Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā un īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, norāda Finanšu ministrija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 7,2% un ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 879,9 tūkstoši – bijis par 0,1% mazāks nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. Šāds bezdarba…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā un īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, norāda Finanšu ministrija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 7,2% un ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 879,9 tūkstoši – bijis par 0,1% mazāks nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī.
Šāds bezdarba pieaugums joprojām vērtējams kā ļoti mērens. Bezdarba līmenis pēdējos ceturkšņos ir audzis visā Baltijā, pie tam Latvijā būtiski lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur arī ekonomikas kritums bijis daudz izteiktāks, un to papildus vēl veicinājusi iedzīvotāju aktīvāka atgriešanās darba tirgū pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un Ukrainas bēgļu uzņemšanas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) skaits gada laikā palielinājies par 8,4 tūkstošiem jeb 0,9%, kamēr kopējais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties un kopš pagājušā gada pirmā ceturkšņa ir sarucis par 5,8 tūkstošiem jeb 0,4%.
Situāciju darba tirgū, neskatoties uz nelielo bezdarba pieaugumu pēdējos ceturkšņos, turpina ietekmēt arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās demogrāfisko procesu un migrācijas rezultātā, kas samazina darbaspēka piedāvājumu un vienlaikus arī ierobežo bezdarba straujāka pieauguma iespējas. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras aktuālākie dati rāda visai strauju bezdarba kritumu jau kopš marta vidus, kad reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sarucis no 52 tūkstošiem līdz jaunam vēsturiski zemākajam līmenim – 45,8 tūkstošiem maija ceturtās nedēļas sākumā.
Bezdarba pieaugumu ierobežos arī prognozējamā ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, augot pieprasījumam galvenajos eksporta tirgos un līdz ar inflācijas mazināšanos sākot atjaunoties iedzīvotāju pirktspējai Latvijā. Līdz ar to arī šajā gadā kopumā būtisks bezdarba pieaugums nav gaidāms, nākamajos ceturkšņos bezdarba līmenis jau būs zemāks nekā pirmajā ceturksnī, tomēr vidēji gadā bezdarbs darbaspēka apsekojuma datiem varētu nedaudz pārsniegt pagājušā gada 6,5% līmeni.
Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko radītāju prognozes, tajā skaitā bezdarba un nodarbināto skaita prognozes 2025. gada valsts budžeta projekta sagatavošanai. Tās tiks publiskotas jūnija vidū. Februāra vidū izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs bezdarba līmenis šim gadam bija prognozēts 6,4% apmērā, kamēr nodarbināto skaits saglabāsies stabils, 2023. gada līmenī.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.