Valsts sekretāru sanāksmē 9.augustā starpministriju saskaņošanai izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas pēc to pieņemšanas valdības sēdē aizstās līdzšinējos MK 2013. gada 17. decembra noteikumus Nr. 1529 "Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība".

Noteikumu projekts izstrādāts saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļauto deleģējumu MK izstrādāt atbilstošu veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību.

Ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu, paredzēts, sākot ar 2019.gadu valsts apmaksātu veselības aprūpes pilno pakalpojumu klāstu sniegt apdrošinātām personām. Savukārt tām personām, kas nebūs apdrošinātas, tiks nodrošināts veselības aprūpes pamata pakalpojums.

Noteikumu projektā precizētas normas saistībā ar ģimenes ārstu prakšu darba organizāciju, kā arī paredzēta sadarbības līgumu slēgšana starp slimnīcām par stacionārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Tāpat paredzēts, ka turpmāk nosūtījumu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs (feldšeris).

Izmaiņas attiecībā uz ģimenes ārsta sniegto veselības aprūpi paredz, ka pilnu praksi veido šāds ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits:

• ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā nav reģistrēti bērni – 1800 personas;
• ja ģimenes ārsta sarakstā reģistrēti tikai bērni – 800 personas.

Savukārt, gadījumos, ja ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan bērni, gan pieaugušie, Nacionālais veselības dienests  nosaka praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporciju pret kopējo pacientu skaitu un vērtē to pret iepriekš minēto pacientu skaitu.

Turpmāk ģimenes ārsts varētu nepiekrist personas reģistrācijai savā pacientu sarakstā, ja personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas.

Iepriekš noteikumos Nr. 1529 konkrētais nosacījums noteica, ka ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savā pacientu sarakstā, ja personas dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas. Izmaiņas nepieciešamas, lai personām, kas deklarētas ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, nodrošinātu pieejamāku primāro veselības aprūpi.

Noteikumu projekts arī precizē, ka ģimenes ārsts, kurš slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ, pensionēšanās vai citu iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ, pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie iepriekšējā ģimenes ārsta. Šāds nosacījums nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisku medicīniskās dokumentācijas apriti starp minētajām ārstniecības personām, efektīvākas veselības aprūpes nodrošināšanai.

Tāpat ģimenes ārstam papildus būs nepieciešams izvērtēt vai konkrēta persona ir tiesīga saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas vai medicīniskās palīdzības minimuma ietvaros. Lai mazinātu administratīvo slogu šāda uzdevuma izpildei, paredzēts nodrošināt, ka informāciju par konkrētas personas statusu būs iespējams aplūkot vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselība).

Noteikumu projektā saglabāti nosacījumi par ģimenes ārsta prakses darba laiku, lai vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību.

Ārpus ģimenes ārstu darba laika:

• ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot mājas vizītes) pilsētās var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst. 15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darba laika grafikam;
• darbdienās laikā no plkst. 17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti medicīniskas konsultācijas un ieteikumus rīcībai akūtu vai hronisku saslimšanu saasinājuma gadījumos personām sniedz ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis (tālr.: 66016001).

Attiecībā uz sekundāro veselības aprūpi noteikumu projekts paredz noteikt vispārīgu kārtību centralizētu pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanai. Minētā kārtība paredz noteikt, ka Nacionālais veselības dienests savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem tiek organizēta centralizēta pacientu gaidīšanas rinda.