GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz 2021. gada 1.jūlijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu. VID aicina iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kas ir ērtāk un vienkāršāk, jo tādējādi deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Gada ienākumu deklarācija par 2020. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz: ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu (20% - ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% - ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, 31,4% - ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro); ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam). ja ir veikta saimnieciskā darbība (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus...

Saeimas 10. jūnijā pieņemtajā jaunajā Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, skaidrāk nekā līdz šim noteiktas inventarizācijas prasības. Jaunais likums nosaka, ka inventarizācijas mērķis ir "ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem". Tāpat likums paredz, ka Ministru kabinets reglamentēs inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību. Jaunais likums arī konkrēti uzskaita situācijas, kurās jāveic inventarizācija: 1) uzsākot uzņēmuma darbību; 2) noslēdzot katru pārskata gadu (pārskata gada slēguma inventarizācija); 3) izbeidzot uzņēmuma darbību; 4) reorganizējot uzņēmumu, ciktāl likumos nav noteikts citādi; 5) pasludinot maksātnespējas procesu; 6) ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, ir apturēta vai atjaunota uzņēmuma darbība; 7) citos gadījumos, ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Likumā iekļauts apakšpants, kas paredz, ka individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā...

Saeima ceturtdien, 10.jūnijā, pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns regulējums bijis nepieciešams gan tāpēc, lai atjauninātu juridisko terminoloģiju, gan arī ņemot vērā grāmatvedības datorprogrammu attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. "Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse", teikts projekta anotācijā. Vispārējās prasības, galvenās definīcijas Likums noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Grāmatvedības kārtošana likuma tekstā definēta kā "ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu)." Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi: 1) grāmatvedības kontu atvēršana; 2) uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi grozījumus "Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos" un "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos". Tajos pilnveidotas prasības ceturkšņa pārskata iesniegšanai, lai iegūtu precīzāku informāciju par Latvijā parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēru un to izmantotu, lai pilnvērtīgi informētu arī sabiedrību. Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi paredz, ka turpmāk informācija par parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām jāuzrāda arī sadalījumā pa apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, kurus tie sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību, vai arī izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Šādas izmaiņas veiktas, jo būtiska daļa no atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēra veidojas no pakalpojumiem, kurus tās sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Noteikumi papildināti ar prasību apdrošinātājam likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā iesniegt FKTK pārskatu par stāvokli dienā pirms likvidācijas vai reorganizācijas uzsākšanas. Likvidāciju vai reorganizāciju uzsākuša apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja...

Juridiskās attiecības ar uzņēmuma valdes locekli iespējams nodibināt ne tikai ar darba līguma palīdzību. Kā skaidro Ilvija Ozoliņa, ekonomikas maģistre, nodokļu konsultante un sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, lai sakārtotu attiecības ar uzņēmuma valdes locekli par tā paveikto darbu, iespējami trīs līgumu veidi: Darba līgums ar valdes locekli (sagatavo saskaņā ar Darba likuma normām) Pilnvarojuma līgums ar atlīdzību Pinvarojuma līgums bez atlīdzības "Nereti iznāk, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību ir tikai viens dalībnieks - pats arī būdams vienīgais valdes loceklis. Iznāk, ka viņam jāslēdz līgums pašam ar sevi. Tas nav aizliegts. Situāciju, kad, slēdzot darījumu, viena un tā pati fiziskā persona atrodas darījuma vienā pusē un vienlaikus pārstāv otru līgumslēdzēju, sauc par paškontrahēšanos. Tā Latvijas likumos nav aizliegta, tomēr jāņem vērā, ka šādos darījumos ir paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risks, kam var būt nozīme strīdu izšķiršanā. Ir redzēti tiesas spriedumi, kuros konstatēts, ka šāda veida līgumi radījuši nelabvēlīgas sekas citam...

Lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) precizējusi prasības iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas jomā neatkarīgā izvērtējuma veikšanai, samazinot izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt zemāks NILLTPF risks un saglabājot līdzšinējo izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt augsts NILLTPF risks. Precizējumi ietverti grozījumos "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvajos noteikumos", kurus FKTK padome pieņēmusi 1. jūnijā. Prasības attiecas uz kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī dalībvalsts un trešās valsts kredītiestādes un licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālēm Latvijas Republikā. Grozījumi veikti atbilstoši "Pasākumu plānā samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības" 11.3. punktā noteiktajam, proti, noteikt FKTK noteikumos prasības banku ārējam auditam atbilstoši bankas riska līmenim. Grozījumi stājas spēkā tikai 2022....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildi uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) jautājumiem. Iesniedzēja vēlas reģistrēt saimniecisko darbību un reģistrēt šādus darbības veidus: „Juridiskie pakalpojumi” un „Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības”. Sniedzot juridiskus pakalpojumus, netiek plānots sniegt klientiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 4. punkta a-d apakšpunktos minētos pakalpojumus, t.i. a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu; b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu; c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs; d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu. Tiek plānots sniegt: lietvedības un sekretariāta pakalpojumus. Vienlaicīgi ar saimnieciskās darbības veikšanu, Iesniedzēja plāno būt par darba ņēmēju divos uzņēmumos, kuros ir nodarbināta šobrīd. Iesniedzēja, cita starpā vaicā,...

Uzņēmuma finanšu informācija var saturēt komercnoslēpumu, kuru nedrīkst izpaust ne štata grāmatvedis, ne grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs. Tuvojas laiks, kad jāiesniedz kārtējais gada pārskats, kurā ietvertā informācija būs pieejama jebkuram interesantam. Kā izvairīties no tādu ziņu izpaušanas, kas var interesēt konkurentus un attiecīgi nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību? No likuma izslēgts komercnoslēpuma regulējums Grāmatvežiem šai sakarā var rasties jautājums, kāpēc no likuma "Par grāmatvedību" šopavasar tika izslēgts 4. pants, kas noteica, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Savukārt visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. Pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma Saeima 2021. gada 11. februārī pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas stājās spēkā 2021. gada 9. martā, un cita starpā paredzēja no likuma izslēgt 4. pantu, jo komercnoslēpuma regulējums ietverts...

Normatīvajā regulējumā ir atstāti vairāki "robi", kas rada neskaidrības, nekonsekvenci un netaisnīgumu atvaļinājuma naudas aprēķināšanā. Viena no lielākajām problēmām saistīta ar apmaksājamo atvaļinājuma dienu skaita noteikšanu, ja atvaļinājuma laikā brīvdienās iekrīt svētku dienas. Tāpat noteiktos gadījumos apšaubāmas sekas rada likumā paredzētā norma atvaļinājuma naudas aprēķinā iekļaut arī prēmijas. Vēl daudziem neesot skaidrs, vai atvaļinājuma naudas aprēķināšanā jāņem vērā krīzes laika valsts atbalsta instrumenti - dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas, norāda1 žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko. Svētku dienas atvaļinājumā - jāapmaksā vai nē? Normatīvais regulējums nosaka, ka atvaļinājums ilgst vismaz četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Taču neskaidrības rodas gadījumā, ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, kas iekrīt brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un tiek pārceltas uz darba dienām. Šādā gadījumā atvaļinājuma apmaksāto dienu skaits var palielināties. "Tas rada netaisnīgumu, jo kāds saņems naudu par 20 atvaļinājuma dienām, bet kādam citam tiks apmaksātas pat 23 atvaļinājuma dienas. Arī ar tiesas spriedumiem ir apstiprināts, ka...

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un savu saprašanu un pieredzi, citi izmanto kolēģu un padomdevēju ieteikumus. NB! Uzskatu, ka riskanti rīkoties, vadoties tikai no ieteikumiem. Pirms rīkojas, jācenšas gūt loģisku skaidrojumu, vismaz "kāpēc" un "kur tas ir rakstīts". Ar to arī sāksim. Jāatzīst, ka DL grozījumi tomēr ieviesa skaidrību dažos likuma pantos. Piemēram, "pēdējie seši mēneši", kuru darba...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 25.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja jauna Grāmatvedības likuma projektu, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns likums nepieciešams, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat jauns regulējums nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Ar likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir norādījis, ka iesniegumos par dīkstāves atbalstu uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas iesniegti pēc 15. marta, ir nepieciešams pamatot, ka ieņēmumu kritums ir saistīts ar Covid-19 dēļ noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Līdz ar to dīkstāves pabalstu līdz 2021. gada 30. jūnijam (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) var saņemt to uzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji šo ierobežojumu dēļ piedzīvo ieņēmumu kritumu. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi ietverti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 izraisītās krīzes situācijas apstākļos”. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20%, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30%, salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja: • kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro; • kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; • kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. Informāciju par aizdevumu fiziskajai personai1 VID sniedz: Aizdevējs, ja tas ir: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība); kooperatīvā sabiedrība; nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība; biedrība vai nodibinājums; organizācija; fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja; uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas. Aizņēmējs, ja tas saņem aizdevumu no: fiziskās personas – rezidenta –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, nerezidenta. Skatiet arī VID metodisko materiālu "Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi" VEIDLAPA 1 Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā ir aktualizējis informatīvo materiālu "Par atsevišķiem jautājumiem PVN deklarāciju aizpildīšanā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā". Tajā apskatītas situācijas kā rīkoties, ja pēc iesniegšanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir konstatēta kļūda PVN 2 un PVN 3 deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. Kārtība, kādā aizpildāma PVN deklarācija un tās pielikumi, noteikta Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, kur var skatīt detalizētāku informāciju par PVN deklarāciju aizpildīšanu. Piemēram, ja konstatēts, ka par kādā no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskatā norādītais darījums ir jāanulē, tad: 1) jānorāda veiktās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā tikai attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā (rindiņa „V” jāaizpilda tāpat kā iepriekš aizpildīta PVN 2 pārskatā, savukārt rinda „J” - atstājama tukša – arī bez „0,00”); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegta attiecīgā taksācijas perioda...

Ja dzīvokļa izīrētājs izvēlējies nodokļa maksāšanas režīmu - nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā: • īres vai nomas maksa; • īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu; • īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu); • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu; • citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas. Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu, ir: ❖ dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un...