GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi. Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši 8,4 %. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, kura laikā ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji var apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt grāmatvedības pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi! Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai uzņēmums saņemtu licenci, tam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāaizpilda speciāli tam izveidota iesnieguma forma sadaļā “Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence (Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai)”. Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas uzņēmumā vienlaikus pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža amata pienākumus) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē ka ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 145), kas stājās spēkā 4. martā. Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudēja spēku Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 301). MK noteikumu Nr. 145 mērķis: noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu; aizstāt MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana". Tajā VID atgādina, ka sakarā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā un vienotā nodokļu konta ieviešanu neregulāru nodokļa maksātāju paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju VID, bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto PVN samaksas mērķi, normatīvajos aktos tika veikti grozījumi, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Izņēmums ir attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem - tiem nemainās paziņojuma būtība un arī turpmāk tas uzskatāms par informatīvu deklarāciju, kas iesniedzama VID, lai informētu par veikto PVN samaksu, bet mainās noteiktais PVN samaksas termiņš,...

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar plaša mēroga militāro agresiju Ukrainā, aktuāli kļūst jautājumi, kā minētās sankcijas piemērot praksē attiecībā uz reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ja fiziskai vai juridiskai personai piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Lai sniegtu aktuālāko informāciju par izmaiņām reģistrācijā un operatīvi atbildētu uz klientu jautājumiem, Uzņēmumu reģistrs ir izveidojis jaunu sadaļu Informācija par sankcijām. Tajā norādīts, ka juridisko personu gadījumā ir svarīgi noskaidrot to īpašniekus un pārliecināties, ka attiecībā uz tiem nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļavietnē iespējams iegūt informāciju par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, tostarp sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībniekiem un juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem. Attiecībā uz citu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierobežojumi nepastāv. Piemēram, ja tiek noskaidrots, ka juridiskās personas patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona, minētais nav šķērslis, lai konkrēto sankcionēto fizisko personu reģistrētu kā juridiskās personas...

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde iesaldē sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Vēstulē Krievijas Federālā muitas dienesta vadītājam Vladimiram Bulavinam VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda uz noziedzīgo un nepieņemamo Krievijas rīcību Ukrainā. “Darām zināmu, ka VID Muitas pārvaldei nav pieņemama Krievijas Federācijas īstenotā militārā agresija Ukrainā. Tādējādi VID Muitas pārvalde paziņo par turpmāko attiecību iesaldēšanu ar Krievijas Federālo muitas dienestu,” teikts R. Zukula parakstītajā paziņojumā. R.Zukuls norāda, ka attiecības ar Krievijas muitu tiek iesaldētas, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas okupantiem. “Ir neiespējami runāt par sadarbības turpināšanu ar dienestu, kurš kalpo režīmam, kas veic iebrukumu neatkarīgā valstī, pret kuru tiek vērstas ļoti plašas ekonomiskas un finansiālas sankcijas, un uzskatīt, ka viss būs kā bijis” tā R.Zukuls. Šāda abu pušu sadarbības iesaldēšana galvenokārt nozīmē, ka ar Krievijas muitas dienestu no Latvijas puses vairs nenotiks datu un informācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ārlietu ministrijas informācija "Par konvencijas stāšanos spēkā" Ārlietu ministrija informē, ka 2020. gada 1. februārī stājās spēkā Daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (pieņemta 2016. gada 24. novembrī Parīzē, ratificēta Saeimā 2019. gada 8. jūlijā, publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” Nr. 147, 2019. gada 22. jūlijā). 03.02.2022. 01.02.2020. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts,...

Eiropas Savienība (ES), ASV un Lielbritānija piemērojusi jaunas sankcijas pret Krieviju par tās īstenoto karu Ukrainā. ES sankcijas Eiropas Savienības Padome 28. februārī vienojusies piemērot ierobežojošos pasākumus, kas saistīti ar aviāciju un finansēm. ES dalībvalstis atteiks atļauju nolaisties to teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to jebkuram gaisa kuģim, ko izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātāji, jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim vai jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder kādai Krievijas juridiskai vai fiziskai personai, ko tā fraktē vai citādi kontrolē. Turklāt būs aizliegts veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku vai jebkuru juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai vadībā. Savukārt 25. februārī ES noteica sankcijas pret Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Individuālas sankcijas Papildus Krievijas prezidenta un ārlietu ministra līdzekļu iesaldēšanai ES noteiks ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Federācijas Valsts drošības padomes locekļiem, kuri atbalstīja to, ka Krievija nekavējoties...

Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča žurnāla "Bilance" konferencē analizēja jauno Ministru kabineta grāmatvedības kārtošanas noteikumu (Nr. 877) atšķirības no iepriekšējiem noteikumiem (Nr. 585). Jaunie noteikumi grāmatvedim darbu atvieglošot, jo papildus birokrātisko slogu tie neuzliek, tikai samazina, vērtē N. Janoviča. Piemēram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem esot iespējams uz attaisnojuma dokumenta nelikt grāmatojumu, jo noteikumos pamainīts formulējums uz pieļāvuma formu: “Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (turpmāk - iegrāmatojums), var izdarīt rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta (...).” N. Janoviča gan iesaka būt uzmanīgiem: “Ja kāds grāmatvedības reģistrus vēl veido papīra formā, nevis elektroniski, tad, protams, šie grāmatojumi jāliek, jo kur gan citur to varēs redzēt? Taču to nav nepieciešamības darīt, ja ir grāmatvedības datorprogramma, kurā dokuments ievadīts un grāmatojums redzams,” skaidro eksperte. Jaunajos noteikumos ir paredzēta arī iespēja atkāpties no prasības par jaunu grāmatvedības reģistru...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi "Ieteikumus klientu neklātienes identifikācijai" (turpmāk – Ieteikumi) ar mērķi sniegt finanšu iestādēm skaidrojumu par klienta neklātienes identifikācijas procesu un saistošajām prasībām, tādējādi palīdzot iestādēm pārvaldīt ar neklātienes identifikāciju specifiski saistītos riskus un veicinot plašāku atbilstošas neklātienes identifikācijas izmantošanu klientu izpētes procesā. Kā norādīts ieteikumos, galvenā neklātienes identifikācijas atšķirība no klātienes identifikācijas ir apstāklis, ka klients nav personīgi piedalījies iestādes, tās darbinieka vai pilnvarotās personas, t.sk. iestādes izvēlētā ārpakalpojuma sniedzēja, veiktajā identifikācijas procesā klātienē. Tas var ietvert arī tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, videoidentifikāciju ar datora vai viedtālruņa palīdzību vai drošu elektronisko parakstu. Ja personas neklātienes identifikācija tiek veikta, izmantojot drošu elektronisko parakstu, personu apliecinoša dokumenta kopija vai personas fotoattēls (ja fiziskā persona ir nerezidents) nav obligāti nepieciešams, jo netiek veikta identifikācija uz personu apliecinošā dokumenta pamata. Tomēr kā risku mazinošu pasākumu personu apliecinošā dokumenta kopiju, fotoattēlu vai citus datus, piemēram, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes...

Noderīgas vietnes grāmatvedim informācijas iegūšanai par sankciju piemērošanu. Vispārīga informācija par sankcijām pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes apakšsadaļā “Sankcijas”. Iesakām izmantot arī sankciju meklēšanas karti https://www.sanctionsmap.eu/#/main, kurā atrodamas uz katru valsti attiecināmās sankcijas personām, precēm utt. Aktuālā informācija par sankcijām pieejama arī VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Noteikumi / Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai / Sankcijas”. Eiropas Savienības sankcijas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0015.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.046.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A046%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D0327&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022R0328&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.054.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A054%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.057.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A057%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:053:FULL&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:058:FULL&from=LV ASV (OFAC) sankcijas https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/

Ministru kabinets pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"". Noteikumi mainīti saistībā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām vidējām un lielām sabiedrībām finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām. Lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot VID EDS resursus, MK Noteikumi Nr. 775 papildināti ar obligātu pienākumu uzņēmumiem (lielajām un vidējām sabiedrībām) sniegt finanšu pārskatu sastāvdaļā - pielikumā, detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām, bet Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” (turpmāk- MK 399) pielikumā “Finanšu pārskata pielikums vai piezīmes” noteikto formu – ar jaunu sadaļu, kur konkrēto pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanai nepieciešamā informācija sniedzama finanšu pārskata pielikumā strukturizētā veidā. Jāņem vērā, ka saskaņā ar likumā iekļauto pilnvarojumu...

Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, katrs uzņēmums plāno un veido optimālo krājumu apjomu. Piemēram, veikals iepērk attiecīgā sortimenta preces pārdošanai, celtniecības (remonta darbu) uzņēmums iegādājas cementu, krāsas, kokmateriālus būvdarbu vai remonta veikšanai, auto remontdarbnīca iepērk attiecīgo marku auto detaļas auto apkopes un remonta pasūtījumu izpildei, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums iepērk produktus, ārstniecības iestāde — medikamentus un palīgmateriālus pacientu ārstēšanai u.tml. Ražošanas uzņēmumi savukārt iegādājas izejvielas preču (produkcijas) ražošanai. Krājumu izlietojumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, krājumu atlikumus — bilancē, aktīvu sastāvā. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumā norādītajai bilances shēmai krājumus iedala: Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. Avansa maksājumi par krājumiem. Dzīvnieki un augi. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. Šajā rakstā autors apskatīs tikai praksē visbiežāk sastopamo krājumu (izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli; gatavie ražojumi un preces pārdošanai) uzskaites metodes un atsevišķu nozaru uzņēmumu specifiku krājumu uzskaitē grāmatvedībā — tirdzniecībā, celtniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ārstniecības...

Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir noteikts pārejas periods, līdz kuram ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jāsaņem licence. Tiesības sniegt grāmatvedības pakalpojumus bez licences saglabājas līdz 2023. gada 1. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte vebinārā skaidroja aktuālākos jautājumus par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatveži ir lielākais VID uzraugāmais sektors — 37% jeb 6061 reģistrēts uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs. Citi lielākie VID uzraugāmie sektori ir preču tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji (14%), juridisko pakalpojumu sniedzēji (15%), nodokļu konsultanti (12%) un nekustamā īpašuma aģenti (12%). Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu no 2021. gada 1. jūlija veic VID. Dienests veic arī licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID. Tajā jebkurš pēc reģistrācijas numura var redzēt, vai ārpakalpojuma grāmatvedim ir...

Ministru kabinets 22. februārī apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam (plāns), kā arī noteica Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai. Pasākumu plāns ir sagatavots, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. Ar šo pasākumu plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF) un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILLTPF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Plānā paredzēts, ka turpmāk uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas sēdes, kuras līdz šim vadīja Finanšu izlūkošanas dienests (FID), turpmāk notiks Finanšu ministrijas...

Valdība 22. februāra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi". Grozījumi bija nepieciešami, lai noteikumus saskaņotu arī ar Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, ietverto regulējumu un ar Komerclikuma grozījumiem, kas pieņemti 2017. gada 15. jūnijā. Tāpat noteikumi bija jāsaskaņo ar grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas pieņemts 2021. gada 11. novembrī. Izmaiņas likumā paredz: ja sabiedrības darbība tiek izbeigta un notiek tās likvidācija, sagatavo sabiedrības darbības slēguma finanšu pārskatu, kas var būt divu veidu: likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija; likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, kuru sagatavo par pēdējo pārskata gadu. Slēguma finanšu pārskats sastāv no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina. Turpmāk netiek paredzēts sagatavot likvidācijas sākuma finanšu pārskatu un finanšu pārskata pielikumu. Noteikts,...