GRĀMATVEDĪBA

Autoratlīdzību nosacītie izdevumi, kas piemērojami no 1. jūlija
Autoratlīdzību nosacītie izdevumi, kas piemērojami no 1. jūlija
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 29. jūnijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. No šā gada 1. jūlija nosacītos izdevumus autoratlīdzībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) aprēķināšanai var piemērot šādā apmērā*: Izdevumu norma Autordarbs, par kuru tiek izmaksāta autoratlīdzība Autors vai izpildītājs 50 % par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem, horeogrāfiskiem darbiem un to izpildījumiem teātra režisors, aktieris, cirka mākslinieks, horeogrāfs, dejotājs par muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā, apdarēm, muzikāliem aranžējumiem un to izpildījumiem mūziķis, komponists, dziedātājs, diriģents, orķestra mūziķis, komponists – apdares/aranžējuma autors par audiovizuāliem darbiem, ekranizācijām un to izpildījumiem filmas/TV raidījuma režisors, operators, skaņu režisors, videomākslinieks, ekranizācijas režisors par zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības un grafikas, lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām, scenogrāfijas, dizaina, fotogrāfiskiem darbiem un citiem mākslas darbiem gleznotājs, tēlnieks, grafiķis,...
Oficiāli izsludināts jaunais Grāmatvedības likums. Kādas izmaiņas tas paredz?
Oficiāli izsludināts jaunais Grāmatvedības likums. Kādas izmaiņas tas paredz?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu par jauno Grāmatvedības likumu, ko Saeima gala lasījumā pieņēma šī gada 10. jūnijā un kas ir oficiāli izsludināts 28. jūnijā, bet spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra. Līdz ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreizējais likums “Par grāmatvedību”. Likuma mērķis bija aktualizēt likumā “Par grāmatvedību” noteikto regulējumu, lai tas: būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām; ietvertu lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu; paredzētu pārskatīt un pilnveidot uz likuma “ Par grāmatvedību” pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Likumā iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas. Tajā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem. Likumā skaidroti tādi ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni kā “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti”, “grāmatvedības reģistri”, “manta”, “saimnieciskais darījums”,...
Startē ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana
Startē ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana
No 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izsniegt licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiek izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Kā norāda VID, līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā...
Nosakām un interpretējam apgrozāmā kapitāla finanšu ciklu
Nosakām un interpretējam apgrozāmā kapitāla finanšu ciklu
Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls = krājumu aprites periods + debitoru parādu atmaksas periods – kreditoru parādu atmaksas periods Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes aprēķina, izmantojot šādas formulas: 1 Krājumu aprites periods (cikls) = Krājumi × dienu skaits periodā : Ražošanas izmaksas vai Krājumu aprites periods (cikls) = (Krājumi perioda sākumā + krājumi perioda beigās) × dienu skaits periodā : 2 × ražošanas izmaksas Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ietver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē atsevišķas...
Vai grāmatveži būs atbildīgi par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību normatīvo aktu prasībām?
Vai grāmatveži būs atbildīgi par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību normatīvo aktu prasībām?
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRAGA) aptaujājusi nozares pārstāvjus saistībā ar jauno Grāmatvedības likumu, kas gala lasījumā Saeimā pieņemts šī gada 10. jūnijā un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un aizstās pašreizējo likumu "Par grāmatvedību". Līdz ar jauno regulējumu valdībai jāpārskata arī uz likuma pamata izdotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Grāmatvedības likumu, tostarp Grāmatvedības kārtošanas noteikumi (turpmāk – noteikumi). Asociācija norāda, ka noteikumu projektā atsevišķa nodaļa tiek veltīta grāmatvedības datorprogrammām un paredz nodokļu maksātāju atbildību par to, lai datorizēti grāmatvedības uzskaite tiktu kārtota tikai ar tādām datorprogrammām, kuras atbilst minēto noteikumu prasībām. Savukārt datorprogrammām izvirzītās prasības sastāv no dažādiem tehniskiem terminiem, kuros, pēc asociācijas pārstāvju domām, daudzi grāmatveži neorientējas. Tādējādi grāmatveži saviem spēkiem nespēs izvērtēt grāmatvedības datorprogrammas atbilstību normatīvā akta prasībām. Sākotnēji Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projektā tika paredzēts, ka par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību noteikumiem atbildīgs būs datorprogrammas izstrādātājs. Diskusiju rezultātā šī norma no projekta ir...
Autoratlīdzībām jauno nodokļu režīmu piemēros pēc izmaksas laika, ne pēc līguma slēgšanas datuma
Autoratlīdzībām jauno nodokļu režīmu piemēros pēc izmaksas laika, ne pēc līguma slēgšanas datuma
No šā gada 1. jūlija tiks uzsākta nodokļu reforma, kas skars autoratlīdzības saņēmējus. Kā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā, autoratlīdzības izmaksai piemēro tos nodokļu normatīvos aktus, kuri ir spēkā autoratlīdzības izmaksas dienā, izņemot tad, ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim (šai gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs sniedz darba devēja ziņojumu, deklarējot 5% VSAOI, un paziņojumu ar ienākumu veidu kodu “1003” ar ieturēto 20% IIN.) Tas nozīmē, ka autoratlīdzības līgumiem, kas noslēgti gada pirmajos sešos mēnešos, bet izmaksa paredzēta pēc šā gada 1. jūlija, vairs nevarēs piemērot iepriekšējo regulējumu, piemēram, ja autoratlīdzības saņēmējs nebūs reģistrējies kā pašnodarbinātais vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā vai kā pašnodarbinātais - mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Attiecīgi šādu izmaksu gadījumā vairs nevarēs piemērot autora attaisnotos nosacītos izdevumus 25 % vai 50 % apmērā no autoratlīdzības atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida. Tāpēc, ja autoratlīdzības izmaksātājs un saņēmējs var vienoties, vēl līdz 30. jūnijam ir...
Par izmaksātajām autoratlīdzībām būs jānorāda jauns kods, ja autors nereģistrē saimniecisko darbību
Par izmaksātajām autoratlīdzībām būs jānorāda jauns kods, ja autors nereģistrē saimniecisko darbību
Valdība 15. jūnijā ir akceptējusi grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), informācija par autoratlīdzību izmaksu autoram, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim jāpaziņo ar tam speciāli piešķirtu jaunu kodu – 1061. No 1. jūlija līdz 31. decembrim samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas izmaksātājam ir pienākums nosūtīt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, norādot kodu 1061. Autoratlīdzības deklarēšana paziņojumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim Ienākuma veida nosaukums Ienākuma veida kods Paskaidrojums par ienākuma koda izmantošanu Ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas...
Asociācijai nav skaidrības, kā grāmatvedības profesionāļi varēs pierādīt pieredzi
Asociācijai nav skaidrības, kā grāmatvedības profesionāļi varēs pierādīt pieredzi
Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei ar aktuāliem jautājumiem par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Asociācija lūdz sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. Asociācija norāda, ka grozījumi likumā "Par grāmatvedību" paredz likuma 3. panta trešās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā – “ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.”. Tāpat likums tiek papildināts ar 15.3.pantu, 15.4.pantu, 15.5.pantu, 15.6. pantu un 15.7. pantu, kas nosaka kārtību, kādā notiks ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Likuma 15.3.panta pirmā daļa nosaka, ka...
Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai
Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai
2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzēta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS). Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kurus...
Likums paredz vienkāršotu nodokļa  samaksas  risinājumu: saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu
Likums paredz vienkāršotu nodokļa samaksas risinājumu: saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu
Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu. Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību. Grozījumi...
Būs izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem
Būs izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem
Saeima 15. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka izmaiņas regulējumā dažādiem pantiem stāsies spēkā atšķirīgos temiņos, tostarp arī 2021. gada 1. oktobrī. Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga...
Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz līdz 1. jūlijam
Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz līdz 1. jūlijam
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz 2021. gada 1.jūlijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu. VID aicina iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kas ir ērtāk un vienkāršāk, jo tādējādi deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Gada ienākumu deklarācija par 2020. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz: ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu (20% - ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% - ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, 31,4% - ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro); ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam). ja ir veikta saimnieciskā darbība (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus...
Ko jaunais Grāmatvedības likums nosaka par inventarizāciju veikšanu?
Ko jaunais Grāmatvedības likums nosaka par inventarizāciju veikšanu?
Saeimas 10. jūnijā pieņemtajā jaunajā Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, skaidrāk nekā līdz šim noteiktas inventarizācijas prasības. Jaunais likums nosaka, ka inventarizācijas mērķis ir "ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem". Tāpat likums paredz, ka Ministru kabinets reglamentēs inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību. Jaunais likums arī konkrēti uzskaita situācijas, kurās jāveic inventarizācija: 1) uzsākot uzņēmuma darbību; 2) noslēdzot katru pārskata gadu (pārskata gada slēguma inventarizācija); 3) izbeidzot uzņēmuma darbību; 4) reorganizējot uzņēmumu, ciktāl likumos nav noteikts citādi; 5) pasludinot maksātnespējas procesu; 6) ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, ir apturēta vai atjaunota uzņēmuma darbība; 7) citos gadījumos, ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Likumā iekļauts apakšpants, kas paredz, ka individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā...
Pieņemts jaunais Grāmatvedības likums
Pieņemts jaunais Grāmatvedības likums
Saeima ceturtdien, 10.jūnijā, pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns regulējums bijis nepieciešams gan tāpēc, lai atjauninātu juridisko terminoloģiju, gan arī ņemot vērā grāmatvedības datorprogrammu attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. "Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse", teikts projekta anotācijā. Vispārējās prasības, galvenās definīcijas Likums noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Grāmatvedības kārtošana likuma tekstā definēta kā "ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu)." Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi: 1) grāmatvedības kontu atvēršana; 2) uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un...
Jaunas prasības apdrošinātāju ceturkšņa pārskatiem
Jaunas prasības apdrošinātāju ceturkšņa pārskatiem
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi grozījumus "Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos" un "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos". Tajos pilnveidotas prasības ceturkšņa pārskata iesniegšanai, lai iegūtu precīzāku informāciju par Latvijā parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēru un to izmantotu, lai pilnvērtīgi informētu arī sabiedrību. Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi paredz, ka turpmāk informācija par parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām jāuzrāda arī sadalījumā pa apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, kurus tie sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību, vai arī izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Šādas izmaiņas veiktas, jo būtiska daļa no atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēra veidojas no pakalpojumiem, kurus tās sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Noteikumi papildināti ar prasību apdrošinātājam likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā iesniegt FKTK pārskatu par stāvokli dienā pirms likvidācijas vai reorganizācijas uzsākšanas. Likvidāciju vai reorganizāciju uzsākuša apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.