Fiskālās disciplīnas padome iesaka vienkāršot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, ne būtiski reformēt nodokļus

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023. gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Pasaulē, tostarp ES un Latvijā, turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028. gadam izstrādi un novērtējumu. FDP uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028. gadā valsts parāds var  būt tuvu 50%,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Stabilitātes programmas fiskālie rādītāji izriet no šī gada 12. februārī FDP sēdē apstiprinātajām makroekonomiskajām prognozēm, kas, ņemot vērā ekonomikas stagnāciju 2023. gadā, ir pasliktinājušās.

Šim gadam prognozētā IKP izaugsme ir 1,4%, 2025. gadam - 2,9%, 2026. gadam  - 2,5%, bet 2027. un 2028. gadam  - 2,3%.

Kopumā šāds izaugsmes scenārijs varētu ne tikai nesamazināt, bet, iespējams, vēl vairāk palielināt Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, atzīst FDP.

FDP vērš uzmanību arī uz investīciju kavēšanos no privātā sektora puses. Investīcijas konkurētspējīgos inovatīvos projektos un cilvēkkapitālā ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu darbaspēka migrāciju no mazproduktīvām nozarēm uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kāpinātu produktivitāti, sekmētu izaugsmi un veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu, akcentē Padome. Arī eksportā, kas līdztekus investīcijām ir kritiski svarīgs Latvijas tautsaimniecībai, joprojām nav atsākusies izaugsme, norāda FDP.

Ņemot vērā sarukušo inflāciju un zemo ekonomikas izaugsmi, FDP uzsver, ka nebūs viegli sasniegt šī gada budžeta likumā paredzēto budžeta deficītu 2,8% un strukturālo deficītu  - 0,5% apmērā no IKP. Tāpēc FDP aicina valdību bāzes scenārija pasliktināšanās gadījumā budžeta izpildes gaitā pēc iespējas taupīt ieekonomētos līdzekļus, lai sasniegtu nospraustos budžeta bilanču mērķus. Jaunais ES ekonomiskais regulējums, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja 23. aprīlī, ne tikai dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību izdevumu trajektorijas noteikšanā, bet arī paredz efektīvākas sankcijas nosprausto mērķu nesasniegšanas gadījumā. Atjauninātie noteikumi nosaka minimālo vidējā deficīta un parāda samazinājuma apjomu vairāku gadu garumā. Latvijai ir jāsaglabā labā reputācija kā valstij ar atbildīgu fiskālo politiku, un nospraustie fiskālie mērķi ir jāsasniedz, norāda FDP.

Saistībā ar valdības īstenoto nodokļu reformu FDP uzskata, ka izmaiņas nodokļu sistēmā radikāli neuzlabos uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi vai valsts finansiālo stāvokli.

FDP ieskatā, ekonomiskās attīstības vājākie posmi ir zemā produktivitāte, darbaspēka trūkums un zemais investīciju līmenis.

Nodokļu jomā nepieciešams pastiprināt pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai, kā arī vienkāršot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu. Valdībai ir smags izaicinājums izstrādāt un ieviest nodokļu reformu, kas samazinātu nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un vienlaicīgi palielinātu iekasējamo nodokļu masu, lai kāpinātu finansējumu aizsardzībai, sociālajiem un citiem izdevumiem.

Attiecībā uz valdības prioritāti ievērojami kāpināt izdevumus aizsardzībai, FDP, neapšaubot aizsardzības stiprināšanas mērķi,  kritiski raugās uz šādu izdevumu interpretāciju par vienreizējiem, kas neietekmē strukturālo bilanci. FDP vairākkārt ir uzsvērusi un pastāv uz viedokli, ka vienreizējie pasākumi valsts iekšējai un ārējai drošībai nav par tādiem atzīstami.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Kopš 2016. gada februāra Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Lasiet arī:

• OECD  2024. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju rekomendācijas sniegtas arī par fiskālo politiku un nodokļu sistēmu
• Valsts atbalsts biznesam un eksportam — Baltijas valstu salīdzinājums
• Sabiedrība no VID sagaida straujākas pārmaiņas