Par galvojumu un noilgumu ir pietiekami daudz rakstīts, bet šajā rakstā izskatīta noilguma termiņa iestāšanās kopsakarā ar valdes locekļa atbildību par uzņēmuma saistībām galvojuma sniegšanas gadījumā.

Galvojums

Kā norādīts Civillikumā, galvojums ir saistību pastiprinošs līdzeklis. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds (galvojuma akcesoritātes princips expressis verbis), un to var dot par visādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā daļu.

1 Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. C15173316, SKC–128/2019.

Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma tiesisko institūtu (1692.–1715. pants), paredz divu veidu galvojumus:

1. neekspromisoriskais galvojums, kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka;
2. ekspromisoriskais galvojums, kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors vispirms vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka¹.

2 Senāta paplašinātā sastāva 2013. gada 14. jūnija spriedums lietā Nr. SKC161/2013 (C12155810), 6.3. punkts; Senāta 2019. gada 15. marta spriedums lietā Nr. SKC130/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0315. C04335612.4.S), 11.1. punkts. 3 Senāta paplašinātā sastāva 2013. gada 14. jūnija spriedums lietā Nr. SKC161/2013 (C12155810), 6.3. punkts; Senāta 2015. gada 20. februāra spriedums lietā Nr. SKC19/2015 (C28280410), 11. punkts. 4 „Ja ir norunāta solidāra saistība, tad galvojums parastā nozīmē pārvēršas par solidāru saistību; bez tā, pēc pareiza tiesas uzskata, kontrahenti varēja uz līgumu attiecināt arī mūsu privātlikumu noteikumus, pievedot priv. likuma 4520. p. [Civillikuma 1702. pants]”; Senāta Civilā kasācijas departamenta 1929. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. 687.

Apstāklis, ka līgumā iekļauts nosacījums par galvinieka un parādnieka solidāru saistību pret kreditoru, nevar mainīt galvojuma institūta akcesoro raksturu un nodibināt solidāru saistību.² Citiem vārdiem, galvinieka vienošanās ar kreditoru nenodibina galvinieka un parādnieka solidāru atbildību. Vienlaikus galvinieks privātautonomijas ietvaros var noslēgt vienošanos ar galveno parādnieku par solidāras saistības nodibināšanu, tādējādi būtībā pārtopot par līdzaizņēmēju (kopparādnieku), taču tas nozīmētu tiesisko attiecību pārveidojumu, kurā galvojums beidz pastāvēt^3,4 (galvinieks un līdzaizņēmējs ir divas dažādas personas ar dažādām atbildības pakāpēm. Galvinieks atbild par citas personas parādiem pats, bet līdzaizņēmējs atbild solidāri).

Kā norādīts Civillikuma 1692. pantā, galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma. Visbiežāk galvojums tiek kombinēts ar hipotēku vai komercķīlu. Galvojuma līgumu ir iespējams slēgt vienlaikus ar pamatlīgumu vai vēlāk. Tas ir atkarīgs no kreditora nostājas.

Piemēram, bankā ir vērsusies persona (fiziskā vai juridiskas personas pārstāvis) ar mērķi aizņemties kādu naudas summu. Banka, uzklausot personas vēlmes par aizdevuma summu, liek parakstīt ne tikai aizdevuma, bet vienlaikus arī galvojuma līgumu. Ja aizņēmējs ir juridiskā persona, par galvinieku var būt valdes loceklis, kurš galvos ar visu savu kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī ar naudas līdzekļiem. Gadījumā, ja aizņēmējs ir fiziskā persona, par galvinieku var būt radinieks, laulātais, cita maksātspējīgā persona.

5 Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 27. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–86/2011.

Galvinieka pienākums atbildēt kreditoram izriet nepastarpināti no galvojuma līguma – galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālas grūtības. Līdz ar to loģiski izriet secinājums, ka galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim⁵.

Izņēmums no galvojuma akcesoritātes principa

6 Senāta paplašinātā sastāva 2011. gada 27. aprīļa spriedums lietā SKC–86/2011 (C05061306), 12.1.2. punkts. 7 Senāta 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–178/2016 (C12183912), 8. punkts.

Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts, un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā. Galvinieka atbrīvošana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi. Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu.⁶ Minētās atziņas attiecināmas gan uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks ir juridiskā persona, gan uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks ir fiziskā persona.⁷

8 Senāta 2017. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC–43/2017 (C29650609), 16.1. punkts.

No autores tiesas pieredzes: pie uzņēmuma „X” vērsies uzņēmuma „Y” valdes loceklis ar sadarbības piedāvājumu (preču iegāde). Preču iegāde notika lielā apjomā, tāpēc uzņēmums „X” palūdza uzņēmuma „Y” valdes locekli parak­stīt ne tikai sadarbības līgumu, bet arī ekspromisorisko galvojumu. Komercsabiedrības valdes loceklim ir tiesības kā fiziskajai personai galvot par sabiedrības saistībām. Šāds fiziskās personas galvojums var tikt ietverts citā līgumā, kuru slēgusi sabiedrība, un pietiek ar vienu šādas personas parakstu gan savā kā fiziskās personas vārdā, gan juridiskās personas vārdā attiecīgajā tiesiskajā darījumā.⁸ (Piezīme – galvojumā svarīgi paredzēt vai galvojums tiek dots uz kādu konkrēto summu vai pilno preču iegādes summu, vai galvojums ir spēkā tikai uz pastāvošo parādu vai arī turpmākām saistībām.) Sadarbība starp „X” un „Y” uzņēmumiem norita visai veiksmīgi, līdz kādā dienā „Y” pārstāja maksāt par preci un iesniedza tiesā pieteikumu par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

9 Senāta paplašinātā sastāva 2011. gada 27. aprīļa spriedums lietā SKC–86/2011 (C05061306), 12.2. punkts. 10 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr. C33339320, lietas arhīva Nr. CA–0476–22/36 (ECLI:LV:RAT:2022:0407.C33339320.8.S).

Uzņēmumam „X” ar „Y” maksātnespējas pasludināšanas dienu bija iespēja un tiesības vērsties pret „Y” valdes locekļa kā pret galvinieku ar prasības pieteikumu par uzņēmuma „Y” parāda piedziņu kā tas bija norunāts galvojuma līgumā. Tomēr, uzņēmums „X” nolēma vispirms izlietot visas ar likumu piešķirtas kreditora tiesības, bet vērsties tiesā pret „Y” galvinieku tikai pēc uzņēmuma „Y” likvidācijas. Lai arī komercsabiedrības izslēgšana no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu, ir notikums, kas izbeidz tiesību subjektu un līdz ar to, neesot tiesību un saistību pārņēmējam, izbeidz arī tā saistības, tas tomēr nav uzskatāms par notikumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1712. pantu izbeidz galvojumu.⁹ (Piezīme – šajā konkrētajā piemērā uzņēmums „X” izvēlējās sagaidīt uzņēmuma „Y” likvidāciju, jo maksātnespējas laikā kreditoram ir iespēja saņemt naudas līdzekļus arī no uzņēmuma¹⁰.)

11 Senāta 2013. gada 22. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–27/2013 (C25048510), 8.3.1. punkts.

Gadījumā, ja uzņēmums „X” būtu vērsies vispirms pie „Y” galvinieka un piedzinis parādu, galviniekam ir tiesības vērsties ar prasību pret galveno parādnieku. Galvinieks var parāda saistības nokārtot parādnieka vietā, taču no parādnieka viņš samaksāto var atprasīt tikai tad, kad iestājies sākotnēji pielīgtais parāda samaksas termiņš. Spriedums pret galvinieku ir priekšnoteikums, lai kreditora tiesības pārietu galviniekam, jo atbilstoši Civillikuma 1692., 1704. un 1705. panta noteikumiem apstāklis, ka galvinieks ir apmierinājis kreditoru, neatbrīvo galveno parādnieku no viņa parāda, un galviniekam, kurš apmierinājis kreditoru, ir tiesības vērst regresa prasību pret galveno parādnieku.¹¹

Noilgums komercdarījumos, ja galvinieks ir fiziskā persona

Civillikuma 1895. pantā tiek noteikts vispārīgs noilguma termiņš 10 gadi – visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Tomēr, atsevišķos likumos tiek paredzēti citi noilguma termiņi:

• noilgums pēc Komerclikuma 406. panta komercdarījumos noilgst triju gadu laikā.
• Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktais noilgums ir divi gadi.
• Kredītiestāžu likumā klients zaudē prasījuma tiesības pret banku, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu.

Civillikums paredz vairākus pamatus noilguma pārtraukšanai, tostarp prasības celšana (Civillikuma 1902. pants), atgādinājums parādniekam (Civillikuma 1905. pants) un ja parādnieks atzīst kreditora prasību (Civillikuma 1906. pants). Turklāt jau notecējušais laiks vairs nav ieskaitāms, un sāk tecēt jauns noilguma termiņš.

12 Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 5. marta spriedums lietā Nr. SKC–93/2008.

Civillikuma 1905. pants paredz, ka atgādinājums pārtrauc noilgumu. Šīs tiesību normas izpratnē ar atgādinājumu domāts kreditora vai tā pilnvarotās personas prasījums izpildīt nokavētu vai citādi pārkāptu saistību, kas var būt izteikts rakstveidā vai mutvārdos¹².

Ja galvenais parādnieks ir saņēmis atgādinājumu par saistību izpildi, kas pārtrauc noilgumu, galvinieka neinformēšana par galvenā parādnieka neizpildītajām saistībām pati par sevi nevar būt pamats atzinumam par galvojuma izbeigšanos, jo tas ir pretrunā ar Civillikuma 1905. pantu un galvojuma mērķi.

13 Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 4. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–248/2017, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr. SKC–369/2017).

Judikatūrā atzīts, ka kreditora atgādinājums ir darījums Civillikuma 1403. panta izpratnē, jo tas, pārtraucot noilgumu, groza starp kreditoru un parādnieku pastāvošās tiesiskās attiecības. Tādēļ uz šo atgādinājumu attiecināmi vispārīgie noteikumi par gribas izteikumu. Viena līdzēja gribai nav nozīmes, ja tā netiek darīta zināma otram līdzējam. Tādēļ, lai gan atgādinājums formāli ir vienpusējs darījums – to var veikt kreditors viens pats bez parādnieka piekrišanas, tomēr tas groza iepriekš nodibinātās [..] divpusējās tiesiskās attiecības. Līdz ar to, lai šāds atgādinājums varētu grozīt iepriekš pastāvējušās divpusējās tiesiskās attiecības, tas ir jādara zināms parādniekam. Atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905. pantā, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi¹³.

Komerclikuma 406. pants paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, bet saskaņā ar Civillikuma 1906. pantu noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību (piemēram, ja klients trīs gadus no pienākuma brīža ir veicis kaut vienu maksājumu).

14 Senāta paplašinātā sastāva 2020. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. C10080016, SKC–12/2020 (ECLI:LV:AT:2020:1203.C10080016.4.S) 9. punkts.

Ja par uzņēmuma saistībām galvo fiziskā persona, vai noilgumam tiek noteikts vispārīgs noilguma termiņš 10 gadi vai trīs gadi? Rakstā izskatītajā piemērā, starp uzņēmumiem tika noslēgts preču iegādes līgums un uz tā pamata galvojuma līgums, līdz ar to ar galvojuma izpildi saistītām darbībām arī tiek noteikts noilgums trīs gadi. Tiesāšanas laikā galvinieks centās pierādīt, ka no galvinieka ir noņemama atbildība par uzņemtām saistībām noilguma dēļ. Galvinieka pamatojums šādam apgalvojumam ir bijusi norāde, ka atgādinājums galvenajam parādniekam nenozīmē atgādinājumu parādniekam. Tomēr tiesa, vērtējot kreditora veiktas darbības, atzīmēja, ka kreditors parādnieka administratoram nosūtījis kreditora prasījumu, kas arī pārtrauc noilgumu, un pēc parādnieka likvidācijas prasītājs izsūtījis brīdinājumu tieši galviniekam, līdz ar to šajā datumā noilguma tecējums atkārtoti tiek pārtraukts, un saistības, par kurām ir galvojusi fiziskā persona, joprojām pastāv. Tādējādi konstatējams, ka noilgums ir pārtraukts un lietā nav iestājies Komerclikuma 406. pantā norādītais noilguma termiņš. Civillikuma 1905. panta iztulkojums sistēmiskā kopsakarā ar šā likuma 1537. pantu ļauj secināt, ka, esot pierādījumiem par kreditora atgādinājuma nosūtīšanu parādniekam neatkarīgi no tā, kādā veidā tiesīgā persona veikusi minētās darbības, ir pamats konstatējumam – kreditora gribas izteikums adresātam paziņots pienācīgā kārtā jeb nogādāts parādnieka „varas sfērā”¹⁴.

Secinājumi

• Galvojumam ir nepieciešama rakstiskā forma.
• Galvojumu var dot par dažādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā daļu.
• Ir divu veidu galvojumi: neekspromisoriskais un ekspromisoriskais.
• Normatīvo aktu regulējums noilgumam vienādi saistošs fiziskām un juridiskām personām. Noilgums komercdarījumos noilgst trīs gadu laikā, Civillikumā noteiktais noilguma termiņš ir 10 gadi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada oktobra (124.) numurā.

• Noilguma termiņš dažādām saistībām
• Galvenā parādnieka maksātnespēja neizbeidz galvotāja saistības