Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa intervijā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi pārrunāja ģenerāldirektores redzējumu par to, kas plānots VID darbības pilnveidošanā un grāmatvežu darba atvieglošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un daudz citu aktuālu jautājumu.

VID 2023. gada rudenī svinēja 30 gadu jubileju. Ilgus gadus VID uzlabo, attīsta, pilnveido savu darbību, kā to dara jebkura iestāde, un mēs ejam uz priekšu. Tomēr sabiedrība sagaida no nodokļu un muitas administrācijas daudz straujākas pārmaiņas, jo mēs esam tie, kas var vai nu palīdzēt pildīt saistības pret valsti, vai arī bremzēt uzņēmējdarbības attīstību. Ja paskatāmies uz sabiedrības uztveri par VID — viens no kritērijiem ir apmierinātība ar pakalpojumiem, tā katru gadu aug. Situācija atsevišķiem pakalpojumiem ir atšķirīga, piemēram, Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un konsultācijas 67% Latvijas iedzīvotāji ir novērtējuši kā labu, tomēr iedzīvotāju uzticēšanās VID ir tikai 41%. Ja skatāmies tendences pēdējo gadu laikā, tad sabiedrība mūs uztver arvien labāk, VID reputācija uzlabojas, bet tas ir ļoti lēns process, un tas nozīmē, ka, ja VID turpinās tāpat attīstīties un uzlaboties, ja turpināsim strādāt ar tām pašām metodēm — tas nemainīs sabiedrības uztveri un vērtējumu. Tāpēc uz konkursu gāju ar vārdu «transformācija», nevis pārmaiņas vai izmaiņas. Un transformāciju ir svarīgi veikt trīs virzienos: klientu servisā, digitalizācijā un dienestā kā organizācijā.

Līdz šim visi pakalpojumi ir veidoti ar mērķi — iekasēt nodokļus un iekasēt vairāk. Bet tagad mums ir jāsāk domāt savādāk, un tas ir, piemēram, ja mainīsies darbaspēka nodokļi, jādomā nevis kā mums vieglāk administrēt un iekasēt, bet jāskatās no otras puses — kā klientam būs saprotamāk un ērtāk aprēķināt, deklarēt un samaksāt nodokļus. Tāpēc arī mēs EDS veidosim deklarāciju tā, lai klientam saprotamāk. Mums jāmaina skatpunkts — tam ir jābūt no klienta perspektīvas.

Mūsu konsultācijas grāmatveži pārsvarā novērtē pozitīvi, jo viņi ir pieraduši pie mūsu sistēmas, bet VID klients nav tikai grāmatvedis, tas ir arī mazais uzņēmējs, fiziskās personas, students, kas grib sākt saimniecisko darbību, un daudzi citi, kuriem ir vajadzīga vienkārša valoda un procedūras, aprakstītas soli pa solim. Šobrīd mums mājaslapā ir ļoti daudz noderīgas informācijas, bet tiem, kas ir tikai sākuši saimniecisko darbību vai varbūt ir veikuši vienu darījumu, atrast tieši konkrētai dzīves situācijai nepieciešamās darbības ir sarežģīti. Piemēram, seniors pārdod savu vienīgo nekustamo īpašumu, viņš zina, ka kaut kādi nodokļi jāmaksā un tāpēc skatās likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», bet tur neatrod tiešas norādes, jo šādi ienākumi ir apliekami ar nodokļa likmi ienākumam no kapitāla pieauguma. Es ļoti labi saprotu, ka cilvēks, reizi mūžā pārdodot savu īpašumu, to nevar zināt.

Tātad mājaslapā ir jābūt norādēm par konkrētām dzīves situācijām, piemēram, es pārdevu savu īpašumu, ko man darīt, un tad tā dzīves situācija aizved pa saitēm uz pareizo deklarāciju. Uzsvaru liksim nevis no nodokļu viedokļa, bet no dzīves situācijām, kas noteikti klientam būs vieglāk saprotams. Šis klientu servisa virziens manā uztverē ir ļoti svarīgs.

Otrs transformācijas virziens ir digitalizācija. VID šobrīd ir 144 dažādas sistēmas, mēs tiešām esam ļoti digitalizēti, jo apmēram 99% pakalpojumu piedāvājam elektroniski. Esam viena no visdigitalizētākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Tomēr klienti to nesajūt, jo viņiem nav ērti šie digitālie pakalpojumi. Tāpat visas 144 sistēmas ir jāpārvalda, tās ir savstarpēji saistītas, tāpēc, ja viena funkcija kādā no sistēmām nobrūk, tad var sabrukt visa ķēde, un rezultātā arī EDS var nestrādāt. Digitālo sistēmu pārvaldība ir jāmaina, tāpēc arī viens no maniem vietniekiem būs speciālists IT jomā, ar ļoti spēcīgu stratēģisko skatījumu. Līdz šim esam tikai spējuši risināt esošās problēmas, iestrādāt sistēmās izmaiņas normatīvo aktu izmaiņu rezultātā un neredzam kopējo stratēģisko skatu un kā tas ietekmē kopējās sistēmas arhitektūru. 

Šobrīd biznesa vide attīstās ļoti strauji, uzņēmēji jau izmanto mākslīgo intelektu, modernas tehnoloģijas, bet valsts pārvalde ar savām sistēmām netiek līdzi. Ar katru gadu biznesa puse no mums attālinās. Mums ir jāspēj tikt līdzi, tāpēc arī digitālā transformācija ir tik svarīga. Mums jāmaina veids, kā būvējam savas sistēmas ar stratēģisko nākotnes redzējumu, nevis esošo prasību izpildes redzējumu. 

Trešais transformācijas virziens, kuru īpaši atbalsta uzņēmēju organizācijas, — VID kā organizācijai ir jātransformējas, nevis jāpārbīda darbinieki, jānomaina rotācijā vadītāji. Mums jākļūst par kompaktu, efektīvu nodokļu un muitas administrāciju. Tas nenozīmē darbinieku skaita samazināšanu, bet vispirms jāizvērtē funkcijas, un VID sastāvā ir struktūrvienības un darbinieki, kas nodarbojas ar nodokļu un muitas administrācijai neraksturīgām funkcijām, kuras nepieciešams nodot citām iestādēm. Organizācijas transformācija notiks tad, kad atvadīsimies no neraksturīgām funkcijām, digitalizēsimies un automatizēsim procesus. Lielākā daļa procesu jau ir automatizēti, tomēr vēl ir lietas, ko darām manuāli.

Būtisks nosacījums izmaiņām VID ir efektivitātes novērtēšana jeb produktivitāte — cik daudz laika un cilvēkresursus mēs patērējam procesu veikšanā un ko iegūstam, vai tiešām ir vērts attaisnoto izdevumu čeku par 25 eiro pārbaudīt manuāli, vai tas laika patēriņš no VID puses ir tā vērts, lai tam tērētu nodokļu maksātāju naudu. Mums jānosaka tā saucamā efektivitātes robežvērtība — cik daudz mēs patērējam laiku kaut kā darīšanai, lai pienesums ir lielāks par to, ko ieguldām. Raugoties no klienta perspektīvas, ir lietas, ko darām par daudz detalizēti. Ir jāmazina administratīvais slogs, dažkārt pieprasot par daudz detalizētu informāciju, kas nozīmē lieku laika patēriņu un attiecīgi arī izmaksas uzņēmēju pusē.

Visi trīs transformācijas virzieni novedīs pie tā, ka kļūsim par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā.

Ir starptautiskie mērījumi, tā sauktie iestādes KPI jeb sasniegto rezultātu rādītāji, kas ir salīdzināmi ar citām valstīm. Viens no tiem ir viena iekasētā eiro izmaksas. Patlaban tērējam vienu centu, lai iekasētu vienu eiro, tātad 1% aiziet nodokļu administrēšanas izmaksās. Šis rādītājs būtu jāsamazina, lai tērētu mazāk.

Paraudzīsimies uz precīzām viena iekasētā eiro izmaksām Latvijas VID. 2020. gadā tie bija 0,0122 eiro, 2021. gadā — 0,0118 eiro, 2022. gadā tie ir 0,0102 eiro, bet 2023. gadā — 0,0108 eiro. Tajā pat laikā auditorkompānija PwC 2022. gada ziņojumā par VID darbību norāda, ka nodokļu administrēšanas izmaksas pret iekasētajiem neto ieņēmumiem tomēr nevar sniegt objektīvu informāciju par iestādes efektivitāti salīdzinājumā ar kaimiņvalsts iestādi, jo ir pārāk daudz atšķirību attiecībā uz pienākumiem, ģeogrāfisko izvietojumu, administratīvajām izmaksām un procesu automatizāciju. Ņemot vērā iepriekšminēto, auditoru ieskatā nav iespējams nodrošināt salīdzinošu, objektīvu statistiku par Eiropas vai Baltijas valstu muitas administrācijām, lai izdarītu secinājumus par kādas valsts muitas administrācijas trūkumiem vai priekšrocībām efektivitātes mērījumos. Tomēr samazināt šīs izmaksas ir VID mērķis turpmākajiem gadiem.

Kāpēc šobrīd tērējam tik daudz? Tāpēc, ka mūsu izmaksās tiek ieskaitīti arī tie cilvēki, kuri veic VID neraksturīgās funkcijas. Ja šīs funkcijas tiks nodotas iestādēm, uz kurām tās attiecas, tad mums mazināsies cilvēku skaits un arī izmaksas uz katru iekasēto eiro.

Otrs rādītājs ir uzņēmēju patērētais laiks deklarāciju aizpildīšanā un nodokļu nomaksā, tas arī ir rādītājs, kuru var salīdzināt. 

Par šo es daudz neesmu runājusi publiskajā telpā, jo man liekas, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir mūsu ikdienas darbs. Mēs to nemazināsim, tieši otrādi — noteikti pastiprināsim šo svarīgo darba aspektu. Godīgiem uzņēmējiem ir tiesības pieprasīt valstij, lai tā cīnās ar ēnu ekonomiku, uzņēmēju organizācijām ir tāds pats mērķis, un sadarbība mums ļoti palīdz. Šogad atjaunojām sadarbības līgumus ar daudzām nozaru organizācijām un asociācijām, sarakstā šobrīd ir 31 organizācija. Mums ir viens mērķis — nodrošināt godīgu konkurenci. Jebkura nodokļu pārbaude ir ar mērķi veicināt godīgu konkurenci godīgai biznesa videi. 

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir labi novērtēts no uzņēmēju organizācijām, jo tas nav represīvo pasākumu kopums, kas parasti nereti skāra tieši legāli strādājošos uzņēmumus, kas kaut ko nebija sapratuši vai izdarījuši laikā, bet šie plāni pieprasīja no VID ātru naudas pienesumu budžetā. Plāns 2024.–2027. gadam vairāk vērsts uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kas nozīmē, ka plānā ir uzdevumi ne tikai VID, bet arī ministrijām. Iekļautie pasākumi ir vērsti ilgtermiņā, lai no ēnu ekonomikas iznāktu pēc iespējas vairāk nelegālo biznesa veicēju.

Problēmas risināšanai tiek plānots izveidot labvēlīgu un modernu valsts pārvaldes platformu, kas ir balstīta mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā un orientēta uz sabiedrības vajadzību nodrošināšanu un tautsaimniecības izaugsmi, pielietojot digitālās tehnoloģijas.

Saimnieciskās darbības reģistrāciju sarežģī veicamā nodokļu maksāšanas režīma izvēle. Apzināmies, ka lēmuma pieņemšana par maksājamo nodokļu veidu un reģistrēšanās kārtību topošajam saimnieciskās darbības veicējam var būt sarežģīta, tādēļ VID tīmekļvietnē esam izveidojuši atsevišķu sadaļu par veicamajām darbībām un īsu aprakstu par katru nodokļu režīmu un regulāri to aktualizējam. 

Šajā sadaļā ir pieejams videomateriāls kā soli pa solim patstāvīgi reģistrēties VID EDS, kā arī pievienots semināra ieraksts «Kā kļūt un būt par pašnodarbināto». Esam arī ievietojuši pamācību, kā pa soļiem reģistrēt paziņoto (nereģistrējamo) saimniecisko darbību īpašuma izīrētājiem, aprakstot un attēlojot nianses, ar kurām cilvēks var sastapties. VID EDS iesniegumos ir izvietotas skaidrojošā informācija par to lauku aizpildīšanu, kas varētu sagādāt grūtības.

Ja nodokļu maksātājs plāno uzsākt saimniecisko darbību, tam ir divas iespējas: reģistrēt to klātienē, pēc iepriekšēja pieraksta, ierodoties kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem un aizpildot reģistrācijas iesniegumu; reģistrējoties tiešsaistē, izmantojot VID EDS.

Esmu daudz tikusies ar uzņēmējiem un lielās uzņēmēju organizācijas saka paldies par EDS, jo tā ir moderna un konkurētspējīga ar daudzu valstu deklarēšanas sistēmām. Bet kolīdz saruna ar grāmatvežiem, tad ir pilnīgi cits skats, jo viņiem, ikdienā ar to strādājot un netiekot kādu brīdi iekšā programmā, uzreiz ir satraukums un pretenzijas, un tās ir pamatotas. Dažreiz EDS lēndarbība, pārrāvums ir 3–4 stundu garumā, kas grāmatvedim ir ļoti daudz, izraisa tiešām pamatotas pretenzijas. Apgalvot, ka EDS strādās mūžīgi un perfekti, nevar neviens un ne par vienu sistēmu. EDS lēndarbība un pārrāvumi ir saistīti ar uzlabojumiem, ko mēs ik pa laikam veicam, katru nedēļu pievienojam jaunas funkcionalitātes, tas, protams, bremzē EDS darbu. Uzlabojumus parasti veicam naktīs no sestdienas uz svētdienu, lai pēc iespējas mazāk klientu to sajustu, bet dažkārt pārrāvumi notiek neplānoti un negaidīti.

Kopš nodokļu maksātāju reitinga ieviešanas VID EDS jau bijām saņēmuši vairākus jautājumus saistībā ar darba samaksas novērtējumu un tā aprēķinam izmantoto algoritmu, tai skaitā jautājumi bija arī no VID sociālo partneru puses — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, kā arī no pašiem nodokļu maksātājiem. Gan sarunās ar minētajiem sociālajiem partneriem, gan semināros par nodokļu maksātāju reitingu esam skaidrojuši šādu VID izvēli vidējās darba samaksas aprēķina algoritmam.

Nodokļu maksātāju reitings ir VID publiski paustais redzējums par konkrētā uzņēmuma nodokļu saistību izpildi, kas tiek veidots uz vienotiem VID riska analīzes sistēmas principiem un kritērijiem. Tā mērķis ir sniegt VID objektīvu novērtējumu par uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, kas veidots, pamatojoties uz iestādes rīcībā esošo informāciju par šo uzņēmumu, nevis novērtēt uzņēmumu tikai kādā konkrētā aspektā, piemēram, kā darba devēju vai kā citādi. 

Tādējādi VID veidotajā nodokļu maksātāju reitinga kontekstā darba samaksa tiek vērtēta no algas nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) aprēķināšanas un deklarēšanas pareizības, kā arī no šo nodokļu samaksas pilnīguma aspekta. 

Nodokļu maksātāju reitinga noteikšanai tiek izmantots arī uzņēmumu vidējais darba samaksas lielums, kas aprēķināts vienkārši un saprotami un ir redzams nodokļu maksātājiem EDS. «A» reitinga novērtējuma sasniegšanai minimāli nepieciešamais atalgojuma līmenis ir tikai 50% no vidējā rādītāja nozarē/reģionā, kas ir pietiekams, lai «nosegtu» minētās individuālās situācijas.

Uzņēmuma vidējās darba samaksas aprēķinā netiek iekļauta informācija par darbiniekiem, kuriem konkrētā mēnesī darba samaksa nav aprēķināta, piemēram, darbiniekiem, kuri atrodas ilgstošā prombūtnē.

Statistika rāda, ka 39% no «A» reitinga novērtējumu saņēmušajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi ar nodarbināto skaitu diapazonā no viena līdz trīs darbiniekiem, t.i. mazie uzņēmumi.

Nodokļu maksātāju reitinga aprēķinā VID izmanto vidējo darba samaksu, nevis stundas tarifa likmi sekojošu apsvērumu dēļ.

Apzināta stundas tarifa likmes «mākslīga» tuvināšana vidējiem rādītājiem, neatspoguļojot reālo nostrādāto stundu skaitu. Kā ir novērojis VID, tieši nostrādāto stundu nepilnīga deklarēšana, deklarētās darba samaksas aprēķinā izmantojot vismaz vidējo stundas tarifa likmi, ir veids, kā nereti notiek izvairīšanās no pilnas darba samaksas deklarēšanas un attiecīgi darba algas nodokļu nomaksas. Piemēram, taksometru nozarē, par kuru tiek saņemti taksometra platformu dati, 2023. gada 11 mēnešos nedeklarētās darba stundas veidoja 28% no kopējā stundu skaita, kas apzināts, izmantojot nodokļu maksātāju un taksometra platformu iesniegtos datus par darba stundām. Darba stundu neuzskaitīšanas problemātika ir apzināta arī nodokļu kontroles rezultātā. Tā kā VID ir secinājis, ka darba stundu skaits nav rādītājs, uz kuru ticamību var paļauties, tādēļ arī no šī rādītāja atveidotās stundas tarifa likmes ir indikatīvas.

Stundas tarifa likmes rādītāji veidotu zemāku novērtējumu darba devējiem, kuri deklarē pilnu darba laiku, jo pēc VID datiem tiem uzņēmumiem, kas deklarē mazākas darba stundas, parasti vidējās stundas tarifa likmes ir būtiski augstākas nekā tiem, kas deklarē pilnu darba laiku.

Darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku (Darba likuma 134. panta pirmā daļa). Ar šo likumdevējs ir noteicis, ka nepilnais darba laiks ir izņēmums, nevis norma. Savukārt visu vai gandrīz visu darbinieku nodarbināšanu uz nepilnu darba slodzi nevarētu uzskatīt par normālu praksi.

Minēto iemeslu dēļ nodokļu maksātāju reitinga novērtējumā netiek izmantotas stundas tarifa likmes, jo tas nebūtu taisnīgi attiecībā pret nodokļu maksātājiem, kuriem ir augsti darba samaksu un nostrādāto stundu rādītāji.

VID apkopotā statistika par darba vietu skaitu, kurās vienlaicīgi ir nodarbināti darba ņēmēji, rāda, ka 2022. un 2023. gadā tikai 12% no visiem darba ņēmējiem bija nodarbināti divās un vairāk darbavietās, turklāt tikai 2,6% no visiem darba ņēmējiem strādā trīs un vairāk darbavietās. Tādējādi nepilna laika nodarbinātība, pamatojot to ar papildu slodzi citos uzņēmumos, nav ļoti izplatīta parādība Latvijā.

Aicinām nodokļu maksātājus, jau piesakoties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, ņemt vērā iesnieguma izskatīšanai tiesību normās noteikto termiņu un ar to rēķināties, tai skaitā, ja būs nepieciešama izziņa par nodokļu samaksu un parādu neesamību dalībai iepirkumos vai citiem mērķiem. Ministru kabineta 2018. gada 30. novembra noteikumi Nr. 661 «Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai» paredz, ka vienotājā nodokļu kontā ieskaitītie maksājumi tiek virzīti maksājumu saistību segšanai atbilstoši maksājumu saistību segšanas secībai, minētā kārtība tiek piemērota arī gadījumos, ja ir iesniegts iesniegums nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam un nodokļu administrācija tā izskatīšanas rezultātā lēmumu vēl nav pieņēmusi. Šobrīd VID strādā pie risinājuma, kas nodrošinās ātrāku iesniegumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai izskatīšanu un lēmuma par samaksas termiņa pagarinājumu pieņemšanu. Gadījumos, kad ir objektīvi nepieciešams, lai iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai tiktu izskatīts ātrāk, nodokļu maksātājs par minēto var informēt VID. 

Mans galvenais hobijs jau kopš bērnības ir lasīšana, un lasu ļoti daudz, pēdējos četros gados gan mana galvenā lasāmviela ir zinātniskā literatūra un pētījumi, jo studēju doktorantūrā un, rakstot disertāciju, tad arī ikdienas lasāmviela ir pakārtota promocijas darba mērķim.

Bet, lai atpūstos no ikdienas problēmām, labprāt lasu skandināvu kriminālromānus, kas šobrīd man ļauj atslēgties no ārkārtīgi dinamiskā ikdienas ritma. Tāpēc domas par slepkavību kādā no Norvēģijas salām man palīdz nedomāt par ikdienas problēmām.

Vēl mani hobiji ir teātris un opera. Jau no bērnības mani vecāki veda uz teātri un operu, es neesmu tas snobs, kas iet uz operu tāpēc, ka visi iet, bet es eju tāpēc, ka man tas tiešām patīk. 

Man ļoti patīk latviešu kino klasika ar Uldi Dumpi, Olgu Dreģi un citiem Latvijas kino zelta laikmeta aktieriem. Arī saviem bērniem gribu iemācīt šo dzīvesziņu. Izrādījās, ka viņi nebija redzējuši «Limuzīnu Jāņu nakts krāsā», tad nu mēs kopā skatījāmies, un viņi nevarēja saprast, kāpēc es jau iepriekš sāku smieties. Mums, latviešiem, ir savi klasiķi, kuros ir vērts ieklausīties.

Bet, protams, man patīk arī citu valstu autori. Mīļākais autors man ir Umberto Eko, kura darbos, pretēji skandināvu kriminālromāniem, ir filozofiskais lēnais plūdums. Man īpaši patīk Umberto Eko grāmata «Bodolīno» — tas ir stāsts par to, kā tiek veidota vai rakstīta vēsture. Tas liek domāt, ja mūsdienu vēsturi rakstītu kāda uzņēmuma grāmatvedis vai politiķis, tad tās būs pilnīgi atšķirīgas vēstures grāmatas.

Mana galvenā atziņa — dots devējam atdodas. Ja es kādam daru labu, neviens man sliktu nedarīs, tas noteikti atnāks atpakaļ. Pat saviem nelabvēļiem vienmēr saku — lai tev arī laba diena, vēlu tikai to labāko. Laikam tāpēc dzīve mani ir lutinājusi. 

To noteikti jāvērtē citiem, bet pati domāju, ka manas labākās īpašības ir atklātība, tiešums. Tomēr uzskatu, ka cilvēcīgums ir pāri visam jebkurā dzīves situācijā.

 Manas sliktākās īpašības varētu būt tieši tās pašas — atklātība un tiešums. Daudziem tas šķiet traucējoši, ja kāds patiesi atklāj, ko domā, neslēpti izsaka viedokli. Bet tāda nu es esmu — pieņemiet, novērtējiet un izmantojiet to kā izdevību!

Jums arī varētu interesēt:

• Jauna nodokļu maksātāju reitinga sistēma
• Saimnieciskās darbības veicēja gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana
• Nodokļu reformas ēnā