GRĀMATVEDĪBA

Ar 2022. gada 1. janvāri stājas spēkā Finanšu ministrijas sagatavotie 2021. gada 11. novembra grozījumi Gad pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar likuma grozījumiem: vidējām un lielām sabiedrībām noteikts pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām (attiecināms uz gada pārskatiem sākot ar 2021.gadu);Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (aizstāj Ministru kabineta 2003. gada 21 oktobra noteikumus Nr.585); Vēl pieņemti vai tiks pieņemti un drīzumā oficiāli izsludināti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās: Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem»; Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.928 «Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem»; Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumus Nr.301 «Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem»; Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā». Minētie...

Valdības sēdē 21. decembrī apstiprināti jauni Grāmatvedības kārtošanas noteikumi, kas pavada jauno Grāmatvedības likumu, detalizētāk reglamentējot vairāku likuma prasību izpildi. Jaunajos noteikumos saglabātas pašreizējos Noteikumos Nr.585 ietvertās grāmatvedības hronoloģisko reģistru un sistemātisko reģistru kārtošanas pamatprasības. Taču jaunievedums ir tas, ka tagad paredzēta iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru iekārtošanu katram pārskata gadam, ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu. Paredzēts, ka šādā gadījumā minētā prasība ir izpildīta, ja uzņēmums nodrošina grāmatvedības reģistru nodalīšanu pa pārskata gadiem. Lielākoties saglabātas līdzšinējās prasības arī attaisnojuma dokumentu sagatavošanā, tomēr noteikumu projektā minētajiem attaisnojuma dokumentiem vairs nav paredzēta prasība fiziskajām personām norādīt personas kodu. Noteikumu projekta apakšnodaļā par attaisnojuma dokumentu, kuru sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, papildus sniegts skaidrojums, ka šīs apakšnodaļas prasības neattiecas uz gadījumu, kad pie uzņēmuma kredītiestādes konta tiek piesaistīta un uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegta personificēta maksājuma karte, ar kuru iegādātas preces...

Lasītājas situācijas apraksts Par mantisko ziedojumu un pamatlīdzekļu nolietojumu vienkāršā ieraksta sistēmā. Situācijas apraksts. Reliģiskā organizācija kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, veicot ierakstus IIN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk — žurnāls). Gada pārskats sastāv no: IIP (Ieņēmumu un izdevumu pārskats) ZDP (Ziedojumu un dāvinājumu pārskats) ZDS (Ziedotāju un dāvinātāju saraksts). 2021. gada novembrī baznīcas ēkai nomainīja logus un durvis, logi un durvis ir ziedojums, kā arī saņemts finansējums remonta darbu apmaksai: 1. Nomainīti logi — 5 gab. (viena loga cena apmēram 240,00 eiro), durvis — 2 gab. (vienu durvju cena apmēram 620,00 eiro), kopsumma apmēram — 2440,00 eiro, logi un durvis saņemti izstrādājumu veidā kā anonīms ziedojums (administrācijai persona ir zināma). 2. Par darbu izpildi ir samaksāts uz līguma pamata (novembrī) — 2300,00 eiro. 3. Saņemts finansējums darbu apmaksai (decembrī) — 2000,00 eiro. 4. Ieņēmumi no reliģiskās darbības (prognoze) 2021. gadā (līdz 31.12.2021.) — 2700,00 eiro. 5....

Kā norit šogad uzsāktais ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas process? Kas ir galvenās grāmatvežu kļūdas pieteikumu iesniegšanā, izplatītākās neskaidrības un biežāk uzdotie jautājumi? Kopš 2021. gada 1. jūlija izsniegtas 340 licences ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem, kuru kopskaits pārsniedz 6000, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Viņa aicināja neatlikt licencēšanos uz pēdējo brīdi, tādējādi pārslogojot sistēmu. Viens no biežākajiem grāmatvežu uzdotajiem jautājumiem - vai uzņēmumā ikvienam grāmatvedim jāsaņem licence? "Nē, tā tas nav. Uzņēmumā ir jābūt vienam licencētam atbildīgajam grāmatvedim, kurš veiks darījumu uzraudzību, vērtēs klientu līdzekļu izcelsmi un citus nepieciešamos pasākumus. Protams, ja ārpakalpojumus sniedz fiziskā persona kā saimnieciskās darbības veicējs, tad skaidrs, ka viņam arī jāsaņem licence," skaidroja A. Rudzīte. Licences izskatīšana standarta situācijā notiekot mēneša laikā, tomēr termiņš var tikt pagarināts līdz pat četriem mēnešiem. Bieži vien iesniegumu izskatīšana ieilgstot, jo pievienotajos dokumentos konstatējamas dažādas nepilnības. Par licences pieteikuma izskatīšanu maksājama nodeva...

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jauns Grāmatvedības likums, aizstājot pašlaik spēkā esošo, pirms gandrīz 30 gadiem pieņemto likumu "Par grāmatvedību". Ar jaunā likuma pieņemšanu nemainās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipi un prasības. Joprojām grāmatvedībā būs jāatspoguļo katrs darījums, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī, un tā, lai kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par darījuma gaitu. Par to, kādas būtiskākās izmaiņas gaidāmas, vebinārā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Kāds ir likuma izstrādāšanas mērķis? "Vecā" likuma izkārtojums neatbilst pašreizējās juridiskās tehnikas prasībām — nav pantu nosaukumu, numurētas pantu daļas, nav atsevišķu pantu, kuros ir terminu skaidrojumi, nav noteikts likuma mērķis, darbības joma. Likums nav ērti lietojams. Jaunajā Grāmatvedības likumā detalizēti ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus, kas nosaka grāmatvedības kontroles pasākumu veidus, grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas prasības, datorprogrammu un informācijas sistēmu programmatūras prasības. Astoņas nodaļas "Veco" likumu veidoja sešas daļas, bet jaunais Grāmatvedības likums sastāv...

2021.gada 7. decembrī izdoti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” (noteikumi), informē Valsts ieņēmumu dienests. 2022.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu aprēķinās atsevišķi periodam: no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam, no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim. Atsevišķi par katru pusgadu aprēķināto minimumu summēs, lai noteiktu to par pilnu 2022. gadu. Diferencētā neapliekamā minimuma un VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma 2022. gadam aprēķinā izmantojamās vērtības: 01.01.2022.–30.06.2022. 01.07.2022.–31.12.2022. Maksimālais neapliekamais minimums 2100 eiro 3000 eiro Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu 3000 eiro 3000 eiro Apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu 10 800 eiro 10 800 eiro Koeficients 0,26923 0,38462 Noteikumu pielikumā var iepazīties ar aprēķina piemēriem. 2022.gadā un arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu būs 250 eiro...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu arī darba algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Jau ziņots, ka VID 22. novembrī uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti.līdz ar to 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu. Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par 2021. gada oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs...

Mūsdienās uzņēmumi (arī iestādes, organizācijas) visu nepieciešamo savas darbības nodrošināšanai cenšas iegādāties, par pirkumiem norēķinoties ar bezskaidras naudas pārskaitījumu. Taču joprojām samērā izplatīti ir arī norēķini skaidrā naudā (arī ar norēķinu karti) par pirkumiem mazumtirdzniecības tīklā. Šajā rakstā autors apskatīs šādu pirkumu uzskaites kārtību grāmatvedībā, kā arī norēķinu kārtību ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) darbinieku, turpmāk — avansa norēķinu persona. Ērtības labad uzņēmumus, iestādes un organizācijas raksta turpinājumā autors sauks vienā vārdā — uzņēmums. Atbilstoši 21.10.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41. punkta prasībām uzņēmums izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus. Grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā ietilpst arī grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis dokumentu “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze”, kas radīts, pateicoties ciešai un mērķētai valsts un privātā sektora sadarbībai. Tā kā korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus,* materiāls būs vērtīgs rīks koruptīvu darījumu atklāšanā un izmeklēšanā. FID 2021. gadā izveidoja sadarbības koordinācijas grupu (SKG)** ar mērķi apvienot ekspertus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Republikas prokuratūras un lielākajām kredītiestādēm kopīgam un regulāram darbam, lai veidotu vienotu izpratni par korupciju it visos “ķēdes posmos” – no aizdomīga darījuma konstatēšanas līdz pat notiesājošam spriedumam. SKG ekspertu sadarbības rezultātā tapušajā dokumentā “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze” apkopotas pazīmes, kas var liecināt par korupciju un/vai korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī veikta konkrētu piemēru analīze. Dokumentā analizēti ārvalstu un starptautisko organizāciju apkopotie prakses piemēri, kā arī Latvijā atklātie korupcijas gadījumi. Iepazīties ar...

Tiešsaistē 17. decembrī laikā no plkst. 10.00 līdz 13.45 notiks XXIV profesionālā konference “Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2021". Profesionālo konferenci ik gadu rīko RMS Forums. Tajā paredzēta diskusija par grāmatvežiem un revidentiem aktuāliem jautājumiem. Konferenci vadīs Andrejs Ponomarjovs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Nexia Audit Advice partneris, valdes priekšsēdētājs. Par aktualitātēm nodokļos 2022. gadā stāstīs Dana Muceniece, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu runās Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Par izaicinājumi sadarbībā ar VID pārdomās dalīsies Elīna Putniņa, Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu pakalpojumu direktore, bet par pieredzi VID pieņemto lēmumu apstrīdēšanā runās Ivars Mileika, SIA Innovator valdes priekšsēdētājs. Kam jāpievērš uzmanība jaunajā Grāmatvedības likumā? Svetlana Šemele–Baikova, Nexia Audit Advice partnere, zvērināts revidente. Savukārt kā integrēt grāmatvedības pakalpojumu biznesu mūsdienu tirgus situācijai pastāstīs Ilze Palmbaha, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Par to,...

No jaunā gada stāsies spēkā izmaiņas kases ieņēmumu ordera obligātajos rekvizītos, ko nosaka jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai". "Šie noteikumi tiešām paredz labas lietas," norāda Ilvija Ozoliņa, sertificēta profesionālā grāmatvede. Pirmkārt, precizētas un papildinātas prasības rekvizītiem par skaidrās naudas saņēmēju, kur tagad jāuzrāda ne tikai uzņēmuma - skaidrās naudas saņēmēja, bet arī fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, rekvizīti: ziņas par skaidrās naudas saņēmēju: uzņēmuma nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam – firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, bet nav individuālais komersants, – vārds, uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods. Tāpat detalizētāk precizētas normas par norādāmajām ziņām par skaidras naudas maksātāju. Kā atzīmē I. Ozoliņa, līdzšinējais regulējums faktiski nepieļāva citu iespēju, kā norādīt tikai informāciju par fizisko personu - skaidras naudas maksātāju, un, ja maksātājs bija uzņēmums, grāmatvežiem faktiski nācās pārkāpt regulējumu....

Skaidras naudas darījumiem jātiek uzskaitē iegrāmatotiem tā, lai tas sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par to, kas ar šiem naudas līdzekļiem uzņēmumā ir noticis, vai pareizi atspoguļoti ieņēmumi un vai pareizi aprēķināti nodokļi, norāda Ilvija Ozoliņa, sertificēta profesionālā grāmatvede. Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra) nosaka, ka tajos ir runa par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojumu dokumentiem (orderiem) un kases grāmatas kārtošanu. Pārējo attiecībā uz skaidrās naudas uzskaiti nosaka 14. pants jaunajā Grāmatvedības likumā - "Īpaši noteikumi par skaidrās naudas uzskaiti". Tieši liekot kopā abus šos normatīvos aktus, var atrast atbildes uz to, kā veicama skaidrās naudas uzskaite, norāda I. Ozoliņa. Kas mainīsies kases operāciju uzskaitē? Jaunais Grāmatvedības likums no 1. janvāra ievieš vairākus precizējumus un izmaiņas kases operāciju uzskaitē. Likuma formulējumi ir skaidrāki un konkrētāki, nepārprotamāk definējot dažādus terminus. Piemēram, ja līdzšinējais...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Saeimas 25. novembra sēdē otrajā lasījumā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas noteiktu, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādas izmaiņas regulējumā ir nepieciešamas, jo aizvien no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu. Tāpēc plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja: 1) nodokļu maksātājam ir neiesniegtas nodokļu deklarācijas, par kurām informācija ir publiski pieejama saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu. 2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kuru kopsumma atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, kā darba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem periodā, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ. Šādos gadījumos darba devējam ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID nodos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem – par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus: 1) 50 – datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam ir noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ; 2) 51 – datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta...