Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Pašnodarbinātā sociālās iemaksas - saimnieciskās darbības izdevumi vai nē?
Pašnodarbinātā sociālās iemaksas - saimnieciskās darbības izdevumi vai nē?
No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" (20.19 - 20.20 pants) izriet kāda norma, kas praksē faktiski piemērojama pretēji, uzskata Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Proti, tas ir nosacījums, ka pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekļaujamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem. "Noteikumos skaidri un gaiši pateikts, ka pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksas liekamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem, taču faktiski Valsts ieņēmumu dienesta pieeja un sniegtās uzziņas, kā arī metodika liecina par to, ka šīs iemaksas nevar ievietot izdevumos. Šī pretruna mēdz jaukt galvu, tāpēc katrs izvēlas sev tuvāko variantu. Viena iespēja ir sociālās iemaksas ievietot izdevumos, norādot tās 19. ailē (zivsaimnieki, lauksaimnieki, lauku tūrisms) vai 20. ailē (visi pārējie). Tomēr es izvēlētos sociālās iemaksas nelikt pie saimnieciskās...
Pamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos
Pamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos
Par pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. Klasifikācijas kritēriji: tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi, tās nav iegādātas un netiek...
Iekšējā kontroles sistēma un atbildīgās personas izvēle
Iekšējā kontroles sistēma un atbildīgās personas izvēle
Visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem obligāti izstrādājamajai iekšējas kontroles sistēmai ir savi likumā paredzēti pamatelementi, kuri noteikti tajā jāiekļauj. Arī viens no pirmajiem uzdevumiem - atbildīgās personas izvēle - veicams saskaņā ar noteiktām prasībām, nevis "pa roku galam". Konsultē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Iekšējās kontroles sistēmas četri pamatelementi "Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu nelegāli iegūtas naudas legalizācijā vai sankciju neizpildē, tāpēc tai nedrīkst būt formāli uzrakstītas procedūras vai vienreiz aizpildītas klientu anketas. IKS jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzes riskam un jābūt reāli funkcionējošai. Tas nozīmē, ka ikvienam uzņēmuma darbiniekam, pildot ikdienas darba pienākumus, jāievēro IKS noteiktās politikas un jāizpilda IKS paredzētās procedūras," uzsver J. Marjasova. 1) Politikas ir skaidri un vienkārši apgalvojumi, kuri ir saistoši visai organizācijai. Piemēram: "Darījuma attiecības ar sankcionētām personām ir aizliegtas". 2) Procedūras ir konkrētas un formalizētas darbības, kas veiktas, lai izpildītu politikas. Procedūrās...
VID publiskos informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID lēmumiem attiecībā uz nodokļu maksātājiem
VID publiskos informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID lēmumiem attiecībā uz nodokļu maksātājiem
No 5. augusta stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Informācija par VID lēmumiem tiks publiskota septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums būs kļuvis neapstrīdams vai būs pārsūdzēts tiesā un tā darbība nebūs apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas. Publiskošanas tiesības attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. Piemēram, ja VID amatpersonas 2021. gada 5. augustā izdotais sākotnējais lēmums nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams 2021. gada 9. septembrī (1 mēnesis + 2 paziņošanas darba dienas). Pēc likuma spēkā stāšanās VID publiskos informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi,...
Grāmatveža darbs viena pārskata gada ietvaros = grāmatvedības cikls
Grāmatveža darbs viena pārskata gada ietvaros = grāmatvedības cikls
Kad kļūstat par uzņēmēju, bez grāmatvedības neiztikt! Ja nav nepieciešamības pēc sava grāmatveža–darbinieka, var lūkoties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Un pirmais, ko ieraudzīsiet pakalpojuma sniedzēja solījumos, ir pilna cikla grāmatvedības uzskaite. Kas ir šis pilnais cikls? Vai man pietiek ar "daļēju ciklu"? Vienkāršā valodā to varētu nosaukt par obligāto darbību minimumu, bez kura grāmatvedības uzskaite nebūs pilnīga, saprotama, salīdzināma un analizējama. Tas nozīmē, ka pamatā ir normatīvo aktu un vispārējo grāmatvedības pamatprincipu prasības. Ikdienā man vairāk iznāk strādāt ar grāmatvežiem ar pieklājīgu stāžu — gan semināros, gan dažādos kursos, gan konsultācijās. Bet ar lielu prieku un gandarījumu atgriežos pie pamatiem, lasot lekcijas grāmatvedības iesācējiem. Un patiess prieks ir doties pie uzņēmējiem, kuri vēlas izzināt grāmatvedības pamatprincipus, uzskaites procesa īpatnības, grāmatvežu "slengu" un, protams, grāmatvedības prasību minimumu, lai nebūtu jābaidās no pēkšņām pārbaudēm. Bet, manuprāt, grāmatvedība ir jākārto sev un savām vajadzībām, nevis kādam citam, piemēram, kontrolējošām iestādēm. Tāpēc, jo tā būs saprotamāka...
Kas jāņem vērā, iesniedzot VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām?
Kas jāņem vērā, iesniedzot VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana", kurā norādīts, ka paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...
Kādos gadījumos meitas sabiedrību var neiekļaut konsolidētajā gada pārskatā?
Kādos gadījumos meitas sabiedrību var neiekļaut konsolidētajā gada pārskatā?
Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu ir koncerna mātes sabiedrībai, ja tā tieši vai netieši ieguvusi kontroli pār savām meitas sabiedrībām. Konsolidācijā ir jāiesaista koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības neatkarīgi no tā, vai šo meitas sabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā vai ārvalstīs. Tomēr ir gadījumi, kad meitas sabiedrību var neiesaistīt konsolidācijā, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. "Bieži grāmatveži uzdod jautājumu - ja meitas sabiedrība atrodas trešajās valstīs - Taivānā, Krievijā, Ukrainā, Ķīnā - vai tā ir jāiesaista konsolidācijā? Jā! Pat tad, ja jūsu meitas sabiedrība būs reģistrēta uz Mēness, arī tad tā ir jāiesaista konsolidācijā," uzsver S. Dzerele. Neiesaistīt meitas sabiedrību konsolidācijā var tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: stingri ilglaicīgi ierobežojumi īstenot savas tiesības uz meitas sabiedrības mantu un vadību "Piemēram, ja meitas sabiedrība atrodas valstī, kur ir kara situācija, un tur nedarbojas ierastie civilie likumi, vai nav iespējams aizbraukt uz...
E-rēķinus var izrakstīt digitāli un attālināti
E-rēķinus var izrakstīt digitāli un attālināti
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka Covid-19 pandēmijas laikā mūsdienīga un ilgtspējīga uzņēmumu darbinieku ikdienas prakse ir E-rēķinu izmantošana. Tā nodrošina operatīvu, ērtu un drošu naudas plūsmu organizēšu, un ir vienlīdz noderīga gan uzņēmumam, gan klientiem, gan sadarbības partneriem vai piegādātājiem. “Rēķinu izrakstīšana un apstrāde ir vēl viena joma, kurā digitalizācija sniedz iespēju šos procesus veikt attālināti, izmantojot e-rēķinus. E-rēķini ir mūsdienīga uzņēmuma ikdienas prakse un mēs vēlamies akcentēt, ka e-rēķinu ieviešana ne tikai ļauj paaugstināt efektivitāti, bet arī paver dažādas jaunas iespējas biznesa vidē, kā arī sniedz ieguldījumu uzņēmumu ilgtspējā, kas šobrīd ir īpaši svarīgi,“ uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. LIKTA apkopojusi būtiskākos padomus, kurus uzņēmumu vadītāji var izmantot savā labā un pielāgot uzņēmuma vajadzībām. LIKTA atgādina, ka no 2019. gada pavasara visām valsts iestādēm publisko iepirkumu procedūrās ir jāpieņem Eiropas elektronisko rēķinu standartam atbilstoši e-rēķini. Ieguvumi izmantojot e-rēķinus: rēķinu informācija vairs netiek ievadīta manuāli, kas nozīmē, ka...
Kādi darījumu riski konstatēti Latvijas ārpakalpojumu grāmatvedības sektorā?
Kādi darījumu riski konstatēti Latvijas ārpakalpojumu grāmatvedības sektorā?
Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā (6. pantā) noteikta par pienākumu visiem likuma subjektiem. Pirms iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveides nepieciešams precīzi izprast normatīvā regulējuma prasības. "Īpaši svarīgi tas ir ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas procesā, jo licencējošā iestāde - Valsts ieņēmumu dienests - izvērtēs IKS atbilstību normatīvajam regulējumam," atgādina Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Tāpat arī jāveic savas darbības risku novērtējums - tas ir IKS pamats. Arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vadlīnijās par uz risku balstītu pieeju grāmatvedības profesijā teikts, ka "likuma subjektam jāfokusē resursi tur, kur risks ir augstāks". Kādi riski jāņem vērā? Pirmkārt, jāpievērš uzmanība riskiem, kurus identificējusi Eiropas Komisija ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā. Otrkārt, riski, kas identificēti nacionālajā līmenī (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums) un, treškārt, citi attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgie riski (specifiski...
Publiskos informāciju par  VID pieņemtajiem lēmumiem auditu un datu atbilstības pārbaužu rezultātā
Publiskos informāciju par VID pieņemtajiem lēmumiem auditu un datu atbilstības pārbaužu rezultātā
Saeima 2021. gada 6. jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz no šī gada 5. augusta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Tas tiks darīts, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem un veicinātu nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka tas var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, jo sabiedrībai beidzot būs tiesības zināt, kādus lēmumus VID ir pieņēmis: “Gadiem ilgi nodokļu administratoram ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Šāda situācija ir devusi zaļo gaismu dažādām spekulācijām, maldiem, kā arī dubultai morālei pret nodokļu maksātājiem. Tagad sabiedrībai būs tiesības uzzināt šo informāciju, un tas dos savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanai. VID attiecīgās likuma normas izmaiņas iniciēja pirms vairāk nekā...
Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē var gūt finansējumu grāmatvedības uzskaites attīstīšanai un pilnveidošanai budžeta iestādēs
Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē var gūt finansējumu grāmatvedības uzskaites attīstīšanai un pilnveidošanai budžeta iestādēs
Administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk — ATR) ietekmēs grāmatvedības darbu, dos iespēju vēlreiz katrai pašvaldībai paskatīties uz savu saimniecību, sakārtot procesus un ieviest risinājumus, lai optimizētu veicamos darbus, vairāk izmantotu sistēmas darbu automatizēšanā un grāmatvežiem dotu vairāk laika pārdomām brīžos, kad mainās regulējums, kad jāizvērtē kāds notikums vai darījums. Šā gada 3. martā Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr. 142 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 142), un saskaņā ar tiem jaunveidojamām pašvaldībām ir iespējams no valsts budžeta saņemt vienreizēju dotāciju ATR rezultātā radušos administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai (turpmāk — dotācija). Dotāciju piešķir un izmaksā par izdevumiem, kas novada pašvaldībai radušies, īstenojot ATR saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvo teritoriju un administratīvo centru iedalījumu. Dotāciju novada pašvaldībai piešķir un izmaksā saskaņā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk — aģentūra) lēmumu. Pieteikšanās periods uz šo dotāciju ir...
Mainoties nodokļu regulējumam, MUN darbinieki  "jāatbrīvo no darba" un "jāpieņem darbā"
Mainoties nodokļu regulējumam, MUN darbinieki "jāatbrīvo no darba" un "jāpieņem darbā"
Jautājums Jautājums par vidējās izpeļņas aprēķinu. Situācija: darbiniece bija bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tolaik uzņēmums bija mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs. Pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma darbiniece vēlas izbeigt darba attiecības. Šobrīd uzņēmums vairs nav MUN maksātājs. Kāda summa jāņem par pamatu vidējās izpeļņas aprēķinam? Piemēram, ja darbiniece mikrouzņēmumā saņēma 500 eiro mēnesī, tad šobrīd, rēķinot vidējo izpeļņu jāpieņem, ka 500 eiro mēnesī ir neto algas summa? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jautājums nebūtu sarežģīts, ja pa starpu nebūtu 1. jūlijs, kad stājās spēkā vairāki likumu grozījumi… Tā kā persona, kas atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, ir “no vecajiem, jeb iepriekšējo laiku” MUN maksātāja darbiniekiem, tad, iestājoties jaunajai kārtībai, to bija jāatlaiž no darba 30. jūnijā ar 25. kodu un jāpieņem darbā ar 11. kodu no 1. jūlija. Ja tas būtu izdarīts, tad varētu būt aprēķināta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu ar “vecajiem noteikumiem”. Proti, darbinieces vidējai izpeļņai būtu ņemta vērā iepriekšējos periodos aprēķinātā...
Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?
Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?
Jautājums Vai uzņēmumam, kurš nodarbojas ar celtniecību, tiešām jāreģistrējas kā subjektam, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, ja tas izsniedzis vienu aizdevumu citai juridiskai personai no savas peļņas? Turpinājumā Valsts ieņēmumu dienesta vēstules teksts: "Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktu, šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, t.sk. finanšu iestādes. Atbilstoši likuma 1. panta 7. punktā noteiktajam, likumā ir lietoti šādi termini: finanšu iestāde ir komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta “b” apakšpunktu finanšu pakalpojumi ir kreditēšana. Ņemot vērā minēto, secināms ka SIA “.....” atbilst likuma subjekta statusam." Vai no šī...
VID EDS informācija par E–darbnespējas lapām kopš to atvēršanas brīža
VID EDS informācija par E–darbnespējas lapām kopš to atvēršanas brīža
E–darbnespējas lapas kopš 2016. gada ir kļuvušas par ikdienišķām un pierastām. No 2016. gada 1. septembra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) tika pievienots jauns pārskats "Darbinieku darbnespējas lapu dati", kurā darba devējs var iegūt informāciju par darbiniekiem izsniegtajām un slēgtajām, kā arī anulētajām darbnespējas lapām. Darba devēji regulāri norādījuši, ka ir nepietiekami uzzināt šo informāciju tikai tad, kad darbnespējas lapa ir noslēgta, tā ir nepieciešama agrāk — precīzāk, to ir svarīgi zināt iespējami drīz pēc tās atvēršanas. Pieņemot darbā darbinieku, uzņēmumi un iestādes neplāno, cik daudz un bieži darbinieks slimos. Darbinieka darbnespēja ir saprotams faktors, ja slimošana netiek izmantota ļaunprātīgi, tomēr tas rada zināmas neērtības darba devējam un papildu izmaksas. Darba ņēmēji, ja par tiem tiek maksāti visi nodokļi un darba devējs ir godprātīgs, dzīvo sociāli paredzamā un nodrošinātā vidē. Kāds iebildīs un teiks — ir vēl kur augt, vēl ir ko pilnveidot u.tml. Ja...
Paziņojumā par fiziskajām personām (autoratlīdzības saņēmējām) izmaksātajām summām norādāmie kodi
Paziņojumā par fiziskajām personām (autoratlīdzības saņēmējām) izmaksātajām summām norādāmie kodi
Aprēķinot autoratlīdzību, katram tās izmaksātājam ir pienākums līdz sekojošā pēc izmaksas mēneša 15. datumam iesniegt VID paziņojumu par izmaksāto summu. Savukārt katram ienākuma veidam MK noteikumos Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" ir piešķirts attiecīgs kods, un, sūtot paziņojumu par autoram izmaksāto honorāru, tas ir 1003 "Ienākumi no intelektuālā īpašuma (izņemot autortiesību mantinieku ienākumus)". Vēršam lasītāju uzmanību, ka minētā koda piemērošana turpmāk būtiski sašaurināsies. Ierobežojums saistīts ar grozījumiem likumā "Par IIN", kas nosaka citādu nodokļu piemērošanu ienākumiem no intelektuālā īpašuma. Izmaksājamās autoratlīdzības aprēķinās saskaņā ar iepriekšējo kārtību (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam), un minēto kodu paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajiem honorāriem uzrādīs tikai tie izmaksātāji, kuriem būs informācija, ka autorlīgums bija noslēgts 2020. gadā, bet tā apmaksa — paredzēta 2021. gadā. Attiecībā uz šādu līgumu kods 1003 būs piemērojams tikai līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja autoratlīdzību izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu piemērošana paliek bez...