No 1. marta ir iespējams VID EDS sagatavot un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu.

Pirms plašāk stāstu par gada ienākumu deklarāciju, pieminēšanas vērts ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Pārejas noteikumu 152. punkts, ar kura normām, iespējams, jau kāds no lasītājiem ir saskāries dzīvē. Šī likuma norma paredz — ja maksātājs likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta. Arī turpmākajos gados atbilstoši likuma "Par IIN" 20. panta otrajai daļai VID pēc tā rīcībā esošās informācijas drīkstēs aprēķināt IIN, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, bet tā viņam bija obligāti jāiesniedz. Protams, nodokļu maksātājam saglabājas tiesības iesniegt deklarācijas precizējumu, pievienojot tai, piemēram, dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem par ārstēšanos.

Atgādinu, ka 2018. gads bija pirmais, kad tika piemērots diferencētais neapliekamais minimums un vienai daļai iedzīvotāju par gadu kopumā nācās piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo gada laikā piemērotais neapliekamā minimuma apmērs neatbilda faktiskajiem ienākumiem. Ja gada ienākumu deklarācija nav sagatavota, tad tagad nodokļu maksātāja vietā to izdarīs VID un nodokļu maksātājam darīs zināmu piemaksājamo IIN summu.

Personu loks, kurām gada ienākumu deklarācija jāsagatavo un jāiesniedz obligāti:

• saimnieciskās darbības veicēji — IIN maksātāji (IIN no saimnieciskās darbības ienākuma maksā arī individuālie komersanti, kā arī daļa zemnieku vai zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumi īpašnieku);
• tie, kuri guvuši ienākumus ārvalstīs (izņemot gadījumus, kad ir gūti algota darba ienākumi kādā no ES dalībvalstīm un tajā aplikti ar IIN analogu nodokli);
• personas, kas guvušas ar IIN neapliekamus ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedz 10 000 eiro (piemēram, pārdota personiskā manta);
• personas, kas guvušas ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts IIN;
• personas, kurām ir pienākums piemaksāt IIN saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās IIN likmes piemērošanu.

Ja gada ienākumu deklarācija jāsagatavo obligāti, tad deklarācijas iesniegšanas periods ir no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam deklarāciju iesniedz nodokļu maksātāji, kuru gada ienākums pārsniedzis 62 800 eiro.

Saimnieciskās darbības ienākumam paredzēti pielikumi D3 un D3¹. Salīdzinot ar deklarācijas veidlapu 2019. gadam, šogad pielikumos ir veiktas dažas izmaiņas, kas deklarācijas aizpildīšanu padara loģiskāku.

Ja IIN maksātājs kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību, tad jāsagatavo arī individuālā komersanta finanšu pārskats.

Dažas svarīgas piezīmes gan vienkāršās, gan divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, pirms tie ķeras pie deklarācijas sagatavošanas.

Krājumu uzskaite

Gada noslēgumā noteikti ir jāveic inventarizācija, kurā nosaka krājumu fiziskos atlikumus, bet tie ir jānovērtē arī naudas izteiksmē. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vienkāršās grāmatvedības kārtotāji pirktos krājumus novērtē iegādes pašizmaksā, bet pašražotos — ražošanas pašizmaksā vai zemākajās tirgus cenās. Pašizmaksas aprēķins pašražotajiem krājumiem nav jāveic obligāti, jo vienkāršajā grāmatvedībā nav prasības novērtēt krājumus zemākajā no vērtībām. Arī tiem IIN maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pašražoto krājumu novērtēšanā atļauts izmantot pašizmaksu vai zemākās tirgus cenas, nenosakot par pienākumu izvēlēties zemāko no vērtībām.

Vienkāršajā grāmatvedībā jāņem vērā, ka uzskaite kārtota pēc "kases" principa, piemēram, izdevumus atzīst samaksas brīdī, nevis krājumu saņemšanas brīdī. Tas nozīmē, ka 31. decembrī daļa no krājumiem var būt tādi, par kuriem vēl nav samaksāts, un attiecīgi — izdevumos šo krājumu vērtība IIN žurnālā vēl nav iekļauta; līdz ar to par šādiem krājumu atlikumiem izdevumus precizēt nav pamata. Tātad inventarizācijas sarakstos jāveic atzīme, ja par kādiem no krājumiem vēl nav veikts norēķins.

Pamatlīdzekļu uzskaite

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, vienkāršās grāmatvedības kārtotāji pamatlīdzekļu sastāvā uzskaita tos objektus, kuru iegādes vērtība pārsniedz 1000 eiro. Tiem pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017., vērtības kritērijs atzīšanai pamatlīdzekļu sastāvā bija 427 eiro; attiecībā uz šiem "vecajiem" pamatlīdzekļiem nolietojuma aprēķinam piemērojamas likuma "Par UIN" 13. panta normas, un jau 2018. gadā nodokļu maksātājam bija jāizvēlas, vai nolietojuma aprēķinā piemēros likuma "Par UIN" 13. pantā noteiktos koeficientus (2 vai 1,5) nolietojuma likmēm.

Pēc 01.01.2018. iegādātajiem pamatlīdzekļiem nolietojuma aprēķinam izmantojamās metodes ir šādas:

1. nosakot pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojumu procentos: a) ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi — 5%, b) dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas — 10%, c) skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums — 35%, d) pārējie pamatlīdzekļi — 20%;
2. nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku gados: a) ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi — 35 gadi, b) dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas — 10 gadi, c) skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums — trīs gadi, d) pārējie pamatlīdzekļi — pieci gadi.

Izvēlētā nolietojuma aprēķināšanas metode IIN maksātājam ir jāizmanto vismaz 10 gadus.

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķina karšu veidlapas ir noteiktas ar MK noteikumiem Nr. 899 "Likuma "Par IIN" normu piemērošanas kārtība".

Ja kāds no pamatlīdzekļiem saimnieciskajā darbībā tiek izmantots daļēji, tad nolietojumu aprēķina no pilnās vērtības, bet izdevumos attiecīgi iekļauj tikai daļu no aprēķinātā nolietojuma.

IIN maksātājiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, jārēķina nolietojums gan finanšu grāmatvedībā (balstoties uz pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiku), gan nodokļu vajadzībām. Bet ir atļauts rēķināt nolietojumu tikai nodokļu vajadzībām atbilstoši iepriekš minētajiem nosacījumiem, un ieņēmumu un izdevumu pārskatā norādīt šo nolietojumu. 

Ieņēmumu uzskaite

Gada laikā uzskaitē atsevišķi jānodala ieņēmumi no lauksaimniecības, jo lauksaimniecības ienākums 3000 eiro apmērā ir ar IIN neapliekams. Turklāt lauksaimniekiem, piesakoties uz atsevišķiem atbalsta veidiem, ir jānorāda lauksaimniecības ieņēmumu apmērs. Likumā "Par IIN" ir noteikts, ko drīkst uzskaitīt lauksaimniecības ieņēmumu sastāvā. Kā lauksaimniecības ieņēmumus uzskaita arī apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušiem dzīvniekiem, lietavās cietušiem sējumiem vai citiem apdrošināšanas gadījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Tāpat, spriežot pēc VID metodiskajiem materiāliem, lauksaimniecības ieņēmumos atļauts ieskaitīt ieņēmumus no tāda pamatlīdzekļa atsavināšanas, kas izmantots lauksaimnieciskajā ražošanā.

Divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem arī atsevišķi jāuzskaita lauksaimniecības ieņēmumi, lai tos varētu pareizi norādīt ieņēmumu un izdevumu pārskatā.

Attiecībā uz atbalsta maksājumiem lauksaimniecībai un lauku attīstībai jāņem vērā, ka tie ir ar IIN neapliekami ieņēmumi; ja atbalsts saņemts pamatlīdzekļu iegādei, tad gada ienākumu deklarācijā (gan vienkāršās, gan divkāršās grāmatvedības kārtotājiem) šis atbalsts ieņēmumos iekļaujams pakāpeniski vairāku gadu laikā — atbilstoši nolietojuma summai, kas aprēķināta par atbalstu iegādātajam pamatlīdzeklim. 

2020. gadā pašnodarbinātie varētu būt saņēmuši dīkstāves atbalstu. Šis atbalsts nav apliekams ar IIN un attiecīgi D3 jānorāda 10. rindā "Neapliekamie ienākumi", bet D3¹ pielikumā 6.2. rindā kā summas, kas samazina apliekamo ienākumu.

D3 pielikumā ieņēmumu norādīšanai paredzētas šādas rindas:

• 1.1. rinda — ieņēmumi no lauksaimniecības; 
• 1.2. rinda — ieņēmumi no iekšējo ūdeņu zivsaimniecības;
• 1.3. rinda — ieņēmumi no lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;
• 1.4. rinda — ieņēmumi no atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
• 11. rinda — ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem. 

Arī izmantojot likuma "Par IIN" 19. panta 8. daļu (kas ļauj lauksaimniecības zaudējumus segt no citu nozaru ienākumiem), lauksaimniecības ieņēmumus vispirms norāda 1. rindā un apakšrindās — tā ir atšķirība no 2018. un 2019. gada deklarācijas, kad šajā gadījumā lauksaimniecības ieņēmumi bija jānorāda kopā ar citiem 11. rindā.

D3¹ pielikumā 2020. gada deklarācijā saistībā ar ieņēmumu norādīšanu ir izmaiņas 1. un 1.1. rindas aizpildīšanā. 1. rindā "Taksācijas gada ieņēmumi" ieraksta taksācijas gadā gūtos ieņēmumus no saimnieciskās darbības, izņemot 1.1. rindā norādītos ieņēmumus — taksācijas gada ieņēmumus no saņemtajām valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta summām lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tātad 1. rindā nav jāiekļauj lauksaimniekiem piešķirtie atbalsta maksājumi.

Izdevumu precizēšana

Gada laikā IIN žurnālā reģistrētos izdevumus parasti ir nepieciešams precizēt. Valsts ieņēmumu dienests iesaka veikt žurnālā uzskaitīto izdevumu precizēšanu, izmantojot šādu tabulu:

Izdevumu uzskaite

Gada laikā vienkāršajā grāmatvedībā saimnieciskās darbības izdevumi jānodala:

• atkarībā no tā, vai tie attiecas uz lauksaimniecību vai citām nozarēm; ja rašanās brīdī tos nevar attiecināt uz konkrētu nozari, tad izdevumus uzskaita kā proporcionāli sadalāmus (un gada beigās deklarācijai sadala atbilstoši ieņēmumu īpatsvaram);
• pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā atskaitāmi.

Pilnā apmērā atskaitāmie izdevumi ir šādi:

1. darba alga un darba devēja VSAOI, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem; šeit ieskaitāmas arī pašnodarbinātā VSAOI, kā arī IIN un VSAOI, kas samaksāti par sezonas laukstrādniekiem;
2. nekustamā īpašuma nodoklis;
3. pamatlīdzekļu nolietojums, saskaņā ar likuma 11.⁵ pantu;
4. kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Izdevumus D3 pielikumā norāda šādās rindās:

• 2.1. rindā — izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu, kurus piemēro pilnā apmērā;
• 2.2. rindā — izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu, kurus piemēro, nepārsniedzot ierobežojumu;
• 12.1. rindā — izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, kurus piemēro pilnā apmērā;
• 12.2. rindā — izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, kurus piemēro, nepārsniedzot ierobežojumu.

Gadījumos, kad izmanto likuma "Par IIN" 19. panta 8. daļu, lauksaimniecības un citu nozaru izdevumus norāda tiem paredzētajās — 2. un 12. — rindās ar apakšrindām.

D3 pielikumā saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums tiek noteikts 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Nosakot izdevumu ierobežojuma apmēru, ieņēmumu summā ieskaita arī valsts atbalsta summas lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Atgādinu, ka gada laikā žurnālā ierobežotā apmērā piemērojamos izdevumus uzskaita pilnā apmērā — ierobežojums tiek aprēķināts tikai gada ienākumu deklarācijā.

Izdevumu ierobežojumu nepiemēro nodokļa maksātājiem par pirmo un otro darbības gadu, kā arī par gadu, kad saimnieciskā darbība izbeigta. Gada laikā izdevumi arī šīm personām jāuzskaita sadalījumā — pilnā apmērā un ierobežotā apmērā atskaitāmi; gada ienākumu deklarācijā tikai netiks aizpildīta rinda un attiecīgie aprēķini, kas attiecas uz izdevumu ierobežojumu.

Apliekamā ienākuma ierobežojums divkāršajā grāmatvedībā

Mainīta D3¹ pielikumā iekļautā formula, saskaņā ar kuru aprēķina apliekamā ienākuma ierobežojumu. 8. rindā "Koriģētā apliekamā ienākuma ierobežojums" ieraksta apliekamā ienākuma ierobežojuma summu, kuru aprēķina, no 1. rindā norādītās summas (saimnieciskās darbības ieņēmumi), kuru reizina ar 20%, atņemot 1.1. rindā norādīto summu (lauksaimnieku atbalsta maksājumi), kuru reizina ar 80%. Ja aprēķina rezultāts ir negatīvs skaitlis, tad pieņem, ka koriģētā apliekamā ienākuma apmērs ir nulle.

IIN avansa maksājumi

IIN maksātājiem ir paredzēts veikt avansa maksājumus no saimnieciskās darbības. Saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantu IIN maksātājs par 2020. un 2021. taksācijas gadu neveic avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Ja vēlas, tad IIN maksātājs avansa maksājumus, protams, var veikt brīvprātīgi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.