GRĀMATVEDĪBA

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija prezentēja vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (Anti–Money Laundering/Countering the Financing of Terrorism, AML/CFT) sistēmu. Jaunie tiesību akti būtiski mainīs Eiropas Savienības regulējumu un uzraudzības sistēmu un skars visu dalībvalstu AML/CFT regulējuma subjektus un uzraudzības institūcijas. Šovasar ir pieņemti arī grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk — NILLTPFN likums). Rakstā tiek aplūkoti gan jaunā regulējuma principi, kuri tuvākajā perspektīvā noteiks Eiropas Savienības AML/CFT jomu, gan NILLTPFN likuma jaunas normas, kuras ir saistošas likuma subjektiem jau šogad. Eiropas Savienības jauns AML/CFT regulējums Eiropas Komisijas preses relīzē1 ir norādīts, ka jaunā AML/CFT regulējuma mērķis ir stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un novērst nepilnības, kuras dod iespēju noziedzniekiem, izmantojot finanšu sistēmu, legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristu darbības. Dokumentā ir norādīts, ka saskaņā ar Eiropola aplēsēm2...

Lai stiprinātu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Valsts policiju ir uzsācis vienotas kriminālizlūkošanas datu apmaiņas sistēmas izstrādi. Vienotā datu apmaiņas sistēma ietvers datu digitālās analītikas instrumentu un VID Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa digitālo atbalsta sistēmu, kura tiks savienota ar Valsts policijas datubāzi. Darbam ar sistēmu tiks sagatavoti informācijas analītiķi un īpašo uzdevumu eksperti. Projekta ietvaros ir veiktas visas ar digitālās atbalsta sistēmas infrastruktūras iegādi saistītās aktivitātes. Līdz gada beigām ir plānots saskaņot atbalsta sistēmas koncepciju un uzsākt arhitektūras izstrādi. Vienlaikus notiek darbs pie visu nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos izstrādes, saskaņošanas un virzīšanas pieņemšanai Saeimā. Šis ir viens no diviem projektiem, ko VID īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda līdzfinansētās programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” ietvaros. Plašāka informācija par abiem projektiem pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums” – “Starptautiskā sadarbība” – “Starptautiskie projekti” – “Eiropas Ekonomikas zonas granta projekti”.

Viens no neskaidrajiem jautājumiem grāmatvedības jomā ir saistīts ar komercnoslēpuma statusu. Gan grāmatveži, gan pat uznēmuma vadība reizēm mēdz apmulst, domājot par to, kāda informācija ir un kāda nav uzskatāma par komercnoslēpumu. Jaunais Grāmatvedības likums uz šo jautājumu sniedz precīzu atbildi, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un jauno Grāmatvedības likumu, ir noteikts, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Tātad - gada pārskatos, konsolidētajos gada pārskatos un citos publiskajos pārskatos iekļaujamā informācija nevar būt komercnoslēpums. Savukārt visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Tā ir pieejama ierobežotam personu lokam: revīzijas veicējiem nodokļu administrācijai tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos "Nedrīkst būt reizēm praksē novērotā situācija, kad uzņēmuma vadītājs, darbinieks šajās situācijās atsaka izsniegt kādus datus, jo tas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ". Akciju pirkuma tiesību īstenošana ir akciju iegāde par akciju pirkuma tiesību līgumā noteikto cenu vai, ja tā noteikts līgumā, akciju saņemšana bez maksas. No 2021. gada 12. janvāra akciju pirkuma tiesību piešķiršanas nodokļu regulējums attiecas gan uz akciju, gan kapitāla daļu un citu tiesību saņemt dividendes piešķiršanu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnei par akcijām. Kā norādīts metodiskajā materiālā, ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja neizpildās nosacījumi par neapliekamu ienākumu. Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ir neapliekams ienākums, ja akciju pirkuma tiesības piešķirtas atbilstoši akciju pirkuma tiesību...

Ministru kabinets 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu”. Pie ziņojuma izstrādes no pagājušā gada vidus strādāja darba grupa FM vadībā, iesaistoties vairākām nozaru ministrijām un IKT nozares ekspertiem. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e-rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Jāpiebilst, ka jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e-rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e-rēķinus. Tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu...

Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa pirmās sanāksmes par jaunā likuma grāmatvedības jomā izstrādi sāka organizēt jau 2018. gada pirmajā pusē. Ņemot vērā, ka likums "Par grāmatvedību" attiecas uz plašu subjektu loku, arī darba grupā tika pārstāvētas gan profesionālās organizācijas, kā LRGA, LZRA, gan valsts iestādes — VID, Valsts kase, citas autonomās iestādes un organizācijas, kā FKTK, Latvijas Banka, gan arī augstskolu pārstāvji un citi likuma subjekti. Līdz ar to darba grupās bieži vien bija spraigas diskusijas un plašs piedāvājumu klāsts uzlabot esošo regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam un novērst neatbilstības ar praksi. 2019. gada izskaņā Ministru kabineta mājaslapā tika publicēts jaunais likumprojekts "Grāmatvedības likums" (turpmāk — GL) ar pievienoto anotāciju, kura plānotais spēkā stāšanas datums bija noteikts 2021. gada 1. janvāris. Diemžēl likumprojekta virzība Saeimas sēdēs ievilkās uz nepilniem diviem gadiem, un Saeimas trešajā lasījumā tas tika pieņemts tikai šā gada 10. jūnijā. Jāpievērš uzmanība, ka anotācija tapa kopā ar likumprojektu...

No šī gada 8.oktobra ir mainījies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) vizuālais izskats. EDS ir saglabātas visas esošās funkcionalitātes, bet vizuāli jaunajam dizainam ir raksturīga mūsdienīga, racionāla vienkāršība, informē VID. Jaunais vizuālais risinājums padara informācijas sistēmu pārskatāmāku, tādējādi lietotājam ir vieglāk orientēties un darboties. Adaptīvais dizains nodrošina, ka EDS sākumlapa automātiski atpazīst interneta ierīci, kurā to pārlūko, un pati tai pielāgojas. EDS sākumlapā ir izveidota rīkjosla “Darba virsma”, kurā tiek attēlota informācija par nodokļu maksātāju, lietotāju un lietojamo sadaļu. Atverot izvēlēto sadaļu, informācija dinamiski mainās. Grāmatvežiem ērta ir izvēlne “Nodokļu maksātājs” – ja lietotājs pārstāv vairākus nodokļu maksātājus, tad šajā izvēlnē var ērti nomainīt nodokļu maksātāju, kura vārdā tobrīd nepieciešams veikt darbības EDS. Izvēlnē “Lietotājs” tiek attēlots tā EDS lietotāja vārds un uzvārds, kas veic darbības nodokļu maksātāja kontā. Izvēlni “Lietotājs” var izmantot, lai beigtu darbu vai atvērtu sadaļas: “Profils”, “Nomainīt paroli”, “Lietotāji un to tiesības”. Kreisās navigācijas joslas...

Konsolidētā gada pārskata peļnas vai zaudējumu aprēķinā jāņem vērā dažas nianses, lai aprēķins veidotos korekts. Konsultē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķina pamatprincips ir saskaitīt kopā visus mātes un meitas kompāniju peļņas un zaudējumu aprēķinus. Taču ir jāveic noteiktas korekcijas: jāizslēdz koncerna ietvaros starp grupas uzņēmumiem veiktos pirkumu un pakalpojumu ieņēmumus un pārdošanas izmaksas, kā arī visus citus atzītos ieņēmumus un izmaksas - piemēram, nomas pakalpojumi, transporta pakalpojumi, aizdevuma/aizņēmuma procenti (viena grupas uzņēmumam atspoguļotie ieņēmumi būs cita grupas uzņēmuma atzītās izmaksas) jāizslēdz visas nerealizētās peļņas koncerna ietvaros veiktajiem pirkumiem, kas uz bilances datumu atrodas koncerna uzņēmuma krājumos "Piemēram, ja mātes kompānija nopērk preci par 1000 eiro un pārdod meitas kompānijai par 1200 eiro, bet meita tālāk pārdod par 1400 eiro, tad koncerna kopējais ieņēmums iznāk 1400, bet izdevumi - 1000. Tātad viss, kas ir pa vidu, ir jāizslēdz. Bet, ja ir situācija, ka...

Uzņēmumiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto vieglos vai kravas transportlīdzekļus, ir jābūt izstrādātai un vadītāja apstiprinātai kārtībai, kurā noteikts, kādus automašīnas uzturēšanas izdevumus atzīt izmaksās, kritēriji kapitālā remonta izmaksām un izlietotās degvielas uzskaites kārtība. Normatīvie akti nenosaka veidlapu paraugus, kā, piemēram, uzskaitīt izlietoto degvielu, uzņēmums tos izstrādā pats. Tāpēc svarīgi grāmatvedim piedalīties šādu iekšējo dokumentu izstrādē, lai tie nebūtu lieki birokrātiski papīru kalni, bet gan pamatojums ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu atzīšanai. Gan izlietotās degvielas uzskaites kārtība, gan maksājamie nodokļi būs atkarīgi no tā, kādā statusā uzņēmumā ir attiecīgais transportlīdzeklis. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu grāmatvedības uzskaites nianses un attiecīgo nodokļu piemērošanu atkarībā no tā, vai transportlīdzeklis uzņēmumā ir īpašumā, nomāts vai patapināts, vai tiek izmantots uz darba līguma pamata. 1. Iegādāts transportlīdzeklis (pamatlīdzeklis): 1.1. No fiziskas personas No fiziskas personas (FP) iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar pirkšanas–pārdošanas līgumu vai izziņu...

Eiropas Savienības tiesību aktos¹ veiktie grozījumi paredz izmaiņas Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) un Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) datu elementos – ir mainīti to formāti, sadalījums, nosaukumi, pievienoti jauni datu elementi, izmaiņas ir arī meklēšanas formās un XSD shēmās. Pašlaik turpinās Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes (MAN/PU) moduļu pielāgošana aktuālajām prasībām, kas atbilst EUCDMS 6.0. versijai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Plānots, ka jauninātā funkcionalitāte produkcijas vidē tiks ieviesta 2022.gada janvārī. Izmaiņas MAN/PU funkcionalitātē skar gan programmisko saskarni, gan datu ievadi aplikācijā. Aicinām komersantus, kuri vēlas izmantot programmisko saskarni ETD un PUD elektroniskai iesniegšanai muitā, un informācijas sistēmu izstrādātājus laikus iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām sistēmā un uzsākt savu informācijas sistēmu pielāgošanu. Š.g. 1.oktobrī notika tiešsaistes seminārs, lai uzņēmējus, kurus skars jauninājumi, iepazīstinātu ar gaidāmajām izmaiņām. Semināra prezentācija pieejama šeit. Aktualizētā Programmiskās saskarnes lietotāja rokasgrāmata komersantu informācijas sistēmu sasaistei ar muitas informācijas sistēmu ir pieejama VID mājaslapas sadaļā...

Galvenais normatīvais akts nozarē (tā saucamais jumta likums) līdz šā gada beigām ir likums "Par grāmatvedību"1. 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums2, ko Saeima pieņēma šogad 10. jūnijā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. panta otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Šāda norma saglabāta arī jaunā Grāmatvedības likuma 34. pantā. Par to, kādam vajadzētu būt šī līguma minimālajam saturam, plašāk stāstīts šajā Bilances numurā, rakstā "Ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktiskie aspekti". Taču, apskatot tēmu par ārpakalpojuma grāmatveža maiņu, uzmanība jāpievērš vēl dažām svarīgām līguma detaļām. Līgumā par ārpakalpojuma grāmatvedību jāparedz ne tikai sadarbības uzsākšana un tās norise, bet arī tās pārtraukšana (pabeigšana). Proti, kā notiek sadarbības laikā uzkrāto grāmatvedības dokumentu (tajā skaitā elektroniski sagatavoto), reģistru un arī grāmatvedības reģistru (tajā skaitā grāmatvedības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likuma redakcija, kas stājas spēkā 2021. gada 5. augustā, noteikts, ka publiskošana attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. VID publisko informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu; d) lēmumi, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds; e) lēmumi, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa. Informācija ir apskatāma VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums/VID lēmumi”. Uz 1. oktobrī publicētie lēmumi XLXL formātā Publikācijā tiek norādīta šāda informācija par pieņemto VID lēmumu: juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas...

Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti. Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir...

Ministru kabinets (MK) 28. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Ar grozījumiem likumā paredzēts nodrošināt, ka vidējo un lielo sabiedrību finanšu pārskatos tiek iekļauta detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Tādējādi būs iespēja iegūt detalizētākus pētniecības un attīstības statistikas datus, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus. Vienlaikus tiks pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontrole, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. Lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tiks tuvinātas Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām. Tāpat sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Par Ministru kabineta noteikumiem “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”. VID informē, ka 2021. gada 14. septembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. 2022. gada 1. janvārī zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 584). Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Būtiskākās izmaiņas: Par kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera vietā var sagatavot arī dokumentu ar citu nosaukumu, ja tas atbilst noteikumu prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera sagatavošanu;nav pārņemtas MK noteikumu Nr. 584 prasības, kas zaudējušas aktualitāti, piemēram: