GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likuma redakcija, kas stājas spēkā 2021. gada 5. augustā, noteikts, ka publiskošana attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. VID publisko informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu; d) lēmumi, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds; e) lēmumi, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa. Informācija ir apskatāma VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums/VID lēmumi”. Uz 1. oktobrī publicētie lēmumi XLXL formātā Publikācijā tiek norādīta šāda informācija par pieņemto VID lēmumu: juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas...

Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti. Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir...

Ministru kabinets (MK) 28. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Ar grozījumiem likumā paredzēts nodrošināt, ka vidējo un lielo sabiedrību finanšu pārskatos tiek iekļauta detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Tādējādi būs iespēja iegūt detalizētākus pētniecības un attīstības statistikas datus, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus. Vienlaikus tiks pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontrole, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. Lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tiks tuvinātas Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām. Tāpat sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Par Ministru kabineta noteikumiem “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”. VID informē, ka 2021. gada 14. septembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. 2022. gada 1. janvārī zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 584). Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Būtiskākās izmaiņas: Par kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera vietā var sagatavot arī dokumentu ar citu nosaukumu, ja tas atbilst noteikumu prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera sagatavošanu;nav pārņemtas MK noteikumu Nr. 584 prasības, kas zaudējušas aktualitāti, piemēram:

Pēc izmaiņām advokatūras tiesiskajā regulējumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina zvērinātu advokātu biroju klientus pārliecināties, ka izvēlētais advokātu birojs ir reģistrēts Komercreģistrā, lai attiecīgi tā izrakstītos rēķinus varētu atzīt klienta grāmatvedībā. Savukārt pašiem reģistrētajiem advokātu birojiem jāpievērš uzmanība, lai viņu darījumu partneri rēķinos norāda advokātu biroja jaunos rekvizītus. 2021. gada 16.martā stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas advokatūras likumā, kas noteic, ka līdz šī gada 16. septembrim zvērinātu advokātu birojam ir jāreģistrējas Komercreģistrā kā personālsabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Pretējā gadījumā Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par tā tiesībspējas zaudēšanu un par šo lēmumu informē VID, kurš, savukārt, izslēdz šo zvērinātu advokātu biroju no nodokļu maksātāju reģistra. Un tādā gadījumā šāds zvērinātu advokātu birojs vairs nav tiesīgs izsniegt saviem klientiem attaisnojuma dokumentus (rēķinus, kvītis u.c.). Tādējādi VID aicina visus zvērinātu advokātu biroju klientus, kā arī darījumu partnerus pirms sadarbības uzsākšanas vai attaisnojuma dokumenta noformēšanas pārliecināties par advokātu biroja tiesisko statusu Latvijas...

Valdībā 28. septembrī pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas nosaka vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanā. Noteikumi paredz gada pārskata, ikgadējā pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apjomu, apliecinājumā par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (turpmāk – apliecinājums) sniedzamo informāciju un finanšu pārskata posteņu skaidrojumā strukturētu atklājamo informāciju, kā arī pārskata sagatavošanas kārtību budžeta iestādēs. Noteikumu projekts nosaka, ka finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus un summu pārskata gada laikā. Valsts kase noteiks būtiskuma līmeni kārtējam gadam un publicēs šo informāciju savā tīmekļvietnē pdf. formātā. Būtiskuma līmeni Valsts kase var noteikt, ja tai ir pieejama informācija par gada pārskatu, t.i. tā var noteikt būtiskuma līmeni tām iestādēm, kas pārskata sagatavošanai un iesniegšanai izmanto ePārskatus. Visām iestādēm, t.sk. tām iestādēm, kas gada pārskatu nesagatavo ePārskatos (piemēram, valsts drošības iestādes vai pašvaldību budžeta iestādes), Valsts kase...

Iekšējās kontroles sistēma ir vitāli svarīgs elements ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā. Tai jābūt izstrādātai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, aktualizētai. Par to, kam tieši jābūt iekļautam iekšējās kontroles sistēmā, stāsta Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante darba pieredzi VID Nodokļu kontroles pārvaldē, SIA Konsultāciju birojs METODE valdes locekle. Kam jābūt iekļautam iekšējās kontroles sistēmā? Savas un savu klientu darbības riska novērtējums. Tā ir kārtība, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem (iekšzemes, ES vai trešās valstis) un veiktajiem darījumiem saistītais risks. Kārtība paredz, ka vispirms jānovērtē pašam sevi, piešķirot savai darbībai noteiktu skaitu riska punktu, pēc tam - savus klientus. "Jāatceras, ka iekšējās kontroles sistēma jārealizē ne tikai attiecībā pret klientiem, bet arī pašiem pret sevi - pašnovērtējums arī jāveic....

Fiziskās personas reģistrējas kā nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šādos termiņos: fiziskās personas, kuras ir darba devēji, – 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas ar darba ņēmēju par darba veikšanu par atlīdzību; fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, – pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas; fiziskās personas, kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas, – piecu darbdienu laikā pēc tāda līguma noslēgšanas dienas, kas rada pienākumu fiziskai personai par to paziņot; fiziskās personas – pašnodarbinātie – vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; pašnodarbinātā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā (LR) un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, – līdz tā mēneša 10. datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam (2021. gadā -minimālās algas 500 EUR); iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja –...

Valdībā pieņemti un oficiāli publicēti Finanšu ministrijas izstrādātie Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai", kas izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 14. panta ceturto daļu un stāsies spēkā reizē ar likumu - 2022. gada 1. janvārī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanas dienai ir piemērojami pašlaik spēkā esoši saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” izdotie noteikumi, tai skaitā Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 "Kases aparātu uzskaites noteikumi" . Savukārt jaunajos noteikumos pārskatīts un pilnveidots līdz šim spēkā esošais un pašreiz MK noteikumos Nr. 584 ietvertais regulējums. Atšķirībā no pašreizējiem noteikumiem, no nākamā gada uzņēmuma vadītājs pats varēs izvēlēties, kāds attaisnojuma dokuments tiks sagatavots - kases ieņēmumu vai izdevumu orderis, vai cits tam pielīdzināms dokuments, izsniedzot un saņemot skaidru naudu no uzņēmuma kases. Tāpat noteikumos ir definēta persona, kas...

Ja reģistrētais saimnieciskās darbības veicējs vēlas izbeigt saimniecisko darbību un atteikties no saimnieciskās darbības veicēja statusa, par to rakstiski jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Iesniegums par saimnieciskās darbības izbeigšanu jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas”/”Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kura darbību nolemts izbeigt, jānospiež “Mainīt reģistrācijas datus” un jāatzīmē saimnieciskās darbības beigu datums. Ir jāievēro, ka laukā “Darbības periods līdz” norādītais datums var būt ne vecāks par 10 dienām no iesnieguma iesniegšanas dienas. Informāciju par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra VID iekļauj publiski pieejamā datubāzē nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Tātad, VID Publiskojamo datu bāzē www6.vid.gov.lv/SDV ikviens var pārliecināties, vai ir vai nav saimnieciskās darbības veicējs. Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas (ja...

Rēķins, kurā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ir nodokļa rēķins. Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. pantā (PVN likums) noteiktie rekvizīti un informācija, atgādina Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Likums pieļauj arī atkāpes atsevišķos gadījumos neievērot 125. pantā noteikto, piemēram, var sagatavot vienkāršoto nodokļa rēķinu par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro. Par nodokļa rēķinu elektroniskā formā uzskata nodokļa rēķinu, kas ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā veidā. Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu. Tātad — jābūt ārējam dokumentam, kurā ir vienošanās, ka rēķins tiks sagatavots elektroniskā formā. Elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir...

Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā pieņēma noteikumus Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Jaunie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1. oktobrī, un tie regulē ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju iesniegšanas kārtību un saturu, Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas (sistēma) lietotāja tiesību iegūšanas un pārvaldīšanas kārtību, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar sistēmas darbību. Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas iesniedzamas jaunajā sistēmā, kuras galvenā sastāvdaļa ir starptautiska praksei atbilstoša lietojumprogramma goAML. goAML ir unikāla Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja izstrādāta lietojumprogramma, kas paredzēta tieši finanšu izlūkošanas dienestu darbam. goAML izmantošana ilgtermiņā ļaus tās lietotājiem (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (likums) subjektiem un citām personām) efektīvi iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, kā arī novērsīs nepieciešamību paralēli ziņot gan...

Pamazām jāsāk domāt par gada slēguma darbiem grāmatvedībā. Daļai saimnieciskās darbības veicēju šis varētu būt pirmais gads, kad jāsavelk gali un jāgatavojas gada ienākumu deklarācijas sastādīšanas darbiem. Šis raksts vairāk ir domāts tiem, kuriem nav īpašu grāmatvedības zināšanu, bet ar grāmatvedības kārtošanu galā ir jātiek. Lai arī saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauta divkāršā ieraksta grāmatvedība, ne–grāmatvedim saprotamāka tomēr ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Parastu un ikdienišķu darījumu iereģistrēšana saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā nav sarežģīta. Lai grāmatvedības kārtošana aizņemtu mazāk laika, viens no maniem ieteikumiem, kuru noteikti vajadzētu ņemt vērā, — saimnieciskās darbības vajadzībām atvērt atsevišķu norēķinu kontu bankā. Tas ievērojami samazinās žurnālā veicamo ierakstu skaitu (jo gadījumos, kad gan saimnieciskie, gan privātie darījumi notiek, izmantojot vienu un to pašu kontu, visi veiktie un saņemtie maksājumi ir jāreģistrē žurnālā). Atgādinu par vienu būtisku atvieglojumu — ja visi darījumi notiek tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem, ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var veikt bankas...

No šāgada 1. jūlija uzsākta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana. Par niansēm, kas jāņem vērā, iesniedzot pieteikumu licences saņemšanai un tās darbības laikā, stāsta Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante darba pieredzi VID Nodokļu kontroles pārvaldē, SIA Konsultāciju birojs METODE valdes locekle. B. Grandāne kā primāro uzdevumu ārpakalpojumu grāmatvežiem, kas vēlas licencēties, iesaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, un tikai tad iesniegt pieteikumu licences saņemšanai, jo ir sagaidāms, ka Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgā nodaļa pārbaudīs, vai ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, kā tā praktiski tiek piemērota un citu likumā noteikto prasību izpildi - īpaši, ja pēdējo divu gadu laikā šāda pārbaude uzņēmumā nav bijusi. "Nevajadzētu steigties ar licencēšanu, ja nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka ar dokumentāciju un iekšējās kontroles sistēmu viss ir kārtībā," iesaka B. Grandāne. Licence uzņēmumā jāiegūst atbildīgajam grāmatvedim (kam ir vismaz trīs gadu...

Klientu izpētes mērķis ir nodrošināt, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts ar pietiekamu pārliecību spēj apzināties, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. "Likuma subjektam ir divi pamatpienākumi - veikt klientu izpēti un ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Klientu izpētes mērķis ir aizdomīgu darījumu identificēšana - jo detalizētāk likuma subjekts zina savu klientu, jo lielākas iespējas pamanīt aizdomīgas darbības," saka Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Obligātie klienta izpētes soļi Klienta izpētē veicamie obligātie pasākumi ir noteikti likumā: 1) Klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude 2) Klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana (un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecināšanās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs) 3) Iegūt informāciju par darījuma attiecību (kā arī gadījuma rakstura darījuma) mērķi un paredzamo būtību 4) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību 5) Nodrošināt klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un...