GRĀMATVEDĪBA

Skaidras naudas darījumiem jātiek uzskaitē iegrāmatotiem tā, lai tas sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par to, kas ar šiem naudas līdzekļiem uzņēmumā ir noticis, vai pareizi atspoguļoti ieņēmumi un vai pareizi aprēķināti nodokļi, norāda Ilvija Ozoliņa, sertificēta profesionālā grāmatvede. Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra) nosaka, ka tajos ir runa par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojumu dokumentiem (orderiem) un kases grāmatas kārtošanu. Pārējo attiecībā uz skaidrās naudas uzskaiti nosaka 14. pants jaunajā Grāmatvedības likumā - "Īpaši noteikumi par skaidrās naudas uzskaiti". Tieši liekot kopā abus šos normatīvos aktus, var atrast atbildes uz to, kā veicama skaidrās naudas uzskaite, norāda I. Ozoliņa. Kas mainīsies kases operāciju uzskaitē? Jaunais Grāmatvedības likums no 1. janvāra ievieš vairākus precizējumus un izmaiņas kases operāciju uzskaitē. Likuma formulējumi ir skaidrāki un konkrētāki, nepārprotamāk definējot dažādus terminus. Piemēram, ja līdzšinējais...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Saeimas 25. novembra sēdē otrajā lasījumā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas noteiktu, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādas izmaiņas regulējumā ir nepieciešamas, jo aizvien no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu. Tāpēc plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja: 1) nodokļu maksātājam ir neiesniegtas nodokļu deklarācijas, par kurām informācija ir publiski pieejama saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu. 2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kuru kopsumma atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, kā darba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem periodā, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ. Šādos gadījumos darba devējam ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID nodos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem – par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus: 1) 50 – datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam ir noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ; 2) 51 – datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja saņem atbalstu algu subsīdijai, kas piešķirts par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. novembrim". Kā iepriekš jau ziņots, uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, var iesniegt pieteikums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šā gada 15. decembrim. Taču tā kā atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsācis saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Kamēr nav izskatīti pieteikumi un izmaksāts atbalsts, VID informē, kā aizpildāms ikmēneša darba devēja ziņojums (turpmāk – DDZ). Tajā deklarē: 4. ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu (bruto darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tā ir izmaksāta; darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa; Darba devējs, kuram...

Šajā rakstā vairāk par saimniecisku darījumu, kuru grāmatvedības uzskaitē grāmatveži atspoguļo atšķirīgi, t.i., samaksāto un saņemto avansu uzskaiti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairumā gadījumu piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs vispirms grib naudu un pēc tam izpilda pasūtījumu, grāmatvedim ir svarīgi uzskaitē avansa darījumu iegrāmatot tā, lai PVN pareizi tiktu iekļauts attiecīgajā PVN deklarācijas taksācijas periodā un pēc uzskaites datiem būtu precīza informācija, cik konkrētajā datumā darījuma partnerim ir samaksāts avansā vai cik konkrētajā datumā ir saņemts avanss no darījuma partnera. Jāuzsver, ka vadītājs domā naudas izteiksmē, t.i., ar kādu naudas summu būs jārēķinās, lai saņemtu vēlamo preci vai pakalpojumu, nevis cik ir samaksāts avansā bez PVN un cik ir PVN. Tāpēc grāmatvedim būs sarežģītāk sniegt ātru atbildi vadītājam, ja viens notikums būs atspoguļots dažādos kontos. Kad sāku savu grāmatveža ceļu pirms divdesmit gadiem, ņemot kā piemēru tā laika grāmatvedības ekspertu skaidrojumus, izveidoju savu grāmatojumu kārtību avansu uzskaitei. Pie šīs kārtības turos joprojām, kaut...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 11. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma mērķis: nodrošināt attīstības un pētniecības izmaksu statistikas datu iegūšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; nodrošināt datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; saskaņot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā noteiktās gada pārskatu publicēšanas prasības; pilnveidot finanšu pārskatu posteņu atzīšanas un novērtēšanas prasības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas. 1. Papildināts likuma 53. pants, nosakot, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Piemērs SIA “X” ir vidēja sabiedrība, kurai katru gadu veidojas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz attīstības pasākumiem. 2022. gada 15. februārī...

Sākot ar 2021. gada 1. novembri, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem, izmantojamie ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi, kurus turpmāk aizvieto ar citiem kodiem Ienākuma veida nosaukums un kods, ko lieto līdz 2022. gadam Pēdējo reizi deklarē paziņojumā par Ienākuma veida nosaukums un kods, ko lieto no 2022. gada Procentu ienākums no valsts un pašvaldību parādzīmēm (3028) 2020. gadu Citi neapliekami ienākumi (3022) Atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju (1032) 2021. gada decembri Citi apliekami ienākumi, no kuriem nodokli ietur izmaksas vietā (1020) Pabalsts likumos vai Ministru kabineta noteikto normu...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis izsniegt licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē – “Publiskojamo datu bāzē”. Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci pašreiz ir saņēmuši 5,3 %. Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumu bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr der paturēt prātā, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Licencēšanas prasības...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 726 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredz pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti. Noteikumus jāsāk piemērot, veicot grāmatvedības uzskaiti par 2021. gadu. Noteikumos paredzēts, ka VID iegrāmato valsts budžeta ieņēmumus, ietverot piešķirtos atvieglojumus, saskaņā ar nodokļa deklarācijā norādīto nodokļa summu, bet atvieglojumu analītisko uzskaiti neveic. VID ikgadējā pārskatā tiks iekļauta informācija par valsts budžeta ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, tostarp par piešķirto atvieglojumu ietekmi uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti, samazinot nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi VID ikgadējā pārskatā tik ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas sagatavoto “Ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem”, kurā finanšu pārskatu lietotājiem būs pieejama detalizēta informācija par piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem pārskata gadā. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts deleģējums VID noteikt valsts budžeta ieņēmumu veidus,...

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...