GRĀMATVEDĪBA

Klientu izpētes mērķis ir nodrošināt, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts ar pietiekamu pārliecību spēj apzināties, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. "Likuma subjektam ir divi pamatpienākumi - veikt klientu izpēti un ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Klientu izpētes mērķis ir aizdomīgu darījumu identificēšana - jo detalizētāk likuma subjekts zina savu klientu, jo lielākas iespējas pamanīt aizdomīgas darbības," saka Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Obligātie klienta izpētes soļi Klienta izpētē veicamie obligātie pasākumi ir noteikti likumā: 1) Klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude 2) Klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana (un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecināšanās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs) 3) Iegūt informāciju par darījuma attiecību (kā arī gadījuma rakstura darījuma) mērķi un paredzamo būtību 4) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību 5) Nodrošināt klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un...

Par to, kādas prasības jāievēro, mātes uzņēmumam iesaistot meitas sabiedrības konsolidācijā un iesniedzot konsolidētos gada pārskatus, stāsta Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Pārskata datums Standarta gadījumā, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā noteikto, visi viena koncerna uzņēmumi gada pārskatus sagatavo vienā pārskata datumā. Taču kā jārīkojas situācijā, ja meitas uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus citā datumā, nekā mātes uzņēmums? Viens variants - meitas uzņēmums sagatavo konsolidācijas nolūkiem papildus pārskatus uz mātes uzņēmuma finanšu pārskata datumu. Ja tas nav iespējams, tad meitas uzņēmuma finanšu pārskatus var izmantot tikai tad, ja laika posms starp pārskata datumiem nepārsniedz trīs mēnešus. "Tātad, ja meitas sabiedrība gatavo pārskatu, kas atšķiras ne vairāk kā par 3 mēnešiem, mēs šīs sabiedrības bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu skaitīt kopā uz šo atšķirīgo datumu, bet mums obligāti jāveic konsolidācijas korekcijas par visiem būtiskajiem darījumiem vai citiem notikumiem, kas notikuši ne vairāk kā 3...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 31. augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”. Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Noteikumos saglabāts MK noteikumos Nr. 583 ietvertais regulējums par: mantas un saistību novērtēšanu uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā; atbrīvojumu novērtēt atbilstoši tīrajiem (neto) pārdošanas ieņēmumiem lietas, kas ir tādu individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību, politisko partiju un reliģisko organizāciju īpašumā, kuru darbība tiek izbeigta. Noteikumos nav iekļauts MK noteikumu Nr. 583 8. punkts, kurš zaudējis aktualitāti, jo peļņas vai zaudējumu aprēķins netiek izmantots par pamatu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas sagatavošanai. Būtiskākie papildinājumi: mantas un saistību novērtēšanas kārtība attiecināta arī uz darbības izbeigšanu maksātnespējas procesa gadījumā (šobrīd tikai likvidācijas gadījumā); papildināts to gadījumu skaits,...

Turpinājums Sākumu sk. Bilance Nr. 7 (475) 2021. gada jūlija numurā Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali. Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā būtiska un ņemta vērā nolietojuma aprēķinā. 1. piemērs — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība: Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība 1. gads 64 000 0 64 000 8000 8000 56 000 60 000 2. piemērs — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība: Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā...

Valdība 7. septembrī pieņēmusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Noteikumi paredz, ka turpmāk Ministru kabinets vairs nenoteiks paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapas formu, ienākuma veida kodus un papildu atvieglojuma kodus, bet noteiks tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Jaunajos noteikumos paziņojumā iekļaujamā informācija un paziņojuma iesniegšanas kārtība netiek mainīta. Arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kurā paziņojumu sniedzējiem ir pienākums iesniegt paziņojumu, veidlapas forma (kur redzama iekļaujamā informācija) un iekļaujamās informācijas saraksts netiek mainīts. Noteikumi paredz, ka paziņojumā jāiekļauj šādu informāciju: taksācijas periods; ienākuma izmaksātājs – juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma saņēmējs – vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma (tai skaitā neapliekamā ienākuma) veida kods atbilstoši normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā noteiktajiem ienākumu veidiem un to izmaksas kārtībai; ienākuma gūšanas periods; ienākuma izmaksas mēnesis; ieņēmumu apmērs; neapliekamā ienākuma apmērs; piemērotā Valsts...

Vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājušies spēkā 5. augustā, ieviests jauns 218.1 pants, kas attiecas uz faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fiktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro. Kā savā Facebook blogā norāda Alise Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte, “līdz šim, lai tiktu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem, tieši budžetā nenomaksāta nodokļa summai bija jābūt vismaz 25 000 eiro. Lai sasniegtu šādu summu, bija jādeklarē fiktīvi darījumi par apmēram 120 000 eiro, kas nav maz. Turklāt ne visos gadījumos fiktīvu darījumu deklarēšana noveda pie kriminālatbildības par izvairīšanos no PVN nomaksas (kā tas bija darījumos ar 0% PVN).” Viņa arī norāda, ka līdz šim, ja darījumi bija fiktīvi, tad VID izņēma šos darījumus no PVN deklarācijas, bet tas uzņēmumam neradīja negatīvas sekas (vismaz ne attiecībā uz papildus...

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, tā var nereģistrēt VID saimniecisko darbību un tai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma, un tirdzniecībā arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr jāatceras, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3 000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un...

Valdības sēdē 31. augustā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta". Jaunie noteikumi būs saskaņoti ar Grāmatvedības likumu un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Saskaņā ar pašreizējo likumu “Par grāmatvedību” izdotie un spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” spēku zaudēs 2022. gada 2. jūlijā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, esošie noteikumi pēdējoreiz grozīti 2011. gadā, tie nav saskaņoti arī ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) un saskaņā ar to izdotajiem MK 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kuros noteikta arī mantas un saistību novērtēšanas kārtība uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatā, kā arī slēguma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu ēdināšanas uzņēmumiem par sagatavoto ēdienu piegādēm klientiem, izmantojot mobilās lietotnes un kurjera pakalpojumu. Tā mērķis ir veicināt ēdināšanas uzņēmumu izpratni par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanu to veikto ēdienu piegādēm klientiem ar saskarnes pakalpojuma starpniecību. Tas ir mobilās lietotnes sniegtais pakalpojums, lai ēdinātāja klienti varētu pasūtīt un norēķināties par ēdinātāja veikto ēdienu piegādi, kā arī atsevišķos gadījumos nodrošināt ne tikai ēdiena pasūtīšanas un samaksas, bet arī ēdiena piegādes transporta pakalpojumus. VID uzsver, ka preču piegādes vērtībā ietilpst visas izmaksas, tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot PVN, kā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 35. panta pirmā daļa. Informatīvajā materiālā ir aprakstīti un skaidroti ēdinātāja ēdienu piegādes trīs dažādi varianti (shēmas), piegādes starpniecībā izmantojot saskarnes pakalpojumu un ar piemēriem sniegts skaidrojums,...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Vienlaikus tiek veidots un uzturēts Ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Tādējādi, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, ir iespējams pārliecināties, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un attiecīgi arī reģistrēts valsts izveidotā un uzturētā reģistrā. Kā zināms, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, plānots nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, lai tādējādi veicinātu konkurenci un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Lai varētu saņemt ārpakalpojuma grāmatvedības licenci, atbildīgajam grāmatvedim grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā (fiziskai personai — saimnieciskās darbības veicējai, IK utt.) jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā noteikts: Grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums nosaka situācijas, kad noteikti veicama klientu izpēte. Likumā noteiktās prasības un to jaunākās izmaiņas komentē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. 1)Pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Likumā sniegta arī darījuma attiecību definīcija - tās ir likuma subjektu attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis. "Respektīvi, ja ir slēgts līgums par grāmatvedības pakalpojumiem, tas nozīmē, ka ir darījuma attiecības, un pirms līguma slēgšanas jāveic klienta izpēte," piemēru sniedz J. Marjasova. 2) Pirms gadījuma rakstura darījuma. Gadījuma rakstura darījums ir "darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē". "Piemēram, tā var būt vienreizēja nodokļu konsultācija," saka J. Marjasova. Likumā noteikts arī, ka klienta izpēte veicama, gadījuma rakstura darījumam sasniedzot noteiktu apjomu - ja darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Tas vēl būs pēc starpministriju saskaņošanas jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un ar tiem tiks pilnveidots pašreizējais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar 2021. gada 10. jūnijā pieņemtā Grāmatvedības likumā paredzēto pilnvarojumu. Atgādinām, ka jaunais likums arī stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos aktualitāti zaudēs pašreizējie Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – MK 585), kas izdoti saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Jaunajos noteikumos paredzēts noteikt: 1) grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības; 2) kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos; 3) attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kādos gadījumos koncernu mātes sabiedrībām var tikt piemēroti atbrīvojumi no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu. No pārskata sagatavošanas ir atbrīvota: maza koncerna mātes sabiedrība (ja ne mātes, ne meitas sabiedrība nav kotēta biržā). "Tātad, ja, saskaitot kopā visas savas sabiedrības, redzu, ka esmu mazs koncerns, tad varu piemērot likuma 64. pantu un negatavot konsolidēto gada pārskatu. Taču jāatceras, ka tādā gadījumā atsevišķajā mātes sabiedrības gada pārskatā jāieraksta par šīm tiesībām piemērot atbrīvojumu, atsaucoties uz 64. pantu," skaidro Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. 2. mātes sabiedrība, kura vienlaikus ir arī galvenā koncerna meitas sabiedrība, ja: visas (100%) akcijas vai daļas pieder šai galvenā koncerna mātei, vai vismaz 90% akcijas vai daļas pieder galvenā koncerna mātei un pārējie ~10% akcionāri vai dalībnieki ir rakstiski piekrituši atbrīvojuma piemērošanai; Turklāt: no pārskata sagatavošanas atbrīvotā mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības ir iekļautas...

Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk — ATR) ietvaros notikusi pašvaldību apvienošana. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā. ATR ietvaros tiek mainīta arī attiecīgo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas. Saistībā ar ATR lieto šādus terminus: reorganizējamā pašvaldība (apvienojamā pašvaldība) — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas nodod tai piekrītošās institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības iegūstošajai pašvaldībai; iegūstošā pašvaldība — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas pārņem tai piekrītošās reorganizējamās pašvaldības institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības; atbildīgā pašvaldība — pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem 01.01.2021. Šī pašvaldība ir gan atbildīgā pašvaldība, gan reorganizējamā jeb apvienojamā, gan iegūstošā pašvaldība. ATR ietvaros pašvaldības un to institūcijas: veic inventarizāciju; nodod vai pieņem aktīvus/pasīvus bez atlīdzības; sagatavo slēguma pārskatus. Inventarizācija Pirms reorganizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem jāveic visu nododamo objektu...

Valdība 17. augustā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība””. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” nosaka vairākas prasības budžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanai, kas vairs nav nepieciešamas, veicot uzlabojumus Valsts kases e-pakalpojumā “ePārskati” un izvērtējot sniedzamās informācijas apjomu un lietderību. Ar grozījumiem paredzēts izslēgt prasību finanšu pārskata skaidrojumā sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks. Izvērtējot 2019. gada pārskatā sniegto informāciju, secināts, ka šī informācija bieži pārklājas, atkārtojas un rada neizpratni gada pārskata lietotājiem. Turpmāk paredzēts, ka gada pārskatā sniedz informāciju tikai par būtiskām finanšu pārskata posteņu izmaiņām, kas ietver arī darījumus, kas vienādi vai lielāki par 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā. Tāpat tiek precizēts "Naudas plūsmas pārskata" un "Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem" posteņu skaidrojumā...