Latvijas uzņēmējiem un tiesām saistoši ir arī tie spriedumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pieņēmusi, izskatot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu komersantu savstarpējos strīdus. Visbiežāk EST vēršas dalībvalstu tiesas, lai saņemtu atbildes, kā konkrētās lietas atrisināšanai interpretējami ES tiesību akti un to normas.

Vai Eiropas izpildes rīkojumu apstiprināta nolēmuma izpildes apturēšana var būt „ārkārtēji apstākļi”?

EST 2023. gada 16. februāra spriedums lietā C–393/21 Lufthansa Technik AERO Alzey 

Hīnfeldes pirmās instances tiesa (Vācija) 2019. gada 14. jūnijā izsniedza Arik Air Limited brīdinājumu par Lufthansa Technik AERO Alzey GmbH (turpmāk tekstā – Lufthansa) prasījuma 2 292 993,32 EUR apmērā piespiedu izpildīšanu, pēc tam 2019. gada 24. oktobrī – Eiropas izpildes rīkojumu un 2019. gada 2. decembrī – Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu.

1 Pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem 10. pantu.

Lufthansa tiesu izpildītājam, kas darbojas Lietuvā, iesniedza pieteikumu par izpildi, proti, par to, lai viņš atbilstoši šim apstiprinājumam attiecībā uz Arik Air izpildītu šo izpildes rīkojumu. Savukārt Arik Air iesniedza Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesai pieteikumu¹ atsaukt Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu un izbeigt prasījuma piespiedu piedziņu. Tā apgalvoja, ka Hīnfeldes pirmās instances tiesa procesuālo dokumentu paziņošanā esot pieļāvusi pārkāpumus un ka līdz ar to neesot ievērots tai atvēlētais termiņš iebilšanai pret minētās tiesas izsniegto brīdinājumu.

Arik Air vērsās arī pie tiesu izpildītāja Lietuvā ar pieteikumu apturēt izpildes procesu līdz brīdim, kad Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa būs pieņēmusi galīgo nolēmumu, taču šis tiesu izpildītājs atteicās to darīt, jo uzskatīja, ka attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēta iespēja šādos apstākļos apturēt izpildi.

Ar 2020. gada aprīļa rīkojumu Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa noteica, ka attiecīgā Eiropas izpildes rīkojuma izpildes apturēšana ir atkarīga no Arik Air veicamas drošības naudas iemaksas 2 000 000 EUR apmērā.

Par tiesu izpildītāja lēmumu, ar ko atteikta šā izpildes procesa apturēšana, Arik Air cēla prasību Kauņas apriņķa tiesā, kas ar 2020. gada jūnija rīkojumu šo prasību noraidīja. Apelācijas instances tiesvedībā Kauņas apgabaltiesa šo rīkojumu atcēla un apturēja aplūkojamo izpildes procesu, lai sagaidītu Vācijas tiesas galīgo nolēmumu par Arik Air pieteikumiem. Tiesa atzina, ka, ņemot vērā nesamērīga kaitējuma risku, kas varētu izrietēt no izpildes procesa, kurš uzsākts pret Arik Air, prasības celšana izcelsmes dalībvalsts tiesā par Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu ir uzskatāma par pietiekamu pamatu šā procesa apturēšanai. Tā arī atzina: nebija pamata uzskatīt, ka lemšana par pieteikuma apturēt izpildes aktus pamatotību būtu piekritīga Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesai.

Lufthansa par šo nolēmumu iesniedza kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajā tiesā, kura savukārt vērsās EST ar prejudiciāliem jautājumiem. 

Atbildot uz minētās tiesas jautājumiem, EST precizē jēdziena „ārkārtēji apstākļi” nozīmi un tvērumu, tādējādi atļaujot izpildes dalībvalsts attiecīgajai tiesai vai kompetentajai iestādei, pamatojoties uz regulas Nr. 805/2004 23. pantu, apturēt par Eiropas izpildes rīkojumu apstiprināta nolēmuma izpildi izcelsmes dalībvalstī.

EST norāda, ka regulas Nr. 805/2004 23. panta c) punktā minētais jēdziens „ārkārtēji apstākļi” aptver arī situāciju, kad nolēmuma, kas apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, izpildes procesa turpināšana – ja parādnieks izcelsmes dalībvalstī ir cēlis prasību pret šo nolēmumu vai iesniedzis pieteikumu labot vai atsaukt Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu – šim parādniekam radītu reālu tāda īpaši smaga kaitējuma risku, kura novēršana nebūtu iespējama vai būtu ļoti sarežģīta gadījumā, ja tiktu atcelts minētais nolēmums vai tiktu izlabots vai atsaukts izpildes rīkojuma apstiprinājums. Šis jēdziens neattiecas uz ap­stākļiem saistībā ar tiesvedību, kas izcelsmes dalībvalstī uzsākta pret nolēmumu, kurš apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, vai pret Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu.

EST norāda, ka ES likumdevējs nav vēlējies ierobežot jēdziena „ārkārtēji apstākļi” tvērumu, to attiecinot tikai uz nepārvaramas varas situācijām. Iespēja apturēt izpildes procesu nolēmumam, kas apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, ir attiecināma vienīgi uz gadījumiem, kad izpildes turpināšana parādniekam radītu reālu tāda īpaši smaga kaitējuma risku, kura novēršana nebūtu iespējama vai būtu ļoti sarežģīta tad, ja tiktu apmierināta prasība, ko tas cēlis, vai pieteikums, kuru tas iesniedzis izcelsmes dalībvalstī. Parādnieka ierosinātā tiesvedība ir uzskatāma par priekšnosacījumu izpildes dalībvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pārbaudei par to, vai pastāv ārkārtēji apstākļi.

Saistībā ar pieteikumu par izpildes procesa apturēšanu izpildes dalībvalsts tiesas un iestādes nav tiesīgas pārbaudīt izcelsmes dalībvalstī pieņemtu nolēmumu attiecībā uz neapstrīdētu prasījumu vai tā apstiprināšanu par Eiropas izpildes rīkojumu. 

EST nosprieda, ka tad, ja nolēmuma, kas apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, izpildāmība izcelsmes dalībvalstī ir apturēta un izpildes dalībvalsts tiesai ir iesniegts regulas Nr. 805/2004 6. panta 2. punktā paredzētais apstiprinājums, minētajai tiesai ir pienākums, pamatojoties uz šo nolēmumu, apturēt izpildes procesu, kas uzsākts pēdējā minētajā valstī.

Tiešsaistes spēļu aktivizācijas atslēgu ģeogrāfiskā bloķēšana ir ES konkurences tiesību pārkāpums 

ES Vispārējās tiesas 23. gada 27. septembra spriedums lietā T–172/21 Valve Corporation/Komisija 

Eiropas Komisija, saņemot informāciju par dažu datorspēļu ģeogrāfisko bloķēšanu Steam platformā lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, sāka izmeklēšanu. Ar 2021. gada 20. janvāra lēmumiem tā konstatēja, ka platformas operators Valve un pieci datorspēļu izdevēji ir pārkāpuši Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus konkurences jomā. Komisija pārmeta Valve un pieciem datorspēļu izdevējiem piedalīšanos konkurenci ierobežojošu nolīgumu vai saskaņotu darbību kopumā. To mērķis esot bijis ierobežot dažu ar Steam platformu savietojamu datorspēļu pārrobežu tirdzniecību, dažādos laikposmos no 2010. līdz 2015. gadam ieviešot teritoriālās kontroles funkcijas, it īpaši Baltijas valstīs, kā arī dažās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Valve cēla prasību ES Vispārējā tiesā par to skarošā lēmuma atcelšanu. 

Vispārējā tiesa prasību noraidīja, jo konstatēja, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka starp Valve un katru no pieciem datorspēļu izdevējiem pastāv nolīgums vai saskaņota darbība, kuru mērķis ir ierobežot paralēlo importu, izmantojot atslēgu, kuras ļauj aktivizēt un vajadzības gadījumā izmantot attiecīgās videospēles Steam platformā, ģeogrāfisko bloķēšanu. Ģeogrāfiskās bloķēšanas mērķis bija novērst to, ka videospēles, kas dažās valstīs tiek izplatītas par zemām cenām, nopērk izplatītāji vai lietotāji, kas atrodas citās valstīs, kurās cenas ir daudz augstākas. Tādējādi šīs ģeogrāfiskās bloķēšanas mērķis nebija datorspēļu izdevēju autortiesību aizsardzība – tā tika izmantota, lai novērstu šo videospēļu paralēlo importu un aizsargātu izdevēju saņemtās augstās autor­atlīdzības vai Valve gūto peļņu. Vispārējā tiesa, atbildēdama uz vairākiem Valve izvirzītajiem argumentiem, lēma arī par saikni starp ES tiesību aktiem konkurences un autortiesību jomā. It īpaši tā atgādina, ka autortiesību mērķis ir vienīgi nodrošināt attiecīgajiem tiesību īpašniekiem iespēju komerciāli izmantot aizsargāto tiesību objektu laišanu tirgū vai nodošanu rīcībā, piešķirot licences par atlīdzību. Taču autortiesības negarantē tiem iespēju pieprasīt pēc iespējas lielāku atlīdzību vai rīkoties tādā veidā, kas var radīt mākslīgu cenu starpību starp nodalītajiem valstu tirgiem. Šāda nodalīšana un mākslīga cenu starpība, kas ir tās rezultāts, nav saderīgas ar iekšējā tirgus izveidi.

Turklāt Valve, atsaukdamās uz šīs ģeogrāfiskās bloķēšanas apgalvoto konkurenci veicinošo ietekmi, nespēja apšaubīt attiecīgās rīcības kā konkurencei pietiekami kaitīgas slepenas rīcības, kas kvalificēta par ierobežojumu mērķa dēļ, vispārējo vērtējumu. 

Ko ietver tiesības saņemt personas datu „kopiju”?

EST 2023. gada 4. maija spriedums lietā C–487/21 | Österreichische Datenschutzbehörde un CRIF 

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)) 15. pants.

CRIF ir komerciālo konsultāciju aģentūra, kas pēc klientu pieprasījuma sniedz informāciju par trešo personu kredītspēju. Šajā nolūkā tā apstrādāja prasītāja pamatlietā, kas ir privātpersona, personas datus. Persona, pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu², lūdza CRIF piekļuvi saviem personas datiem. Turklāt viņš lūdza izsniegt arī dokumentu kopijas, proti, elektroniskā pasta vēstules un datubāžu izvilkumus, kuros citastarp ir ietverti viņa dati „parastajā tehniskajā formātā”.

Atbildot uz šo lūgumu, CRIF kopsavilkuma veidā nosūtīja prasītājam pamatlietā viņa apstrādē esošo personas datu sarakstu. Uzskatot, ka CRIF tam bija jānosūta visu to dokumentu kopijas, kuros bija ietverti viņa dati, piemēram, elektroniskā pasta vēstules un datubāžu izvilkumi, prasītājs pamatlietā vērsās Austrijas Datu aizsardzības iestādē ar sūdzību. Šī iestāde noraidīja sūdzību, uzskatot, ka CRIF nav pārkāpusi prasītāja pamatlietā tiesības piekļūt personas datiem.

3 Atbilstoši VDAR 15. panta 3. punkta trešajam teikumam, ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā un ja vien datu subjekts nepieprasa citādi, informāciju sniedz plaši izmantotā elektroniskā formātā.

Austrijas Federālā administratīvā tiesa, kurā prasītājs pamatlietā cēla prasību par šīs iestādes pieņemto noraidošo lēmumu, jautā par VDAR 15. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzētā pienākuma sniegt datu subjektam viņa apstrādāto personas datu „kopiju”. Šī tiesa it īpaši vaicā, vai šis pienākums ir izpildīts, ja pārzinis nosūta personas datus kopsavilkuma tabulas veidā, vai arī tas nozīmē, ka ir jānosūta arī izvilkumi no dokumentiem vai pat pilns dokumentu teksts, kā arī izvilkumi no datubāzēm, kuros šie dati ir reproducēti. Turklāt iesniedzējtiesa lūdz precizējumus par to, ko tieši ietver VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā³ ietvertais jēdziens „informācija”.

EST sniedza precizējumus par datu subjekta tiesību piekļūt saviem apstrādē esošajiem personas datiem saturu un apjomu. Šajā ziņā tā uzskata, ka tiesības saņemt no pārziņa apstrādē esošo personas datu kopiju VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē nozīmē, ka datu subjektam tiek nodota precīza un saprotama visu šo datu reprodukcija. Šīs tiesības ietver tiesības saņemt izvilkumu no dokumentiem vai pat pilna dokumentu teksta kopijas, vai arī izvilkumus no datubāzēm, kuros citastarp ir ietverti minētie dati, ja šādas kopijas nodrošināšana ir nepieciešama, lai datu subjekts varētu efektīvi izmantot tam ar VDAR piešķirtās tiesības, un ir uzsvērts, ka šajā ziņā ir jāievēro citu personu tiesības un brīvības. Turklāt EST precizē, ka VDAR 15. panta 3. punkta trešajā teikumā paredzētais jēdziens „informācija” attiecas tikai uz tiem personas datiem, kuru kopija pārzinim ir jānodrošina atbilstoši šī punkta pirmajam teikumam. 

EST veica VDAR 15. panta 3. punkta pirmā teikuma, kurā ir paredzētas datu subjekta tiesības saņemt savu apstrādāto personas datu kopiju, gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju. EST norāda, ka, lai gan šajā tiesību normā nav ietverta jēdziena „kopija” definīcija, ir jāņem vērā šī jēdziena parastā nozīme, kas apzīmē oriģināla precīzu reproducēšanu vai transkripciju, līdz ar to pilnībā vispārīgs apstrādē esošo datu apraksts vai atsauce uz personas datu kategorijām neatbilstu šai definīcijai. Turklāt no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka paziņošanas pienākums attiecas uz attiecīgajiem apstrādē esošajiem personas datiem. Veikusi minētās normas gramatisko analīzi, Tiesa uzskata, ka tā datu subjektam dod tiesības saņemt savu personas datu – saprotot tos plašā nozīmē –, ar kuriem tiek veiktas darbības, kas kvalificējamas kā pārziņa veikta apstrāde, precīzu reprodukciju. EST norāda, ka VDAR 15. panta 1. punktā ir definēts datu subjekta piekļuves tiesību priekšmets un darbības joma. VDAR 15. panta 3. punktā ir precizēta pārziņa pienākuma izpildes praktiskā kārtība, un it īpaši tā pirmajā teikumā ir konkretizēta forma, kādā šim pārzinim ir jāsniedz „apstrādē esošie personas dati” – proti, „kopijas” veidā. Līdz ar to VDAR 15. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tā 3. punkta pirmajā teikumā būtu nostiprinātas citādas tiesības nekā šī panta 1. punktā. Turklāt EST precizē, ka termins „kopija” neattiecas uz dokumentu kā tādu, bet gan uz tajā ietvertajiem personas datiem, kuriem jābūt pilnīgiem. Tāpēc kopijā ir jābūt iekļautiem visiem apstrādē esošajiem personas datiem. Datu subjektam jāļauj pārliecināties, ka viņa dati ir pareizi un ka tie tiek apstrādāti likumīgi. Pārzinim ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai sniegtu datu subjektam visu paredzēto informāciju kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, un ka informācija jāsniedz rakstiski vai citā veidā, tostarp – vajadzības gadījumā – elektroniskā formā, ja vien datu subjekts nepieprasa informāciju sniegt mutiski. 

Lai nodrošinātu, ka šādi sniegtā informācija ir viegli saprotama, var izrādīties nepieciešams reproducēt dokumentu izvilkumus vai pat pilnu dokumentu tekstu vai arī izvilkumus no datubāzēm, kas citastarp ietver apstrādē esošos personas datus. Tiesa uzskata, ka iespēju robežās ir jāizvēlas tādi personas datu paziņošanas veidi, kas nepārkāpj citu personu tiesības vai brīvības, ņemot vērā, ka šādiem apsvērumiem nav jānoved pie tā, ka datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada novembra (125.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties JURISTA komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!