Labklājības ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Darba likumā, kas paredz mainīt virsstundu apmaksas kārtību un atvieglot darbinieku – arodbiedrību biedru atlaišanas procedūru, kā arī vairākus citus būtiskus priekšlikumus, kas ir tapuši pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciatīvas.

LDDK jau ilgstoši ir mudinājusi valdību un arodbiedrības veikt grozījumus Darba likumā, tādējādi sabalansējot darba devēju un darba ņēmēju intereses, veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu reģionā.

Kā galvenos grozījumus LDDK akcentē virsstundu darba apmaksas sistēmas maiņu un darbinieku – arodbiedrības biedru atlaišanas procesa efektivitāti.

Attiecībā uz virsstundu samaksu LDDK rosina mainīt pašreizējo apmaksas sistēmu un paredzēt, ka par pirmajām 20 virsstundām mēnesī darbiniekam tiek noteikta piemaksa 50% apmērā, savukārt no 21. virsstundas to atstājot 100% apmērā. Pašreizējā situācija, kad darba devējam jau no pirmās virsstundas darbiniekam ir jāmaksā 100% piemaksa, praksē darba devējiem ir izrādījies pārāk liels finansiālais slogs, kas noved pie tā, ka liela daļa darba devēju virsstundas neuzskaita un nepamaksā vispār. Ņemot vērā, ka virsstundu apmaksas apmērs Latvijā ir augstākais Baltijas valstīs, tas negatīvi ietekmē arī ārvalstu investoru piesaisti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ko apliecina arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā iepriekš paustais viedoklis.

Pašreiz Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ar likumu ir noteiktas īpašas privilēģijas darbiniekiem – arodbiedrību biedriem. Proti – pārsvarā gadījumu tos var atlaist tikai ar arodbiedrības piekrišanu, kas nav objektīvs tiesiskais slogs darba devējiem un ir uzskatāms par nevienlīdzību attiecībā pret tiem darbiniekiem, kuri nav apvienojušies arodbiedrībā. Šāds regulējums nepastāv nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un, tāpat kā virsstundu apmaksas apmērs, negatīvi ietekmē Latvijas darba devēju konkurētspēju.

LDDK ģenerāldirektore L.Meņģelsone uzsver: “Latvijas konkurētspējas izaugsme, īpaši Baltijas valstu vidū, ir būtisks tautsaimniecības stabilitātes un attīstības priekšnosacījums. Lai turpinātos darba samaksas izaugsme un Latvijas uzņēmumu ilgtspēja, ir nepieciešami grozījumi arī Darba likumā. Pašreizējais regulējums nereti kavē gan investīciju piesaisti, gan uzņēmumu izaugsmi, kas rezultātā negatīvi ietekmē gan uzņēmuma peļņu, gan gala rezultātā arī darbinieku darba algu apmēru”.

LDDK priekšlikumus ir atbalstījusi Labklājības ministrija, iestrādājot tos likumprojektā “Grozījumi Darba likumā”, kas drīzumā tiks izskatīts Ministru kabinetā un Saeimā. Savukārt grozījumus attiecībā uz virsstundu darba apmaksu ir atbalstījusi arī Ekonomikas ministrija. Tāpat atbalstu LDDK rosinātajām izmaiņām ir paudusi Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Savukārt aprīlī notikušajā starpinstitūciju sanāksmē  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa norādīja, ka  krasi no LBAS viedokļa atšķiras LDDK viedoklis. Protams, viens no “karstākajiem” tematiem ir Darba likuma 68. un 110.pants. LBAS uzskata, ka tajos līdz šim ir saglabāts optimālais darbinieku aizsardzības līmenis un ka zemāks tas nedrīkst kļūt.

“Sociālajiem partneriem ir jāsper kopīgs solis ģenerālvienošanās slēgšanā,” norāda I. Liepiņa, “jo ar ģenerālvienošanās palīdzību ir iespējams dažus jautājumus risināt elastīgāk, ņemot vērā nozares specifiku.” LBAS ar cieņu uztver sociālo partneru ierosinājumus, taču stingri iestājas par darbinieku tiesībām un uzskata, ka šobrīd nav pamata mazināt darbinieku tiesisko aizsardzību.