GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja saņem atbalstu algu subsīdijai, kas piešķirts par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. novembrim". Kā iepriekš jau ziņots, uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, var iesniegt pieteikums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šā gada 15. decembrim. Taču tā kā atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsācis saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Kamēr nav izskatīti pieteikumi un izmaksāts atbalsts, VID informē, kā aizpildāms ikmēneša darba devēja ziņojums (turpmāk – DDZ). Tajā deklarē: 4. ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu (bruto darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tā ir izmaksāta; darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa; Darba devējs, kuram...

Šajā rakstā vairāk par saimniecisku darījumu, kuru grāmatvedības uzskaitē grāmatveži atspoguļo atšķirīgi, t.i., samaksāto un saņemto avansu uzskaiti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairumā gadījumu piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs vispirms grib naudu un pēc tam izpilda pasūtījumu, grāmatvedim ir svarīgi uzskaitē avansa darījumu iegrāmatot tā, lai PVN pareizi tiktu iekļauts attiecīgajā PVN deklarācijas taksācijas periodā un pēc uzskaites datiem būtu precīza informācija, cik konkrētajā datumā darījuma partnerim ir samaksāts avansā vai cik konkrētajā datumā ir saņemts avanss no darījuma partnera. Jāuzsver, ka vadītājs domā naudas izteiksmē, t.i., ar kādu naudas summu būs jārēķinās, lai saņemtu vēlamo preci vai pakalpojumu, nevis cik ir samaksāts avansā bez PVN un cik ir PVN. Tāpēc grāmatvedim būs sarežģītāk sniegt ātru atbildi vadītājam, ja viens notikums būs atspoguļots dažādos kontos. Kad sāku savu grāmatveža ceļu pirms divdesmit gadiem, ņemot kā piemēru tā laika grāmatvedības ekspertu skaidrojumus, izveidoju savu grāmatojumu kārtību avansu uzskaitei. Pie šīs kārtības turos joprojām, kaut...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 11. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma mērķis: nodrošināt attīstības un pētniecības izmaksu statistikas datu iegūšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; nodrošināt datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; saskaņot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā noteiktās gada pārskatu publicēšanas prasības; pilnveidot finanšu pārskatu posteņu atzīšanas un novērtēšanas prasības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas. 1. Papildināts likuma 53. pants, nosakot, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Piemērs SIA “X” ir vidēja sabiedrība, kurai katru gadu veidojas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz attīstības pasākumiem. 2022. gada 15. februārī...

Sākot ar 2021. gada 1. novembri, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem, izmantojamie ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi, kurus turpmāk aizvieto ar citiem kodiem Ienākuma veida nosaukums un kods, ko lieto līdz 2022. gadam Pēdējo reizi deklarē paziņojumā par Ienākuma veida nosaukums un kods, ko lieto no 2022. gada Procentu ienākums no valsts un pašvaldību parādzīmēm (3028) 2020. gadu Citi neapliekami ienākumi (3022) Atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju (1032) 2021. gada decembri Citi apliekami ienākumi, no kuriem nodokli ietur izmaksas vietā (1020) Pabalsts likumos vai Ministru kabineta noteikto normu...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis izsniegt licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē – “Publiskojamo datu bāzē”. Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci pašreiz ir saņēmuši 5,3 %. Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumu bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr der paturēt prātā, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Licencēšanas prasības...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 726 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredz pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti. Noteikumus jāsāk piemērot, veicot grāmatvedības uzskaiti par 2021. gadu. Noteikumos paredzēts, ka VID iegrāmato valsts budžeta ieņēmumus, ietverot piešķirtos atvieglojumus, saskaņā ar nodokļa deklarācijā norādīto nodokļa summu, bet atvieglojumu analītisko uzskaiti neveic. VID ikgadējā pārskatā tiks iekļauta informācija par valsts budžeta ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, tostarp par piešķirto atvieglojumu ietekmi uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti, samazinot nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi VID ikgadējā pārskatā tik ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas sagatavoto “Ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem”, kurā finanšu pārskatu lietotājiem būs pieejama detalizēta informācija par piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem pārskata gadā. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts deleģējums VID noteikt valsts budžeta ieņēmumu veidus,...

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likums paredz dzīvojamo māju pārvaldniekiem pienākumu nodrošināt grāmatvedības uzskaiti, atgādina Daina Kanale, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore. Grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības paredz, ka grāmatvedībā jāuzskaita visi saimnieciskie darījumi, tai jānodrošina patiesa informācija un iespēja izsekot saimniecisko darījumu norisei, darījumi jāiegrāmato atbilstoši to ekonomiskajai būtībai. Runājot par darījumu ekonomisko būtībā māju apsaimniekošanas kontekstā, jāatceras, ka pārvaldnieks var veikt gan saimniecisko darbību, gan arī sniegt starpniecības pakalpojumus (iekasē komunālo maksājumu summas trešo personu vārdā). Lai precīzāk noteiktu darījumu raksturu, jāskatās noslēgtais mājas pārvaldīšanas līgums - kādu tieši pakalpojumu pārvaldnieks apņēmies mājas iedzīvotājiem sniegt. Var būt situācija, ka pārvaldnieks pats piegādā komunālos pakalpojumus - tad ieņēmumi būs tieši no šo pakalpojumu sniegšanas, savukārt, ja pārvaldnieks ir starpnieks, tad ieņēmumi būs trešās personas maksātā atlīdzība par starpnieka sniegtajiem pakalpojumiem. Ja trešā persona nemaksā starpniekam atlīdzību, tad trešās personas vārdā iekasētās summas pārvaldniekam ir jāatspoguļo grāmatvedībā, taču nav jāiekļauj savos ieņēmumos. Nereti dzīvojamo...

Lai samazinātu pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un izdevumus, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) piedāvā risinājumu tiem uzņēmējiem, kuri uz laiku vēlas pārtraukt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk – kases aparāts) lietošanu. Uzņēmējiem ir iespēja nokārtot formalitātes vienkāršoti, neiesaistot apkalpojošo dienestu, bet sazinoties ar VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu uz laiku pārtraukt kases aparāta lietošanu, var vērsties VID ar lūgumu reģistrēt kases aparāta lietošanas pārtraukšanu uz laiku – vismaz uz 30 dienām. Iesniegumā jānorāda konkrētās elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adrese, šasijas numurs un jāpievieno pēdējā izdrukātā Z pārskata kopija ar reģistrēto Grand total vērtību. VID, pamatojoties uz elektroniskās ierīces vai iekārtas lietotāja iesniegumu, pārtrauks elektroniskās ierīces un iekārtas lietošanu uz laiku, kas ilgāks par 30 dienām. Savukārt, lai konkrēto kases aparātu atkal atsāktu lietot, uzņēmumam ir jāinformē VID par savu lēmumu, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīts šī kases aparāta šasijas numurs un secīgais Z...

Nu jau septiņpadsmit gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un uzņēmējiem šo gadu laikā ir dota iespēja saņemt finanšu palīdzību savas uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat arī vietējās pašvaldības aktīvi atbalsta jaunos uzņēmējus ar dažādām programmām. Konsultējot grāmatvežus, atklājas, ka finansējuma grāmatvedības uzskaitē joprojām ir neskaidrības. Tāpēc šajā rakstā ar piemēriem apskatīta finanšu palīdzības, dāvinājumu vai ziedojumu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē. Kārtību, kādā grāmatvedības uzskaitē novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus, nosaka MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 2. nodaļa. 1. Subsīdija izdevumu segšanai No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu palīdzību — subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība. PIEMĒRS Pašvaldība 2021. gada janvārī uzņēmumam piešķir finanšu palīdzību 1200 eiro apmērā, lai segtu 50% no ražošanas telpu nomas maksas...

Vēršam uzmanību, ka 1. novembrī ir oficiāli publicēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta 26. oktobrī izdotie noteikumi: Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka komersanti atbalsta saņemšanai varēs pieteikties VID tikai pēc tam, kad atbalsta programmas būs saskaņojusi Eiropas Komisija (EK). Kā "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Šodienas jautājums" 1. novembrī informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, varētu būt vēl jāgaida tuvākās divas trīs nedēļas, līdz tiks saņemts EK akcepts. Pieteikties ātrāk nav iespējams, taču pieteikumi tiks gaidīti līdz 15. decembrim gan par oktobri, gan novembri. Atšķirībā no iepriekšējām algu subsīdijām, šajos noteikumos nav noteikta minimālā izmaksājamā summa (iepriekš - 500 eiro), valdība lēmusi, ka izmaksas būs atkarīgas no tā, kādi nodokļi...