstu dienestu, kā arī FID praksē gūto informāciju. Publicējam ieskatu šajās rekomendācijās.

NILL riski

Covid pandēmija ir izraisījusi ievērojamu pieprasījumu pēc medicīniskajām precēm Covid profilaksei, turklāt būtiskā pieprasījuma pieauguma dēļ novērojams šādu preču trūkums, kā arī neadekvāts cenas piedāvājums un nereti kritiski zema piegādātās vai piedāvātās preces kvalitāte. Ievērojot minēto, valdība, reaģējot uz Covid pandēmiju un tās radītajām sekām, ir lēmusi par normatīvā regulējuma prasību samazināšanu publisko iepirkumu jomā, proti, regulējums paredz, ka konkrētiem subjektiem – valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm u.c. dienestiem un iestādēm, iegādājoties Covid ierobežošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, ir atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības.

Papildus iepriekš minētajam, valdība ir nodrošinājusi arī dažādus citus atbalsta pasākumus, t.sk. sociālās palīdzības un nodokļu atvieglojumu iniciatīvas, dīkstāves pabalstu piešķiršanu un citus. Lai arī minētie atbalsta mehānismi ir ieviesti Covid krīzes mazināšanai un seku likvidēšanai, tie var radīt jaunas iespējas NILL. Pamatojoties uz starptautisko ekspertu un FID NILL riskiem, kas saistīti ar Covid krīzes radītajiem apstākļiem, kā arī saņemtajiem aizdomīgu darījumu ziņojumiem, ievērojami biežāk identificēti daudzi predikatīvi noziedzīgi nodarījumi, kā autonoma NILL.

Krāpšana

FATF sniegtā informācija, FID saņemtie aizdomīgu darījumu ziņojumi, kā arī informācija no publiski pieejamiem avotiem, t.sk. Cert.lv mājas lapā pieejamā informācija, liecina, ka noziedznieki mēģina gūt labumu no Covid pandēmijas radītajiem apstākļiem un identificējams veikto krāpniecisko darbību pieaugums. Biežāk veiktās krāpnieciskās darbības ir:

Uzdošanās par ierēdņiem, amatpersonām vai iestādes/ uzņēmuma pārstāvjiem. Šādos gadījumos noziedznieki sazinās ar personām (pa e-pastu vai tālruni) un, uzdodoties par amatpersonām, cenšas iegūt personīgu bankas informāciju vai skaidru naudu, kā pamatojumu izmantojot valdības ieviestos atbalsta mehānismus.

Viltošana vai samaksas izkrāpšana, t.sk. saistībā ar pirmās nepieciešamības precēm (piemēram, medicīnas preces un zāles). Ņemot vērā ievērojamo pieprasījumu, pieaug krāpšanas tiešsaistē, kas saistītas ar noteiktām medicīnas precēm, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un farmaceitiskiem izstrādājumiem. Šādos gadījumos iespējamie noziedznieki apgalvo, ka tie ir uzņēmumi, labdarības un starptautiskas organizācijas, kas piedāvā medicīnas preces, pieprasot priekšapmaksu, bet pārdotās preces nepiegādā vai piegādā neatbilstošas kvalitātes vai pat nederīgas preces.

Līdzekļu vākšana fiktīvām labdarības organizācijām. Starptautisko ekspertu publicētā informācija norāda uz krāpniecisku līdzekļu vākšanas pieaugumu. Šādos gadījumos noziedznieki, kas darbojas kā it kā starptautiskas organizācijas vai labdarības organizācijas, izplata e-pastus un ziņas dažādos sociālajos tīklos, lūdzot ziedojumus Covid seku likvidēšanai. Pēc tam šo e-pastu saņēmējiem tiek pieprasīts norādīt kredītkartes informāciju vai veikt maksājumu, izmantojot aizdomās turētā digitālo maku.

Uzņēmuma ļaunprātīga novešana līdz maksātnespējai. Ņemot vērā valdības ieviestos atbalsta mehānismus uzņēmējiem nolūkā mazināt valstī noteiktās ārkārtas situācijas un Covid ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, t.sk. nodokļu atvieglojumi, garantijas banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un citi atbalsta pasākumi, pastāv risks, ka paaugstināsies to gadījumu skaits, kad uzņēmumi tiek ļaunprātīgi novesti līdz maksātnespējai, lai izvairītos no iegūto līdzekļu atmaksas, izvairītos no atbildības vai no uzņēmuma izņemtu līdzekļus privātām vajadzībām.

Kibernoziegumi

Strauji pieaudzis kibernoziegumu skaits, izmantojot surogātpastus*. Šajos uzbrukumos tiek izmantotas saites uz krāpnieciskām vietnēm vai ļaunprātīgi pielikumi, lai iegūtu personīgu informāciju par maksājumiem. Būtiski norādīt, ka tiek izmantotas dažādas kibernoziegumu metodes, t.sk. kibernoziegumi tiek pielāgoti attālinātā darba raksturīgajām tehnoloģijām, kā arī attālināta darba un infrastruktūras vadības apstākļiem, kas skaidrojams ar lielu mājās strādātāju skaita palielināšanos.

E-pasta un SMS pikšķerēšanas uzbrukumi. FID rīcībā esošā informācija liecina, ka noziedznieki izmanto Covid krīzes apstākļu radītās sabiedrības bažas, lai datoros vai mobilajās ierīcēs ievietotu ļaunprātīgu programmatūru. FATF sniedzis piemēru kā kibernoziedznieki uzdevušies par Pasaules Veselības organizācijas pārstāvjiem, nosūtot e-pastus un mobilās ziņas, lai pievilinātu personas noklikšķināt uz ļaunprātīgām saitēm vai atvērt pielikumus, kas vēlāk atklāj personas lietotājvārdu un paroli.

Arī Latvijā saņemti ziņojumi par kaitīgiem e-pastiem Pasaules Veselības organizācijas vārdā.

E-pastam pievienots pielikums, kurā it kā atrodama jaunākā informācija par Covid apkarošanu un sniegti padomi, kā rīkoties. Pielikums var saturēt ļaunatūru, kas zog sensitīvu informāciju, vai arī šifrējošo izspiedējvīrusu, kas šifrē iekārtas datus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā nonākusi informācija, ka sociālā tīkla Draugiem.lv lietotājiem it kā VID vārdā tiek sūtītas vēstules ar aicinājumu sūtīt īsziņu, lai saņemtu tālāku informāciju par iespējām saņemt finansiālu atbalstu. VID oficiālajās iestādes sociālo mediju platformās aicinājis iedzīvotājus būt uzmanīgiem un neatsaukties uz viltus paziņojumiem.

Biznesa e-pastu izmantošana līdzekļu izkrāpšanai. Strauji pieaugot attālinātai darbībai visā pasaulē, kibernoziedznieki izmanto arī trūkumus uzņēmumu tīkla drošībā, lai piekļūtu klientu kontaktinformācijai un informācijai par darījumiem. Pēc tam šī informācija tiek izmantota mērķtiecīgos pikšķerēšanas e-pastos, kur noziedznieki uzdodas par sadarbības partneri un pieprasa samaksu par likumīgām precēm un/vai pakalpojumiem, bet tā vietā šo maksājumu novirza uz saviem privātajiem kontiem. Būtiski norādīt, ka strādājot attālināti jāpievērš uzmanība zvaniem, kur zvanītājs apgalvo, ka ir uzņēmuma IT nodaļas pārstāvis, kurā strādā zvana saņēmējs (vai pārstāv uzņēmuma ārpakalpojumu IT jomā), norādot, ka nepieciešams veikt iekārtas drošības pārbaudi.

Citi predikatīvi noziedzīgi nodarījumi

Cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija. Starptautisko organizāciju publicētā informācija, norāda, ka noziedznieki var izmantot Covid radītos apstākļus un priekšrocības, lai ļaunprātīgi izmantotu mazāk aizsargātas sabiedrības grupas, ka secīgi var izraisīt cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas palielināšanos. Valsts institūciju, kas regulāri iesaistās cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā un cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanā, darbības apturēšana vai samazināta darbība var radīt situācijas, kad cilvēku tirdzniecības gadījumi paliek nepamanīti. Savukārt, darba vietu slēgšana, ekonomikas palēnināšanās, bezdarba palielināšanās un finansiālā nedrošība ir faktori, kas varētu izraisīt cilvēku ekspluatācijas palielināšanos.

Bērnu ļaunprātīga izmantošana tiešsaistē

Skolu slēgšana, karantīnas un pašizolācijas pasākumi bērniem liek vairāk laika pavadīt tiešsaistē, kas var izraisīt bērnu ļaunprātīgas izmantošanas pieaugumu tiešsaistē. Starptautiskās organizācijas ir ziņojušas par pieaugošo ziņojumu skaitu par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē – bieži peļņas gūšanas nolūkā.

Publiskie iepirkumi

Ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc medicīniskajām precēm un to neadekvātu sadārdzinājumu, kas, savukārt, tirgū paaugstinājis nelegālu pakalpojumu sniedzēju skaitu, kuri ļaunprātīgi cenšas izmantot situāciju, kā arī samazinātās prasības normatīvajā regulējumā, gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā tiek identificēti ar vien jauni noziedzīgi nodarījumi, veicot publiskos iepirkumus. Publiskajā telpā jau ir izskanējis gadījums par ķirurģisko masku un respiratoru iepirkumu, kas tika piegādāti no Ķīnas. Līgums tika slēgts, pamatojoties uz iepriekš minēto Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, kas ļāva arī individuālo aizsarglīdzekļu, tostarp masku un respiratoru, iepirkumus neveikt saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām. Vēlāk, kad jau tika saņemta pirmā preces krava, pārbaudot noslēgtajam līgumam pievienotā sertifikāta numuru izrādījās, ka šis numurs neeksistē, ir nederīgs vai uzskatāms par viltotu un laboratorija, kas izdevusi sertifikātu, nav atrodama arī Ķīnas oficiālajā akreditēto masku testēšanas laboratoriju sarakstā. Tāpat FID rīcībā ir saņemti un tiek apstrādāti vairāki ziņojumi par iespējamu NILL saistībā ar medicīnas preču, precīzāk, par vienreizlietojamo medicīnas masku piegādi ārstniecības iestādēm ārkārtas situācijas laikā, kur nepieciešams veikt finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi, vienreizlietojamo medicīnas masku iegādei, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo saistību ar NILL. FID norāda, ka iepirkumiem, kas tiek veikti, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības, jāvelta papildus kontrole un uzraudzība, lai pārliecinātos, ka līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un mērķtiecīgi, kā arī nepieciešams vērtēt personas (uzņēmumus), kam šie līdzekļi tiek nodoti, citu starpā, vērtējot sankciju neizpildes riskus.

Klienta padziļinātas izpētes prasības

Starptautiskā prakse liecina, ka saistībā ar Covid radītajiem krīzes apstākļiem, noziedznieki atrod jaunus veidus, kā apiet klienta padziļinātās izpētes pasākumus, lai slēptu līdzekļus vai īstenotu NILL darbības, izmantojot pagaidu pārbaudījumus un nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, ko rada attālināts darbs. Tāpat būtiski norādīt, ka kategoriski aizliegts paļauties uz klientu lūgumiem piemērot atvieglotas klienta padziļinātas izpētes prasības, kas tiek pamatotas ar Covid krīzes smago ietekmi.

Lai šajā izaicinošajā laikā veicinātu klienta padziļinātās izpētes pasākumu ievērošanu, būtiski norādīt, ka digitālās identitātes pārbaudīšanai un citu drošu un inovatīvu risinājumu izmantošanai, lai nodrošinātu klienta identifikāciju, uzsākot darījuma attiecības vai veicot darījumus, ne vienmēr ir paaugstināta riska pakāpe – gluži pretēji, šāda veida identifikācijai var būt pat zemāks risks kā identifikācijai, kas veikta klātienē. FID vēlas vērst uzmanību, ka esošajā situācijā nepieciešams nodrošināt uz risku balstītas pieejas un klienta padziļinātas izpētes prasību pilnīgu izmantošanu un ievērošanu, nodrošinot, ka normatīvajā regulējumā noteiktie pārbaudes pasākumi ir samērīgi ar riska līmeni un raksturu. Šajā izaicinošajā laikā svarīgi pilnībā izmantot esošās iespējas, kas nodrošina nepieciešamo elastību, vienlaikus saglabājot efektivitāti cīņā pret NILL un TF.

Risku novērtējums un iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšana

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, turpmāk – NILLTPFN likums, subjektiem jāapsver, vai un cik lielā mērā noziedznieki var ļaunprātīgi izmantot to piedāvātos pakalpojumus un pakalpojumu piegādes kanālus, lai īstenotu NILL un TF, citu starpā, ņemot vērā draudus, kas norādīti šajā informatīvajā materiālā. Individuālais (uzņēmuma) riska novērtējums ir dinamisks rīks, kas jāpapildina, reaģējot uz izmaiņām, un pašreizējie apstākļi pieprasa šo riska novērtējumu caurskatīšanu, pielāgojot iekšējās kontroles sistēmas un klientu uzticamības pārbaudes pasākumus atbilstoši identificētajiem Covid krīzes radītajiem NILL un TF riskiem.

Lai arī Covid krīze radījusi apstākļus, ka konkrētas nozares īpaši izjūt pieprasījuma pēc precēm un pakalpojumiem samazinājumu, valdība ir nodrošinājusi atbalsta pasākumus un mehānismus krīzes pārvarēšanai, proti, likumīgus veidus, kā pārvarēt radušās grūtības, tāpēc arī Covid krīzes laikā īpaša vērība jāpievērš klientiem, kas potenciāli var izmantot NILLTPFN likuma subjektus NILL un TF darbībām, kā arī jāizvairās no aizdomīgiem vai neadekvāti vilinošiem sadarbības piedāvājumiem.

Atslēgvārdu un faziloģikas pielietošana

Finanšu iestādes NILL prasību nodrošināšanai izmanto dažādus rīkus un metodes, kā uzraudzīt veiktos darījumus, t.sk. atslēgvārdu monitoringu, kā pamatā ir būtisko atslēgvārdu automātiska meklēšana, kas saistīti ar noziedzīgām darbībām, taču šī metode ne vienmēr ir pilnīgi droša.

Faziloģika* ir metode, kurā papildus loģiskiem un gramatiski pareiziem atslēgas vārdiem tiek meklēti arī līdzīgi vārdi, kuros, piemēram, tiek mainīts kāds burts vai tiek meklēti arī saistītie atslēgvārdi, kas krietni paplašina iespējas identificēt aizdomīgus darījumus.

Starptautiskā prakse liecina par faziloģikas pielietošanas efektivitāti NILL gadījumu identificēšanā. Šī metode nodrošina iespēju pilnvērtīgāk un vispusīgāk identificēt aizdomīgus darījumus, jo īpaši šī brīža situācijā, kad finanšu iestādēs var tikt izmantotas, lai veiktu NILL, kā aizsegu izmantojot Covid radītās krīzes apstākļus.

Apvienoto Nāciju Organizācija ir brīdinājusi, ka joprojām pastāv ar TF saistīti draudi un ka teroristu grupas var saskatīt iespējas pastiprināti īstenot TF darbības, kamēr valdību uzmanība tiek koncentrēta uz Covid krīzes radīto seku likvidēšanu. Starptautiskās organizācijas izteikušas bažas par teroristu grupām, kas izmanto Covid krīzi, lai vāktu un pārvietotu līdzekļus, kā arī palielinātu esošo nelikumīgo darbību, lai finansētu savas operācijas. Palielinoties starptautiskajai reakcijai un aktivitātei attiecībā uz humānās palīdzības sniegšanu Covid krīzes radīto seku likvidēšanai, pastāv risks, ka līdzekļi tiks novirzīti teroristu un teroristu grupu atbalstam. FID rīcībā šobrīd nav informācijas par Covid krīzes radītiem TF riskiem Latvijā, taču būtiski norādīt, ka situācija ir mainīga un specifisku Covid krīzes radītu TF tendenču un tipoloģiju identificēšana ir sākotnējā stadijā.

Kopsavilkums

Apkopojot starptautisko organizāciju, sadarbības partneru publiski pieejamo, kā arī FID rīcībā esošo informāciju potenciālie NILL un TF riski, kas saistīti ar Covid krīzes radītajiem apstākļiem, ir šādi:

• 1. Noziedznieki atrod jaunus veidus, kā apiet klienta padziļinātās izpētes pasākumus, lai slēptu līdzekļus vai īstenotu NILL darbības, izmantojot šī brīža situāciju, kad iekšējās kontroles sistēmas tiek pielāgotas tam, lai būtu iespējams veikt attālinātu darbu.
• 2. Biežāka tiešsaistes finanšu pakalpojumu un virtuālo aktīvu ļaunprātīga izmantošana nelikumīgu līdzekļu pārvietošanai un slēpšanai.
• 3. Finanšu palīdzības un maksātnespējas shēmu ļaunprātīga izmantošana kā līdzeklis fiziskām un juridiskām personām, lai slēptu un legalizētu nelikumīgus ienākumus.
• 4. Plašāka neregulētā finanšu sektora izmantošana, ņemot vērā, ka finanšu nestabilitātes dēļ nauda var tikt pārvietota no banku sistēmas, kas savukārt var radīt noziedzniekiem papildu iespējas NILL.
• 5. Nacionālā un starptautiskā finanšu palīdzības un ārkārtas finansējuma ļaunprātīgi izmantošana un piesavināšanās, izvairoties no standarta iepirkuma procedūrām, kā rezultātā palielinās korupcija un no tā izrietošie NILL riski.
• 6. Nodrošināt uz risku balstītas pieejas un klienta padziļinātas izpētes prasību pilnīgu ievērošanu, nodrošinot, ka normatīvajā regulējumā noteiktie pārbaudes pasākumi ir samērīgi ar radītā riska līmeni un raksturu.
• 7. Nodrošināt atslēgvārdu monitoringu jeb automātisku meklēšanu, kas nodrošina iespējas identificēt aizdomīgus darījumus, kas saistīti ar Covid krīzes radītajiem apstākļiem. 8. Nodrošināt NILLTPFN likuma subjektu individuālo (uzņēmuma) riska novērtējumu caurskatīšanu un pielāgošanu atbilstoši Covid krīzes radītajiem apstākļiem.

  Ietekme

Covid krīzes radīto apstākļu ietekmi uz NILL un TF novēršanas jomu iespējams iedalīt trīs līmeņos:

TŪLĪTĒJA IETEKME. Var būt novērojama attiecībā uz dažādiem predikatīviem noziedzīgiem nodarījumiem - kibernoziedzību, viltojumu un nestandarta preču tirdzniecību, kā arī dažādu krāpniecības shēmu īstenošanu. Covid pandēmija var tikt izmantota kā rīks un aizsegs šo predikatīvo noziedzīgo nodarījumu veikšanai, jo īpaši tādēļ, ka noziedznieki ātri pielāgojuši un izstrādājuši metodes, lai izmantotu Covid radītos krīzes apstākļus noziedzīgu darbību īstenošanai.

• VIDĒJA TERMIŅA IETEKME. Piemēram, kibernoziegumi, kā arī bērnu ļaunprātīga izmantošana tiešsaistē ir tie noziedzīgie nodarījumi, kas turpinās izplatību arī pēc Covid krīzes beigām un tās radīto seku likvidēšanas, jo noteiktie socializēšanās ierobežojumi radījuši sabiedrībai jaunus paradumus attiecībā uz virtuālās vides izmantošanu, kas secīgi radījuši paļaušanos un uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem un videi kopumā.Tāpat Covid pandēmijas radītā ekonomiskā krīze, iespējams, radīs būtisku ietekmi uz finanšu sistēmu, īpaši banku sektoru. NILL novēršanas nozares pārstāvjiem un NILLTPFN likuma subjektiem jābūt modriem un jārēķinās ar noziedznieku mēģinājumiem izmantot nestabilo situāciju NILL darbību īstenošanai.

• ILGTERMIŅA IETEKME. Covid radītās ekonomiskās krīzes ietekmē bezskaidras naudas un tiešsaistes maksājumu norēķinu iespējas, t.sk. kripovalūtas, varētu kļūt par vēl izplatītākām metodēm noziedzīgu darbību īstenošanai, jo tās paliek arvien pieejamākas visiem lietotājiem, samazinoties klātienes darījumiem un attiecīgi skaidras naudas izmantošanai noziedzīgu darbību īstenošanā. Ekonomiskās grūtības sabiedrībā rada tendenci pieņemt un būt atvērtākiem uz dažādiem piedāvājumiem, t.sk. iesaistīties apšaubāmos darījumus, tikt savervētiem noziedzīgu darbību veikšanai u.tml. Būtiski arī norādīt, ka Covid pandēmijas ilgtermiņa ietekme var būt īpaši nozīmīga ekonomikas un finanšu noziegumu jomā, t.sk. NILL gadījumu skaita palielināšanās, korupcijas līmeņa celšanās u.tml.