GRĀMATVEDĪBA

Juridiskās attiecības ar uzņēmuma valdes locekli iespējams nodibināt ne tikai ar darba līguma palīdzību. Kā skaidro Ilvija Ozoliņa, ekonomikas maģistre, nodokļu konsultante un sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, lai sakārtotu attiecības ar uzņēmuma valdes locekli par tā paveikto darbu, iespējami trīs līgumu veidi: Darba līgums ar valdes locekli (sagatavo saskaņā ar Darba likuma normām) Pilnvarojuma līgums ar atlīdzību Pinvarojuma līgums bez atlīdzības "Nereti iznāk, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību ir tikai viens dalībnieks - pats arī būdams vienīgais valdes loceklis. Iznāk, ka viņam jāslēdz līgums pašam ar sevi. Tas nav aizliegts. Situāciju, kad, slēdzot darījumu, viena un tā pati fiziskā persona atrodas darījuma vienā pusē un vienlaikus pārstāv otru līgumslēdzēju, sauc par paškontrahēšanos. Tā Latvijas likumos nav aizliegta, tomēr jāņem vērā, ka šādos darījumos ir paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risks, kam var būt nozīme strīdu izšķiršanā. Ir redzēti tiesas spriedumi, kuros konstatēts, ka šāda veida līgumi radījuši nelabvēlīgas sekas citam...

Lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) precizējusi prasības iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas jomā neatkarīgā izvērtējuma veikšanai, samazinot izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt zemāks NILLTPF risks un saglabājot līdzšinējo izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt augsts NILLTPF risks. Precizējumi ietverti grozījumos "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvajos noteikumos", kurus FKTK padome pieņēmusi 1. jūnijā. Prasības attiecas uz kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī dalībvalsts un trešās valsts kredītiestādes un licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālēm Latvijas Republikā. Grozījumi veikti atbilstoši "Pasākumu plānā samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības" 11.3. punktā noteiktajam, proti, noteikt FKTK noteikumos prasības banku ārējam auditam atbilstoši bankas riska līmenim. Grozījumi stājas spēkā tikai 2022....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildi uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) jautājumiem. Iesniedzēja vēlas reģistrēt saimniecisko darbību un reģistrēt šādus darbības veidus: „Juridiskie pakalpojumi” un „Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības”. Sniedzot juridiskus pakalpojumus, netiek plānots sniegt klientiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 4. punkta a-d apakšpunktos minētos pakalpojumus, t.i. a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu; b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu; c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs; d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu. Tiek plānots sniegt: lietvedības un sekretariāta pakalpojumus. Vienlaicīgi ar saimnieciskās darbības veikšanu, Iesniedzēja plāno būt par darba ņēmēju divos uzņēmumos, kuros ir nodarbināta šobrīd. Iesniedzēja, cita starpā vaicā,...

Uzņēmuma finanšu informācija var saturēt komercnoslēpumu, kuru nedrīkst izpaust ne štata grāmatvedis, ne grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs. Tuvojas laiks, kad jāiesniedz kārtējais gada pārskats, kurā ietvertā informācija būs pieejama jebkuram interesantam. Kā izvairīties no tādu ziņu izpaušanas, kas var interesēt konkurentus un attiecīgi nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību? No likuma izslēgts komercnoslēpuma regulējums Grāmatvežiem šai sakarā var rasties jautājums, kāpēc no likuma "Par grāmatvedību" šopavasar tika izslēgts 4. pants, kas noteica, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Savukārt visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. Pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma Saeima 2021. gada 11. februārī pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas stājās spēkā 2021. gada 9. martā, un cita starpā paredzēja no likuma izslēgt 4. pantu, jo komercnoslēpuma regulējums ietverts...

Normatīvajā regulējumā ir atstāti vairāki "robi", kas rada neskaidrības, nekonsekvenci un netaisnīgumu atvaļinājuma naudas aprēķināšanā. Viena no lielākajām problēmām saistīta ar apmaksājamo atvaļinājuma dienu skaita noteikšanu, ja atvaļinājuma laikā brīvdienās iekrīt svētku dienas. Tāpat noteiktos gadījumos apšaubāmas sekas rada likumā paredzētā norma atvaļinājuma naudas aprēķinā iekļaut arī prēmijas. Vēl daudziem neesot skaidrs, vai atvaļinājuma naudas aprēķināšanā jāņem vērā krīzes laika valsts atbalsta instrumenti - dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas, norāda1 žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko. Svētku dienas atvaļinājumā - jāapmaksā vai nē? Normatīvais regulējums nosaka, ka atvaļinājums ilgst vismaz četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Taču neskaidrības rodas gadījumā, ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, kas iekrīt brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un tiek pārceltas uz darba dienām. Šādā gadījumā atvaļinājuma apmaksāto dienu skaits var palielināties. "Tas rada netaisnīgumu, jo kāds saņems naudu par 20 atvaļinājuma dienām, bet kādam citam tiks apmaksātas pat 23 atvaļinājuma dienas. Arī ar tiesas spriedumiem ir apstiprināts, ka...

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un savu saprašanu un pieredzi, citi izmanto kolēģu un padomdevēju ieteikumus. NB! Uzskatu, ka riskanti rīkoties, vadoties tikai no ieteikumiem. Pirms rīkojas, jācenšas gūt loģisku skaidrojumu, vismaz "kāpēc" un "kur tas ir rakstīts". Ar to arī sāksim. Jāatzīst, ka DL grozījumi tomēr ieviesa skaidrību dažos likuma pantos. Piemēram, "pēdējie seši mēneši", kuru darba...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 25.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja jauna Grāmatvedības likuma projektu, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns likums nepieciešams, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat jauns regulējums nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Ar likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir norādījis, ka iesniegumos par dīkstāves atbalstu uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas iesniegti pēc 15. marta, ir nepieciešams pamatot, ka ieņēmumu kritums ir saistīts ar Covid-19 dēļ noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Līdz ar to dīkstāves pabalstu līdz 2021. gada 30. jūnijam (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) var saņemt to uzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji šo ierobežojumu dēļ piedzīvo ieņēmumu kritumu. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi ietverti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 izraisītās krīzes situācijas apstākļos”. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20%, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30%, salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja: • kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro; • kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; • kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. Informāciju par aizdevumu fiziskajai personai1 VID sniedz: Aizdevējs, ja tas ir: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība); kooperatīvā sabiedrība; nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība; biedrība vai nodibinājums; organizācija; fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja; uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas. Aizņēmējs, ja tas saņem aizdevumu no: fiziskās personas – rezidenta –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, nerezidenta. Skatiet arī VID metodisko materiālu "Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi" VEIDLAPA 1 Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā ir aktualizējis informatīvo materiālu "Par atsevišķiem jautājumiem PVN deklarāciju aizpildīšanā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā". Tajā apskatītas situācijas kā rīkoties, ja pēc iesniegšanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir konstatēta kļūda PVN 2 un PVN 3 deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. Kārtība, kādā aizpildāma PVN deklarācija un tās pielikumi, noteikta Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, kur var skatīt detalizētāku informāciju par PVN deklarāciju aizpildīšanu. Piemēram, ja konstatēts, ka par kādā no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskatā norādītais darījums ir jāanulē, tad: 1) jānorāda veiktās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā tikai attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā (rindiņa „V” jāaizpilda tāpat kā iepriekš aizpildīta PVN 2 pārskatā, savukārt rinda „J” - atstājama tukša – arī bez „0,00”); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegta attiecīgā taksācijas perioda...

Ja dzīvokļa izīrētājs izvēlējies nodokļa maksāšanas režīmu - nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā: • īres vai nomas maksa; • īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu; • īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu); • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu; • citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas. Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu, ir: ❖ dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un...

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija. Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām. Nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu un nodrošinās visu saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšanu vai iemaksāšanu SDI kontā, nodoklis noteiktā apmērā no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski bez nodokļu maksātāja iesaistes –...

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar PVN apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Par to, kā rīkoties ar deklarācijas iesniegšanu šādās situācijās, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 eiro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 eiro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 eiro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra...

Ārpakalpojumu grāmatvežiem no 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izsniegt licences, un vienlaikus tiks izveidots arī ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Licencēšana ļaus nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, veicināt konkurenci un uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Licencēšana būs valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzēs noskaidrot, kurš no šī pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta, ja uzņēmumā būs atbildīgais grāmatvedis (piemēram, valdes loceklis, darbinieks), kuram ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā noteiktajā pārejas periodā līdz 2023. gada 1. jūlijam ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā atbilstu likumā noteiktajām licencēšanas prasībām....

Gada pārskatu iesniegšanas beigu termiņš vairs nav aiz kalniem. To gatavošanas laikā jāizvērtē daudzas nianses, kamēr nonākam līdz EDS iesniegtam gada pārskatam. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām kategorijām, lielākais īpatsvars starp uzņēmumiem ir mikrosabiedrības un mazās sabiedrības. Tāpēc šajā rakstā neapskatīšu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas prasības. Dalīšos savā pieredzē, ko un kā darīt, ķeroties klāt kārtējā gada pārskata sagatavošanas darbiem mikro un mazajām sabiedrībām. Apskatīšu desmit praktiskus soļus, kurus pati lietoju praksē. 1. Noteikt, kādai kategorijai atbilst konkrētais uzņēmums bilances datumā Lai noteiktu, vai uzņēmums pārskata gadā iegūst vai zaudē tiesības piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus gada pārskata sastāvam, sagatavojam tabulu ar pārskata gada un iepriekšējo gadu kategorijas noteikšanai aktuālajiem rādītājiem. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums mikrosabiedrības netieši sadala divās grupās, tāpēc 1. tabulā attēlotas trīs ailes. 1. tabulaMikro un mazo sabiedrību kategoriju kritēriji Mikrosabiedrība 1 Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus...