EP gatavo izmaiņas patērētāju tiesībās, kas mudinās ierīces nevis aizstāt, bet remontēt

Labāk remontēt nekā aizstāt — pat pēc garantijas termiņa beigām

Preces garantijas laikā pārdevējiem par prioritāti būtu jāizvirza remonts, ja tas maksās tikpat, cik preces aizstāšana, vai būs lētāks. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad remonts nebūs iespējams vai būs patērētājam neērts. EP deputāti arī ierosina par vienu gadu pagarināt juridisko garantiju pēc tam, kad produkts ir salabots. Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs tiesības pieprasīt remontu tādiem produktiem kā veļasmašīnas, putekļsūcēji, viedtālruņi un velosipēdi. Lai remonts patērētājiem šķistu pievilcīgāks, EP deputāti vēlas, lai ražotāji uz remonta laiku piedāvātu aizdot rezerves ierīces. Ja produktu nevar salabot, tā vietā varētu piedāvāt atjaunotu produktu.

Konkurētspējīgāks remonta tirgus un stimuli izvēlēties remontu

Patērētāji bieži vien neizvēlas preci remontēt, jo tas daudz maksā, ir grūti atrast vajadzīgos remonta pakalpojumus vai produktā ir elementi, kuru dēļ remonts nav iespējams. Saskaņā ar Parlamenta nostāju neatkarīgie remontētāji, atjaunotāji un galalietotāji par saprātīgu cenu varēs piekļūt visām rezerves daļām, informācijai par remontu un instrumentiem. Tiešsaistes platformas palīdzēs patērētājiem atrast vietējos remontētājus (arī remonta kafejnīcas) un atjaunoto preču pārdevējus tuvākajā apkaimē. Lai remontu padarītu lētāku un pievilcīgāku, EP deputāti ierosina piedāvāt patērētājiem vaučerus un citus finansiālus stimulus, izmantojot valsts remonta fondus.

Turpmākie soļi

Pēc tam, kad Padome 22. novembrī būs pieņēmusi savu nostāju par šo tiesību aktu, sāksies likumdošanas sarunas ar Parlamentu. Pirmā tikšanās ir paredzēta 7. decembrī.

Vispārīga informācija

Remontējamu patēriņa preču izmešana būtiski ietekmē vidi — Eiropas Savienība katru gadu rada 261 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta emisiju, patērē 30 miljonus tonnu resursu un rada 35 miljonus tonnu atkritumu. Izvēloties aizstāt preci, nevis to salabot, patērētāji katru gadu zaudē aptuveni 12 miljardus eiro. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu 77 % ES iedzīvotāju dotu priekšroku remontam, nevis jaunu preču iegādei. Priekšlikums par tiesībām uz remontējamību papildina ES iniciatīvu par ekodizainu un iniciatīvu par plašākām iespējām patērētājiem zaļās pārkārtošanās procesā.

Iedzīvotāju vēlmes

Priekšlikums par tiesībām uz remontu ir atbilde uz vairākiem pilsoņu ieteikumiem, kas izklāstīti Konferences par Eiropas nākotni nobeiguma ziņojumā, proti, 5. priekšlikuma 6., 7., 10. punktā un 11. priekšlikuma 2. punktā: par tiesību uz remontu veicināšanu, par produktu ilglaicīgu un ilgtspējīgu lietošanu, informāciju par remontu, pasākumiem priekšlaicīgas un plānotas novecināšanas novēršanai, ilgāku garantijas termiņu, piekļuvi rezerves daļām un stimuliem produktu ilgākai lietošanai, kā arī par virzību uz ilgtspējīgu un aprites ekonomiku.