Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,5 %, bet saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šā gada 3. ceturksnī IKP bija par 5,8% lielāks nekā pirms gada, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes temps 3. ceturksnī bija vēl straujāks nekā gada pirmajā pusē, kad ekonomika pieauga par 4%. Būtisks ieguldījums izaugsmē 3.ceturksnī bija apstrādes rūpniecībai, būvniecībai, kā arī mazumtirdzniecībai, ziņo Ekonomikas ministrija.
Sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2018. gadā – izaugsmes prognoze nākamajam gadam ir pieaugusi no 2,4% līdz 2,8%.
Kopumā rūpniecības apjomi šā gada 3. ceturksnī pieauga par 8%, pie tam apstrādes rūpniecībā izaugsme pārsniedza 10%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs un gandrīz pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās lielākajās nozarēs – kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā.
Tāpat jūtamu ietekmi uz IKP pieaugumu atstāja uz iekšzemes pieprasījumu orientēto nozaru attīstība, ko, no vienas puses, noteica ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana ekonomikā, bet, no otras puses, uzlabojumi darba tirgū. Šā gada 3. ceturksnī būvniecības apjomi palielinājās par gandrīz 1/4, savukārt mazumtirdzniecība pieauga par 5 procentiem. Par ekonomikas strauju attīstību liecina arī jaunākie ārējās tirdzniecības dati – šā gada jūlijā-augustā preču eksporta apjomi pieauga par gandrīz 8%, savukārt imports – par 21%.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, prognozējams, ka šogad IKP varētu pieaugt par 4,5%.
IKP dinamika izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada, un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis turpina augt. Par spēcīgāku globālo izaugsmi liecina arī augošie fondu tirgus indeksi, kā arī pastāvīgi šī gada laikā paaugstinātās pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Tajā skaitā Latvijas septiņu galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidējā ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam jau ir sasniegusi 3,0%, salīdzinot ar 2,3% vēl tikai šā gada maijā.
Tāpat arī turpmākajos mēnešos līdz ar labvēlīgo ekonomisko situāciju valstī, augot iedzīvotāju ienākumiem un mazinoties bezdarbam, sagaidāms mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.
Ja labvēlīgā situācija pasaulē un investīciju straujāka ieplūde vēl vairākus ceturkšņus ļaus Latvijai uzrādīt augstus izaugsmes tempus, pēc tam jau daudz lielāka loma būs produktivitātes un konkurētspējas kāpumam, un ar šo jomu šobrīd arī saistās būtiskākie Latvijas ekonomikās izaugsmes riski. Tostarp, ja saglabājas iepriekšējos gados vērojamā produktivitātes atpalicība no algu kāpuma, tas var mazināt ekonomikas ārējo konkurētspēju, un ekonomikas izaugsmes potenciālu var ierobežot arī iepriekšējos gados nepietiekamais investīciju apjoms, kā arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tāpēc ļoti būtiski nodrošināt augstus investīciju piesaistes tempus un ierobežot augošās darbaspēka izmaksas, un tieši uz to vērstus pasākumus un nodokļu pazeminājumus Finanšu ministrija ir iekļāvusi savā jaunajā nodokļu politikas reformas paketē, kas stāsies spēkā nākamajā gadā.
