GRĀMATVEDĪBA

Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Šī gada valsts budžets veidots, ar nelielām korekcijām pildot iepriekš uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas, tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējums piešķirts vairākiem pasākumiem. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā. 2019.gada budžeta projekts iepriekš saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām. Saeima papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro atbalstīja 5,5 miljonu eiro pārdalīšanu izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts informatīvais ziņojums “Reglamentēto profesiju jomas pilnveidošana Latvijā: paveiktais 2016.-2018. gadā un plānotie pasākumi 2019.-2021.gadā”, kura 3. pielikumā uzskaitīti plānotie pasākumi 2019.-2021.gados atsevišķās reglamentēto profesiju jomās. Tajā minēts, ka grāmatveži, kas līdz šim nav bijusi starp reglamentētajām profesijām, par tādu varētu kļūt, jo tas ļautu sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari ar mērķi celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi ieviešot nozares pārstāvju licencēšanu. Aizvadītajā 2016. - 2018. gada laika periodā līdzīgas izmaiņas jau skārušas zvērināta revidenta profesiju. Kā zināms, 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”", kura mērķis bija regulēt tās personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi, un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu tirgu un aizsargātu sabiedrības (kā gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu lietotājas) kopējās intereses. Profesionālās darbības reglamentācijas būtība ir noteikt tiesiskus ierobežojumus piekļuvei profesionālajai darbībai noteiktā jomā, visbiežāk nosakot...

Veicot likumības un lietderības revīziju par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) realizēto kases aparātu reformu, Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu. Revīzijas ziņojumā "Vai kases aparātu reforma ir pamatota un sasniedz izvirzītos mērķus?" secināts, ka reforma skar vairāk nekā 30 000 nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai, uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Pavirša plānošana un īstenošana, 40 % kases aparātu – nenomainīti Valsts kontrole revīzijā secinājusi: kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010. gada, ne Finanšu ministrijai, ne VID nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai. Šī gada sākumā – piecus gadus...

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta...

Atgādinām, ka biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības gada pārskatus sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par katru pārskata gadu sagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāki par 800 000 eiro, gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei. Gadījumos, kad zvērināta revidenta pārbaude nav obligāta, organizācijā gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, ar nosacījumu,ka vismaz viens šīs revīzijas komisijas loceklis ir kompetents grāmatvedības vai revīzijas...

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē skaidroja, kādas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā skar lauksaimniekus. Viens no I. Leibus minētajiem aspektiem - lai gan subsīdijas aizvien ir neapliekams ienākums, tās tomēr ņem vērā, rēķinot pašnodarbinātajam noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem (subsīdijas tiek iekļautas šajos ieņēmumos). Sarežģītāk kļuvis tas, ka iepriekšējo divu izdevumu uzskaitei paredzēto aiļu vietā tagad ir četras ailes - izdevumi ir jāsadala atbilstoši tam, vai tie iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Sīkāk - I. Leibus video fragmentā: 

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs neiesniedz Gada ienākumu deklarāciju (GID) situācijā, kad gada diferencētais neapliekamais minimums (NM) būs izrādījies mazāks, nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais un piemērotais prognozētais mēneša NM, tad pastāv risks, ka IIN maksātājs var tikt administratīvi sodīts, norādīts Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Latvijas Universitāti veiktajā pētījumā. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem maksimālais parāds, kas var veidoties 2018.gadā IIN maksātājam saistībā ar gada diferencētā NM piemērošanu, ir 480 eiro. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu: līdz 15 kalendāra dienām -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz 70 eiro. no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 71 līdz 280 eiro. vairāk par 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 281 līdz 700 eiro. Ja IIN maksātājam sakarā ar gada diferencētā NM un VID aprēķinātā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27.februārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta (MK) 2019.gada 12.februāra noteikumi Nr.72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem". Tie aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2018.gada 4.janvāra noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kas bija spēkā līdz 2019.gada 26.februārim. Jaunie MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2018.gada 25.oktobra grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas izteica likuma 32.panta sesto daļu (šo noteikumu deleģējumu) jaunā redakcijā. Pēc būtības MK noteikumi Nr.72 saglabā prasības, kuras jau bija noteiktas MK noteikumos Nr.16. MK noteikumi Nr.72 paredz šādas izmaiņas un precizējumus: 1. īpašus nosacījumus akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanai padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībniekiem; 2. VID tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja vispārējais nodrošinājums nav iesniegts; 3. VID ir tiesības apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, ja pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums, gadījumos, kad piemērots iesniegtā vispārējā nodrošinājuma samazinājums; 4. VID var nepiemērot vispārējam nodrošinājumam atlaidi, ja...

Valdības sēdē 26. februārī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. Līdz šim likumā bija noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā. FM piedāvātais likumprojekts rosina skaidrā naudā veikto darījumu summu samazināt līdz 3000 eiro. Tādējādi varētu tikt veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Bezskaidras naudas aprite nozīmētu arī vieglāku un efektīvāku to izsekojamību un kontroli, ņemot vērā, ka informācija par darījuma norisi tiek atspoguļota kontu pārskatos, kurus nodokļu administrācija var pieprasīt un...

Līdz ar jauna gada iestāšanos viens no jautājumiem, kas kļūst aktuāls grāmatvežiem, ir neapliekamā minimuma piemērošana. Detalizēti šo jautājumu šāgada pirmajā Žurnāla "Bilance" (2019. gada janvāra jeb 445.) numurā apskata žurnāla galvenā redaktore, Mg.sci.oec. Maija Grebenko. Objektu, kuram piemēros neapliekamo minimumu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, nosaka, summējot apliekamos ienākumus, izņemot ienākumu no kapitāla. Periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, pieņemsim, ieņēmumi bijuši – 8400 eiro; vidēji 700 eiro mēnesī. gadā prognozējamā minimuma noteikšanas formula paliek nemainīga, mainās vien skaitļi, kas piedalās aprēķinā: gada neapliekamā minimuma summa – 2760, vidēji mēnesī 230 eiro; neapliekamais minimums „izsīkst”, ieņēmumiem sasniedzot 1100 eiro; proporcionalitātes koeficients nosakāms: 230/(1100 – 440); nemainīga paliek vien minimālā ieņēmumu summa, kurai piemēro maksimālo minimumu: 5280 (440 × 12)). VID nosaka un paziņo ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, prognozējamo neapliekamo minimumu 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem: PNM...

Finanšu ministrija ir pabeigusi pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu praksēs par 2018.gadā sabiedriskas nozīmes struktūrām (turpmāk – SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. Pārbaudes (inspekcijas) veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK, Revīzijas pakalpojumu likuma un Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumu Nr.136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” prasībām. Pārbaudēm (inspekcijām) tika atlasītas 6 zvērinātu revidentu prakses, kas sniegušas revīzijas pakalpojumus SNS, veicot pārbaudi 11 revīzijas uzdevumiem (par 2017.gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijām). Pārbaudēs (inspekcijās) konstatētie trūkumi Ziņošanas prasību kompetentajai iestādei neievērošana; Klientu sūdzību reģistra neieviešana; Atklātības ziņojumā norādīta nepilnīga informācija; Revidenta ziņojuma satura neatbilstība normatīvo aktu prasībām; Nepietiekoši detalizēta laika un budžeta plānošana; Finanšu pārskata pielikuma noformēšanas prasību neievērošana; Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (turpmāk – CTA) minimālā atbildības limita...

Ministru kabineta 5. februāra sēdes laikā valdība izteica atbalstu un apstiprināja Ievu Jaunzemi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā. Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tam, kad Ieva Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju. “Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pret tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Savukārt jaunā VID vadītāja uzsvēra, ka izturēsies ar cieņu pret godīgiem uzņēmējiem, bet būs neiecietīga pret nodokļu nemaksātājiem un shēmotājiem. Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka VID būs speciāli norīkots darbinieks, kurš atbildēs par ēnu ekonomikas izskaušanu. Attiecībā uz VID darbiniekiem Jaunzeme solīja, ka godprātīgajiem nebūtu jāuztraucas par darbavietas saglabāšanu, taču viņa ir apņēmusies rūpēties, lai...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...