Finanšu nozare iebilst pret izmaiņām VID elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanā
PLZ
Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - asociācija) ir izteikusi iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts), kas paredz precizēt autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ar lietotājvārdu un paroli. Grozījumi paredz, ka turpmāk VID EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai personas, kurām nav iespēju iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus: ārvalstnieki, kam neveidojas tiesiska saite ar Latvijas Republiku un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, muitas iestādes…
Grozījumi paredz, ka turpmāk VID EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai personas, kurām nav iespēju iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus:
ārvalstnieki, kam neveidojas tiesiska saite ar Latvijas Republiku un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, muitas iestādes klienti – ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas kurām nav iespēju iegūt un izmantot noteikumu 11.1., 11.2. vai 11.3. apakšpunktā minēto autentifikācijas līdzekli;
Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotāji muitas deklarāciju iesniegšanai, izmantojot lietojumprogrammu saskarni Application Programming Interface (API);
Digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīvas personas, kā arī personas, kurām objektīvu iemeslu nav pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi, sabiedrības mazaizsargātā daļa (seniori, personas ar invaliditāti) varēs izmantot iespēju pilnvarot citu EDS lietotāju, kuram ir iespēja autentificēties ar kvalificētiem rīkiem, parakstīt un iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas u. c. dokumentus un informāciju.
Tomēr asociācija vērš uzmanību uz noteikumu projektā paredzēto, ka paralēli kvalificētiem vai kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, tiek atļauts neierobežotu laiku turpināt izmantot arī komercbanku izsniegtus, uzturētus vai akceptētus drošās autentificēšanas līdzekļus. Šī apstākļa dēļ asociācija atteikusies saskaņot noteikumu projektu.
Asociācija norāda, ka Valsts informācijas sistēmu drošības politika paredz visās paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēmās ieviest lietotāju autentifikāciju tikai ar kvalificētiem autentifikācijas rīkiem. Tas, ka persona neierobežotu laiku sistēmā varēs autentificēties, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtus, uzturētus vai akceptētus drošās autentificēšanas līdzekļus,neparedzot pārejas periodu, līdz kuram tiek atļauta šāda autentifikācijas veida izmantošana, lai pieslēgtos paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēmā, ir pretrunā ar valsts politikas mērķiem.
Kredītiestāžu piedāvāto identifikācijas risinājumi pēc būtības nav saistāmi ar kredītiestāžu pamatdarbības jautājumiem un tika nodrošināti kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kad tiks izstrādāti un padarīti pieejami valsts elektroniskās identifikācijas rīki (eParaksts Mobile, eID karte).
Arī Latvijā izstrādātais rīks “Smart-ID” ir iekļauts kvalificētu un kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojumu reģistrā un ir pieejams Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) uzturētajā Vienotajā pieteikšanās modulī. "Smart-ID" nodrošina elektroniskās autentifikācijas un autorizācijas pakalpojumus 1 144 082 lietotājiem Latvijā, saglabājot tendenci lietotāju skaitam palielināties, tādējādi lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai tiek nodrošināts ērts, pieejams un bezmaksas elektroniskās identifikācijas risinājums.
Asociācija uzskata, ka noteikumu projektā būtu jāparedz pārejas periods no kura piekļuve VID EDS būtu iespējama izmantojot tikai kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus.
Analoģiska pieeja ir īstenota arī tādās valsts informācijas sistēmās kā e-veselība, e-lietas, e-adrese, TAP slēgtajai videi un www.latvija.lv pieejamajiem e-pakalpojumiem - šādai pieejai būtu jāseko arī VID EDS.
Asociācija uzskata, ka būtu jāparedz, ka, piemēram, no 2027. gada 1. janvāra piekļuve VID EDS būtu iespējama, izmantojot tikai kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus.
Iecerēts, ka izmaiņas noteikumos būs spēkā no 2025. gada 1. septembra.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.