GRĀMATVEDĪBA

Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča žurnāla "Bilance" konferencē analizēja jauno Ministru kabineta grāmatvedības kārtošanas noteikumu (Nr. 877) atšķirības no iepriekšējiem noteikumiem (Nr. 585). Jaunie noteikumi grāmatvedim darbu atvieglošot, jo papildus birokrātisko slogu tie neuzliek, tikai samazina, vērtē N. Janoviča. Piemēram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem esot iespējams uz attaisnojuma dokumenta nelikt grāmatojumu, jo noteikumos pamainīts formulējums uz pieļāvuma formu: “Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (turpmāk - iegrāmatojums), var izdarīt rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta (...).” N. Janoviča gan iesaka būt uzmanīgiem: “Ja kāds grāmatvedības reģistrus vēl veido papīra formā, nevis elektroniski, tad, protams, šie grāmatojumi jāliek, jo kur gan citur to varēs redzēt? Taču to nav nepieciešamības darīt, ja ir grāmatvedības datorprogramma, kurā dokuments ievadīts un grāmatojums redzams,” skaidro eksperte. Jaunajos noteikumos ir paredzēta arī iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi "Ieteikumus klientu neklātienes identifikācijai" (turpmāk – Ieteikumi) ar mērķi sniegt finanšu iestādēm skaidrojumu par klienta neklātienes identifikācijas procesu un saistošajām prasībām, tādējādi palīdzot iestādēm pārvaldīt ar neklātienes identifikāciju specifiski saistītos riskus un veicinot plašāku atbilstošas neklātienes identifikācijas izmantošanu klientu izpētes procesā. Kā norādīts ieteikumos, galvenā neklātienes identifikācijas atšķirība no klātienes identifikācijas ir apstāklis, ka klients nav personīgi piedalījies iestādes, tās darbinieka vai pilnvarotās personas, t.sk. iestādes izvēlētā ārpakalpojuma sniedzēja, veiktajā identifikācijas procesā klātienē. Tas var ietvert arī tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, videoidentifikāciju ar datora vai viedtālruņa palīdzību vai drošu elektronisko parakstu. Ja personas neklātienes identifikācija tiek veikta, izmantojot drošu elektronisko parakstu, personu apliecinoša dokumenta kopija vai personas fotoattēls (ja fiziskā persona ir nerezidents) nav obligāti nepieciešams, jo netiek veikta identifikācija uz personu apliecinošā dokumenta pamata. Tomēr kā risku mazinošu pasākumu personu apliecinošā dokumenta kopiju, fotoattēlu vai citus datus, piemēram, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes...

Noderīgas vietnes grāmatvedim informācijas iegūšanai par sankciju piemērošanu. Vispārīga informācija par sankcijām pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes apakšsadaļā “Sankcijas”. Iesakām izmantot arī sankciju meklēšanas karti https://www.sanctionsmap.eu/#/main, kurā atrodamas uz katru valsti attiecināmās sankcijas personām, precēm utt. Aktuālā informācija par sankcijām pieejama arī VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Noteikumi / Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai / Sankcijas”. Eiropas Savienības sankcijas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0015.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.046.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A046%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D0327&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022R0328&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.054.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A054%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.057.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A057%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:053:FULL&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:058:FULL&from=LV ASV (OFAC) sankcijas https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/

Ministru kabinets pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"". Noteikumi mainīti saistībā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām vidējām un lielām sabiedrībām finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām. Lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot VID EDS resursus, MK Noteikumi Nr. 775 papildināti ar obligātu pienākumu uzņēmumiem (lielajām un vidējām sabiedrībām) sniegt finanšu pārskatu sastāvdaļā - pielikumā, detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām, bet Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” (turpmāk- MK 399) pielikumā “Finanšu pārskata pielikums vai piezīmes” noteikto formu – ar jaunu sadaļu, kur konkrēto pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanai nepieciešamā informācija sniedzama finanšu pārskata pielikumā strukturizētā veidā. Jāņem vērā, ka saskaņā ar likumā iekļauto pilnvarojumu...

Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, katrs uzņēmums plāno un veido optimālo krājumu apjomu. Piemēram, veikals iepērk attiecīgā sortimenta preces pārdošanai, celtniecības (remonta darbu) uzņēmums iegādājas cementu, krāsas, kokmateriālus būvdarbu vai remonta veikšanai, auto remontdarbnīca iepērk attiecīgo marku auto detaļas auto apkopes un remonta pasūtījumu izpildei, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums iepērk produktus, ārstniecības iestāde — medikamentus un palīgmateriālus pacientu ārstēšanai u.tml. Ražošanas uzņēmumi savukārt iegādājas izejvielas preču (produkcijas) ražošanai. Krājumu izlietojumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, krājumu atlikumus — bilancē, aktīvu sastāvā. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumā norādītajai bilances shēmai krājumus iedala: Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. Avansa maksājumi par krājumiem. Dzīvnieki un augi. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. Šajā rakstā autors apskatīs tikai praksē visbiežāk sastopamo krājumu (izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli; gatavie ražojumi un preces pārdošanai) uzskaites metodes un atsevišķu nozaru uzņēmumu specifiku krājumu uzskaitē grāmatvedībā — tirdzniecībā, celtniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ārstniecības...

Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir noteikts pārejas periods, līdz kuram ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jāsaņem licence. Tiesības sniegt grāmatvedības pakalpojumus bez licences saglabājas līdz 2023. gada 1. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte vebinārā skaidroja aktuālākos jautājumus par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatveži ir lielākais VID uzraugāmais sektors — 37% jeb 6061 reģistrēts uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs. Citi lielākie VID uzraugāmie sektori ir preču tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji (14%), juridisko pakalpojumu sniedzēji (15%), nodokļu konsultanti (12%) un nekustamā īpašuma aģenti (12%). Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu no 2021. gada 1. jūlija veic VID. Dienests veic arī licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID. Tajā jebkurš pēc reģistrācijas numura var redzēt, vai ārpakalpojuma grāmatvedim ir...

Ministru kabinets 22. februārī apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam (plāns), kā arī noteica Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai. Pasākumu plāns ir sagatavots, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. Ar šo pasākumu plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF) un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILLTPF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Plānā paredzēts, ka turpmāk uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas sēdes, kuras līdz šim vadīja Finanšu izlūkošanas dienests (FID), turpmāk notiks Finanšu ministrijas...

Valdība 22. februāra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi". Grozījumi bija nepieciešami, lai noteikumus saskaņotu arī ar Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, ietverto regulējumu un ar Komerclikuma grozījumiem, kas pieņemti 2017. gada 15. jūnijā. Tāpat noteikumi bija jāsaskaņo ar grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas pieņemts 2021. gada 11. novembrī. Izmaiņas likumā paredz: ja sabiedrības darbība tiek izbeigta un notiek tās likvidācija, sagatavo sabiedrības darbības slēguma finanšu pārskatu, kas var būt divu veidu: likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija; likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, kuru sagatavo par pēdējo pārskata gadu. Slēguma finanšu pārskats sastāv no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina. Turpmāk netiek paredzēts sagatavot likvidācijas sākuma finanšu pārskatu un finanšu pārskata pielikumu. Noteikts,...

Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 344) iepriekšējā gadā bija grozījumi divas reizes. Ar grozījumiem iestrādātās un precizētās normas bija jāpiemēro jau no 2021. gada. Ar šiem grozījumiem ieviestas vairākas labas lietas, kas nedaudz samazinās darba apjomu, sagatavojot 2021. gada pārskatu. Salīdzināšanas aktus par grāmatvedības kontu atlikumiem un darījumiem paraksta tikai atbildīgais finanšu darbinieks Gada slēguma inventarizācijas ietvaros katra gada janvārī budžeta iestādes veic savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzinājumu ePārskatu sistēmā, kur tiek sagatavoti salīdzināšanas akti. Iepriekš bija noteikts, ka šos salīdzināšanas aktus paraksta divas personas — atbildīgais finanšu darbinieks un iestādes vadītājs. Kopš 2021. gada ir izslēgta prasība, ka iestādes vadītājs ikgadējās inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sagatavošanas ePārskatos paraksta salīdzināšanas aktus. Budžeta iestādēm ieteiktu pārskatīt iekšējās procedūras un aprakstus, lai šo izmaiņu iestrādātu arī iekšējos normatīvajos aktos. Jāatceras, ka inventarizācija tiek veikta un gada pārskats tiek sagatavos saskaņā ar ārējiem normatīvajiem...

Laikā no 2022. gada 15. februāra līdz 1.aprīlim (ieskaitot) valsts amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Aicinām ikvienu amatpersonu pieslēgties VID tiešsaistes semināram, kas notiks 24. februārī plkst. 13.00 VID kontā sociālajā platformā “Youtube”. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu jāiesniedz 54 460 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. Lai palīdzētu valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām...

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; • biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodiskos materiālus "Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana" un "Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana". Šiem materiāliem ir ieteikuma raksturs, kas skaidro normu piemērošanu, kā arī situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Jāatceras, ka reliģiskās organizācijas ir Reliģisko organizāciju likuma noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes. Ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 100 000 eiro, bet kārtējā pārskata gadā pārsniedz 100 000 eiro, reliģiskā organizācija zaudē iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, taču pārskata gadā tā var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.Reliģiskā organizācija var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā arī nākamajā pārskata gadā gadījumā, ja kārtējā pārskata gadā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Par transfertcenu piemērošanu COVID-19 pandēmijas periodā". Tajā skaidrots, ka Covid-19 pandēmija un valstu valdību reakcija uz pandēmiju, t. sk. dažādi ierobežojumi tās mazināšanai, ir izraisījuši pārmaiņas ekonomikā, kas savukārt starptautisko grupu uzņēmumiem var radīt grūtības ievērot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu un kontrolētā darījuma cenas (vērtības) noteikšanu atbilstoši tirgus cenai (vērtībai). Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi ir saskārušies ar naudas plūsmas ierobežojumiem, rentabilitātes strauju kritumu vai pieaugumu, preču piegāžu ķēdes traucējumiem un, iespējams, ir spiesti samazināt uzņēmuma darbību vai apturēt to pavisam. Viss minētais un nenoteiktība ir radījuši jautājumus par transfertcenu noteikšanas regulējuma piemērošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Tā kā transfertcenu dokumentācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām1 ir jāsagatavo par katru pārskata gadu2 , tad Covid-19 pandēmijas periodā īpaša uzmanība jāpievērš: faktoriem, kas ietekmējuši kontrolēto darījumu cenu (vērtību), un to atspoguļošanai vietējā transfertcenu dokumentācijā; saņemtajam valsts atbalstam; salīdzināmo datu analīzei un īpašām vienreizējām izmaksām; iepriekšējas vienošanās līguma izpildei....

Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības,...