GRĀMATVEDĪBA

Līdz 2022. gada 17. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2021.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2021. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma VID aicina iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura. Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija, kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Aivars Droiskis, aizvadītā gada nogalē nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas var apgrūtināt 2021. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. Publicējam vēstules tekstu (ar redakcijas izcēlumiem). Faktu konstatācija 1. Kā viens no faktoriem, kas pēdējā laikā būtiski ietekmē sociālos un ekonomiskos procesus valstī, ir vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanas pasākumi. Asociācija ir novērojusi, ka saskaņā ar valsts ierēdņu un medicīnas nozares pārstāvju izteiktajiem viedokļiem, šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs vīrusa infekcijas Covid-19 attīstības scenārijs un kā tas ietekmēs valstī notiekošos sociālos un ekonomiskos procesus 2022. gadā. Vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, līdzīgi kā iepriekš, būtiski ietekmē dažādu organizāciju praktisko darbību, un viena no būtiskākajām ietekmēm ir attālināta darba organizācija, kas bieži vien būtiski samazina organizācijas dokumentu, tajā skaitā grāmatvedības dokumentu aprites ātrumu un pieejamību atbildīgajām personām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi". Metodiskais materiāls sniedz palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, piemērojot likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un nosakot ienākumus, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Metodiskajā materiālā minēti pavisam 81 gadījums, kuros ienākumu uzskata par ar IIN neapliekamu. Īpaši izcelts, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvo 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā gūtos ienākumus, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. panta trešo daļu, ja persona, kas saņem minēto atlīdzību, nav darba tiesiskajās attiecībās ar atlīdzības izmaksātāju un pastāv viens no šādiem nosacījumiem: persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu personu, no kuras gūst lielāko ienākuma daļu un šos ienākumus neveido atlīdzība par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu; persona saņem pensiju atbilstoši likumam “Par valsts...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem: darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Aprēķina tabulas var LEJUPLĀDĒT ŠEIT. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecas uz visiem normālā darba laika uzskaites veidiem saskaņā ar Darba likuma 131. pantu „Normālais darba laiks” un 133. pantu „Darba nedēļas ilgums”. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulā ir iekļauts arī svētku dienu stundu skaits, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un pirms svētku dienu stundu skaits saskaņā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Saimnieciskās darbības uzskaite, nodokļu aprēķināšana un uzskaite zvērinātiem tiesu izpildītājiem ". Zvērināts tiesu izpildītājs kā pašnodarbināta persona var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs izvēlas kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tad ieņēmumu un izdevumu uzskaiti veic, aizpildot ieņēmumu un izdevumu reģistru (žurnālu). Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ienākumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā ” 1. pielikumā. Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir papildinājusi ieteikumus, kuri veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Ieteikumi papildināti ar sankciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sadaļu, kā arī praktiskiem skaidrojumiem, kas vērsti uz finanšu iestādes un klienta sadarbības un komunikācijas vecināšanu. Ieteikumos iekļauti piemēri, lai dokuments būtu praktiski pielietojams, izprotams un kalpotu efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei. Jau izstrādājot ieteikumu pirmo versiju 2020. gadā, tika plānots tos regulāri papildināt un atjaunot, sniedzot atgriezenisko saiti par pārbaudēs gūtajiem secinājumiem un reaģējot uz tirgus dalībnieku vajadzībām. Šo papildinājumu mērķis ir nodrošināt klientu izpētes pasākumu samērīgumu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā arī mazināt administratīvo slogu gan tirgus dalībniekiem, gan arī klientiem. Ieteikumi skaidro un sniedz piemērus tādās jomās kā risku novērtējums, iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana, klientu...

Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (ar grozījumiem) paredz, ka par normālo darba laiku tiek uzskatīta kopsumma: darba laika kalendārā norādītais darba laiks, svētku dienu laiks, ja svētki sakrīt ar nedēļas darba dienām, un pirmssvētku dienā nenostrādātā stunda (sk. 1. tabulu). Darba laika kalendārs 2022 Lasīt arī: Svētku dienas un pirmssvētku dienas 2022 Kas jauns algas grāmatvežiem, sagaidot 2022. gadu? Aprēķinātas minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem

Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu. Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām. 1. Uzņēmuma...

Jaunais Grāmatvedības likums, un, jo īpaši - jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" paredz jaunas prasības inventarizāciju organizēšanā, dokumentēšanā un atklāto starpību iegrāmatošanā, tai skaitā izsmeļoši definējot inventarizācijā pielietojamās metodes. Par galvenajām izmaiņām "Bilances Akadēmijas" video seminārā informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Inventarizācijas metodes paredzētas tam, lai noteiktu gan aktīvu skaitu, gan to kvalitāti (vai tie nav bojāti, nelietojami, daļēji vai pilnībā norakstāmi, remontējami, utt.). Inventarizētas tiek gan kustamas ķermeniskas lietas, gan nekustamas ķermeniskas lietas un skaidra nauda. Likums nosaka, ka inventarizācijas jāveic ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem: apskatot dabā (nekustamie īpašumi, pieminekļi, koki, krājumi noliktavās, utml.) nosverot (visa veida beramas vielas, konteineri, preces, ko pārdod gabalos ar svaru, utt.) saskaitot (visa veida gabala preces vai preces, kas iepakotas ar konkrēti uzrādītu iepakojuma svaru) izmērot (degvielas tilpums, graudi kaltēs, grants vai smilšu vai citas materiālu kaudzes, audumus, mežģīnes u.c. - paņēmieniem, kā tieši to...

Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu algu subsīdijai uzskata atbalstu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības vai ienākumu kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, pašnodarbinātām personām vai patenmaksātājiem par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu (turpmāk – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), vai, piesakoties uz atbalstu par 2021.oktobra mēnesi, ir uzsākta...

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim (turpmāk – atbalsta periods). Par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim atbalstu nosaka: 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 eirokatrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā atbalsta summa, kurš sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā", nepārsniedz 2 300 000 eiro saistītu personu grupai. Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 21. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 877), stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, kad zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585). Noteikumi Nr. 877 izstrādāti, lai: pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu un pielāgojot grāmatvedību, nodokļus, budžetu un finanšu vadību reglamentējošo likumu vai citu normatīvo aktu prasību izmaiņām; nodrošinātu Grāmatvedības likuma mērķa sasniegšanu un grāmatvedības uzdevumu izpildi. Noteikumos Nr. 877 ietvertais regulējums Grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības, piemēram: 1.1. saglabātas grāmatvedības reģistru (hronoloģisko un sistemātisko) kārtošanas pamatprasības atbilstoši pašreiz noteikumos Nr. 585 ietvertajām pamatprasībām, t. sk: noteikums, ka grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts eiro tad, japamatojas uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta; maksājumu...

Līdz ar Covid–19 pandēmiju grāmatvedībā aktuālākās tēmas ir saistītas ar atbalstu uzrādīšanu grāmatvedībā: ar Covid–19 saistītās informācijas uzrādīšana gada pārskatā, Covid–19 ietekme, nosakot krājumu vērtību, debitoru parādu izvērtējums u.c. Kādreiz populārā tēma par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) deklarācijas aizpildīšanu ir pagājusi malā. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra mēneša deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kāda informācija atklājama šajā deklarācijā. Decembra mēneša nodokļa deklarācija iesniedzama līdz 2022. gada 20. janvārim. Un šī deklarācija jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām. Tātad pārskata perioda pēdējā deklarācijā ir jāveic ar UIN apliekamās bāzes korekcijas par: nedrošiem debitoru parādiem (UIN likuma 9. pants); palielinātiem procentu maksājumiem (UIN likuma 10. pants); aizdevumiem saistītām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par nodokļu piemērošana pašnodarbinātā, patentmaksātāja vai autora saņemtajam atbalstam algu subsīdijai. Materiāls skaidro nodokļu piemērošanas kārtību algu subsīdijai, kas izmaksāta par periodu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) saimnieciskās darbības ienākumu vai atlīdzības kompensēšanai ārkārtējās situācijas periodā, kad saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikti epidemioloģiskās drošības ierobežojumi: pašnodarbinātām personām, tai skaitā patentmaksātājiem un MUN maksātājiem, individuālajiem komersantiem; autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji. Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

2021. gads bija gana ražīgs ar vairākiem likumdošanas normu grozījumiem, turklāt tas vēl nav beidzies. 20. decembrī gan darba devēji, gan pašnodarbinātās personas sagaidīs nodokļu reformas pēdējo ziņu, tā teikt, ķirsīti uz tortes — cik jāpiemaksā minimālās iemaksas, ja par fizisko personu ceturksnī VSAOI veiktas no ieņēmumiem (vai ienākumiem), kas mazāki par 1500 eiro. Varbūt nemaz nebūs jāpiemaksā, jo vidējā alga, kā paziņoja statistiķi, pārsniedz 1200 eiro mēnesī?! Bet turpinājums sekos 2022. gadā… Tātad slogs būs grāmatvežiem — algas jārēķina, ņemot vērā jaunās prasības, cītīgi pārbaudot saņēmēja statusu, lai pēcāk nebūtu dažnedažādu pārsteigumu! Tieši tādēļ ir laiks noskaidrot, kādā tempā jāstrādā jaunajā gadā, kas jāņem vērā, kam jāpievērš uzmanība. Atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījumu. Analoģiski iepriekšējiem noteikumiem (ar tādu...