Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Kā pareizi norakstīt utilizējamos priekšmetus?
Kā pareizi norakstīt utilizējamos priekšmetus?
Jautājums: Ilgstoši meklēju materiālus par dažāda veida elektropreču (tējkannas, mobilie telefoni, radio aparāti utt.) norakstīšanu un utilizēšanu, zinu, ka virspusēji par to ir rakstīts atkritumu likumdošanā, bet gribētu praktiskākus piemērus redzēt, kā pareizi norakstīt- utilizēt un kādus dokumentus jāsagatavo. Atbilstoši uzņēmuma izstrādātajai grāmatvedības uzskaites metodikai materiāli aktīvi, kurus uzņēmums tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvām vajadzībām, un kurus tas plāno izmantot mazāk nekā vienu gadu, kuri nav iegādāti pārdošanai un kuru sākotnējā uzskaites vērtība ir mazāka par noteiktu summu (piemēram, 350 eiro), ir mazvērtīgais inventārs. Mazvērtīgais inventārs tiek atzīts par izdevumiem tā iegādes brīdī, turklāt izdevumi jāuzskaita atbilstoši to ekonomiskajai būtībai, kā arī atbilstoši izlietojumam administrācijas, pārdošanas vai ražošanas vajadzībām. Mazvērtīgo inventāru atbilstoši inventarizācijas komisijas lēmumam drīkst norakstīt: ja tas ir nolietojies; ja to nodod bez atlīdzības; ja tā tālāka izmantošana nav iespējama nenovēršamu bojājumu dēļ. Akta par krājumu_norakstīšanu paraugs. Lēmumu par mazvērtīgā inventāra norakstīšanu pieņem pamatlīdzekļu...
Valdība noteikusi jaunas prasības finanšu pārskatu iesniegšanai
Valdība noteikusi jaunas prasības finanšu pārskatu iesniegšanai
Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Tas izdots saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta trešo daļu un paredz, ka finanšu pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati turpmāk būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) noteiktā formā, kuru nosaka likums un šie MK noteikumi. Ja līdz šim EDS iesniedzot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu elektroniskā noraksta formā, uzņēmums varēja attiecīgās shēmas papildināt ar papildus posteņiem, posteņus sadalīt sīkāk un apvienot, turpmāk tā vairs nevarēs - būs strikti jāseko noteikumos definētajai bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata EDS elektronisko norakstu formas atbilstībai, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām (EDS sistēmā elektroniskā noraksta forma atbildīs likumā noteiktajām shēmām). Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk arī finanšu...
Ko paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie Grāmatvedības likuma grozījumi?
Ko paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie Grāmatvedības likuma grozījumi?
Saeimā 16. jūnija sēdē otrajā lasījumā pieņemti un turpina tālāko ceļu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Otrajam lasījumam saņemtajos priekšlikumos likumā piedāvāts un atbalstīts mainīt 8. panta redakciju, kurā runāts par attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu. Patlaban pantā lietots termins "saņemtie attaisnojuma dokumenti", kuru plānots mainīt uz "ārējie un iekšējie dokumenti", norādot, ka runa ir par attaisnojuma dokumentiem, kas gan saņemti, gan izsniegti uzņēmumā. Tāpat otrajam lasījumam piedāvātās izmaiņas atbalstītas 10. panta redakcijā, kas runā par attaisnojuma dokumentu glabāšanas ilgumu, nosakot kategorijai "pārējie attaisnojuma dokumenti" (t.i., izņemot gada pārskatus, inventarizācijas sarakstus, grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus un attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem) līdzšinējā likumā noteiktā glabāšanas laika - 5 gadu - vietā šādu termiņa formulējumu: "līdz dienai, kamēr tie nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma 2. pantā noteiktās prasības...
VID skaidrojums par pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanu N1 kategorijas kravas furgonam
VID skaidrojums par pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanu N1 kategorijas kravas furgonam
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk -Iesniedzējs) bilancē iekļauts kravas furgons, minētā automašīna CSDD izdotajā tehniskajā pasē ir klasificēta kā kravas automobilis (N1 kategorija) ar vairāk nekā trīs sēdvietām un ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, turpmāk tekstā – kravas furgons.No 2016.gada 1.janvāra Iesniedzējs maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par kravas furgonu un izdevumos iekļauj ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīto transportlīdzekļa izmantošanas izdevumus, izdevumus par ekspluatāciju, uzturēšanu un remontu.Vai Iesniedzējam ir tiesības izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu 100% apmērā kā priekšnodokli no visiem saistītiem izdevumiem par kravas furgonu un samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par to vērtību, ņemot vērā ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā minēta vieglā pasažieru automašīna, bet Iesniedzējam pieder kravas furgons?VID uzziņā skaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā noteikts, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu...
VID skaidrojums par aizdevuma procentu ieņēmumiem un to uzskaiti grāmatvedībā
VID skaidrojums par aizdevuma procentu ieņēmumiem un to uzskaiti grāmatvedībā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu un atbildēt par Ministru kabineta (MK) 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 35.punkta piemērošanu, jo 35.punktā ir noteikts, ka ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes), uzskaita, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:35.1.sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;35.2.sagaidāms, ka procentu, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes) maksājums tiks saņemts. Iesniedzējs plāno aizdot naudas līdzekļus pēc diviem aizdevuma līgumiem citai sabiedrībai (uzņēmumi nav saistīti pēc likuma “Par izņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta) uz četriem gadiem.Pēc pirmā aizdevuma līguma par aizdevuma lietošanu tiek noteikti procenti 4 % gadā no kopējās neatmaksātās aizdevuma summas. Pie procentu aprēķiniem puses pieņem, ka gadā ir 365 dienas un mēnesī 30 dienas. Aizdevuma līgums ir noslēgts un 3 gadiem. Pēc līguma nosacījumiem procentus par aizdevumu aprēķina katru gadu, bet Aizņēmējs apņemas samaksāt procentus par aizdevuma...
Kā grāmatvedībā atspoguļot zemnieku saimniecības īpašniekam piederošu mantu?
Kā grāmatvedībā atspoguļot zemnieku saimniecības īpašniekam piederošu mantu?
Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi ierobežojumi varētu būt gadījumos, kad zemnieku saimniecība izmanto īpašniekam piederošus objektus savā saimnieciskajā darbībā. Patapinājuma vai nomas līguma nepiemērotība zemnieku saimniecībai Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par īpašuma objektiem, kuri pieder saimniekam un kurus izmanto saimniekam pašam piederošais uzņēmums. Tiek pieņemts, ka šāds līgums drošāk ļauj saimnieciskās darbības...
Pirms rēķinu apmaksas aicina pievērst rūpīgu uzmanību rēķinā norādītajiem maksājumu rekvizītiem
Pirms rēķinu apmaksas aicina pievērst rūpīgu uzmanību rēķinā norādītajiem maksājumu rekvizītiem
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) saņēmusi iesniegumus no uzņēmumiem par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar bankas rekvizītu nomaiņu saņemtajā e-pastā, kā rezultātā uzņēmēji pārskaita naudu nevis darījuma partnerim, bet ārvalstu krāpniekiem. Šāda krāpšanas shēma pēdējā laikā ir aktivizējusies visā Eiropā, tādēļ policija aicina uzņēmumus būt īpaši piesardzīgiem, veicot maksājumus par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem.Kā liecina ENAP saņemtā informācija, krāpnieki nosūtītajā rēķinā (invoice), iespējams, pirms tam nelikumīgi piekļūstot preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma e-pastam, nomaina maksājumu rekvizītus, ierastā apmaksas konta vietā norādot speciāli izveidotas fiktīvas kompānijas nosaukumu un citas valsts bankas kontu.Ja maksājuma veicējs no preces vai pakalpojumu saņemošā uzņēmuma puses nav bijis pietiekami uzmanīgs un pārbaudījis šo informāciju, nauda tiek aizskaitīta uz krāpnieku norādīto kontu ārzemēs, kur jau tuvākajā laikā no konta tā tiek izņemta. Tikmēr īstais darījumu partneris samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem tā arī nesaņem.Valsts policijai ir informācija, ka šāda veida krāpšanas tiek īstenotas daudzās...
VID skaidrojums par PVN piemērošanu likvidācijas kvotai
VID skaidrojums par PVN piemērošanu likvidācijas kvotai
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzēja vienīgais dalībnieks ir SIA “J”. Iesniedzēja aktīvi sastāv galvenokārt no zemes. Zemes bilances vērtība ir 169570 EUR. Minētās zemes apbūvei ir saņemta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Iesniedzēja darbību pilnībā finansē tās dalībnieks SIA “J”, kas arī šobrīd organizē zemes gabala apbūves plānošanu. Tādējādi Iesniedzēja pastāvēšana un uzturēšana rada vien administratīvu un finansiālu slogu, līdz ar ko ir pieņemts lēmums sagatavot darbību plānu un budžetu Iesniedzēja likvidācijai.Ja tiks pieņemts lēmums par likvidāciju, paredzams, ka likvidācijas kvota tiks izmaksāta (nodota) nevis naudā, bet gan mantiskā veidā, dalībniekam nododot zemes gabalu.Iesniedzējs vēršas ar lūgumu pēc uzziņas par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanu likvidācijas kvotas nodošanai, kas sniegtu atbildi uz minētiem jautājumiem un ļautu saprast, kurš no trim iespējamiem variantiem būtu piemērojams.Vai Iesniedzējam minētos apstākļos, nododot dalībniekam apbūves...
Vai iemaksas uzkrājumu fondā kārtējiem mājas remontdarbiem uzskatāmas par avansa maksājumiem?
Vai iemaksas uzkrājumu fondā kārtējiem mājas remontdarbiem uzskatāmas par avansa maksājumiem?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājušies spēkā 2016.gada 6.janvārī, paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, to biedriem. Iesniedzējs secina, ka, ievērojot grozījumus, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4.apakšpunktā un 11.punktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam). Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā “Metodiskais...
Būs jauns regulējums, kas noteiks sabiedrības gatavoto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu
Būs jauns regulējums, kas noteiks sabiedrības gatavoto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu
Valsts sekretāru sanāksmē 12. maijā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu", kas paredz, ka: sabiedrības savu sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) iesniedz EDS noteiktā sagatavotā formā. Noteikumu projektā ir noteikta bilances, divas peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata elektronisko norakstu iekļaušanai EDS sagatavošanas kārtība, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām, kuras sabiedrība vairs nevarēs papildināt ar jauniem posteņiem un sadalīt sīkāk; turpmāk arī finanšu pārskata pielikums EDS būs jāiesniedz strukturizētā veidā, pamatojoties uz noteikumu projekta pielikumā noteikto shēmu; sabiedrībām, kurām atļauts sagatavot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā norādāmos datus būs jāuzrāda EDS, izmantojot noteikumu projektā noteiktās shēmas. Šādām sabiedrībām ir dota izvēles iespēja sagatavoto finanšu pārskata pielikumu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem iesniegt EDS, izmantojot šo noteikumu projekta...
Kad VID iesniedzami paziņojumi par fiziskai personai izmaksātām summām?
Kad VID iesniedzami paziņojumi par fiziskai personai izmaksātām summām?
Paziņojumi par fiziskai personai izmaksātām summām, par kurām nodokli ietur izmaksas brīdī (ienākumu veidi, kuru kodi atbilstoši MK noteikumiem Nr. 677 sākas ar "10"), iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam vienu reizi mēnesī līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.Ja fiziskai personai izmaksā ienākumu, no kura ieturēto nodokli nepieciešams norādīt darba devēja ziņojumā, tad paziņojumu par fiziskai personai izmaksātām summām VID iesniedz:ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, – līdz taksācijas gadam sekojošā gada februārim, norādot informāciju par visu aprēķināto gada ienākumu;ja darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, – līdz tā mēneša datumam, kas seko mēnesim, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības, vai tā mēneša 15.datumam, kas seko mēnesim, kurā darbinieks bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātiem ienākuma veidiem, kuru kodi sākas ar “20” (ar nodokli apliekams ienākums, nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), “30” (ar nodokli neapliekami ienākumi) un “40” (ienākumu apliek ar nodokli, ja saņemtais ienākums pārsniedz...
Kas grāmatvedības uzņēmumiem jāzina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska novērtēšanu
Kas grāmatvedības uzņēmumiem jāzina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska novērtēšanu
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ir šī likuma subjekti, kam jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, tostarp pienākumu iesniegt VID ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās vai fiziskās personas) ziņojums par darbības veidu”; ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu”; izveidot iekšējo kontroles sistēmu; sniegt Kontroles dienestam ziņojumu “Ziņojums par neparastu un aizdomīgu darījumu” un veikt darbinieku apmācības.Juridiskai personai ir jānosaka struktūrvienību vai jāieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu. Par atbildīgo personu ar rīkojuma vai organizatorisko dokumentu ieceļ personu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus uzņēmumā, piemēram, padomes locekli, valdes locekli, direktoru vai citu personu, kurai piešķirtas tiesības pārstāvēt uzņēmumu. Tāpat jānoteic klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas...
Atgādinājums: līdz 1.jūnijam jāinformē VID par aizvadītā gada aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro
Atgādinājums: līdz 1.jūnijam jāinformē VID par aizvadītā gada aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2016.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2015.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.Kam jādeklarē aizņēmumi?Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2015.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2014.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2015.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2015.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu),...
Kāpēc vērts sagatavot grāmatvedības izziņu par atvaļinājumu
Kāpēc vērts sagatavot grāmatvedības izziņu par atvaļinājumu
Faktiski neviens normatīvais akts neregulē šādas izziņas nepieciešamību, tomēr tā var noderēt grāmatvedim dažādās situācijās, norādījusi MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Pirmais iemesls ir: grāmatvedības izziņā ir iespējams ietvert visu informāciju par atvaļinājumā esošo personu (darbinieka personīgie dati, „personīgais gads”, par kuru piešķirts atvaļinājums, atvaļinājuma periods (no... līdz, vai konkrēts kalendāro dienu skaits), pagarinājuma dienu skaits svētku dienu dēļ, papildatvaļinājuma darba dienu skaits, citas summas, kas varētu būt minētas darba līgumā sakarā ar kārtējo atvaļinājumu). Minot grāmatvedības izziņa atvaļinājuma pēdējo dienu (ieskaitot), turpmāk izdosies izvairīties no pārpratumiem (kad jānāk darbā pēc atvaļinājuma). Otrais izziņas nepieciešamības iemesls ir Darba likuma (DL ) prasība, kas nosaka darba devēja pienākumu skaidrot saviem darbiniekiem veikto aprēķinu kārtību. Īpaši izziņa var palīdzēt konfliktu situācijās. Darbinieki ne vienmēr izprot likumu valodas īpatnības, un stresainā situācijā parocīgāk izmantot jau iepriekš sagatavotu aprēķina veidlapu. Trešais iemesls, kad...
Informē par kases aparātu modeļu un modifikāciju pārreģistrāciju līdz 2016.gada 31.decembrim
Informē par kases aparātu modeļu un modifikāciju pārreģistrāciju līdz 2016.gada 31.decembrim
2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96). Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 89.punktā noteikts, ka apkalpojošais dienests veic tikai tādu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču vai iekārtu apkalpošanu, kuras: nodrošina normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām noteikto prasību izpildi; ir iekļautas kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu reģistrā attiecīgā apkalpojošā dienesta apkalpojamo modeļu un modifikāciju sarakstā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 5.pielikumā (turpmāk – 5.pielikums) ir uzskaitīti 62 kases aparātu modeļi un modifikācijas, kuras nodokļu maksātāji par darījumiem saņemtās samaksas reģistrēšanai drīkstēs lietot tikai līdz 2016.gada 31.decembrim. Savukārt, lai minēto kases aparātu lietotāji varētu turpināt tos lietot pēc 2017.gada 1.janvāra, apkalpojošam dienestam...