GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tuvojas 1.augusts, kad VID atkal aprēķina VID prognozēto neapliekamo minimumu! Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, VID joprojām aicinām katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek). Atgādinām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir divas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē: grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti atsevišķā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti", kuriem ir noteikta nepieciešama augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (pielikuma 447.4.apakšpunkts). Noteikumu Nr.264 ceturtā līmeņa kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim Profesionālās Izglītības likuma izpratnē un to apliecina pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms. grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā, anotācijā detalizētāk aprakstīta plānotā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtība, kas tiks noteikta ne vien ar likuma grozījumiem, bet arī pavadošajos ministru kabineta (MK) noteikumos. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt iestādē. Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem. Lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms licences termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju. Juridiskām personām, kuras...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” anotācijā sniegti arī interesanti statistikas dati, kas sniedz priekšstatu par grāmatvedības nozari Latvijā. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29.augustu ir iesniegti 135 550 Uzņēmumu gada pārskati (turpmāk – UGP) par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši VID datiem par 2016. gadu ir iesniegti 139 059 UGP, no kuriem var secināt, ka: 50 179 jeb 36,1% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 491 jeb 44,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 27 389 jeb 19,7% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID, kā NILLTFN likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7 400 robežās (uz 2018.gada 31.decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvežu veicēji (~ 6000 juridiskas personas un...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" otrajā daļā iepazīstina ar to, kā noteikt dienas naudas summu Latvijā un ārzemēs (ēšanas, naktsmītņu un citas izmaksas). Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra 1. daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valdība 16. jūlijā pieņēmusi izmaiņas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Nodokļu maksātājiem, aizpildot pārskatu par priekšnodokļa un PVN summām, kas norādītas PVN deklarācijā par taksācijas periodu (PVN 1 pārskata I daļā, PVN 1 pārskata III daļā) bieži rodas neskaidrības par to, kā jānorāda informācija, ja attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem. Tādējādi, lai novērstu nepareizas interpretācijas iespējas, noteikumu projektā paredzēts papildināt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 23.1. un 31.1. apakšpunktu ar otro teikumu, nosakot, ka situācijās, kad attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem (piemēram, darījums ar īpašu PVN piemērošanas režīmu par 10 euro bez PVN un darījums vispārīgajā PVN piemērošanas režīmā par 145 eiro bez PVN), tad katrs darījums ir jānorāda atsevišķi, ievērojot to, ka kopējā darījuma vērtība bez PVN ir 150 eiro vai vairāk (noteikumu projekta 5. un 7. punkts,...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstu guva vairāki Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie priekšlikumi. Tie vērsti uz to iedzīvotāju pasargāšanu, kas ikdienā neizmanto elektronisko saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet tādēļ, paši to nezinot, var nonākt sodāmo lomā. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS). VID ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem, tajā skaitā papīra formā uz personas deklarēto dzīvesvietu. LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājiem – juridiskai personai vai fiziskai personai, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības...

Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"". Ar tiem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas transfertcenu regulējums - galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskajā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Transfertcenu regulējums uzliek par pienākumu uzņēmumiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, noteikt tirgus cenai atbilstošu darījuma cenu. Tādējādi valsts budžets tiek aizsargāts no situācijas, kad starptautiskās uzņēmumu grupas, manipulējot ar darījumu cenu, peļņu novirza uz valstīm vai teritorijām, kurās ir mazāks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) slogs. Nodokļu maksātājiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, darījumu cena jānosaka atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai metodoloģijai, tajā skaitā veicot funkcionālo analīzi, piemērojot transfertcenu metodi un salīdzinot attiecīgo gadījumu ar salīdzināmiem darījumiem, kādus savā starpā veic neatkarīgi uzņēmumi. Turklāt...

Jūnija vidū stājies spēkā jauns Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss. Tas nomaina līdzšinējo, 2016. gadā pieņemto kodeksu, un, lai gan ētikas pamatprincipi nav mainījušies, tomēr būtiski mainītas praktiskās nostādnes, kā nodrošināt šo pamatprincipu ievērošanu. Viena no ētikas kodeksa sadaļām, kas jaunajā redakcijā pārskatīta un papildināta, ir saistīta ar grāmatvežu spēju turēties pretī spiedienam, kas liktu pārkāpt "fundamentālos grāmatvedības principus". Kodekss uzsver, ka profesionāls grāmatvedis nedrīkst nedz pakļauties šādam spiedienam (kas var nākt gan no priekšniecības puses, gan klientiem/tirgotājiem, gan arī iekšējiem vai ārējiem mērķiem un sagaidāmā rezultāta), nedz arī pats izdarīt tādu uz citiem. Kodeksā arī sniegti iespējamā spiediena piemēri. Lielākā daļa no tiem saistīti ar dažādu datu sagrozīšanu, nepareizu vai nepilnīgu atspoguļošanu - piemēram, maldinoši finanšu rezultāti, lai apmierinātu investoru vai aizdevēju gaidas; nostrādāto darba stundu apjoma mākslīga samazināšana; ienākumu nepareiza uzrādīšana; tādu izdevumu apstiprināšana, kas nav leģitīmi uzņēmējdarbības izdevumi; iekšējā audita ziņojuma rezultātu slēpšana, u.c. Tāpat grāmatvedis nedrīkst pakļauties spiedienam...

Valdība 2. jūlijā pārizdevusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" , kas regulē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un nosaka neparastu darījumu pazīmes. Ar to spēkā stāšanos tiks atcelti MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai Finanšu izlūkošanas dienests saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus un pamatotāku likuma subjektu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un samazinātu nepamatotu ziņojumu skaitu. Ar jaunajiem noteikumiem ziņošanas subjektiem, tai skaitā arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, uzlikts pienākums rūpīgāk izvērtēt darījuma iespējamo noziedzīgumu un ziņošanas gadījumā sniegt pamatojumu aizdomām. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim šādu formālu ziņojumu skaits ir bijis liels, Finanšu izlūkošanas dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema. Ziņojumā par aizdomīgu darījumu ir jāiekļauj pamatojums aizdomām...

Finanšu izlūkošanas dienests noteicis sasaistes starp aizdomīgām klientu darbībām (t.sk. konkrētiem likumpārkāpumiem) un iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šīs sasaistes var noderēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kuru vidū ir arī ārpakalpojumu grāmatveži, gatavojot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kurus, saskaņā ar Ministru Kabineta (MK) 2. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem, turpmāk nāksies pamatot. Noteiktās sasaistes publicētas no jauna pieņemto MK noteikumu “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktās sasaistes starp iespējamiem aizdomīgiem darījumiem ar sekojošiem aktuāliem noziedzīgu nodarījumu veidiem: izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 218. pants)– uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos; krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 1771., 193., 1931. pants)...

Kontekstā ar izmaiņām noteikumos par aizdomīga darījuma kritērijiem un ziņošanas kārtību, izstrādātas un Finanšu izlūkošanas dienests likuma subjektiem jau nosūtījis metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem. Noteikumu projekta anotācijā kā piemērs minētas šādas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas: 1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi; 2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība; 3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos; 4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā); 5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām; 6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti...

Līdz ar Čeku loterijas startu šī gada 1.jūlijā sācies jauns posms Latvijas tautsaimniecībā un nodokļu nomaksas vēsturē, tā Čeku loterijas atklāšanas pasākumā norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Čeku loterija no 1.jūlija ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļaus piedalīties vērtīgu balvu izlozē un vienlaikus kalpos par instrumentu godīgas nodokļu nomaksas prakses veicināšanai. “Šis process atstās pozitīvu ietekmi arī uz Valsts ieņēmumu dienesta darbu, jo caur Čeku loteriju mēs iegūsim nepastarpinātu informāciju par to, kādi čeki un no kādām iekārtām tiks izsniegti. Tas nozīmē mazāk administratīvā darba mums un to, ka uzņēmēji mazāk izjutīs mūsu klātbūtni. Protams, konstatējot nesakritības, VID rīkosies,” skaidroja Ieva Jaunzeme. “Čeku loterijas būtība ir cilvēku attieksmes maiņas jautājums – tas nozīmē dot čeku, prasīt čeku un veicināt godīgu nodokļu nomaksu. Īpašs gandarījums ir par Saeimā panākto vienošanos par to, ka loterijā var piedalīties arī bērni, tādējādi jau no mazotnes veicinot izpratni par ieguvumiem, ko rada godīga...