Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. 

Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. marta spriedums lietā Nr. SKC–33/2023 (C30397020)

Lietas faktiskie apstākļi

Darbiniekam tika izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka darbinieks nav izpildījis darba devējas 2019. gada martā doto uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 337 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405–15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) līdz 2019. gada 30. septembrim veikt visu darba devējas publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot atzinumus; neinformēja, ka apsekošana ir veikta 2015. gadā, un līdz darba devējas noteiktajam termiņam neiesniedza atzinumus; līdz 2019. gada 30. septembrim sniedza maldinošu un pretrunīgu informāciju par apsekošanas gaitu; nav veicis pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus darba devējai izpildīt Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” (tur­pmāk – MK noteikumi Nr. 529) 226. punktā noteikto pienākumu un līdz ar to arī novērstu budžeta līdzekļu, cilvēkresursu un laika resursu nelietderīgu izmantošanu; 2019. gada 24. septembrī pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma neuzrādīja ēkas 2015. gada 4. decembra tehniskās apsekošanas atzinumu. 

Darba devēja ieskatā, ar savu rīcību darbinieks pārkāpis darba līguma, amata apraksta, administrācijas un citu struktūrvienību darba kārtības noteikumus, MK noteikumu regulējumu. 

Darbinieks savukārt iebilda, ka rājiens piemērots prettiesiski. Rīkojumā norādītais ir pretrunā amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem. Pienākums sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumus bija iekļauts amata aprakstā līdz 2018. gada /../ aprīlim, kad prasītāja pildīja šāda amata pienākumus. Tāpēc nav pamata secināt, ka darbiniekam vispār dots uzdevums atkārtoti apsekot ēkas un sagatavot jaunus atzinumus. 

Pirmās instances tiesas darbinieka prasību par rīkojuma atcelšanu noraidīja, apelācijas instances tiesa – apmierināja, norādot, ka darba līguma un darba kārtības pārkāpumi nav pierādīti. Darbinieka darba līguma grozījumiem pievienoti jauni amata apraksti, kuru 1.3.1. punktā ir noteikts pienākums regulāri pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli, noskaidrot bojājumus un, ja nepieciešams, organizēt profilaktiskos remontus. Tādējādi nav pamata secināt, ka 2018. gada amata aprakstos iekļautais pienākums pārbaudīt telpu tehnisko stāvokli ir identisks pienākumam veikt ēku tehnisko apsekošanu. Ēku tehniskajai apsekošanai atšķirībā no telpu tehniskās pārbaudes ir cits mērķis un citas juridiskās sekas. No tā secināms, ka prasītājai, turpinot darbu būv­inženiera amatā, pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot apsekošanas atzinumu nav saglabāts. Tiesa arī norādījusi, ka Būvinženieru savienības izsniegts sertifikāts un amata prasmes papildināšana par darba devējas līdzekļiem neuzliek prasītājai pienākumu pildīt amata aprakstā neiekļautus pienākumus.

Darba devēja savukārt tiesai norādīja, ka prasītāja arī nav vērsusies pie darba devējas ar iebildumiem, ka ēku tehniskā apsekošana nav ietverta būvinženiera amata pienākumos un ka tāpēc viņa to nepildīs. Turklāt 2019. gada 5. aprīlī, lūdzot darba devēju apmaksāt būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības maksu, prasītāja kā pamatojumu citastarp minējusi arī, ka tas nepieciešams, lai viņa var izstrādāt tehniskās apsekošanas atzinumus. Tiesa pierādījumus, kas apstiprina šos faktus, ignorējusi.

Senāta atziņas

Senāts atzina, ka spriedums atceļams, jo uzskatīja, ka apelācijas instances tiesa atbildētājas argumentus un iesniegtos pierādījumus, kuri satur informāciju par pārbaudāmajiem faktiskajiem apstākļiem un darbinieka amata pienākumu apjomu (arī konkrētā uzdevuma došanas aspektā) nav vērtējusi vispār. Tā vietā tiesa aprobežojusies vien ar divos amata apraksta punktos iekļauto pienākumu izvērtējumu un konstatējumu, ka ar darba līguma grozījumiem pienākums veikt ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot atzinumus būvinženiera amatā nav saglabāts. Senāts norādīja, ka minētā kontekstā no sprieduma neizriet loģisks pamatojums atzinumam, ka būvju tehniskajai apsekošanai atšķirībā no telpu tehniskās apsekošanas ir cits mērķis un juridiskās sekas. Katrā ziņā juridiska argumentācija šādam atzinumam kā pamatojumam prasības apmierināšanai spriedumā nav dota. 

Senāts izteica turpmāk minētās atziņas.

1 Sk. Senāta 2018. gada 1. februāra sprieduma lietā Nr. SKC–324/2018, ECLI:LV:AT:2018:0201.C33622016.1.S, 10. punktu, 2022. gada 13. decembra sprieduma lietā Nr. 858/2022, ECLI:LV:AT:2022:1213.C30584221.10.S, 7.2. punktu.

n Darba kārtību uzņēmumā bez koplīguma, darba kārtības noteikumiem, darba līguma un rīkojumiem reglamentē arī amatu apraksti, dienesta instrukcijas, dažādi nolikumi un citi vadības izdoti akti. Jēdziens „darba kārtības un līguma noteikumi” aptver ne tikai atsevišķus darba devēja dokumentus ar šādiem nosaukumiem, bet arī normatīvos aktus, kas regulē atsevišķu profesiju pārstāvju pienākumus darbā.¹

n Tātad no minētā izriet, ka tiesai jāpārbauda visi rīkojumā norādītie pamati, noskaidrojot lietas apstākļus par rīkojumā minētajiem pārkāpumiem, un tie jāvērtē kopsakarā ar pierādījumiem.

• Maldība jāpierāda tam, kas uz to atsaucas

• Atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu atmaksa

• Virsstundu aprēķināšana summētā darba laika organizācijas ietvaros