GRĀMATVEDĪBA

Attiecībā uz darījumu apliecinošo dokumentu izsniegšanu par kolektīvo iepirkumu portālos iegādātajiem kuponiem, pamatojoties uz kuriem tiek saņemts pakalpojums vai iegādāta prece par attiecīgu vērtību, Valsts ieņēmumu dienests informē (VID), ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 3. un 38.punktu, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot kases aparātus,, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas (turpmāk – kases aparāts) izdrukā un izsniedz darījuma partnerim kases čeku. Pakalpojumu sniedzējam vai preču pārdevējam, saņemot no pircēja kolektīvo iepirkumu portālā iegādāto kuponu, darījuma summa jāreģistrē kases aparātā, jāizdrukā un jāizsniedz pircējam darījumu apliecinošais dokuments – kases čeks. Ja pakalpojumu sniedzējs vai preču pārdevējs Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 „Nodokļu un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā katru gadu sagatavojis pārskatāmu un informatīvu tabulu par VID iesniedzamajiem gada pārskatiem, dokumentiem un to iesniegšanas termiņiem par 2015.pārskata gadu. Informatīvais materiāls "Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamie gada pārskati, dokumenti un to iesniegšanas termiņi par 2015.pārskata gadu" lasāms šeit. Atgādinām, ka gada pārskatu iesniedzēji ir ne tikai kapitālsabiedrības, bet arī: individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji), ja tie ir izvēlējušies grāmatvedības reģistrus kārtot divkāršā ieraksta sistēmā; biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības; kredītiestādes; ieguldījumu pārvaldes sabiedrības alternatīvo ieguldījumu fonda sabiedrības ieguldījumu brokeru sabiedrības; krājaizdevu sabiedrības; apdrošināšanas sabiedrības, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāles, pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāles; privātie pensiju fondi; reliģiskās organizācijas; politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības. Kapitālsabiedrībām jāņem vērā, ka gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā...

Līdz 31.martam ieskaitot visām Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām un politiskajām organizācijām VID ir jāiesniedz pārskats par 2015.gadu. Aicinām to darīt elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām līdz 31.martam jāiesniedz gada pārskata noraksts, savukārt tām biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem 2014. un 2015.gadā nepārsniedza 40 000 eiro, līdz 31.martam VID ir jāsniedz gada pārskata daļas - ieņēmumu un izdevumu pārskats, ziedojumu un dāvinājumu pārskats un detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem (reliģiskajām organizācijām ja ir vai bija piešķirts sabiedriskā labuma status). Tām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, līdz šī gada 31.martam papildus gada pārskatam jāiesniedz arī veidlapa "Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns" pieejama VID mājaslapas sadaļā "Sabiedriskā labuma statuss". Gada pārskatu var iesniegt papīra formā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī nosūtot to pa pastu,...

Viena no iespējām, kā samazināt budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ir tiesas spriedums par parāda piedziņas prasību no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par parāda piedziņas neiespējamību. Citādi, ja pastāv varbūtība, ka parāds uzņēmumam netiks atdots un nav arī pierādāms, ka ir veikti pasākumi zaudētā parāda atgūšanai, tas būs jānoraksta un jāatgriež valstij aprēķinātais PVN. Kā norāda Rīgas Šķīrējtiesa, pats ātrākais, vienkāršākais un izdevīgāks veids saņemt tiesas nolēmumu ir - sniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā. Te gan jāievēro nosacījums, ka to var tikai ar šķīrējtiesas atrunu līgumos un pavadzīmēs, tāpēc jau pirms līguma slēgšanas jāparedz šāda iespēja. Ja, piemēram, pamatparāda summa ir 10 000 EUR, aprēķinātā PVN summa ir 2100 EUR. Lai varētu samazināt budžetā maksājamo nodokļa summu 2100 EUR apmērā, būtu jāsniedz prasība tiesā un jāsamaksā tiesas izdevumi. Sniedzot prasības pieteikumu valsts tiesā, tiesāšanās process var ieilgt uz vairākiem gadiem, un valsts...

Jau informējām, ka ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas vakar, 29. februārī, tika apspriests Ministru kabineta komitejā (tajā sākotnēji izskata tiesību aktu projektus, kurus institūcijas nav pilnībā saskaņojušas un par kuriem vēl nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tāpat likumprojekts vēl jāskata Saeimā). Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/67/ES ietvertās normas attiecībā ar darbinieka nosūtīšanas jēdzienu, darba devēja pienākumiem, kā arī darbuzņēmēja (personas, kas ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā, kā arī direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros prasības. Atgādinām, ka vēl nesen Eiropas Savienības tiesas judikatūras spriedumi (Viking Line, Laval, Rüffert un Commission v Luxembourg lietās) izraisīja diskusijas starp Eiropas Savienības institūcijām, sociālajiem partneriem un zinātniekiem, pievēršoties vairākiem būtiskiem jautājumiem. Lai risinātu radušās problēmas un mazinātu neskaidrību, tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES, kuras prasības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Attaisnotie izdevumi", kas sniedz metodisku palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas attiecībā uz nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem 2015. gadā, aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. VID atgādina, ka pastāv šādi attaisnotie izdevumi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas); izdevumi par izglītību un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu; ziedojumi un dāvinājumi; autoru izdevumi; iemaksas privātajos pensiju fondos; dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumi. Tā, piemēram, Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem. Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt: izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz slimokases; veiktās pacienta iemaksas; ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus; izdevumus par endoprotēžu un...

Valsts kontrole ikgadēji veic finanšu revīzijas ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatos. Finanšu revīziju mērķis ir ļaut revidentam sniegt atzinumu par gada pārskatu – vai tas lietotājam sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Tomēr Valsts kontroles likumā noteiktais mandāts ir stipri plašāks nekā privātā sektora revidentam, tāpat arī publiskā sektora gada pārskata lietotāja ekspektācijas ir vērstas uz citiem jautājumiem. Par būtiskākajām kļūdām un trūkumiem no budžeta finansēto iestāžu uzskaitē raksta Lelde Dimante, Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore. Tā kā raksts aktualitāti nav zaudējis, atgādināsim svarīgāko. Saeima Valsts kontroles likumā ir noteikusi, ka, veicot revīzijas, tai ir jānovērtē, vai rīcība ar valsts līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva. Daļu no šiem jautājumiem Valsts kontrole izvērtē, veicot finanšu revīzijas. Arī sabiedrību primāri interesē nevis līdzekļu uzskaites pareizība, bet gan līdzekļu izlietojuma atbilstība. Savā pieredzē esmu novērojusi, ka uzskaites pareizība ir fundamentāla efektīvai pārvaldībai. Turpmāk analizēšu pēc revīzijām 2013. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu faktu aprakstu. Izziņas pieprasījuma iesniedzējam, atbilstoši tā grāmatvedības uzskaites metodikai, materiāli aktīvi, kurus iesniedzējs tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvām vajadzībām, un kurus tas plāno izmantot mazāk nekā vienu gadu, kuri nav iegādāti pārdošanai un kuru sākotnējā uzskaites vērtība ir mazāka par 350 eiro, ir „mazvērtīgais inventārs”. Atbilstoši iesniedzēja grāmatvedības uzskaites metodikai mazvērtīgā inventāra vērtība tiek norakstīta izdevumos tajā brīdī, kad tas tiek nodots lietošanā iesniedzēja darbiniekam, kurš to izmanto iesniedzēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka, nododot to lietošanā, mazvērtīgais inventārs tiek uzskaitīts un inventarizēts skaitliski, bet tā vērtība tiek uzskaitīta ārpusbilances kontos. Kad mazvērtīgais inventārs ir pilnībā nolietojies un vairs saimnieciskajā darbībā netiek izmantots, tas tiek izslēgts no grāmatvedības uzskaites skaitliski un attiecīgi arī no ārpusbilances kontiem. Iesniedzējs 2015.gada 22.oktobrī kļuva par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju un, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 93.panta piektajai daļai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošana" atbilstoši 2016. gada normatīvajam regulējumam. Tuvojoties gada deklarāciju iesniegšanas termiņam par 2015. gadu, vērts pārskatīt VID skaidrojumu un uzskatāmos piemērus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu par apgādībā esošām personām; nodokļa papildu atvieglojumi personām ar invaliditāti, politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem; neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana pa dienām. Kā norādījis VID, darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām. Atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulas: Ad = Am : d kur Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; d – mēneša kalendāra dienu skaits. Darba devējs, pamatojoties uz fiziskas personas algas nodokļu grāmatiņā izdarīto ierakstu izmaiņām par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zaudēšanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums:...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2016.gada 9.februārī atbilstoši šī gada tiesiskajam regulējumam aktualizējis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu jauna transportlīdzekļa iegādei Eiropas Savienības teritorijā. Metodiskā materiāla mērķis ir apskatīt pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) piemērošanu jauna transportlīdzekļa iegādei Eiropas Savienības teritorijā, par ko VID regulāri tiek saņemti jautājumi gan no personām, kas veic saimniecisko darbību (juridiskām un fiziskām personām), gan personām, kas neveic saimniecisko darbību. Jautājumi, kurus VID apskata, ir: Kā piemērot PVN jauna transportlīdzekļa iegādei Eiropas Savienības teritorijā? Kā aprēķināt un maksāt PVN? Kā rīkoties, ja no transportlīdzekļa pārdevēja netiek saņemts nodokļa rēķins? Kā rīkoties, ja fiziskā persona, kas ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, iegādājās jaunu transportlīdzekli citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur dzīvo vai strādā, bet pēc kāda laika, pārceļoties atpakaļ uz Latviju, reģistrē šo transportlīdzekli Ceļu satiksmes drošības direkcijā? Kā rīkoties, ja jauna transportlīdzekļa pārdevējs citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir piemērojis savas valsts PVN? Vai traktors un autoceltnis arī ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) janvāra nogalē ir veicis grozījumus metodiskajā materiālā "Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kā grāmatvedībā veicama personisko līdzekļu ieguldījuma, ieguldīto personisko līdzekļu izņemšanas un dividendēm pielīdzināma ienākuma, kuru saņem fiziskas personas, uzskaite. Grozījumi veikti, ievērojot jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma regulējumu un Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumus Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Atgādinām, ka saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, fiziskās personas ienākumiem, par kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) janvārī aktualizējis arī metodisko materiālu "Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķināšanas kārtība finanšu grāmatvedībā un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām". Arī šajā metodiskajā materiālā ņemts vērā jaunākais regulējums, ko noteic Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kurš ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra, un Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi". Metodiskajā materiālā skaidrota pamatlīdzekļu atzīšana, pamatlīdzekļu vērtības pieaugums vai samazinājums, nolietojums un analītisko uzskaitesreģistru aizpildīšanas kārtība un pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšana. Metodiskais materiāls papildināts ar 33 uzskatāmiem piemēriem un pielikumiem: I kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins; Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins jaunai ražošanas tehnoloģiskai iekārtai; IV kategorijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins; I kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins nodokļa maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā; III kategorijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins nodokļa maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā; IV kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins (vieglajai automašīnai); Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 26.janvārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.65 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.40). Atbilstoši 2015.gada 30.novembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 bija nepieciešami tehniski precizējumi par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) deklarāciju aizpildīšanu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.1pantu, ar kuru tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīcēm ar 2016.gada 1.aprīli, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 skaitļi un vārds “141., 142. un 143.” aizstāti ar skaitļiem un vārdu “141., 142., 143. un 143.1”. Ministru kabineta noteikumos Nr.40 norādītie kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R4” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.1pantu. VID vērš uzmanību,...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Likuma 11.panta 2.daļa papildināta ar 135 punktu, nosakot, ka valsts nodevas ir maksājamas par Konkurences likumā noteikto apvienošanās izvērtēšanu. Grozījumi minētajā punktā stājas spēkā 2016.gada 1.martā. 17.12.2015. 19.01.2016. Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” Noteikumi nosaka: - gada diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulu; - gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību par nepilnu taksācijas gadu; - minimālo mēneša neapliekamā minimuma apmēru; - maksimālo gada neapliekamā minimuma apmēru; - gada ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; - gada ienākuma apmēru, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu; - nodokļa atvieglojuma apmēru par apgādībā esošu personu. Spēku zaudē MK 2013. gada 29. oktobra noteikumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā”, kur ar piemēriem skaidro, kas nodokļu maksātājiem jāzina par struktūrvienību reģistrēšanas kārtību. Metodiskais materiāls informē par kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas VID nodokļu maksātāju reģistrā. Atgādinām, 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumi Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, kas paredz stingrāku regulējumu tajos reģistrācijas aspektos, kas saistīti ar dažādiem riskiem. VID vērš uzmanību, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Kā norāda VID, struktūrvienībai ir jābūt teritoriāli izvietotai konkrētā adresē ārpus juridiskās adreses. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskās...