Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti 25.  aprīlī prezentēja Ekonomikas pārskatu par Latviju, kurā rekomendē mūsu valstī paātrināt reformas, stiprināt valsts finanšu un publisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni.

OECD Ekonomikas pārskats ir neatkarīga, uz faktiem balstīta analīze par Latvijas tautsaimniecības attīstību un reformu īstenošanas progresu. OECD ekspertu sniegtās rekomendācijas kalpo par kvalitatīvu “rokasgrāmatu” politikas veidotājiem Latvijas ekonomikas ilgtspējīgākas izaugsmes nodrošināšanai. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.

Pārskats  tika prezentēts ministriju, sociālo partneru, akadēmiskās vides, nevalstisko organizāciju, ārvalstu vēstniecību, kā arī citu institūciju pārstāvjiem, Latvijas vadošajiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Pārskata prezentācijas pasākumu atklāja OECD Ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

OECD  2024. gada Ekonomikas pārskata rekomendācijas sniegtas par fiskālo politiku un nodokļu sistēmu, valsts pārvaldes kapacitāti un darba kvalitāti, reģionālo attīstību, cilvēkkapitāla attīstību, t.sk. darba tirgus un izglītības politiku, zaļo pāreju, t.sk. enerģētikas un transporta politiku, institucionālās vides uzlabošanas politiku (ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošana), kā arī investīciju un kreditēšanas politiku. 

OECD padziļināti analizēja investīciju tēmu, īpašu uzmanību pievēršot jautājumam par finansējuma pieejamību investīciju veikšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka investīciju un kreditēšanas dinamika kopš globālās finanšu krīzes Latvijā ir bijusi nepietiekama un šajā ziņā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm.

OECD eksperti iesaka būtiski veicināt investīcijas, lai nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi. OECD pētnieki secinājuši, ka kredītu piedāvājums samazinājies sakarā ar banku izvairīšanos no riska, vājo konkurenci un nepietiekami attīstīto kapitāla tirgu. Savukārt augstais ēnu ekonomikas līmenis, šķēršļi konkurencei un kvalificēta darbaspēka trūkums ir negatīvi ietekmējis uzņēmējdarbības dinamiku, inovācijas un investīcijas, kā arī kavējis resursu pārdali produktīvākiem uzņēmumiem. Neskatoties uz noguldījumu pieaugumu un banku augsto rentabilitāti, bankas negribīgi izsniedz kredītus. Tāpēc, lai palielinātu uzņēmumiem iespējas piesaistīt nebanku finansējumu, ieteicams veicināt arī kapitāla tirgus attīstību. Savukārt inovāciju veicināšanai nepieciešami lielāki ieguldījumi cilvēkkapitālā.  

Līdz ar ekonomiskās izaugsmes piebremzēšanos, OECD eksperti iesaka Latvijā paātrināt reformas, kas ir būtiska produktivitātes un dzīves līmeņa paaugstināšanai. Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir veicinājis enerģijas cenu pieaugumu un radījis traucējumus tirdzniecības un piegādes ķēdēs, negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Nepietiekamas investīcijas, kvalificēta darbaspēka trūkums un lēna digitālā transformācija kopš globālās finanšu krīzes ir negatīvi ietekmējusi potenciālo izaugsmi un publiskā sektora kapacitāti. Vienlaikus OECD eksperti norādījuši, ka ekonomiskās izaugsmes temps Latvijā samazinājās jau pirms Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā. Līdz ar to OECD norāda, ka strukturālo reformu paātrināšana ir būtiska produktivitātes un dzīves līmeņa paaugstināšanai.  

Tāpat OECD iesaka stiprināt valsts finanšu un publisko pakalpojumu kvalitāti, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Lai finansētu pieaugošos izdevumus aizsardzības un veselības aprūpei un samazinātu nabadzību gados vecāku iedzīvotāju vidū,

OECD norāda, ka jāpaaugstina nodokļu ieņēmumi un jāuzlabo izdevumu efektivitāte un pārdale, nodokļu slogu pārnesot no darbaspēka uz citiem ienākuma, īpašuma un vides nodokļiem.

Ieteikums: nodokļu sistēmas reforma, lai mazinātu ēnu ekonomiku un nevienlīdzību un palielinātu ieņēmumus

• Rūpīgi izvērtēt nodokļu atvieglojumu ietekmi un mazināt to kopējo apjomu.
• Apsvērt iespēju ieviest mantojuma nodokļus, vienlaikus pieļaujot atvieglojumus zemas vērtības mantojumiem un nodokļu maksājumus pa daļām.
• Nodrošināt pašvaldībām pietiekamus resursus, palielinot to daļu nodokļu ieņēmumos.

Augstas sociālās apdrošināšanas iemaksas, īpaši zemu algu saņēmējiem, nemotivē pamest ēnu ekonomiku. Tāpat eksperti uzsvēruši, ka turpmāka nodokļu saistību izpildes stiprināšana un cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu var ievērojami samazināt ēnu ekonomiku un paplašināt nodokļu bāzi. Nodokļu sloga novirzīšana uz īpašuma nodokļiem uzlabotu arī pašvaldību finanses, mazinātu nepilnības un samazinātu nevienlīdzību.

Tāpat svarīgi būtu turpināt uzlabot cilvēkresursu politiku Latvijā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes kvalitāti. Vienlaikus OECD eksperti atzinuši, ka publisko pakalpojumu digitalizācija ir ievērojami uzlabojusies, kā rezultātā būtiski samazinājies administratīvais slogs.

Savukārt, lai samazinātu oglekļa emisijas, ieteicama nodokļa atvieglojumu samazināšana fosilajam kurināmajam, Rīgas metropoles tranzīta iestādes izveide ar mērķi prioritizēt investīcijas sabiedriskā transporta sistēmā un veicināt koordināciju starp pašvaldībām, kā arī daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas veicināšana. 

OECD eksperti vienlaikus atzinuši, ka publisko pakalpojumu digitalizācija Latvijā ir ievērojami uzlabojusies, kā rezultātā būtiski samazinājies administratīvais slogs. Plaša fiskālā telpa ir nodrošinājusi spēcīgu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem pandēmijas un enerģētikas krīzes laikā. Savukārt inflācijas samazināšanās zemāku enerģijas un pārtikas cenu dēļ un nominālās algas pieaugums veicinās reālo ienākumu un privātā patēriņa pieaugumu 2024. un 2025. gadā.

Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados; 2024. gada Ekonomikas pārskats par Latviju ir jau piektais pārskats (pirmais pārskats tika publicēts 2015. gadā).

2024. gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju pilnā apmērā, tā kopsavilkums un prezentācija (angļu valodā) publicēta OECD tīmekļa vietnē. Pārskata prezentācijas pasākums, t.sk. ekspertu diskusijas, ieraksts pieejams Ekonomikas ministrijas Youtube kanālā un Facebook kontā.