Ekonomikas ministrija (EM) turpina aktīvu darbu pie jauna nodokļu modeļa izstrādes mazajiem uzņēmumiem un jau martā plānota tā aprobācija, kad jaunais modelis pirms virzīšanas apstiprināšanai tiks prezentēts mazajiem uzņēmējiem. Projektu vada Dr. oec. Māris Jurušs – viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas doktoriem nodokļu jomā. Savukārt ekspertu grupā strādās gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām un akadēmiskajām aprindām.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir definējis, ka šajā un sekojošajos gados EM prioritātes vērstas uz to, lai vidējā termiņā Latvijā veicinātu virzību uz inovatīvas ekonomikas modeli. “Secīgi arī šim regulējumam jābūt vērstam uz lielo mērķi. Tāpēc EM maina pieeju un šo regulējumu radīs atbilstoši uzņēmēju vajadzībām – īpašu nodokļu modeli uzņēmējiem darbības uzsākšanas periodā, kā arī mazajiem uzņēmējiem, kurus raksturo zemi ieņēmumi,” informē EM valsts sekretārs Juris Stinka.

Turpmākais darbs pie nodokļu regulējuma mazajiem uzņēmējiem noritēs trīs fāzēs. Pirmā –padziļināta analīze. “Tās ietvaros šobrīd padziļināti pētām divus resursus. Starptautisko ekspertu, piemēram, Pasaules bankas un OECD, pētījumus, kuros atzīts, ka Latvijā uzņēmumiem ar maziem ienākumiem ir liels nodokļu slogs, un pētījumos iekļautos ieteikumus, kā to risināt. Līdztekus diskutējam ar nozaru asociācijām un sadarbībā ar SSE Riga asociēto profesoru, Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Dr. Arni Sauku februārī veiksim pētījumu mazo uzņēmēju vidē,” stāsta M. Jurušs.

“Padziļinātā analīze ļaus argumentēti izšķirties par instrumentu izvēli mazo uzņēmēju atbalstam. Mūsu rīcībā būs ne tikai iespējami plašs risināmo problēmu loks saistībā ar mazo uzņēmējdarbību, bet arī pašu uzņēmēju redzējums par ieteicamo risinājumu klāstu,” vērtē Juris Stinka.

Nākamais posms būs risinājumu izstrāde ekspertu grupā. M. Jurušs: “Mūsu nolūks – radīt kvalitatīvu nodokļu modeli, kas atbilst dažādām uzņēmēju grupām, piemēram, ģimenes uzņēmumiem, nelielām viesnīcām, lauksaimniecības produktu ražotājiem u.c., ar mērķi mazināt administratīvo un nodokļu slogu mazajiem uzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā.”

Trešais, noslēdzošais posms būs risinājuma aprobācija, jeb pielaikošana, kad jaunais modelis tiks prezentēts sabiedrībai specializētos forumos, nodrošinot, ka apstiprināšanai valdībā tiek virzīts plašam mazo uzņēmēju vajadzību lokam atbilstošs modelis, kas balstīs uz vispusīgu un kvalitatīvu analīzi.

EM darbu pie jaunā nodokļu modeļa izstrādes uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai uzsāka jau 2016.gada sākumā. 2016. gada 27. septembrī EM sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" tika skatīts Ministru kabineta (MK) sēdē. MK nolēma jau no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up), jeb jaunuzņēmumiem. Taču, lai nodrošinātu atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, EM sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām tika uzdots līdz 2017. gada 1. jūnijam turpināt izvērtēt pārējos Konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus un sagatavot normatīvo regulējumu. Plānots, ka šie atbalsta stimuli stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī.