GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 7 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"”, kas stājās spēkā 2022. gada 14. janvārī, ir piemērojami, aizpildot 2021. gada ienākumu deklarāciju. Būtiskākās izmaiņas: izveidots atsevišķs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķins profesionālam sportistam, izveidota jauna atzīme pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanai remigrējušam diasporas loceklim, izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) norādīšanā, zaudējumu un izdevumu pārsnieguma pārskata aizpildīšanā, lauksaimniekiem D3 pielikumā. IIN aprēķins profesionālam sportistam Tā kā algotā darba ienākumam no profesionālā sporta piemēro 20% IIN likmi, gada ienākumu deklarācijas D veidlapa ir papildināta ar jaunu 18.1 rindu, lai aprēķināto IIN no profesionālā sporta ienākuma norādītu atsevišķi no pārējiem profesionāla sportista ienākumiem. Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot gada ienākumu deklarāciju, tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins, ja fiziskā persona deklarēs algotā darba ienākumu no profesionālā sporta...

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

Ministru kabinets 11. janvārī pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību". Viena no grozījumu viestajām izmaiņām attiecas uz kārtību, kādā jādeklarē nosacīto izdevumu norma no samaksas par intelektuālo īpašumu vai faktiskie izdevumi, ja faktiskie izdevumi ir lielāki par nosacīto izdevumu normu un ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Tie paredz, ka šādus nosacītos vai faktiskos izdevumus deklarē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, kurus piemēro, nepārsniedzot ierobežojumu. Tāpat grozījumi nosaka kārtību, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācijas, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Tie paredz, ka paredz, ka fiziskā persona gada ienākumam var piemērot ne tikai pensionāra neapliekamo minimumu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta piekto daļu, bet arī ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta četrpadsmito daļu. Nodokļa maksātājs aizpildot gada ienākumu deklarāciju izdara atzīmi, apstiprinot, ka ir...

No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai...

Līdz 2022. gada 17. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2021.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2021. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma VID aicina iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura. Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija, kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Aivars Droiskis, aizvadītā gada nogalē nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas var apgrūtināt 2021. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. Publicējam vēstules tekstu (ar redakcijas izcēlumiem). Faktu konstatācija 1. Kā viens no faktoriem, kas pēdējā laikā būtiski ietekmē sociālos un ekonomiskos procesus valstī, ir vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanas pasākumi. Asociācija ir novērojusi, ka saskaņā ar valsts ierēdņu un medicīnas nozares pārstāvju izteiktajiem viedokļiem, šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs vīrusa infekcijas Covid-19 attīstības scenārijs un kā tas ietekmēs valstī notiekošos sociālos un ekonomiskos procesus 2022. gadā. Vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, līdzīgi kā iepriekš, būtiski ietekmē dažādu organizāciju praktisko darbību, un viena no būtiskākajām ietekmēm ir attālināta darba organizācija, kas bieži vien būtiski samazina organizācijas dokumentu, tajā skaitā grāmatvedības dokumentu aprites ātrumu un pieejamību atbildīgajām personām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi". Metodiskais materiāls sniedz palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, piemērojot likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un nosakot ienākumus, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Metodiskajā materiālā minēti pavisam 81 gadījums, kuros ienākumu uzskata par ar IIN neapliekamu. Īpaši izcelts, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvo 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā gūtos ienākumus, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. panta trešo daļu, ja persona, kas saņem minēto atlīdzību, nav darba tiesiskajās attiecībās ar atlīdzības izmaksātāju un pastāv viens no šādiem nosacījumiem: persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu personu, no kuras gūst lielāko ienākuma daļu un šos ienākumus neveido atlīdzība par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu; persona saņem pensiju atbilstoši likumam “Par valsts...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem: darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Aprēķina tabulas var LEJUPLĀDĒT ŠEIT. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecas uz visiem normālā darba laika uzskaites veidiem saskaņā ar Darba likuma 131. pantu „Normālais darba laiks” un 133. pantu „Darba nedēļas ilgums”. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulā ir iekļauts arī svētku dienu stundu skaits, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un pirms svētku dienu stundu skaits saskaņā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Saimnieciskās darbības uzskaite, nodokļu aprēķināšana un uzskaite zvērinātiem tiesu izpildītājiem ". Zvērināts tiesu izpildītājs kā pašnodarbināta persona var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs izvēlas kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tad ieņēmumu un izdevumu uzskaiti veic, aizpildot ieņēmumu un izdevumu reģistru (žurnālu). Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ienākumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā ” 1. pielikumā. Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir papildinājusi ieteikumus, kuri veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Ieteikumi papildināti ar sankciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sadaļu, kā arī praktiskiem skaidrojumiem, kas vērsti uz finanšu iestādes un klienta sadarbības un komunikācijas vecināšanu. Ieteikumos iekļauti piemēri, lai dokuments būtu praktiski pielietojams, izprotams un kalpotu efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei. Jau izstrādājot ieteikumu pirmo versiju 2020. gadā, tika plānots tos regulāri papildināt un atjaunot, sniedzot atgriezenisko saiti par pārbaudēs gūtajiem secinājumiem un reaģējot uz tirgus dalībnieku vajadzībām. Šo papildinājumu mērķis ir nodrošināt klientu izpētes pasākumu samērīgumu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā arī mazināt administratīvo slogu gan tirgus dalībniekiem, gan arī klientiem. Ieteikumi skaidro un sniedz piemērus tādās jomās kā risku novērtējums, iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana, klientu...

Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (ar grozījumiem) paredz, ka par normālo darba laiku tiek uzskatīta kopsumma: darba laika kalendārā norādītais darba laiks, svētku dienu laiks, ja svētki sakrīt ar nedēļas darba dienām, un pirmssvētku dienā nenostrādātā stunda (sk. 1. tabulu). Darba laika kalendārs 2022 Lasīt arī: Svētku dienas un pirmssvētku dienas 2022 Kas jauns algas grāmatvežiem, sagaidot 2022. gadu? Aprēķinātas minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem

Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu. Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām. 1. Uzņēmuma...

Jaunais Grāmatvedības likums, un, jo īpaši - jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" paredz jaunas prasības inventarizāciju organizēšanā, dokumentēšanā un atklāto starpību iegrāmatošanā, tai skaitā izsmeļoši definējot inventarizācijā pielietojamās metodes. Par galvenajām izmaiņām "Bilances Akadēmijas" video seminārā informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Inventarizācijas metodes paredzētas tam, lai noteiktu gan aktīvu skaitu, gan to kvalitāti (vai tie nav bojāti, nelietojami, daļēji vai pilnībā norakstāmi, remontējami, utt.). Inventarizētas tiek gan kustamas ķermeniskas lietas, gan nekustamas ķermeniskas lietas un skaidra nauda. Likums nosaka, ka inventarizācijas jāveic ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem: apskatot dabā (nekustamie īpašumi, pieminekļi, koki, krājumi noliktavās, utml.) nosverot (visa veida beramas vielas, konteineri, preces, ko pārdod gabalos ar svaru, utt.) saskaitot (visa veida gabala preces vai preces, kas iepakotas ar konkrēti uzrādītu iepakojuma svaru) izmērot (degvielas tilpums, graudi kaltēs, grants vai smilšu vai citas materiālu kaudzes, audumus, mežģīnes u.c. - paņēmieniem, kā tieši to...

Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu algu subsīdijai uzskata atbalstu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības vai ienākumu kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, pašnodarbinātām personām vai patenmaksātājiem par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu (turpmāk – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), vai, piesakoties uz atbalstu par 2021.oktobra mēnesi, ir uzsākta...

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim (turpmāk – atbalsta periods). Par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim atbalstu nosaka: 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 eirokatrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā atbalsta summa, kurš sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā", nepārsniedz 2 300 000 eiro saistītu personu grupai. Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina...