GRĀMATVEDĪBA

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst patiesībai vai neatbilst. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai spētu atšķirt riskantākos nodokļu maksātājus no mazāk riskantiem, un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz riska analīzes secinājumiem. VID rīcībā ir ne tikai pašas iestādes dati (uzņēmumu deklarācijas un pārskati, reģistrācijas informācija, u.c.), bet arī plaša informācija no citām valsts iestādēm...

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN vairāku mērķu vaučeriem. PVN aprēķina brīdis Vairāku mērķu vaučera pārdošana nav PVN objekts, tas ir, vairāku mērķu vaučeriem PVN nepiemēro, kad tie maina īpašniekus. PVN tiem tiek piemērots tikai tad, kad notiek faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību. Ar PVN apliekamā vērtība Ar PVN apliekamā vērtība ir: atlīdzība par vairāku mērķu vaučeru, atskaitot PVN summu, vai naudas vērtība, kas norādīta vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu. Norādīšana PVN deklarācijā PVN, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu vaučeriem atsevišķām nestandarta situācijām. PVN rēķina izrakstīšana komisijas maksai (izplatīšanas pakalpojumam) par vaučera piegādi Komisijas maksa, ja tāda tiek iekasēta par vaučera piegādi, pēc ekonomiskās būtības ir atsevišķs pakalpojums, par ko izrakstāms atsevišķs PVN rēķins. Viena mērķa vaučera pārdošanas gadījumā atsevišķu rēķinu par komisijas maksas iekasēšanu var neizrakstīt, bet iekļaut to izrakstītajā PVN rēķinā par viena mērķa vaučera piegādi, norādot šo pakalpojumu atsevišķi. 12.piemērs SIA “A” augustā iegādājas vairāku mērķu vaučeru (dāvanu karti), par 50 euro (PVN rēķins netiek izrakstīts). SIA “A” septembrī tālāk pārdod šo vairāku mērķa vaučeru (dāvanu karti) galapatērētājam, piemērojot komisijas maksu 4,13 euro un no tās aprēķināto PVN 0,87, kopā 5 euro. SIA “A” par veikto vairāku mērķa vaučera piegādi PVN rēķinu neizraksta, savukārt par komisijas maksas iekasēšanu izraksta PVN rēķinu. SIA “A” vairāku mērķu vaučera (dāvanu kartes) pārdošanas darījumu PVN deklarācijā nenorāda. SIA “A” septembra PVN deklarācijā...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN viena mērķa vaučeriem. PVN aprēķina brīdis PVN maksātājs, kurš savā vārdā pārdod viena mērķa vaučeru, veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumu. PVN ir aprēķināms vaučera pārdošanas brīdī. Norādīšana PVN deklarācijā PVN norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir nodots kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana. Faktisko preču nodošanu vai faktisko pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret viena mērķa vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, neuzskata par patstāvīgu darījumu. 1.piemērs SIA “A” augustā pārdod viena mērķa vaučeru galapatērētājam par 100 euro, ieskaitot PVN (PVN rēķins tiek izrakstīts). Galapatērētājs viena mērķa vaučeru atprečo septembrī. SIA “A” augusta PVN deklarācijā norāda darījuma vērtību 82,64 euro un aprēķināto PVN 17,36 euro. Ja vaučeru pārdod cits komersants izdevēja...

Vaučers ir apmaiņas instruments, kuru pieņem atlīdzības vietā par precēm vai pakalpojumiem, un kurā (vai ar to saistītajos dokumentos) norāda šīs preces vai pakalpojumus vai potenciālo preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju identitāti. Izšķir vaučerus, kas paredzēti vienam mērķim un tos, kas paredzēti vairākiem mērķiem. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro būtiskākās atšķirības. Viena mērķa vaučeriem jau izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem. Vairāku mērķu vaučeriem izdošanas brīdī nav zināma neviena no viena mērķa vaučera pazīmēm. Viena mērķa vaučers · zināms pārdošanas režīms · zināma PVN likme · zināma prece/pakalpojums · zināms pārdevējs PVN piemēro, kad pārdod vaučeru Vairāku mērķu vaučers visi citi, kas nav viena mērķa vaučeri PVN piemēro, kad faktiski tiek pārdota prece vai sniegts pakalpojums Vaučera forma var būt gan elektroniska, gan fiziska. Svarīgi ir tā izmantošanas...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem””, ko izskatīja 13. augusta valdības sēdē. Grozījumi noteic, ka turpmāk vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Līdz ar to, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr.677 5.1 punktu, paredzot, ka paziņojuma rindā "Neapliekamais minimums" norāda saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta pirmo daļu taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto neapliekamo minimumu. Atgādinām, ka maksimālais gada neapliekamais minimums 2019. gadā ir 2760 eiro jeb 230 eiro mēnesī; gada apliekamais ienākums, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu ir 5280 eiro jeb 440 eiro mēnesī); gada apliekamais ienākums, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu 2019. gadā – 13 200 eiro jeb 1100 eiro mēnesī....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 9. jūlijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 324 „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”” (turpmāk –Noteikumi Nr.324), kas stājās spēkā 18. jūlijā. Noteikumi Nr. 324 pieņemti, lai: atvieglotu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nodrošinot darbību vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas regulējumam; atvieglotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Noteikumi Nr. 324 paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, līdz ar to samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumi Nr. 324 nosaka: gadījumus, kuros nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem; zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtības noteikšanas kārtību. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 324, ar kuriem papildināti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk...

Uz 8. augusta Valsts sekretāru sanāksmi ir pieteikts jauns Finanšu ministrijas izstrādāts tiesību aktu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"", kas paredz: papildināt MK noteikumus Nr.585 ar nosacījumu par elektronisko rēķinu sagatavošanu atbilstoši standartam; atjaunot 45.punktā iekļauto atsauci. Patlaban MK noteikumi Nr.585 nosaka grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības. Šo noteikumu 7.punkts noteic, ka uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, jāņem vērā, ka ar 2019.gada 18.aprīli ir mainījusies elektronisko rēķinu iesniegšanas kārtība publiskajā iepirkumā, salīdzinājumā ar līdz šim normatīvajos aktos noteikto, jo ir stājušies spēkā attiecīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. Pamatojoties uz minētajos likumos noteikto deleģējumu, ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde. No VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesie labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF riski. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus. Salīdzināšanai laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 000 eiro. Trešā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem piemēroti sodi, ir grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumu sniedzēji. Analizējot šos uzņēmumus, redzams, ka tie bijuši aktīvi saimnieciskās darbības veicēji un kā ārpakalpojuma sniedzēji par 2018.gadu sagatavojuši finanšu pārskatus 1016...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, kura mērķis ir palīdzēt darba devēja ziņojuma* aizpildīšanā, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu. VID norāda, ka darba devēja ziņojumā deklarē: 4.ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu; 5.ailē – no 4.ailes aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8.ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk arī – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātajiem darba ienākumiem. Tiek vērsta uzmanība, ka 8.ailei var nebūt aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili. Ja algu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli samaksā algas izmaksas dienā. Ja algu izmaksā skaidrā naudā, – nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Algas izmaksas datums ir mēneša pēdējā diena. Atvaļinājuma nauda un no tās aprēķinātās VSAOI jāsadala pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma nauda aprēķināta (4.un 5.aile). No atvaļinājuma naudas ieturēto IIN norāda tā mēneša...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tuvojas 1.augusts, kad VID atkal aprēķina VID prognozēto neapliekamo minimumu! Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, VID joprojām aicinām katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek). Atgādinām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir divas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē: grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti atsevišķā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti", kuriem ir noteikta nepieciešama augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (pielikuma 447.4.apakšpunkts). Noteikumu Nr.264 ceturtā līmeņa kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim Profesionālās Izglītības likuma izpratnē un to apliecina pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms. grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā, anotācijā detalizētāk aprakstīta plānotā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtība, kas tiks noteikta ne vien ar likuma grozījumiem, bet arī pavadošajos ministru kabineta (MK) noteikumos. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt iestādē. Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem. Lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms licences termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju. Juridiskām personām, kuras...